Kultūra

Jūrmala parakstīs trīspusēju līgumu par konkursa "Jaunais vilnis" rīkošanu

Jūrmalas pilsētas dome šodien nolēmusi parakstīt trīspusējo līgumu par jauno izpildītāju konkursa "Jaunais vilnis" rīkošanu. Sadarbības līguma termiņš būs viens gads.

Jūrmalas domes deputāts Māris Dzenītis informēja, ka "Jaunā viļņa" rīkotāji no savas puses līgumu parakstījuši jau februāra sākumā. Līguma projektā iestrādāts, ka līgums tiek slēgts tikai uz gadu, kā arī ir pievienoti divi punkti, kas skar VIP zonu, tai skaitā jautājumus par ēdināšanu, reklāmas izvietošanu un VIP biļešu tirdzniecību.

Jau ziņots, ka konkursa organizators un komponists Igors Krutojs februāra sākumā izplatīja paziņojumu, ka jauno izpildītāju konkurss "Jaunais vilnis" Jūrmalā vairs nenotiks, jo konkursa organizatoru sadarbība ar Jūrmalas domi ir sasniegusi kritisko robežu, kas tagad ļauj par pasākuma norises vietu izraudzīties kādu citu pasaules pilsētu, starp kurām ir arī Rīga.

Pēc šī paziņojuma saņemšanas Jūrmalas mērs Gatis Truksnis konkursa "Jaunais vilnis" organizētājiem Krutojam un Aleksandram Rumjancevam esot nosūtījis vēstuli, kurā apsolījis pašvaldības atbalstu pasākuma organizēšanā.

Gatis Truksnis Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    0:43 | 2012.03.08.

Kristīne Opolais uzvar portāla www.whatsonstage.com aptaujā

Latvijas soprāns Kristīne Opolais Lielbritānijas vadošajā teātru portāla www.whatsonstage.com operas aptaujā ieguvusi visvairāk balsu kategorijā "Izcils sniegums vadošajā lomā", informē Kultūras un izklaides aģentūras "Četras saules" sabiedrisko attiecību vadītāja Liene Jakovļeva.

Līdzās šai kategorijai noteikti uzvarētāji arī kategorijās "Labākais jauniestudējums", "Labākā atgriešanās" un "Izcilākais ieguldījums Londonas operteātros". Katrā kategorijā bija izvirzīti pieci nominanti, par kuriem kopumā savas balsis atdeva aptuveni 1000 balsotāji. Aptaujas veidotāji to uzskata par vērā ņemamu sasniegumu, jo šāda operas aptauja portālā notika pirmo reizi.

Kristīne Opolais uzvaru kategorijā "Izcils sniegums vadošajā lomā" izcīnīja par titullomu Džakomo Pučīni operā "Madama Butterfly" Londonas Karaliskajā Koventgārdena operā, kur viņa debitēja pērnā gada vasarā.

Pēc dziedātājas debijas Deivids Dž. Pārkers portālā www.whatsonstage.com rakstīja: "Izrādes triumfu nodrošināja latviešu soprāna Kristīnes Opolais magnētiskais sniegums titullomā. Tā bija mākslinieces pirmā uzstāšanās Britu Karaliskajā Operā, un es neatceros vēl sensacionālāku debiju. Par spīti tam, ka dziedātāja tika uzaicināta piedalīties izrādē diezgan vēlu, saslimstot amerikāņu soprānam Patrīsijai Rasetei, viņas sniegums bija izcils. [..] dziedātāja burtiski saplūda ar lomu un spoži nodziedāja visu izrādi - viņas Un bel di vedremo bija nosvērts, kaislīgs un vienlaikus pilns trausluma, pilnībā izdzīvojot tēlu. Sirdi plosošajā ainā, uzzinot, ka Pinkertons viņu pametis un atvadu mizanscēnā no bērna viņa bija vispārliecinošākā no visām Čo-čo-sanām, kādu gadījies redzēt. Dziedātāja tikai taisnīgi atalgota ar vētrainām ovācijām. Vai ir dzimusi zvaigzne? Par to nav ne mazāko šaubu. [..] Kristīne Opolais šajā vakarā dāvāja absolūti neaizmirstamu, majestātisku, aizraujošu, teicami izspēlētu un izcili nodziedātu Čo-čo-sanu."

