Nedēļa Eiropā aizvadīta Grieķijas zīmē

Šī nedēļa Eiropā aizvadīta Grieķijas zīmē. Pēdējo nedēļu smagnējās sarunas par vēl vienu starptautiskā aizdevuma programmu Atēnām kulminācijas punktu sasniedza naktī uz otrdienu, kad eirozonas finanšu ministri panāca vienošanos par jauno finansiālās palīdzības paketi. Tādā veidā Grieķija glābta no tūlītēja bankrota, taču nebūtu pareizi apgalvot, ka visi tagad jūtas optimistiskāk. Katrā ziņā ne Grieķijas iedzīvotāji, kuriem būs jāskaras ar kārtējiem taupības pasākumiem. Bankrota draudi saglabājas, un vienošanās nodēvēta par jaunu cēlienu garā drāmā. Tāpat paliek jautājums, vai tad, ja drāma Grieķijai tomēr beidzas traģiski, tas nozīmē nopietnas problēmas arī pārējai Eiropai?

Tostarp Eiropas Komisija pirms pāris dienām paziņoja, ka šogad eirozonas ekonomiskā izaugsme būs zemāka, nekā gaidīts. Monetārās savienības iekšzemes kopprodukts piedzīvošot nelielu kritumu salīdzinājumā ar iepriekš prognozēto nelielo izaugsmi.

Bet Eiropas Komisijas nežēlastībā šonedēļ atkal kritusi Ungārija, pret kuru jau ir ierosināta izmeklēšana par grozījumiem likumdošanā par medijiem un tiesu sistēmu. Tagad Brisele vēlas iesaldēt Kohēzijas fondus Ungārijai nākamajam gadam. Iemesls - Budapešta vairākkārt brīdināta uzlabot pūliņus, lai pārtrauktu pārmērīgos valdības deficītus un tās nespēju īstenot nepieciešamos pasākumus. Komisijas priekšlikums gan vēl jāapstiprina pārējām 26-šām kopienas valstīm, un pati Ungārija pārmetumus noraida, uzsverot, ka tās budžeta deficīta stāvoklis ir starp labākajiem Eiropas Savienībā. Tomēr notikušais rada bažas, vai ar līdzīgi soļi nevarētu tik sperti arī pret citām kopienas valstīm.

Lai apspriestu jautājumus, ko radījis komisijas lēmums pret Ungāriju, studijā aicinājām Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes lektoru un Latvijas ārpolitikas institūta pētnieku Veiko Spolīti. Eiropas Komisija skaidro, ka šis bezprecedenta priekšlikums domāts, lai Ungāriju mudinātu savest kārtībā savas finanses. Vai tas tomēr nav pārāk skarbs, un vai tas ir pamatots? Veiko Spolītis norāda, ka finanses nav sakārtotas daudzām Eiropas valstīm, bet pret Ungāriju tik asi vēršas tāpēc, ka tā veikusi daļai sabiedrības nepieņemamas izmaiņas Konstutūcijā.

Gints Amoliņš Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    9:27 | 2012.02.25.

Ziņojiet mums : zinas@latvijasradio.lv, tālr.: 67206727


Lapu izgatavojis WebMeistars.
Pēdējās izmaiņas 2012.02.26. © 1997.-2012. Latvijas Radio. Visas tiesības rezervētas.