Vai atkal jāsasauc Tautu forums?

Nepalikt mājās referendumā dienā aicina Augstākās padomes deputāti, kuri balsoja par valsts neatkarības atjaunošanu 1990. gadā. Georgs Andrejevs atgādina - par Latviju kā vienīgo vietu pasaulē, kur var attīstīt savu kultūru un valodu, Latvijā dzīvojošie cittautieši 1988. gadā vienojās Tautu forumā. Etnisko minoritāšu atbalsts kalpoja par pamatu arī vēlākajam darbam pie 4. maija deklarācijas. Šodien Andrejevs pauž neizpratni, kā tas varēja notikt, ka pamatvērtības, par kurām vienojās šeit dzīvojušās tautas, jau atkal var apšaubīt.

Neilgi pirms Tautas frontes dibināšanas kongresa Augstākās Padomes prezidijs pieņēma lēmumu par latviešu valodas statusu. Tobrīd bija arī sākusies diskusija par nepieciešamību ierobežot iedzīvotāju mehānisko pieaugumu. Abi šie jautājumi, kā liecina videoarhīvs izraisīja asu konfrontāciju iedzīvotāju nelatviskajā daļā. Konservatīvie spēki uzskatīja par netaisnīgu latviešu valodu ieviest par vienīgo valodu republikā, kur puse ir krievu. Tajā laikā Baltijas republikās sāka veidot Interfronti, kas vislielāko atsaucību guva starp vissavienības uzņēmumu strādniekiem. Tā brīža situāciju vienā no radio arhīva ierakstiem atceras Sandra Kalniete.

To, ka ne visiem citu tautību pārstāvjiem simpatizēja Interfrontes uzstādījumi, liecina arī videohronika. Vienā no ierakstiem aktrise Ņina Ņeznamova un kāds Latvijas Radio neatpazīts kungs aizstāv latviešu dzimtās valodas tiesības.

Tolaik Igaunijā pēc Edgara Savisāra ierosmes tika izveidots Tautu forums, kas vairs nedeva iespēju Interfrontei uzņemties visu valsts nacionālo minoritāšu ruporu lomu. Ideju par līdzīgas tautu apvienības dibināšanu izskanēja arī LTF dibināšanas kongresā. Ita Kozakeviča uzstājoties pauda, kādus uzskatus apvienība aizstāvēs. 10 dienas pēc šīs uzstāšanās laikraksts "Padomju Jaunatne" publicēja nacionālo biedrību aicinājums visām Latvijas tautām. Tas bija aicinājums pulcēties tiem, kuri pārliecināti, ka latviešu un līvu nacionālo tiesību atjaunošana un ievērošana nozīmē arī citu tautu tiesību atjaunošanu un aizstāvību. Aicinājumu parakstīja arī Marina Kosteņecka un viņa šodien skaidro, kāpēc to darīja.

Īsā laikā frontes paspārnē izveidojās gandrīz 20 nacionālās kultūras biedrības, kas apvienojās asociācijā un simpatizēja Tautas frontei. Šis sabiedrotā uzdevums bija atņemt Interfrontei monopolu runāt nelatviešu vārdā. Tautu forums notika decembrī un, kā atceras tā laika Atmodas darbinieki, runās atkārtojās doma, ka Latvija ir visu šeit dzīvojošo tautību mājas, tomēr latviešiem tās ir vienīgās mājas. Forumā uzstājās arī Marina Kosteņecka. Viņa atrod teiktās runas tekstu un citē to, ko teica pirms vairāk nekā 20 gadiem. Kosteņecka uzskata, ka pirms vairāk nekā 20 gadiem teiktais ir aktuāls arī šodien. Tomēr, atgūstot neatkarību, kultūras biedrības tika atstumtas un bijušais ārlietu ministrs un Augstākās Padomes deputāts Georgs Andrejevs, kurš balsoja par 4. maija deklarāciju, to skaidro ar kļūdām pašu latviešu politikā.

Marina Kosteņecka uzskata, ka šodienas situāciju varētu mainīt līdzīgs Tautu forums, kāds bija 1988. gadā. Tajā nedrīkstētu piedalīties neviens politiķis, bet gan tikai kultūras biedrību un sabiedrisko organizāciju pārstāvji - dažādu tautību pārstāvji tad varētu kopīgi pārrunāt, cik tād īsti apspiesti šeit jūtas.

1988. gada Tautu forums sabiedriskās dzīves centrā izcēla arī Itu Kozakēviču, poļu kultūras biedrības un vēlāk Nacionālo kultūras biedrību asociācijas prezidenti. Viņa bieži citēja poļu dzejnieka Mečislava Romanovska vārdus „Par brīvību - jūsu un mūsu!”. Tas bija Kozakēvičas aicinājums dažādu tautību cilvēkiem apzināties, ka savu brīvību viņi varēs realizēt tikai tad, ja dzīvos brīvā valstī.

*

Jau pēc referenduma pētniecības centrs "Providus" rīkos pilsoņu debates. Kā skaidro debašu organizētāja Dace Akule (attēlā), tā nebūs vainīgo meklēšana, kāpēc esam nonākuši pie šī referenduma, bet reāla situācijas risinājuma meklējumi.

Dace Krejere Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    10:41 | 2012.02.09.

Ziņojiet mums : zinas@latvijasradio.lv, tālr.: 67206727


Lapu izgatavojis WebMeistars.
Pēdējās izmaiņas 2012.02.09. © 1997.-2012. Latvijas Radio. Visas tiesības rezervētas.