Latvijā, apvienojoties uzņēmumiem, mazinās konkurence

Ekonomiskā krīze likusi daudz nopietnāk domāt par uzņēmumu darbības efektivitāti. Lai veiksmīgāk konkurētu, uzņēmumi sāka domāt par apvienošanos ar konkurentiem vai arī spēcīgākais pārpirka vājākos nozares dalībniekus. Latvijas mazajiem uzņēmumiem ir sarežģīti startēt globālajā tirgū, tādēļ spēku apvienošana ļāva Latvijas uzņēmumus padarīt konkurētspējīgākus eksporta tirgos. Taču vienlaikus vietējā tirgū, kur jau tā konkurence vēsturiski bijusi diezgan vāja, palika mazāk spēlētāju un līdz ar to arī mazāka konkurence. Kā globālie procesi ietekmē konkurenci vietējā tirgū un vai konkurenci vajadzētu mākslīgi saasināt, pētīja Kristīne Jančevska.

Konkurence esot galvenais ekonomikas dzinējspēks un tieši konkurence nodrošinot, ka cenas nekāpj debesīs. Par to, ka veselīga konkurenta parādīšanās tirgū ievērojami samazina cenas, visspilgtāk varēja pārliecināties mobilo sakaru tirgū, kur trešā operatora ienākšana padarīja mobilo tālruni izmaksu ziņā pieejamu ikvienam. Taču nav noslēpums, ka Latvijā ir daudz lietu, kas maksā krietni dārgāk nekā citur Eiropā, un ir jomas, kuras stagnē tieši vājās konkurences dēļ. Turklāt, lai spētu izdzīvot ekonomiskās lejupslīdes laikā, uzņēmumi kā vienu no taupības un izmaksu samazināšanas pasākumiem saskatīja apvienošanos ar konkurentiem, mazinot jau tā niecīgo konkurenci. Turklāt nereti uzņēmumi par apvienošanos lemj, lai varētu veiksmīgāk konkurēt globālajā tirgū. Konkurences padomes izpilddirektors Jānis Račko nenoliedz, ka globalizācija atstāj iespaidu uz konkurenci vietējā tirgū.

Tieši eksporta tirgus iekarošanas vārdā apvienošanās jāvārdu teikuši divu Latvijas mērogiem lielu piena pārstrādes uzņēmumu - Rīgas piena kombināta un Valmieras piena īpašnieki. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe uzsver, ka pat apvienotais uzņēmums pasaules mērogā nebūs liels.

Daudz būtiskāk konkurences samazināšanos, pēc Ingunas Gulbes domām, var izjust mazumtirdzniecībā, kur lielveikali diktē noteikumus, bet mazie lauku veikaliņi vai nu bankrotē, vai iekļaujas kādā no ķēdēm.

Uzņēmumiem ar gada apgrozījumu virs 25 miljoniem latu pirms apvienošanās jāsaņem Konkurences padomes atļauja, tāpat atļauja jāsaņem, ja viena spēlētāja rokās koncentrēsies vairāk nekā 40% no tirgus. Konkurences padomes izpilddirektors Jānis Račko atceras tikai vienu gadījumu, kad Konkurences padome liegusi uzņēmumiem apvienoties. 2007.gadā kauliņus kopā mest bija iecerējušas divu ostu - Rīgas un Ventspils - velkoņu pakalpojumu sniedzēji Ostas flote un PKL, taču pāris gadus vēlāk, kad tirgū parādījās konkurējoši spēlētāji, Konkurences uzraugs vairs neliedza kompānijām apvienoties.

Nav izslēgts, ka jau tuvākajā laikā Latvijā atkal varētu būt precedents, kad Konkurences uzraugs lemj par apvienošanās ierobežošanu vai pat aizliegšanu. Runa ir par divu lielāko privāto televīziju - TV3 un LNT - nonākšanu viena īpašnieka rokās. Reklāmas asociācijas padomes loceklis Andris Blaka ir pārliecināts, ka šis darījums Konkurences padomei jāaizliedz, jo tas kropļos visu reklāmas tirgu, ne tikai televīzijas.

Konkurences padomes pārstāvis gan pagaidām nevar pateikt, kāds būs lēmums, jo vēl priekšā vairāku mēnešu izpēte un tirgus dalībnieku viedokļu uzklausīšana. Taču Jānis Račko nenoliedz, ka apvienošanās darījums ietekmēs reklāmas tirgu.

Tomēr Konkurences padome vērtēs ne tikai apvienošanās ietekmi uz konkurenci, bet arī to, vai pa vienam šīs televīzijas vispār spēj izdzīvot. Mazais Latvijas tirgus ir viens no iemesliem, kādēļ nākas atzīt, ka viens par maz, bet divi jau par daudz.

Kristīne Jančevska Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    7:28 | 2012.02.24.

Ziņojiet mums : zinas@latvijasradio.lv, tālr.: 67206727


Lapu izgatavojis WebMeistars.
Pēdējās izmaiņas 2012.02.24. © 1997.-2012. Latvijas Radio. Visas tiesības rezervētas.