Eiropas īsziņas, 7. marts

Krievija pieņēmusi lēmumu no 20.marta apturēt dzīvu liellopu, aitu, kazu un cūku importu no ES dalībvalstīm. Šāds lēmums pieņemts infekciozā Šmalenbergas vīrusa izplatības dēļ Eiropā. Latvijā aizliegums attiecas uz 22 fermām, Lietuvā - 35, Igaunijā - 43, Vācijā - 509, tāpat arī Polijas un citu ES valstu fermām. Pārtikas un veterinārā dienesta direktors Māris Balodis Krievijas lēmumu vērtē kā "vismaz dīvainu, jo Latvijai cūku eksporta jomā nav bijuši pārkāpumi". Viņš norāda, ka pamatojums attiecas it kā uz ES novērotiem pārkāpumiem pagājušā gada beigās, tomēr uz Latvijas cūku transportu nav neviena aizrādījuma. Turklāt cūkas neslimo ar Šmalenbergas vīrusu, tādēļ nav izprotams, kādēļ lēmums attiecināts arī uz šiem dzīvniekiem.

Eirozonas ekonomikā ir iestājusies tā dēvētā maigā recesija, paziņojis ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns. Viņš tomēr pauda pārliecību, ka kopējo centienu rezultātā tuvākajos mēnešos var sagaidīt pavērsienu Eiropas ekonomikā. Rēns uzskata, ka ekonomiskās reformas, kādas norit daudzās ES valstīs, nodrošinās stabilu pamatu ilgstošai ekonomikas izaugsmei. Vienlaikus Rēns atzina, ka reformu īstenošanas dēļ grūtības izjūt bloka valstu iedzīvotāji.

Ja Grieķija piedzīvos nekontrolētu bankrotu, visticamāk, Itālijai un Spānijai vajadzēs ārēju palīdzību, lai nepieļautu risku izplatīšanos. Savukārt kopējie eirozonas zaudējumi pārsniegs vienu triljonu eiro. Par šādu scenāriju brīdina konfidenciālā dokumentā, kas nonācis aģentūras "Reuters" rīcībā. Brīdina Starptautiskais Finanšu institūts, kas apvieno 400 lielākās bankas no vairāk nekā 70 valstīm. Institūcija vēlas, lai Grieķijas obligāciju turētāji līdz ceturtdienai pieteiktos uz tā dēvēto obligāciju mijmaiņas darījumu, kura nolūks ir norakstīt Grieķijas parādu kopumā par 107 miljardiem eiro. Ja neizdosies panākt obligāciju turētāju piekrišanu, visticamāk, būtiskus zaudējumus cietīs Eiropas Centrālā banka.

Par jauno Eirogrupas prezidentu vajadzētu kļūt valdības vadītājam ar finanšu pieredzi. Tā uzskata Austrijas finanšu ministre Marija Fektere. Pašreizējā eirozonas finanšu ministru padomes prezidenta Žana Kloda Junkera mandāts beidzas šā gada vasarā. Ministre norāda, ka Junkera pēctecim vajadzētu "būt no valsts, kurai patlaban nav piešķirta glābšanas programma, bet gan ir tik stabila un labi pozicionēta, ka milzīga uzticamība ir saistīta ar viņa amatu." Tomēr valdību vadītājiem nāksies piepūlēt prātus, lai atrastu kādu, kas vislabāk pilda šos nosacījumus, uzskata Fektere.

Grieķijas izstāšanās no eirozonas būtu katastrofa valsts iedzīvotājiem. Šādu viedokli paudis Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu intervijā Austrijas laikrakstam "Die Presse". Piedevām, šāds situācijas pavērsiens radītu arī milzīgas sekas citām eirozonas dalībvalstīm, "tas radītu domino efektu". Barrozu uzsver, ka tādā gadījumā, visticamāk, nāktos palielināt finansiālo palīdzību, kas piešķirta citām eirozonas valstīm. Viņš arī pastāvēja uz to, ka nevar būt alternatīvu "milzīgajiem taupības pasākumiem", kas tiek prasīti no Grieķijas kā priekšnosacījums, lai saņemtu jaunu finansiālā atbalsta paketi.

Slovēnijas premjerministrs Janezs Janša paziņojis, ka lielākās politiskās partijas pirmdien piekritušas grozīt valsts konstitūciju un pēc iespējas ātrāk iekļaut tajā normu par sabalansētu budžetu, ko paredz ES fiskālās disciplīnas līgums. Valdība tuvākā laikā plāno nosūtīt parlamentam pārstrādātu budžeta variantu, kurā apcirpti izdevumi un valsts budžeta deficīts līdz gada beigām samazināts zem ES noteiktajiem trīs procentiem. Eirozonā ietilpstošās Slovēnijas budžeta deficīts pagājušajā gadā bija 5,7% no IKP.

2012.03.07.

Ziņojiet mums : zinas@latvijasradio.lv, tālr.: 67206727


Lapu izgatavojis WebMeistars.
Pēdējās izmaiņas 2012.03.07. © 1997.-2012. Latvijas Radio. Visas tiesības rezervētas.