Briselē izvērtē Latvijas panākumus un nākotnes izaicinājumus

Latvija starptautiskā aizdevuma programmu ir pabeigusi veiksmīgi, taču tas nenozīmē, ka turpmākie panākumi ir garantēti. Latvijas valdībai tagad jāstrādā, lai ne tikai saglabātu saprātīgus budžeta izdevumus, bet arī veicinātu izaugsmi valstī un ļautu cilvēkiem atgūties sociāli. Latvijai potenciāls ir, tikai to būs gurdi jāmāk izmantot. Šādi vērtējumi ceturtdien izskanējuši Briselē, kur norisinās Eiropas Komisijas un Latvijas Bankas kopīgi rīkotā starptautiskā konference. Tajā eksperti un politiķi izvērtē, kā starptautiskā aizdevuma programma ir palīdzējusi Latvijai izkļūt no krīzes, kā ietekmējusi sociālo sektoru un kādi izaicinājumi valsti gaida turpmāk. Konferencē piedalās ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimševičs, Eiropas Komisijas, Starptautiskā valūtas fonda pārstāvji un dažādi eksperti. Vairāk par to, kādas prognozes izskan turpmākajai Latvijas attīstībai, interesējās Ina Strazdiņa.

To, ka Latvija starptautiskā aizdevuma programmu ir beigusi, ir zināms fakts. Krīzes mazināšanai valsts izlietojusi nedaudz vairāk nekā pusi no visa 7 miljardu eiro lielā starptautiskā aizdevuma, kas tagad pakāpeniski būs jāatmaksā. No naudas aizdevēju viedokļa, valsts visu izdarījusi teicami - spējusi samazināt tēriņus, aizlāpīt cauro budžetu, atgūt tirgus uzticību un pat sākt rādīt izaugsmi. Taču, kā šodien uzsvēra Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta vadītājs Marko Buti tas nenozīmē, ka turpmākais veiksmes stāsts ir garantēts.

"Latvijas ir visas iespējas izaugsmei. Svarīgi ir ievērot saprātīgus tēriņus, jo ekonomiskā izaugsme ir iespējama vienīgi tad, ja ir stabila finanšu situācija.

Man jāatzīst, ka Latvijā ekonomikas izaugsme jau ir sākusies agrāk, nekā bija cerēts, ņemot vērā, kāda situācija valda pārējā Eiropā un pasaulē. Visas reformas ir jāturpina, un tikai tad var cerēt uz ilgstošāku labklājību."

Eksperti atzīst, ka veiksme stāsta skaitļi ir viena lieta, taču realitāte ir cita un jāatzīst, ka krīze visvairāk situsi nevienu citu, kā vienkāršos Latvijas iedzīvotājus. Sociālā noslāņošanās Latvijā ir dziļa, un lai arī teorētiski Latvija ir atpakaļ uz ceļa, lai atgūtos vajadzēs daudz laika, tā secina arī Pasaules bankas eksperts Peters Harrolds, kurš kopā ar grupu ekspertu veicis pētījumu par to, kā taupības programma ietekmējusi izglītības un veselības nozari Latvijā un pēc krīzes atgūsies tieši sociālais sektors.

"Visproblemātiskākais jautājums paliek pensijas. Līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, arī Latvijā sarūk darba spējīgo cilvēku skaits. Treknajos gados Latvija ievērojami palielināja pensijas. Taču man jāteic, ka pensiju reforma nav beigusies. Latvijai šajā ziņā ir divas lielas problēmas: pirmā - ir daudz cilvēku, kas pensijas saņem, un maz, kas tās ir spējīgi uzturēt, otrā - pensijas nav adekvātas, daudziem cilvēkiem tās ir pārāk mazas. Tātad - ir jāmēģina, cik vien iespējams cilvēkus noturēt darba tirgū un garantēt pensiju fondu pieaugumu."

Vairāki eksperti šodien norādīja, ka, par spīti tam, ka Baltijas valstis šobrīd ir vienīgās Eiropas Savienībā, kas izrāda izaugsmi, Latvija nevar gaidīt strauju ekonomisku atlabšanu, un vienmēr jārēķinās arī ar ārējiem apstākļiem, to, kas notiek eirozonā un pasaulē, tādēļ, ka Latvija nav izolēta sala.

Latvijas uzraudzība turpināsies. Starptautiskie aizdevēji maijā būs Latvijā pirmajā misijā pēc aizdevuma programmas noslēgšanas, lai vērtētu, kas valstī notiek, vai tiek noturēti sabalansēti budžeta tēriņi un tajā pašā laikā, vai ir izaugsmes pazīmes.

Ina Strazdiņa Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    2:43 | 2012.03.01.

Ziņojiet mums : zinas@latvijasradio.lv, tālr.: 67206727


Lapu izgatavojis WebMeistars.
Pēdējās izmaiņas 2012.03.02. © 1997.-2012. Latvijas Radio. Visas tiesības rezervētas.