Publicēts pētījums par Eiropas ārpolitikas tendencēm

Eiropas Savienība nav spējusi stiprināt vienotu pieeju attiecībās ar Ķīnu, kopienas paplašināšanās jautājums attiecībā uz Turciju joprojām ir iestrēdzis, bet ir panākts progress Balkānu valstīs. Šie ir daži no secinājumiem Eiropas Ārlietu padomes pētījumā par Eiropas ārpolitikas tendencēm attiecībā uz dažādām pasaules daļām aizvadītajā gadā. Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienība ir bijusi sekmīga vienotas ārpolitikas veidošanā atsevišķās jomās, citviet virsroku gūst atsevišķu dalībvalstu ekonomiskās un politiskās intereses. Šī tendence nodēvēt par "ārpolitikas denacionalizāciju". Pētījumā runāts arī par Baltijas valstīm, bet eksperti vērtē to iespēju ietekmēt kopienas ārpolitiku.

Eiropas Ārlietu padomes pētījumu par Eiropas ārpolitikas tendencēm ("The European foreign policy scorecard 2012") aizvadītajā gadā veidojuši vairāki desmiti ekspertu no visām kopienas dalībvalstīm. Tajā pēc dažādiem kritērijiem novērtēta Eiropas Savienības dalībvalstu ārpolitika un tās ietekme uz kopienas kā tādas attiecībām ar citām pasaules valstīm.

Pētījuma autori uzsver, ka Eiropas Savienības ietekme pasaulē ir tieši atkarīga no tās iekšējiem politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem. Ja iepriekšējā pētījumā par 2010. gada kontinenta ārpolitikas tendencēm autori rakstīja, ka finanšu krīzes dēļ Eiropa ir apmulsusi, tad šogad krīzes dēļ Eiropas loma ir mazinājusies. Tai nācies lūgt gan Starptautiskā Valūtas fonda, gan Ķīnas, gan Krievijas atbalstu.

Šonedēļ Latvijas ārlietu ministrijā notika šim pētījumam veltīta diskusija, kurā piedalījās ārpolitikas eksperti no visām trim Baltijas valstīm. Tostarp bijuši Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura ir arī Eiropas Ārlietu padomes locekle. Viņa pauž viedokli, ka aizvadītais gads Eiropai kā pasaules lielvarai bijis solis atpakaļ. Tās tēls ir aptraipīts, jo tā nespēj tikt galā pati ar savām iekšējām problēmām, norāda Freiberga.

Dalībvalstis dažādos aktuālos Eiropas ārpolitikas dienas kārtības jautājumos iedalītas trīs kategorijās - "līderi", "atbalstītāji" vai "slaisti". "Slaista" tituls piešķirts tām valstīm, kas kavē vai bloķē attīstīt politiku, kas kalpo kopējām Eiropas interesēm, lai sasniegtu pašas savas nacionālās intereses.

Baltijas valstu vidū Latvija par "slaistu" nodēvēta četros jautājumos un nevienā par "līderi". Latvijas ārpolitika bijusi kā "slaists" tādos jautājumos kā likuma vara, demokrātija un cilvēktiesības Austrumu kaimiņvalstīs, attīstības palīdzība un trūkums Āfrikā. Jāpiebilst, ka attiecībā uz Āfriku šāds vērtējums nav pārsteidzošs, un daudz labāks tas nav arī Lietuvai un Igaunijai, jo mūsu valsti ar šo reģionu nevieno vēsturiskas saites. Taču Latvija novērtēta negatīvi arī kā valsts, kas traucē vienotas Eiropas Savienības politikas veidošanu pret Austrumu kaimiņvalstīm.

Ekspertu diskusijā Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe šajā sakarā minēja Latvijas noraidošo nostāju attiecībā pret iespējamām ekonomiskām sankcijām pret Baltkrieviju. Lappuķe tomēr uzsvēra, ka Latvijas viedoklis ir pamatots.

Arī Igaunija un Lietuva, kuras arī atsevišķos jautājumos saņēmušas "slaista" atzīmi, tomēr dažos punktos nodēvētas arī par "līderēm". Piemēram, Igaunija Eiropas ārpolitikā bijusi viena no līderēm attiecībās ar Krieviju enerģētikas jautājumos un gāzes piegāžu diversifikācijā, bet Lietuva - attiecībās ar Krieviju ieilgušajos konfliktos un arī gāzes piegāžu diversifikācijā.

Šajā sakarā tika runāts arī par to, kādās tieši jomās Baltijas valstis varētu uzņemties līdera jomu vienotas Eiropas Savienības ārpolitikas veidošanā. Par šo jautājumu savu viedokli pauda Viļnas Universitātes starptautisko attiecību eksperts Mindaugs Jurkins.

Lietuvas eksperts norāda, ka Baltijas valstīm vienotas Eiropas Savienības ārpolitikas veidošanā jāspecializējas tieši kopienas sadarbībā ar citām bijušajām Padomju valstīm. Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir vislabākais potenciāls realizēt kopienas centienus dažādā veidā modernizēt savenības austrumu kaimiņus.

Gints Amoliņš Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    9:57 | 2012.03.07.

Ziņojiet mums : zinas@latvijasradio.lv, tālr.: 67206727


Lapu izgatavojis WebMeistars.
Pēdējās izmaiņas 2012.10.30. © 1997.-2012. Latvijas Radio. Visas tiesības rezervētas.