Latviju patvēruma meklētāji izvēlas aizvien biežāk

Latviju kā vārtus iekļūšanai Eiropas Savienībā pērn izvēlējušies piecreiz vairāk patvēruma meklētāji, nekā iepriekšējos gados. Uz robežas vai dziļāk Latvijas teritorijā noķertie neslēpj, ka bijuši ceļā uz turīgākām valstīm ar plašākām iespējām, tādēļ jūtas nomākti, paliekot šeit. Dažs pat vairākus gadus. Neiemācot šiem cilvēkiem latviešu valodu, viņi nespēj atrast darbu un kļūst par pabalstu atkarīgajiem.

Uz vienu no pirmajām latviešu valodas stundām patvēruma lūdzējiem un tiem, kas jau saņēmuši atļauju uzturēties Latvijā, atnākuši apmēram 30 cilvēku. Te ir atbraucēji no Afganistānas, Irānas un no vairākām Āfrikas valstīm. Sasēduši rindās, viņi korī atkārto skolotājas teikto, kaut gan lielākajai daļai latviešu valoda diez vai dzīvē būs vajadzīga. Saskaņā ar statistiku deviņus no 10 patvēruma meklētājiem izraida atpakaļ uz turieni, no kurienes viņi nākuši.

Uzzinājuši, ka esmu no radio, man apkārt sastājas pulciņš kursantu, lai dalītos neapmierinātībā. Vairāki ieradušies no Irānas, kur viņus vajājot reliģiskās pārliecības dēļ - viņi no musulmaņu ticības pārgājuši kristietībā. Latvija nebija viņu galamērķis, bet te noķerti viņi spiesti dzīvot Muceniekos, līdz izskatīs viņu patvēruma pieprasījumus. Nākotne Latvijā viņiem nešķiet skaidra

Sieviete no Afganistānas stāsta, ka nesen nokļuva slimnīcā. Izrakstoties viņai piestādīja rēķinu par 100 latiem. Valsts visiem patvēruma meklētājiem maksā pabalstu - lats piecdesmit dienā. Strādāt viņi nedrīkst. Tie, kuriem piešķir bēgļa vai alternatīvo statusu, nepilnu gadu saņem 180 latu pabalstu, taču viņiem jāpamet Mucenieki. Jāatrod dzīvesvieta un jāiekārtojas darbā. Viņi var ceļot pa Eiropas Savienību, bet strādāšana citās valstīs ir ļoti ierobežota. Atgriešanās dzimtenē bēgļu vai alternatīvo statusu saņēmušajiem nozīmē draudus veselībai un dzīvībai, par ko pārliecinājusies Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, piešķirot uzturēšanās atļauju.

Jaunietis no Irānas, kurš nevēlas minēt savu vārdu, Latvijā mitinās divarpus gadus. Viņš nokļuvis tādā kā apburtajā lokā - darbu viņš nevar atrast, jo neprot latviešu valodu, bet apmeklēt kursus nevar, jo nav sapelnījis naudu. "Ja gribu mācīties latviešu valodu, kādam mani jāatbalsta, bet nekā. Valdība maksā pabalstu deviņus mēnešus, tie beidzās pirms deviņiem mēnešiem. Es neko nevaru darīt. Dažreiz ģimene sūta naudu, dažreiz draugi. Tā nav dzīve. Ja valdībai nevajag cilvēkus, ja valdība viņus neatbalsta, tad kāpēc aiztur?"

Tērpies tumšā vējjakā, tumšogles melnajos matos sasmērējis želeju, viņš aktīvi žestikulējot stāsta, ka devies uz Angliju pie ģimenes. Irānā viņš strādāja loģistikas uzņēmumā atbildēja par kravu tranzītu. Viņš mēģināja atrast līdzīgu darbu Latvijā, bet saņēmis atraidījumu, jo neprot ne vārda ne latviski, ne krieviski. "Es tiešām nezinu, ko es varu darīt šajā valstī. Meklēju darbu Zviedrijā, bet ar šo viena gada ceļošanas dokumentu es to nevaru dabūt. Visur kur es prasu, kas man var palīdzēt? Man atbild - mēs nevaram."

Biedrības patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane, kas palīdz bēgļiem iedzīvoties, atzīst, ka ar valsts piešķirto palīdzību ir par maz, lai tie, kam atļauts Latvijā palikt, varētu sakārtot savu dzīvi.

Patvērumu meklētāju skaits Latvijā pēdējā gada laikā ir pieckāršojies, pērn sasniedzot 335 cilvēkus. Visbiežāk patvērumu Latvijai lūdz šeit noķertie iebraucēji no Gruzijas, Kongo, Krievijas, Kamerūnas, Sīrijas, Libānas. Lielākajai daļai no viņiem atsaka. Speciālisti patvēruma meklētāju lielo interesi par Latviju skaidro ar globālo migrācijas ceļu izmaiņām, nokļūšanai turīgajās Eiropas Savienības valstīs, bet ar vēlmi apmesties uz dzīvi Latvijā.

Foto: www.lvportals.lv

Matīss Arnicāns Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    9:09 | 2012.01.24.

Ziņojiet mums : zinas@latvijasradio.lv, tālr.: 67206727


Lapu izgatavojis WebMeistars.
Pēdējās izmaiņas 2012.10.30. © 1997.-2012. Latvijas Radio. Visas tiesības rezervētas.