Referendums uzdevis tik daudz jautājumu, ka partijas nedrīkst neko nedarīt

Šomēnes gaidāmais valodas referendums licis sasparoties ne tikai galēji nacionālajiem politiskajiem spēkiem. Par valodu, tās lomu Latvijā, un sabiedrības integrācijas jautājumiem nācies aizdomāties arī pārējiem politiķiem. Taču kas notiks pēc referenduma, kad valodas jautājums vismaz daļēji būs noņemts no politiskās dienas kārtības? Par to turpmākajās minūtēs - par dzīvi pēc referenduma - kāda tā būs, un ko darīs politiķi, lai mazinātu etniskā konflikta padziļināšanos Latvijā, par to Lauras Dreimanes sagatavotajā sižetā.

Esošā situācija etno-politikas lauciņā ir neapmierinoša - atzīst visi Saeimā ievēlētie politiskie spēki, tādēļ sola rīkoties, lai pēc referenduma situāciju uzlabotos. Tiesa gan, atšķiras paņēmieni, kā kurš redz iespēju uzlabot situāciju. Piemēram, Saskaņas centra pārstāvis Valērijs Agešins saka - būtu jāsasauc tautas forums jeb sapulce, ar mērķi kliedēt aizspriedumus un baumas par latviešiem un nelatviešiem. Turklāt šāds pasākums būtu jāorganizē nevis partijām, kuras sevi esot totāli diskreditējušas, bet gan nevalstiskajam sektoram.

Citi politiķi gan saka - ar milzīgiem forumiem diezin vai kaut kas tiks panākts. Drīzāk jādomā par mikrolīmeņa pasākumiem, kur cilvēkiem sadarboties. Piemēram, kad tiek dalīts finansējumu pilsoniskās sabiedrības attīstībai, paredzēt aktivitātes, kas integrē arī cittautiešus. Un tas īpaši svarīgi tieši jauniešu auditorijā.

Jauniešu izglītošanu kā ļoti svarīgu uzsver tieši Nacionālās Apvienības politiķi, tādēļ viņi uztur nepieciešamību reformēt izglītība sistēmu. Kā saka Imants Parādnieks, tas ir vienīgais ceļš uz saliedētu sabiedrību.

Citu politisko partiju pārstāvji gan saka - mazākumtautību skolu jautājums ir noņemts no dienas kārtības. To izdarīja pati sabiedrība, nesavācot parakstus referendumam. Daudz svarīgāk esot domāt par izglītību plašākā mērogā - kas par Latvijas valsti tiek stāstīts klasē, un vai jaunieši apzinās, ko Latvijas valsts viņiem ir devusi. Tas, kā uzskata Lolita Čigāne, panākams arī ar vienkāršu sabiedriskās domas maiņu pašos latviešos.

Politiķi visnotaļ pozitīvi izsakās par Saskaņas centra ideju - veikt speciālu pētījumu, lai noskaidrotu, kādēļ tik liels līdzpilsoņu skaits gatavi balsot PAR krievu valodu. Jo ne jau visi viņi ir par divvalodību. Daudziem tas ir protesta balsojums pret atsevišķu politiķu mēģinājumu iznīcināt minoritāšu skolas vai nepilsoņu jautājuma nerisināšanu, dažus aizvaino valsts valodas inspekcijas represīvās funkcijas vai ilgstoša nevēlēšanās atzīt pareizticīgo Ziemassvētkus. Precīzi noskaidrojot iemeslus, varētu domāt, kā tos risināt, uzskata Zaļo Zemnieku Savienības pārstāve Iveta Grigule.

Arī Zatlera Reformu partijā daži biedri saka - izrādot kaut vai simbolisku cieņu, vajadzētu tomēr 7. janvāri - pareizticīgo Ziemassvētkus, pasludināt par brīvdienu, savukārt sakārtojot likumdošanu, atvieglot latviešu valodas apgūšanu un piešķirt Latvijas pilsonību visiem nepilsoņu bērniem. Tāpat "Vienotībā" un Zatlera Reformu partijā vairākkārt uzsver nepieciešamību stiprināt sabiedrisko mediju krievu valodā. Turpina ZRP pārstāvis Viktors Makarovs.

Mūsu aptaujātie politiķi saka - referendums uzdevis tik daudz jautājumu, ka politiskās partijas nedrīkst neko nedarīt. Turklāt, ja arī pēc referenduma politiķi nemazinās savstarpēji agresīvo retoriku, tas tiešām varot novest vai nu pie etniskā konflikta, vai arī rudenī atkal tiks vākti paraksti par Saeimas atlaišanu.

Laura Dreimane Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    6:21 | 2012.02.01.

Ziņojiet mums : zinas@latvijasradio.lv, tālr.: 67206727


Lapu izgatavojis WebMeistars.
Pēdējās izmaiņas 2012.10.30. © 1997.-2012. Latvijas Radio. Visas tiesības rezervētas.