Maz ticams, ka krievu valoda varētu kļūt par ES oficiālo valodu

Tas, ka krievu valoda varētu kļūt par Eiropas Savienības oficiālo valodu, ir maz ticams, taču nav neiespējams, atzīts Briselē, kur šajās dienās seko līdzi referenduma notikumiem Latvijā. Pagaidām Eiropas Savienībā Latvija ir vienīgā, kurā krievu valodas statuss ir tik augstu dienas kārtībā, par spīti tam, ka arī citās valstīs mīt krievu minoritāte. Tikmēr, bijušajās padomju republikās centieni atgūt krievu valodas ietekmi ir daudz asāki.

Eiropas Savienībā kopumā ir vairāk nekā 60 reģionālo un minoritāšu valodu un no visiem 500 miljoniem cilvēku kopumā 40 miljoni ik dienu runā kādā no minoritāšu valodām, un 6 miljoni - krieviski. Eiropas Savienībā valodu lietas uzrauga un ir ieviesta minoritāšu un reģionālo valodu harta un katrā no institūcijām - Eiropas Komisijā, Eiropas Parlamentā, Reģionu komitejā ir posteņi, kas nodarbojas gan ar oficiālajām Eiropas, gan neoficiālajām Eiropas Savienības valodām. Te arī saņem pirmo signālus no dalībvalstīm par to, ja kāda no valodām jūtas apspiesta, vai cenšas iegūt lielāku atpazīstamību arī Eiropas Savienības līmenī.

Kā viens no galvenajiem instrumentiem krievu valodas popularizēšanai pasaulē ir 2007. gada jūnijā ar prezidenta Vladimira Putina rīkojumu izveidotais fonds "Krievu pasaule".

Ja runā par Latvijas kaimiņvalstīm, tad Baltkrievijā jau 1995. gadā krievu valodai tika piešķirts valsts valodas statuss. Šī valoda tiek izmantota gan sabiedrības ikdienas dzīvē, gan politikā, turklāt bieži vien tiek norādīts, ka prezidents Aleksandrs Lukašenko pat 100% nepārvalda baltkrievu valodu, bet gan vienu tās dialektu, jeb krievu un baltkrievu valodas sajaukumu.

Nedaudz sarežģītāka situācija ir Moldovā, kur jau vairākkārt izskanējuši ierosinājumi piešķirt krievu valodai valsts valodas statusu. Pēdējā šāda pilsoniskā iniciatīva ar ierosinājumu rīkot referendumu šajā jautājumā ar neveiksmi beidzās 2010. gadā. Moldovas informatīvi analītiskā portāla AVA.md vadītājs, politologs un vēstures zinātņu doktors Vitālijs Andrijevskis norāda, ka pārsvarā iniciatīvas piešķirt krievu valodai valsts valodas statusu parādās pirms vēlēšanām. Īpaši aktīvas šajā jomā esot kreisi noskaņotās partijas. Taču reāla parakstu vākšana nekad tā arī īsti nav notikusi.

Ja runā par Gruziju, tad var teikt, ka šī valsts pēdējo gadu laikā vissmagāk ir kritusi Kremļa nežēlastībā un abu valstu diplomātiskās attiecības ir ievērojami pasliktinājušās. Tieši šī iemesla dēļ bieži vien krievu valoda Gruzijā tiek dēvēta par okupantu valodu. Taču, kā savā nesenajā komentārā norāda radiostacijas Eho Kavkaza žurnālists Tbilisi Gija Nodija, šim teicienam nav nekāda reāla sakara ar attieksmi pret krievu valodu Gruzijā. Nodija norāda, ka valsts politika pašlaik ir virzīta uz to, lai valstiskā līmenī tiktu atbalstīta angļu valodas apguve.

Atšķirīga situācija ir starptautiski neatzītajā Dienvidosetijā, kura pasludinājusi neatkarību no Gruzijas un faktiski nonāca Krievijas ietekmes sfērā. Pagājušā gada novembrī šajā republikā notika gan prezidenta vēlēšanas, gan referendums par krievu valodas statusu. Referendumā gandrīz 84% republikas iedzīvotāju nobalsoja par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.

Taču vissarežģītākā situācija ar krievu valodas situāciju joprojām ir Ukrainā, turklāt šajā valstī tā ir ļoti līdzīga situācijai Latvijā. Kā norāda daudzi eksperti un Ukrainas mediji, ir ļoti daudz politisku un sabiedrisku organizāciju, kas ar milzīga Krievijas finansējuma palīdzību cenšas norādīt uz it kā pastāvošo Krievu valodas apspiešanu valstī. Ukraiņu politologs un sabiedriskais darbinieks Aleksejs Tolkačovs uzskata, ka reālā situācija ir pilnīgi pretēja un apdraudēta ir tieši ukraiņu valoda

Jau tagad zināms referendumam par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā sestdien būs pievērsta liela starptautiska uzmanība. Arī tā iemesla dēļ, ka šim balsojuma iznākuma būs ne tikai praktiska, bet arī politiski simboliska nozīme.

Uģis Lībietis, Ina Strazdiņa. Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    13:51 | 2012.02.17.

Ziņojiet mums : zinas@latvijasradio.lv, tālr.: 67206727


Lapu izgatavojis WebMeistars.
Pēdējās izmaiņas 2012.02.17. © 1997.-2012. Latvijas Radio. Visas tiesības rezervētas.