Saeimas atbildīgā komisija nav gatava legalizēt kandžas dzīšanu

Liela daļa iedzīvotāju nemaz nenojauš, ka pārkāpj likumu, mājās gatavojot alkoholu. Savai lietošanai atļauts raudzēt vīnu un brūvēt alu, bet ne dzīt kandžu, kaut gan šī nodarbe tautā ir populāra un kļūst par sava veida mākslu. Saeimas atbildīgā komisija nav gatava likuma regulējumu padarīt vaļīgāku - stipro alkoholu arī turpmāk drīkstēs gatavot vienīgi izņemot licenci.

Pierīgā dzīvojošais Jānis savas privātmājas vēsākajā istabā četros balonos raudzē melleņu-upeņu vīnu, rabarberu vīnu un ābolu sidru. Viņš stāsta, ka tas viss domāts pašpatēriņam, arī radu un draugu cienāšanai. Tādam pašam mērķim paredzēta arī kandža, ko Jānis dzen virtuvē. Paštaisītais aparāts virtuvi pārvērtis ķīmijas laboratorijā. Uz gāzes plīts riņķiem alumīnija piena kannā karsējas brāga, blakus uz letes nolikts dzesēšanas trauks un riņķī daudz šļaukas, kas savieno traukus. Jānis klāsta, ka pēc pašbrūvētā lietošanas nākamajā rītā pašsajūta ir labāka, nekā no veikalā pirktā degvīna.

Jānim ir liels pārsteigums, ka dzīt kandžu bez licences Latvijā ir aizliegts - ne tikai pārdošanai, bet arī pašu patēriņam. Alkohola aprites likuma ignorēšana draud sākot ar naudas sodu no 250 līdz 500 latiem līdz brīvības atņemšanai uz trīs gadiem, ja tiek nodarīts būtisks kaitējums.

Par to, ka policisti likuma pantu uztver nopietni, pērn pārliecinājās Vislatvijas kandžas dzinēju festivāla rīkotāji. Festivāla norises vietā Jaunalīksnē policija veica kratīšanu, kuras laikā atklāja pirtiņas sienā iemūrētu alkohola izgatavošanas ierīci un izņēma 5,2 litrus grādīgā dzēriena. Festivāla rīkotājs Gintars Čerbikovs stāsta, ka viņam visu atņēma un kandžu viņš vairs nedzen.

90% kandžas aparātu pircēju nezina, ka likums neļauj mājās pašpatēriņam gatavot stipro alkoholu, man apliecina šo ierīču tirgotājs. Atšķirībā no vīndaru aprīkojuma pārdevējiem, viņam nav veikals pilsētas centrā, bet iekārtas viņš divus gadus tirgo internetā. Tiekamies ar viņu kādā Rīgas benzīntankā un mikrofonā runāt viņš nevēlas - esot izjutis policijas uzbāzību.

Vīrietis stāsta, ka interese par kandžas aparātiem ir liela. Pārsvarā pircēji ir cilvēki vecumā no 35 gadiem, viņu vidū arī lieli uzņēmēji. Pērn iekšlietu ministrija informēja atbildīgo Saeimas komisiju, ka pieņemas spēkā kandžas aparātu izplatība, pārsaucot tos par destilācijas aparātiem, kuriem var būt arī cits pielietojums, ne tikai alkohola ražošana. Tā var izvairīties no atbildības par šādu iekārtu izgatavošanu, uzglabāšanu un izplatīšanu. Pusgada laikā ne ministrija, ne deputāti nav spējuši sagatavot priekšlikumus, lai novērstu robus likumā. Tādēļ policija kandžas aparātu pārdevēju priekšā ir bezspēcīga, atzīst Rīgas reģiona policijas pārstāvis Armands Logins. Viņš skaidro, ka likums ir tik bargs pret kandžas dzinējiem, lai ierobežotu alkohola tālāku pārdošanu. Daudzos gadījumos aiz ražošanas pašu lietošanai patiesībā slēpjas nelegāls rūpals, uzskata policists.

Strikts ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājās Ainārs Latkovskis - par pretimnākšanu nelicencētiem kandžas dzinējiem nevar būt ne runas. Vienotības deputāts skaidro, ka alkohola plašāka patērēšana nav veicināma, jo slimnīcas jau tagad ir pilnas ar cilvēkiem, kam ar to ir problēmas.

Rīgas Psihiatrijas un Narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja gan min, ka ārstiem lielākas raizes dara nezināmas izcelsmes alkohols, ko spirta veidā ieved Latvijā no kaimiņvalstīm. Liels pacientu pieplūdums dēļ mājās gatavotā alkohola nav novērojams, stāsta narkoloģe. Taču pēc Stirnas domām nebūtu pareizi tādēļ atļaut mājās dzīt kandžu.

Alkoholisko dzērienu aprites likumā noteiktais aizliegums ražot alkoholiskos dzērienus mājas apstākļos neattiecas uz alu, vīnu un citu raudzētu dzērienu izgatavošanu pašpatēriņam. Taču visu, kas stiprāks par 15 grādiem, bez licences izgatavot nedrīkst. Turpretim saņemot nepieciešamās atļaujas gan mājās darinātu vīnu un alu, gan kandžu iespējams par pārdot citiem.

Matīss Arnicāns Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    10:57 | 2012.01.30.

Ziņojiet mums : zinas@latvijasradio.lv, tālr.: 67206727


Lapu izgatavojis WebMeistars.
Pēdējās izmaiņas 2012.01.30. © 1997.-2012. Latvijas Radio. Visas tiesības rezervētas.