Eiropas īsziņas, 2. marts

Piektdien Briselē turpinās Eiropas Savienības līderu samits, kur galvenās diskusiju tēmas ir ekonomiskā situācija Eiropā, fiskālās integrācijas padziļināšana eirozonā un nodarbinātība. Piektdien 25 valstu līderi gatavojas parakstīt starpvaldību fiskālās disciplīnas līgumu. Jau vēstīts, ka Lielbritānija un Čehija vismaz pagaidām tam nepievienojas. Piektdien paredzēts arī pārrunāt situāciju Sīrijā, kā arī sekas, ko radījis tā dēvētais Arābu pavasaris.

Divus gadus ilgušā eirozonas parādsaistību krīze tuvojas beigām, uzskata Eiropas Savienības prezidents Hermans van Rompejs. Viņš uzsver, ka krīze nav beigusies un ir jāsaglabā modrība, tomēr līdz šim spertie soļi krīzes novēršanai sākuši nest augļus. Kā piemēru viņš minēja to, ka tādu grūtības pārdzīvojošo valstu kā Itālijas un Spānijas aizņemšanās izmaksas kopš pagājušā gadā sasniegtā augstākā līmeņa ir samazinājušās par trīs līdz četriem procentpunktiem. Van Rompejs arī pauda viedokli, ka Eiropas Savienības līderi ir sasnieguši līmeni, kurā ir "iespējama perspektīvu maiņa", un šobrīd "galvenais jautājums" ir Eiropas ekonomiskās izaugsmes veicināšana un darba vietu nodrošināšana.

Ceturtdien Briselē Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes jeb ECOFIN un Latvijas Bankas kopīgi rīkotajā seminārā atzinīgi novērtēta Eiropas Savienības Latvijai piešķirtās finansiālā atbalsta programma. ECOFIN ģenerāldirektors Marko Buti atzinīgi novērtēja Latvijas spēju atgriezties finanšu tirgos, kas liecina par uzticības atjaunošanos. Turklāt Buti norādīja, ka Latvija bijusi retā no valstīm, kuras kredītreitingu krīzes laikā paaugstinājušas starptautiskās reitingu aģentūras.

Grieķija ir izpildījusi eirozonas izvirzītos priekšnoteikumus, lai saņemtu apsolīto finansiālo palīdzību, ceturtdien paziņoja Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers, kas vienlaikus ieņem arī eirozonas prezidenta amatu. Eirozonas finanšu ministri jau ir panākuši vienošanos par jaunu finansiālās palīdzības paketi Grieķijai. Tās ietvaros Atēnām tiks piešķirts 130 miljardus eiro liels aizdevums, kā arī norakstīts puse parāda privātajiem kreditoriem. Tas par vairāk nekā 100 miljardiem eiro samazinās kopēju Grieķijas parādu summu, kas sasniedz 350 miljardus. Junkers tomēr norādīja, ka jaunais kredīts tiks piešķirts tikai pēc tam, kad privātie investori nākamnedēļ būs veikuši obligāciju apmaiņu, tādējādi norakstot Atēnu parādus.

Sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis Eiropas Savienībā šā gada janvārī palielinājās līdz 10,1%, salīdzinot ar 10% iepriekšējā mēnesī. Par to liecina jaunākie statistikas biroja "Eurostat" dati. Saskaņā ar "Eurostat" aprēķiniem šā gada janvārī Eiropas Savienībā bija vairāk nekā 24 miljoni bezdarbnieku, tajā skaitā lielākā daļa- 17 miljoni eirozonā. Augstākais bezdarba līmenis šā gada janvārī reģistrēts Spānijā - 23,3%. Bet vismazākais- Austrijā, Nīderlandē un Luksemburgā.

Eiropas Komisija, lai padarītu zāles ātrāk pieejamas pacientiem, ierosinājusi vienkāršot un saīsināt valstu lēmumu pieņemšanas procedūru attiecībā uz zāļu cenu veidošanu un kompensāciju. Turpmāk attiecībā uz novatoriskām zālēm lēmumi jāpieņem 120 dienu laikā, bet attiecībā uz ģenēriskām zālēm - tikai 30 dienu, nevis pašreizējo sešu mēnešu termiņā. Jaunā direktīva ievieš būtiskus vienkāršojumus, atceļot un aizstājot 1989.gada direktīvu, kas ir bijusi spēkā ilgu laiku un vairs neatbilst aizvien sarežģītākajām cenu veidošanas un kompensācijas procedūrām, kādas ir spēkā dalībvalstīs.

Gada inflācija eirozonā šā gada februārī palielinājās līdz 2,7%, kas ir nedaudz vairāk kā janvārī. Par to liecina statistikas biroja "Eurostat" sākotnējās aplēses. Inflācija 17 valstu eirozonā jau kopš 2010.gada decembra pārsniedz Eiropas Centrālās bankas noteikto mērķi 2% apmērā.

2012.03.02.

Ziņojiet mums : zinas@latvijasradio.lv, tālr.: 67206727


Lapu izgatavojis WebMeistars.
Pēdējās izmaiņas 2012.03.02. © 1997.-2012. Latvijas Radio. Visas tiesības rezervētas.