Ko īsti nozīmē, ja tiktu pieņemti Satversmes grozījumi?

Tautas nobalsošanā balsojot PAR Satversme grozījumu projektu pieņemšanu, pilsonis balso par to, ka Latvijā tiek noteiktas divas valsts valodas - līdztekus esošajai latviešu valodai, kā valsts valoda tiek noteikta arī krievu valoda. Ko tas īsti nozīmē? Kādas pārmaiņas tas prasīs esošajā tiesību sistēmā? Kas mainītos, piemēram, parlamenta un pašvaldību ikdienas darbā?

Tautas nobalsošanā balsojot PAR Satversme grozījumu projektu pieņemšanu, pilsonim jārēķinās, ka krievu valoda kļūs par oficiālu publiskās komunikācijas valodu, tātad aizejot uz veikalu, skolu, ārstniecības iestādi, uz jūsu jautājumu latviski, var atbildēt krieviski, un jums nebūs tiesību pieprasīt atbildi latviski.

Ja referendumā jūs balsojat PAR Satversmes grozījumiem, krievu valoda kļūs arī par Latvijas parlamenta darba valodu. Tiks mainīts arī Saeimas deputāta zvērests, kurā būs paredzēts, ka turpmāk deputāts aizstāvēs kā latviešu, tā krievu valodas kā valsts valodas statusu. Kā skaidro Saeimas Juridiskā biroja juridisko padomnieks Jānis Pleps, Satversmes grozījumu iesniedzēji gan nav padomājuši par daudzām detaļām, kas joprojām nav skaidras.

Atbalstot Satversmes grozījumus, tiek atbalstīts, ka turpmāk krievu valoda būs arī pašvaldību darba valoda. Tas nozīmē, ka ikvienam būs tiesības vērsties ar iesniegumu un saņemt atbildi kā latviešu, tā krievu valodā. Tiesa gan, nav īsti skaidrs, vai uz jautājumu latviski būs jāatbild latviski, vai arī ierēdnis, kurš nezina latviešu valodu, uz jautājumu latviešu valodā varēs atbildēt arī krieviski. Krimuldas novada domes vadītājs Mārtiņš Ozoliņš gan saka, jau šobrīd pašvaldībā tiem, kuri nerunā latviski, tiek atbildēts gan krieviski, gan angliski, jo tas ir labas pārvaldības princips. Tādēļ nav jāmaina Satversme un jāliek tulkot visi domes un komiteju dokumenti krieviski. Tas prasītu milzīgus finanšu līdzekļus, un galvenais - apdraudētu latviešu nāciju.

Pieņemot Satversmes grozījumus, krievu valoda varētu pretendēt un ar laiku kļūt arī par oficiālu valodu Eiropas Savienībā. Tiesa gan, kā skaidro Eiropas politikas pētniece Dace Akule, tas nebūs viegli izdarāms.

Grozījumi Satversmē var stāties spēkā tikai vienā gadījumā - ja PAR šiem grozījumiem nobalso vairāk nekā puse no Latvijas balstiesīgajiem pilsoņiem, kas ir vairāk nekā 770 tūkstoši. Tas ir grūti sasniedzams cipars, tomēr, kā norāda juristi, ja tomēr grozījumi tiktu pieņemti, Latvija nokļūtu dīvainā situācijā - spēkā stātos Satversme, kas prasītu fundamentālu tiesību sistēmas revīziju. Taču pārejas periodu likumprojekta iesniedzēji nepieprasa, kas nozīmē, ka jau nākamajā dienā pēc tā stāšanās spēkā, ikviens varētu vērsties Satversmes tiesā ar neskaitāmiem jautājumiem, piemēram, par valsts valodas likuma neatbilstību jaunajai Satversmei vai ka daudzi procesuālie likumi, kas nosaka tiesu darba kārtību, neatbilst jaunajai Satversmei.

Laura Dreimane Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    5:22 | 2012.02.16.

Ziņojiet mums : zinas@latvijasradio.lv, tālr.: 67206727


Lapu izgatavojis WebMeistars.
Pēdējās izmaiņas 2012.02.16. © 1997.-2012. Latvijas Radio. Visas tiesības rezervētas.