Ar fotoradaru projektu īsti apmierināts nav neviens

Par galveno autobraucēju apspriešanas tematu pēdējās dienās kļuvušas mazās melnās kastītes autoceļu malās. Ar vērienīgo jauno fotoradaru projektu, tā īsti nav apmierināts ne viens. Ne autobraucēji, kas sūdzas, ka fotoradari kalpo "naudas iekasēšanai" nevis drošībai, ne Valsts Policija, kas nosūtījusi brīdinājuma vēstuli uzņēmumam par laikā neuzstādītajiem radariem, ne arī pats uzņēmums, kas saskāries ar negaidītiem šķēršļiem. Pagaidām gan par līguma laušanu amatpersonas skaļi nerunā, taču teorētiski šāda iespēja netiek izslēgta.

Ceļa posms pirms Baltezera uz Tallinas šosejas ir tā teikt "zināms" autobraucējiem. Policija te bieži tvarsta ātruma pārkāpējus un daudzi arī noķerti. Pa šo ceļu parasti brauc arī Latvijas Radio žurnālists Elvis Jansons. Un, lai arī, pieredze liecina, ka šeit jāuzmanās, tieši šajā posmā viņa auto nofotografēja fotoradars, un Elvis nopelnīja savu pirmo soda kvīti par ātruma pārsniegšanu. Viņš ir viens no aptuveni 16 tūkstošiem autobraucēju, kuriem sastādīts protokols fotoradaru darbības rezultātā. Piecpadsmit melnās pārvietojamās kastītes spējušas kopš pērnā gada novembra nopelnīt nedaudz vairāk par 280 tūkstošiem latu. 35 % no šīs summas, jeb aptuveni 98 tūkstoši latu nonāks firmas kabatās, kas fotoradarus uzstāda, bet pārējā daļa - valsts budžetā. Vairākiem autobraucējiem radušās bažas, ka mazās melnās kastītes kļuvušas par naudas rijējām, nevis satiksmes drošības simboliem.

Diskusijas sociālajos tīklos likušas sasparoties autobraucējiem. Portālā ManaBalss.lv iesniegta pilsoniska iniciatīva aicināt Saeimu pieņemt izmaiņas noteikumos, lai mainītu fotoradaru izvietošanas principus. Valsts Policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš uzsver, ka jaunie radari līdz šim stāvējuši Valsts Policijas izvēlētās vietās. Firma šo lēmumu nevar ietekmēt. Turklāt pie vietām strādājusi analītiķu komanda.

No Zivtiņa sacītā pārvietojamo fotoradaru izvietošanas principos nekas mainīts netiks. Valsts Policija iesaka samierināties ar ātruma ķērājiem. Ja aizdomas, ka ķērājs cenšas noslēpties, vai arī radars uzstādīts acīmredzami satiksmei bīstamā vietā, policija iesaka informēt policiju par to. Lai savām acīm pārliecinātos, kur Valsts Policijas analītiķi izvietojuši fotoradarus, Latvijas Radio pirmdienas pēcpusdienā sēžas automašīnā un dodas virzienā no centra uz Ķengaragu.

Nekādu pārsteigumu, vieta pie "Statoil" benzīntanka, kur ir zīme 50 kilometru stundā ir labi zināma kā ātrumķeršanas vieta. Tālāk uzbraucam uz Dienvidu tilta. Uz Dienvidu tilta pēc plāna jābūt stacionārajam radaram, vismaz tā liecina radaru karte, taču šādu radaru vispār vēl nav.

Jāpiebilst, ka jau pērnā gada nogalē, saskaņā ar līgumu uzņēmumam "Vitronic Baltica un Partneri" bija jāuzstāda 110 stacionārie radari visā Latvijā. Un lai arī soda nauda par līguma neizpildi ripo valsts kasē, Valsts policijas pacietība ir galā, un tā nosūtījusi brīdinājuma vēstuli, ka pēdējais termiņš stacionāro radaru uzstādīšanai ir 20.maijs. Uzņēmuma pārstāvis žurnālistiem, roku liekot uz sirds, nevarēja pateikt, ka 100% tā notiks. Iespējams, ka firmai ir izdevīgi kavēties ar stacionāro radaru uzstādīšanu, kas izrādījies piņķerīgāks process, jo pie stacionārajiem fotoradariem autobraucēji pieradīs, bet pārvietojamos var izvietot dažādās vietās.

Zivtiņš uzsver, ka situāciju satiksmes drošības ziņā ir uzlabojusies, taču kopumā vēl atturas projektu saukt par veiksmīgu.

Līgums ar uzņēmumu noslēgts uz pieciem gadiem. Un saskaņā ar to, uz Latvijas ceļiem jāizvieto kopumā 160 fotoradari, tajā skaitā 110 stacionārie, bet pārējie būs pārvietojamie un tā dēvētās tukšās kastītes, jeb izbāzeņi.

Foto: I.Čīka / LETA

Dace Stirāne Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    9:12 | 2012.01.25.

Ziņojiet mums : zinas@latvijasradio.lv, tālr.: 67206727


Lapu izgatavojis WebMeistars.
Pēdējās izmaiņas 2012.01.25. © 1997.-2012. Latvijas Radio. Visas tiesības rezervētas.