Strauji krītas mūzikas un mākslas skolu audzēkņu izglītības kvalitāte

Jau vairāk nekā divus gadus radikāli samazināta finansējuma apstākļos ir spiestas strādāt Latvijas bērnu mūzikas un mākslas skolas. Šobrīd jau parādās pirmie rūgtie augļi: skolas vairs nespēj nodrošināt pilnvērtīgu mācību procesu, kā rezultātā strauji krītas audzēkņu izglītības kvalitāte. Tā kā tieši izvērstais mūzikas skolu tīkls līdz šim bijusi galvenā bāze Latvijas mūzikas nozares attīstībai, rodas bažas - vai nākotnē tas ļoti sāpīgi neatsauksies arī uz vērtībām, ar kurām tik ļoti lepojamies - un tie ir Dziesmu svētki, kormūzikas tradīcijas un mūsu izcilie mūziķi, kas ir teju vienīgie, kas nes Latvijas vārdu pasaulē.

Nedaudz vairāk kā pirms gada Latvijā viesojās pasaulslavenais Birmingemas simfoniskais orķestris, ko vada mūsu diriģents Andris Nelsons. Liels gandarījums bija dzirdēt orķestra direktors Stīvena Medoka sacīto, ka mūziķi ar nepacietību gaidījuši brīdi, lai iepazītu zemi, no kuras nācis šis izcilais diriģents, ko orķestris ļoti ciena un mīl:

"Mēs esam ārkārtīgi pateicīgi jums visiem un arī Latvijas mūzikas sabiedrībai, kas ir izlolojusi tik brīnišķīgu diriģentu kā Andris Nelsons. Latvija pasaulē izceļas ar talantīgiem mūziķiem, kas spoži sevi pierāda prestižākajos operas namos un koncertzālēs. Priekš tik mazas valsts tik daudz mūzikas izcilību - tas ir apbrīnojami."

Andris Nelsons ir tikai viens no spožās mūziķu plejādes, kas tik pozitīvā nozīmē nes Latvijas vārdu pasaulē. Kas ir par pamatu tam, ka Latvija spēj sagatavot tik izcilus mūziķus? Atbilde ir - un arī paši mūziķi to uzsver - ka panākumi sakņojas mūsu valsts spēcīgajā un labām tradīcijām bagātajā muzikālās izglītības sistēmā. Diemžēl, pēdējos gados šīs sistēmas pastāvēšana kļūst arvien apdraudētāka, jo kopš lielās valsts budžeta konsolidācijas 2009. gadā mūzikas un mākslas skolas strādā radikāli samazināta finansējuma apstākļos. Ja 2008. gadā finansējums šīm skolām bija 16 miljoni latu, tad tagad jau vairākus gadus tām jāiztiek ar 7,5 miljoniem, kas arvien vairāk sāk atspoguļoties mūzikas izglītības kvalitātē - stāsta Daugavpils mūzikas skolas direktors un Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas vadītājs Aivars Broks.

Jau tagad var novērot, ka uz mūzikas vidusskolām un Mūzikas akadēmiju nāk audzēkņi ar zemāku sagatavotības pakāpi nekā agrāk - stāsta Mūzikas akadēmijas un Jāzepa Mediņa mūzikas skolas pasniedzējs Jānis Retenais, un tas ir ļoti cieši saistīts ar kvalitātes kritumu bērnu mūzikas skolās, kuru pedagogi, lai kaut cik savilktu galus kopā, ir spiesti strādāt citkārt pat 4 - 5 vietās, jo alga par vienu slodzi ir aptuveni 180 latu:

Visas minētās kopsakarību ķēdes rezultātā iezīmējas vēl viena Latvijai līdz šim neraksturīga un ļoti nepatīkama tendence, ka mākslās talantīgākie jaunieši savu karjeru arvien vairāk izvēlas saistīt vispār ar citām - daudz rentablākām nozarēm, stāsta operas solists un mūzikas pedagogs Krišjānis Norvelis.

Kultūrsocioloģe Maija Spuriņa mūzikas izglītību Latvijā skata arī socioloģiskā kontekstā, līdz šim Latvijā tā darbojusies arī kā sociālās nevienlīdzības samazināšanas mehānisms, un neprāts būtu to visu noārdīt. Arī Dziesmu svētku biedrības priekšsēdētāja Antra Purviņa uzsver, ka mūzikas izglītības sistēma veido pamatu arī Dziesmu svētku kustībai, sistēmai vājinoties, apdraudēta kļūst tieši mums raksturīgo Dziesmu svētku būtība, ko raksturo augsta kvalitāte, bet tikai tai pateicoties mēs ar saviem svētkiem varam lepoties.

Ja vārdos valsts amatpersonas pie katra gadījuma neaizmirst uzsvērt, cik ļoti viņi lepojas ar mūsu Dziesmu svētkiem, izcilajiem koriem un pasaules slavenajiem mūziķiem, un cik tā ir liela mūsu vērtība, tad darbos šī izpratne un atbalsts neatspoguļojas, bet tikmēr strauji grūst visas līdz šim labi funkcionējošās mūzikas nozares bāze, un ja tā turpināsies pēc neilga laika par mūsu izcilajām muzikālajām tradīcijām diemžēl jau varēsim runāt vien pagātnes formā.

Baiba Kušķe Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    7:32 | 2012.02.27.

Ziņojiet mums : zinas@latvijasradio.lv, tālr.: 67206727


Lapu izgatavojis WebMeistars.
Pēdējās izmaiņas 2012.10.30. © 1997.-2012. Latvijas Radio. Visas tiesības rezervētas.