IZM: Nesekmīgo atstāšana uz otru gadu neuzlabo skolēnu sekmes

Nesekmīgo skolēnu atstāšana uz otru gadu soda, nevis palīdz mācīties. Tā uzskata Izglītības ministrijā, kurā pašlaik raksta jaunus noteikumus par skolēnu pārcelšanu uz nākamo klasi. Ir paredzēts, ka uz otru gadu nevarēs atstāt pamatskolā un vidusskolā, bet 5.-9. klasē varēs atstāt ar vienu nesekmīgu atzīmi. Nepieciešamās pārmaiņas ministrija pamato ar aptaujas datiem. Tie liecina, ka atstāšana uz otru gadu ne vienmēr uzlabo skolēna sekmes un, pēc ministrijas domām, ir pienācis laiks mainīt mācību metodes. Par to, ka atstāšana uz otru gadu nav lietderīga, pārliecināta Latvijas Radio aptaujātā vecāku organizācija un sociālais darbinieks. Citās domās ir sestās vidusskolas skolotāji.

Rīgas 6. vidusskolas sociālā pedagoga kabinets izkrāsots spilgtās siltās krāsās, solu vietā ir neliels apaļš galds ar dažiem krēsliem. Tieši šeit - pie sociālā pedagoga Ilzes Orupes - nāk tie, kuri netiek līdzi mācībās saviem vienaudžiem.

Neskatoties uz pūliņiem, strādājot ar jauniešiem, kuriem ir problēmas ar mācībām, 6. vidusskolā šajā mācību gadā ir divi otrgadnieki. Iemesli otrgadniecībai ir motivācijas trūkums mācīties un līdz ar to skolas kavēšana. Skolas direktora vietniece mācību darbā Jogita Griķe stāsta, kas tiek darīts, lai nesekmību cīnītos.

Izglītības ministrijas rudens brīvdienās aptaujāja skolas par otrgadniekiem. Apkopojot atbildes izrādās, ka no visiem otrgadniekiem viena piektā daļa uz otru gadu palikuši jau pirmajā klasē. Skolas to skaidro ar bērnu atšķirīgo sagatavotību. Pēc tam risks palikt uz otru gadu, pēc statistikas datiem, ir sestā, septītā un astotā klasē. Ministrijas pārstāvis Edgars Grīnis aptaujas rezultātos arī pamanījis tendenci, ka paliekot vienu reizi uz otru gadu, ļoti iespējams, ka skolēns sēdēs atkārtoti.

Aptauja rāda, ka ne vienmēr spēj risināt otrgadnieku problēmas. Skolēna sniegumu uzlabo speciāli viņam domāta un regulāra palīdzība, nevis sodīšana, uzskata Eva Birzniece, kura vada Latvijas Disleksijas biedrību. Tajā apvienojušies arī vecāki, kuri bērniem ir grūtības ar lasīšanu. Viņasprāt, ka otrgadnieki atkārtoti par tādiem kļūst ir tikai likumsakarīgi. Birzniece uzskata - mūsu izglītības sistēma un skolas biežāk izvēlas bērnu sodīt par kādām viņa problēmām, nevis tās risina.

Mārupes novada sociālais darbinieks Gatis Vācietis vada arī jauniešu dienas centru. Viņa redzeslokā visbiežāk nonāk jaunieši, kuriem tādu vai citu iemeslu dēļ skolas mācībās ir grūtības un bieži vien ir otrgadnieki. Iemesli tam ir dažādi, zina teikt Gatis Vācietis, tomēr pēc viņa novērojumiem viena lieta visiem otrgadniekiem esot kopīga.

Izglītības ministrija izstrādā noteikumus par skolēnu pārcelšanu uz nākamo klasi. Ar jauno kārtību ministrija centīsies panākt, ka atstāšana uz otru gadu no skolām ar laiku tiks izskausta. Kā stāsta ministrijas pārstāvis Edgars Grīnis, sākot šīs pārmaiņas, galvenā prioritāte ir, lai bērnus uz otru gadu neatstātu sākumskolā un vidusskolā. Tāpat ministrija izstrādā, kādiem atbalsta pasākumiem jābūt skolās tiem, kuriem ir grūtības mācībās.

Katrā skolā ir iespējams plānot skolēna individuālās nodarbības, kam valsts nodrošina 40% no finansējuma šiem papildus skolotāja pienākumiem, uzsver ministrijā. Tomēr izplatītākais iemesls, kāpēc skolēns paliek uz otru gadu ir stundu kavēšana, ka skolēns uz skolu nemaz neatnāk. Tieši tāpēc jauniešu dienas centra vadītājs Gatis Vācietis uzskata - svarīgi, lai par atbalstu jaunietim domātu arī ārpus skolas sienām.

Pēc Izglītības ministrijas datiem ap 200 skolas iztiek bez otrgadniekiem, bet 600 skolās otrgadnieki ir vispārpieņemta norma. Pēc ministrijas pārstāvja Edgara Grīņa domām, tas liecina, ka iemesli, kāpēc skolās ir otrgadnieki, ir saistīti arī ar pašas skolas attieksmi.

Lai no otrgadnieku tradīcijas skolā atteiktos pilnībā, ir jāmaina skolotāju attieksme pret šo jautājumu un to nevar izdarīt ne vienā mācību gadā, ne arī ar vieniem noteikumiem, atzīst Izglītības ministrijā.

Dace Krejere Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    12:22 | 2011.11.30.

Ziņojiet mums : zinas@latvijasradio.lv, tālr.: 67206727


Lapu izgatavojis WebMeistars.
Pēdējās izmaiņas 2012.05.25. © 1997.-2012. Latvijas Radio. Visas tiesības rezervētas.