ES paraksta fiskālās disciplīnas līgumu (2)

Piektdien Briselē tupinās Eiropas Savienības līderu sanāksme. Valstu vadītāji ir parakstījuši tā saukto fiskālās disciplīnas līgumu, kurš tiek uzskatīts par vēsturisku, jo palīdzēs ierobežot krīzes izplatīšanos īpaši eirozonā. Parakstot līgumu valstis apņemsies stingri uzraudzīt budžeta tēriņus un arī nacionālajā likumdošanā, vēlams Konstitūcijā ierakstīt prasību par sabalansētu budžetu. Samits vainagojies vēl ar virkni lēmumu.

Uz jaunā tā sauktā fiskālās disciplīnas līguma šorīt pirmais savu parakstu atstāja Beļģijas premjerministrs Elio di Rupo un pēc tam visi pārējie pie apaļā galda sēdošie Eiropas Savienības valstu vadītāji, arī Valdis Dombrovksis no Latvijas puses.

Līgums tiek uzskatīts par vēsturisku, jo tā nolūks ir izbeigt krīzes izplatīšanos īpaši eirozonā. Parakstot līgumu valstis apņemsies stingri uzraudzīt budžeta tēriņus, tiekties uz budžeta pārpalikumu, paredzēt šo nosacījumu arī nacionālajā likumdošanā, vēlams Konstitūcijā, ļauties stingrākai budžetu kontrolei no Briseles puses un sankcijām, ja nosacījumi netiks pildīti. Turpina Eiropas Komisijas vadītājs Žoze Manuels Barrozu.

"Ar stingrāku disciplīnu un saplūšanu dalībvalstis rāda, ka no monetārās savienības mēs tuvojamies īstas ekonomiskās savienības virzienā. Pretēji visām negatīvajām prognozēm par eiro un pat Eiropas Savienības nākotni, šis līgums un tā nosacījumi par stingrāku pārvaldību dot skaidru signālu par eiro neatgriezenisku pastāvēšanu un nozīmīgu soli uz priekšu Eiropas Savienības vēl ciešākā integrācijā."

Līgumu no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm parakstījušas 25, izņemot Čehiju un Lielbritāniju. Tagad līgumu, lai tas pilntiesīgi stātos spēkā to būs jāratificē nacionālajos parlamentos, arī Latvijas parlamentam būs jāsaka savs vārds. Zināms, ka Īrijā vispirms notiks referendums. Taču šoreiz tas tik lielas bažas Briselei nerada, jo pietiek arī ar 12 eirozonas valstīm, lai līgums stātos spēkā. Jāteic, ka samits aizrit vēl ar citiem lēmumiem un vēl diviem ieguvējiem - Eiropas Savienības prezidents Hermans van Rompejs pārvēlēts uz otru divus ar pusi gadu ilgo termiņu, savukārt Balkānu valsts Serbija, kas pēc ilgām diskusijām saņēmusi ilgi gaidīto Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu. Tas nozīmē, ka Serbija tagad ir saņēmusi solījumu, ka potenciāli kādu dienu iestāsies Eiropas Savienībā, taču pirms tam valsti vēl gaida garš iestāšanās sarunu process un šobrīd nav precīzi zināms, kad tas varētu sākties.

Līdz šim pret kandidātvalsts statusa piešķiršanu Serbijai strikti iebilda Rumānija pieprasot, lai Serbija apsola, ka respektēs valstī dzīvojošo ap 30 000 rumāņu minoritātes tiesības. Kādu brīdi parādījās aizdomas, ka Rumānija tagad savu pretestību būs iemainījusi pret apsolījumu iekļūt Šengenas zonā. Taču Eiropas Savienības prezidents Hermans Van Rompejs to stingri noliedza.

"Lēmums par kanidātvalsts statusa piešķiršanu Serbijai un Šengenas zonas paplašināšanos nekādā gadījumā nebija savstarpēji saistīts."

Patiešām arī Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās no robežām brīvajai Šengenas zonai bija valstu vadītāju sarunās, un ir skaidrs, ka pie šiem jautājumiem dalībvalstis atgriezīsies septembrī. Bet starp jautājumiem par Eiropas Savienības un Šengeneas zonas paplašināšanos, protams, piemirsta nepalika arī krīze un Grieķija. Šobrīd skaidrs, ka jau nākamnedēļ Grieķija varēs tikt pie saviem 130 miljardiem erio, jo visas puses - Eiropas Savienība, Starptautiskais Valūtas Fonds un privātie investori tuvojas brīdim, kad būs galīgi skaidrs, cik katra Grieķijai ziedos. Kā sacīja Eiropas Komisijas vadītājs Žoze Manuels Barrozo, šis ir viens no pēdējā laika retajiem samitiem, kurā nav tika daudz runāts par krīzes dzēšanu, kā par izaugsmi un tālāku attīstību.

Ina Strazdiņa Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:44 | 2012.03.02.

Ziņojiet mums : zinas@latvijasradio.lv, tālr.: 67206727


Lapu izgatavojis WebMeistars.
Pēdējās izmaiņas 2012.03.02. © 1997.-2012. Latvijas Radio. Visas tiesības rezervētas.