Streiki Igaunijā turpinās, iedzīvotāji ir saprotoši

Šodien streiki Igaunijā turpinās. Šorīt galvaspilsētā Tallinā sabiedriskais transports ir teju apstājies, un cilvēki meklē citus viedus, kā doties dienas gaitās. Pēc vakardienas skolotāju protestiem, kad lielākā daļa Igaunijas skolu bijušās slēgtas, šodien daļa jau ir vērušās savas durvis. Šo procesu novērotāji uzskata, ka iedzīvotāji streikus atbalsta, jo tas ir veids, kā likt valdībai ieklausīties tautas viedoklī.

Neskatoties uz to, ka arodbiedrības iepriekš draudēja, ka šodien dzelzceļa transports Igaunijā būs apturēts, lielākā daļa vilcienu tomēr kursē. Arodbiedrības norāda, ka darba devēji daļu darbinieku pierunājušie ierasties darbā arī tad, ja tiem šodien ir brīvdiena.

Citāda situācija ir attiecībā uz sabiedrisko transportu galvaspilsētā Tallinā. Vietējie mediji ziņo, rīta pusē kursēja vien divi trolejbusi. Bet aptuveni no 270 autobusiem kursējuši tikai 30, tie paši pēc brīva grafika. Cilvēkiem pieturās var nākties gaidīt pat pusstundu, stundu. Līdzīga situācija ir ar tramvajiem. Novērojumi liecina, ka rīta pusē pieturas bijušas patukšas, un cilvēki jau laikus meklējuši citus veidus, kā doties dienas gaitās - vai nu kājām, vai sarunājot ar draugiem, ka aizved ar auto. Domājams, ka šī būs veiksmīga diena arī taksometru uzņēmumiem.

Tomēr liekas, ka iedzīvotāji pret notiekošo izturas ar sapratni. Tā vismaz uzskata 25 gadus vecais Tallinas iedzīvotājs Georgijs: "Es pats negatīvu attieksmi starp iedzīvotājiem neesmu ievērojis. Kopumā cilvēki pret to attiecas ar sapratni un streikus pat atbalsta. Vienīgais, ka internetā izplatās joki par to, ka šodien taču ir 8. marts, Sieviešu diena, un ka ir tā nesmuki sanācis, ka šodien dāvana sievietēm ir tāda - ejiet ar kājām."

Jau vakar Tallinā darbavietās cilvēki apsprieda, kurš kuru šodien varētu aizvest uz darbu. Arī laikraksta „Postimees” redakcijā, norāda tajā strādājošā žurnāliste Anneli Ammas. Viņa no savas darba vietas gan dzīvo netālu un parasti iet kājām, taču šorīt viņai savu vīru uz darbu nācās vest ar auto. Žurnāliste uzskata, ka liela daļa cilvēku atbalsta streikus, jo uzskata, ka valdība nerēķinās ar tautas viedokli. Piemēram, par izmaiņām kolektīvo darba līgumu likumā, valdība nebija konsultējusies ar sociālajiem partneriem. Arodbiedrības arī aicina noraidīt likumprojektu, kas cilvēkiem, kuri pēc savas vēlēšanās aiziet no darba, rosina par 40% samazināt bezdarbnieka pabalsta apmēru. Anneli Ammas norāda, ka streiki būtībā ir pret valdības kurlumu, ka tā neieklausās tautas viedoklī: "Šī iemesla dēļ cilvēki pārsvarā atbalsta šos streikus. Viņi paši nestreiko, bet saprot. Manuprāt, lielākā daļa iedzīvotāju domā, ka tas ir atbalstāmi, jo tādā veidā valdībai var pateikt, ka tā vairs nedrīkst būt augstprātīga. Es gan neesmu droša, vai valdība saprot šo vēstījumu. Šie streiku iemesli par algām un likumu izmaiņām - tie ir nepieciešami, lai būtu konkrētas lietas, par kurām protestēt. Bet kopumā tas ir streiks pret valdības augstprātību."

Kā norādījušas arodbiedrības, tās rīko streikus, lai Igaunijā izveidotos spēcīga pilsoniskā sabiedrība, lai cilvēki zina savas tiesības, grib un var diskutēt par sev svarīgām problēmām. Katrā ziņā gaidāms, ka valdība sēdīsies pie sarunu galda ar sociālajiem partneriem, lai runātu gan par skolotāju algu paaugstināšanu, gan pretrunīgi vērtētajām izmaiņām likumos.

Gints Amoliņš Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:17 | 2012.03.08.

Ziņojiet mums : zinas@latvijasradio.lv, tālr.: 67206727


Lapu izgatavojis WebMeistars.
Pēdējās izmaiņas 2012.03.09. © 1997.-2012. Latvijas Radio. Visas tiesības rezervētas.