Novodvorska: ES sirdsapziņa nav atcelta

"Jūs esat laimīgi ļaudis, jo varat dzīvot brīvā valstī" - ar šādiem vārdiem Latvijas sabiedrību šajās dienās uzrunā drosmīgā Kremļa režīma kritizētāja - Valērija Novodvorska. Kopā ar savu draugu Konstantīnu Borovoju viņi ieradušies Rīgā, lai aicinātu iedzīvotājus referendumā balsot pret krievu valodu kā otro valsts valodu. Preses konferencē viņi paziņoja, ka viss, kas saistīts ar referendumu, ir plānota Krievijas specdienestu akcija.

Partijas "Demokrātiskā savienība" dibinātāja, disidente Valērija Novodvorska atvainojas žurnālistiem, ka runā krievu valodā. Viņa nav domājusi, ka tas vēl kādreiz būs jādara. Pēdējo reizi viņa to darīja 1991.gadā, kad ciemojās Rīgā. Latvijas Neatkarības atjaunošanas vēsturiskie līkloči viņai ir ļoti labi zināmi.

Bijušais "Helsinki 86" grupas aktīvists Juris Vidiņš atceras, ka Novodvorska ar domubiedriem bija viens no drošākiem patvērumiem Maskavā, kad Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupas biedri 1989.- 91.gadā brauca uz Krievijas galvaspilsētu piketēt Puškina laukumā, kā arī pie bijušās Ļeņina bibliotēkas.

Pēdējo divdesmit gadu laikā Novodvorska ir bijusi Latvijā, taču vīzītes palikušas nepamanītas. Šoreiz tā nav. Nelielā preses konferences telpa Rīgas domē ir pārpildīta. Ieradušies gandrīz visi krievu valodā rakstošie un raidošie mediji. Novodvorska un Konstantīns Borovojs, kas pēdējos gados kļuvis par tuvāko domubiedru, atbraukuši, lai glābtu Latviju. Viņi uzskata, ka referendumam būs postošas sekas. Sašķelta sabiedrība - tieši tas, ko vēlas Kremlis.

"Patiesībā tas ir Trojas zirgs. Un tie 200 tūkstoši un pārējie, kam ir interese par krievu valodu, viņiem ir jāiet un jāsaka NĒ. Jānofotografē ar mobilo tālruni balsošanas biļetes un ar lepnumu un paceltu galvu jāiznāk ārā un jāsaka - es esmu Latvijas patriots, es balsoju PRET. Tā būs viņa biedra karte Latvijas patriotu sabiedrībā ! Bet, ja tu neesi patriots, tad, ko tu te vispār dari? "

Novodvorskai nav saprotams tas, kā var nebūt patriots. Viņas krievu valoda ir sulīga un domu graudi cērt kā ar nazi. Eiropas Savienības starptautiskie dokumenti, ar ko atrunājas Satversmes grozījumu iniciatori, nav nomainījuši sirdsapziņu.

"Eiropas Savienības dokumenti nenomaina sirdsapziņu un jautājumu, kas ir dzimtene. Lūk mēs esam atbraukuši no Krievijas, mēs jūs nenormāli apskaužam, ka jūs dzīvojat brīvā Eiropas Savienības un NATO dalībvalstī, valstī, kur ir brīvas vēlēšanas un ir labi dzīvot, un tā ir liela laime tiem, kas te dzīvo! Brīnišķīga iespēja pierādīt, ka krievi nav zvēri, nav kalpi, un nav kropļi, var dzīvot Eiropas valstī un parādīt klasi, ka īsti krievi mīl Latviju. Ir jāizvēlas. Latvijai ir tikai šis mazais zemes gabaliņš - viņu dzimtene. "

Borovoja un Novodvorskas vizīti Rīgā organizēja no Pilsoniskās savienības atšķēlušies Demokrātiskie patrioti. Ar viņiem vēl oficiāli tikās Saeimas deputāti no Cilvēktiesību komisijas. Pēc organizatora sacītā, sākotnēji esot bijusi plānota tikšanās arī Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu, taču tā nenotika. Ušakovs abus ignorē un salīdzina ar komiksa "Bivs un Batheds" varoņiem. Interesanti, ka tūlīt pēc Latvijas Saeimas vēlēšanām Novodvorska vienā no saviem daudzajiem video vēstījumiem internetā ļoti atzinīgi izsakās par Ušakovu. Tagad viņa gan savas domas esot mainījusi.

Krievu valodā rakstošie preses izdevumi Novodvorskas un Borovoja viesošanos drīzāk izsmej. Sauc par Latvijas glābējiem, kurus sen jau neviens vairs Krievijā neņemot pa pilnu - tā lasāms laikraksta "Čas" pirmajā lapaspusē. Politisko notikumu pārzinātājs Kārlis Daukšts stāsta, ka Krievija apzināti rīkojas, lai opozicionārus parādītu pēc iespējas muļķīgākā gaismā.

Jāpiebilst, ka Novodvorskas un Borovoja partijas Krievijā ir aizliegtas. Viņi ar domubiedriem piedalās opozīcijas rīkotajās protesta akcijās Maskavā, un uzskata, ka viņu dzīves galvenais mērķis ir demokrātiska un brīva Krievija.

Foto: E.Trifanova LTA

Dace Stirāne Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    9:09 | 2012.02.17.

Ziņojiet mums : zinas@latvijasradio.lv, tālr.: 67206727


Lapu izgatavojis WebMeistars.
Pēdējās izmaiņas 2012.02.17. © 1997.-2012. Latvijas Radio. Visas tiesības rezervētas.