Politiķi pēc referenduma par ekonomiskām problēmām mazrunīgi

Lai arī cilvēki Latgalē pieprasa darba vietas, nevis darba grupas sabiedrības saliedētībai, politiķi pēc referenduma par ekonomiskām problēmām runājuši maz. Tā vietā izskanējuši mērenāki un radikālāki priekšlikumi - sākot no brīvdienām pareizticīgo Ziemassvētkos un beidzot ar krievu valodas ierobežošanu bērnudārzos vai pretēji - atļaušanu pašvaldībās. Kamēr valodas referenduma ogles vēl karstas, ar virkni ideju klajā nākuši Nacionālās apvienības deputāti. Juridiskajā komisijā ieteikts dot valdībai tiesības nepiešķirt pilsonību valstij nelojālām personām. Koalīcijas partijām "Visu Latvijai/Tēvzemei un brīvībai/LNNK" piedāvā paplašināt pilsonības atņemšanas iemeslus un visos bērnudārzos pāriet uz mācībām latviešu valodā. Par sabiedrības saliedētību jādomā, kamēr referenduma rezultāti vēl svaigā atmiņā, tā priekšlikumu izteikšanu pamato Nacionālās apvienības viens no līderiem Raivis Dzintars.

Par latviešu valodu bērnudārzos valdošā koalīcija turpinās diskutēt nākamnedēļ, taču "Vienotība", "Zatlera Reformu partija" un Nacionālā apvienība pirmdien devušas zaļo gaismu citam priekšlikumam - paplašināt to jautājumu loku, par kuriem nedrīkstētu rīkot referendumus. Tie ļautu nobremzēt partijas "Par Cilvēktiesībām vienotā Latvijā" sākto parakstu vākšanu, lai pilsonību iegūtu visi nepilsoņi.

Neapmierināts ar iespējamiem Satversmes grozījumiem, kas neļautu iedzīvotājiem lemt par pilsoņu loka palielināšanu, ir PCTVL biedrs Andris Tolmačovs. Taču viņš ir apņēmīgs turpināt parakstu vākšanu, kurā jau savākts nepilns tūkstotis parakstu. Par to, ka krievu valodas aizstāvji nav padevušies, liecina citu organizāciju aktivitātes. Biedrība "Pilsonība. Izglītība. Kultūra" vakar Satversmes tiesā apstrīdējusi likuma normas, kas noteic, ka krievu valoda ir svešvaloda.

"Saskaņas centra" deputāts Andrejs Elksniņš uzstāj, ka ir jārespektē iedzīvotāju vēlme pašvaldībās runāt krievu valodā. Taču tajā pat laikā viņš aicina nolikt malā dažādas pretējām pusēm netīkamas iniciatīvas, tajā skaitā arī referenduma rīkošanu par Saeimas atlaišanu, ko atsevišķi saskaņieši draud darīt, ja valstī nekas nemainīsies.

Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks Andrejs Berdņikovs gan ir skeptisks par politiķu spēju nonāk pie abpusēji izdevīga rezultāta. Viņaprāt, atmosfēra pēc referenduma joprojām ir nokaitēta un tādēļ bīstama. Viņš atzinīgi novērtē to, ka diskusiju savās rokās ņem sabiedriskas organizācijas, piemēram, "Providus". Tā pagājušajā nedēļā rīkotajās debatēs izskanēja priekšlikumi par latviešu valodas apguves veicināšanu un pilsonības atvieglošanu. Tomēr pēc pētnieka domām šoreiz būtu vismaz jāmēģina runāt arī ar galējiem krievu valodas aizstāvjiem.

Bijušais Saeimas nacionālās drošības komisijas vadītājs, tagad Lielo pilsētu asociācijā strādājošais Māris Kučinskis uzskata, ka referenduma rezultātus nevajag dramatizēt. Lai arī tie iezīmē nepatīkamu ainu, līdzšinējā integrācijas politika neesot izgāzusies. Premjers Valdis Dombrovskis no "Vienotības" ir rezervēts pret pašvaldību referendumiem.

Lai risinātu ekonomiskās, sociālās un demogrāfiskās problēmas Latgalē, ar premjera rīkojumu izveidota speciāla darba grupa. Tai līdz 20.martam jāizstrādā un jāiesniedz rīcības plāns ar pasākumiem, to izpildes termiņiem, un naudas apjomiem Latgales reģiona attīstībai.

Foto: Saeimas Kanceleja

Matīss Arnicāns Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    8:36 | 2012.02.29.

Ziņojiet mums : zinas@latvijasradio.lv, tālr.: 67206727


Lapu izgatavojis WebMeistars.
Pēdējās izmaiņas 2012.02.29. © 1997.-2012. Latvijas Radio. Visas tiesības rezervētas.