Eiropā lielākā daļa valstu ir par brīvām teritorijām no ĢMO

Eiropā lielākoties dalībvalstis ir par brīvām teritorijām no ģenētisko modificētiem organismiem (ĢMO), taču ir valstis, kur audzē ģenētiski modificēto kukurūzu. Eiropas Komisija šonedēļ spriedīs par jaunu regulējumu, kas ļautu valstīm pašām noteikt šo kultūraugu audzēšanas aizliegumus. Kopumā Eiropas Savienības lauksaimnieki un iedzīvotāji uz ģenētiski modificētiem kultūraugu audzēšanu skatās skeptiski, jo tā grauj vidi. Taču eksperti norāda, ka ir arī citi faktori - biotehnoloģiju uzņēmumu vara un kontrole globālajā tirgū.

Pirms diviem gadiem Francija panāca, ka ar 2012.gadu valstī netirgos ģenētiski modificētās kukurūzas šķirni "MONsanto 810". Savukārt šī februāra nogalē Francija jau aicināja Eiropas Komisiju aizliegt šo modificēto kultūraugu audzēšanu visā Eiropas Savienībā. Savukārt visaktīvākā pret šīs kukurūzas izskaušanu Eiropā ir Spānija, kur arī lielās platībās audzē ģenētiski modificētos augus. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Armands Krauze stāsta, ka ĢMO kaitīgā ietekme kļūst aizvien pierādāmāka. Krauze atzīst, ka ģenētiski modificētās kukurūzas audzēšanas aizliegšana visā Eiropā atstātu iespaidu uz lauksaimnieku konkurētspēju pasaules tirgū. Kopumā šos kultūraugus izstumt no tirgus nav iespējams, jo šos produktus izmanto lopbarībā un medicīnā. Taču audzēšana jāaizliedz kopienā, lai apturētu kaitīgo ĢMO izplatību dabā.

Eiropas Komisija šonedēļ 9. martā vides ministru sanāksmē spriedīs par regulējumu, kas dotu dalībvalstīm pašām aizliegt šīs kultūras. Taču globālās vides aizsardzības organizācijas ''''Zemes draugi'''' padomes vadītājs Latvijā Jānis Ulme bažījas par to, ka valstīm toties tiks atņemtas kādas vērtīgākas tiesības līdz ar jauno regulējumu.

Līdzīgi kā Austrijā, Ungārijā, Itālijā, Grieķijā un Polijā, līdz šim Latvijas nostāja pret ĢMO ir bijusi noraidoša. Šobrīd 101 pašvaldība Latvijā sevi pasludinājusi par brīvu teritoriju no ĢMO. Savukārt Bauskas, Strenču un Salaspils novadi nevēlas šādu statusu, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Ēriks Leitis.

Ministrija atbalstīs izmaiņas, kas dos tieši lielākas tiesības dalībvalstīm ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu.

Sintija Ambote Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    4:10 | 2012.03.06.

Ziņojiet mums : zinas@latvijasradio.lv, tālr.: 67206727


Lapu izgatavojis WebMeistars.
Pēdējās izmaiņas 2012.03.06. © 1997.-2012. Latvijas Radio. Visas tiesības rezervētas.