Vēsturnieks: Katrai valstij ir tiesības uz savas vēstures aizsardzību

Tuvojas 16. marts, un publiskajā telpā atkal viļņošanās par šīs dienas nozīmi vēsturē. Šoreiz šo viļņošanos izraisījis Valsts prezidents Andris Bērziņš, atzīstot, ka ir neizpratnē par vēršanos pret leģionāru piemiņas pasākumiem, jo šie cilvēki savulaik gāja cīnīties par Latviju, par savu Dzimteni. Latvijas iedzīvotāji, kuri Otrā pasaules kara laikā nonāca fašistiskās Vācijas armijas rindās, nav noziedznieki un viņu priekšā ir jānoliec galva, teicis prezidents. Tas kārtējo reizi izraisījis Krievijas Ārlietu ministrijas sašutumu. Savukārt pateicības vārdus Valsts prezidentam par atbalstu bijušajiem leģionāriem paudusi Nacionālā Partizānu apvienība un Karavīru biedrība. Valsts prezidenta padomnieks, vēsturnieks Antonijs Zunda uzskata, ka prezidents centies dot skaidru, īsu formulējumu 16. martam. Taču būtiski ir, vai to grib saklausīt un saprast. Skaidrojumus devuši daudzi vēsturnieki, bet pasaulē iesīkstējušos stereotipus ir grūti lauzt. Tomēr pamazām izpratne par totalitāro režīmu atšķirībām veidojas.

Intervē Zigurds Ķeizars Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    14:53 | 2012.03.06.

Ziņojiet mums : zinas@latvijasradio.lv, tālr.: 67206727


Lapu izgatavojis WebMeistars.
Pēdējās izmaiņas 2012.03.06. © 1997.-2012. Latvijas Radio. Visas tiesības rezervētas.