Jāatgādina, ka 6. martā Kristīne Opolais saņēma arī Latvijas Lielo mūzika balvu kategorijā "Par izcilu sniegumu", kur viņa tika izvirzīta par solokoncertu pagājušā gada 12. martā Latvijas Nacionālajā operā.

2012.03.08.

Uz labdarības koncertu „Dziesmas bez vārdiem” aicina Raimonds Pauls

22. martā Mūzikas akadēmijā uz labdarības koncertu aicina maestro Raimonds Pauls. Koncerta mērķis ir vākt līdzekļus studiju procesam piemērotu ērģeļu būvei. Ar to Pauls turpina dot savu ieguldījumu augstvērtīgu mūzikas instrumentu nodrošināšanā. Kā zināms, aizvadītā gada nogalē Latvijas Radio rīcībā viņš nodeva jaunu „Steinway” flīģeli, kas tagad jau regulāri tiek nodarbināts koncertos.

Latvijas lepnums ir izcilās Rīgas Doma ērģeles. Daudziem mūziķiem tās vienmēr bijis kā magnēts un īpašs stimuls mācīties ērģeļspēli. Taču, lai sēstos pie šī varenā instrumenta, ērģeļu spēlēšanas prasme ir spēle vispirms ir jāapgūst Mūzikas akadēmijā. Šobrīd process ir apgrūtināts, jo augstskolā esošie trīs mācību instrumenti ir pamatīgi nolietoti. Viens no tiem būvēts pirms 80 gadiem un vispār atzīts par neremontējamu un nododamu muzejam.

Lai arī turpmāk spētu sagatavot prasmīgus pašmāju ērģelniekus, Mūzikas akadēmija sākusi īstenot ideju par jaunu ērģeļu izbūvi. Kā pirmais ļoti reālais stimuls tam bijis ziedojums no Vācijas, stāsta Mūzikas akadēmijas Ērģeļu klases vadītāja Vita Kalnciema. Minēto pamatu veido vairāk nekā 40 000 latu, bet jaunu ērģeļu izbūves kopējās izmaksas ir vairāk nekā 100 000 latu.

Savu artavu mērķa īstenošanā nolēmis ziedot arī Raimonds Pauls, kurš Mūzikas akadēmijā rīkos labdarības koncertu. Viņš stāsta, ka ideja radusies visai spontāni, kad viņam, kādā reizē viesojoties Mūzikas akadēmijā, uzjundījušas nostalģiskas atmiņas. Hermaņa Brauna klavieru klasi Raimonds Pauls absolvējis 1958. gadā, studiju ietvaros divus gadus pie profesora Nikolaja Vanadziņa viņš apguvis arī ērģeļu spēli, kas devis labu bagāžu arī viņam kā pianistam.

Uz labdarības koncertu „Dziesmas bez vārdiem” Raimonds Pauls aicina 22. martā Mūzikas akadēmijā. Koncertā skanēs Paula komponētā teātra un kino mūzika, ko kopā ar maestro atskaņos džeza mūziķi Māris Briežkalns un Andris Grunte, kā arī dziedātājas Kristīne Tkačuka, Ieva Katkovska un Iluta Valtere.

Baiba Kušķe Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    4:00 | 2012.03.08.

Īpašniekus atradušas Latvijas Lielās Mūzikas balvas

Svinīgā ceremonijā Latvijas Nacionālajā operā otrdien pasniegtas Latvijas Lielās Mūzikas balvas - kas ir mūsu augstākais novērtējums akadēmiskajā mūzikā. Kopumā sumināti 9 laureāti, izskanējis arī balvai nominēto mūziķu koncerts.

Jura Karlsona fanfaras ieskandināja jau 19. Lielās Mūzikas balvas pasniegšanas ceremoniju, kurā par mūža ieguldījumu tika sumināts leģendārais diriģents Tovijs Lifšics, bet par starptautiskiem sasniegumiem VAK "Latvija" un diriģents Māris Sirmais. Koris sniedza atraktīvu un pat maģisku priekšnesumu, atskaņojot Tormisa kompozīciju "Dzelzs apvārdošana".

Koris "Latvija" šobrīd ir viens no labākajiem koriem pasaulē. Tā māksliniecisko vadītāju Māri Sirmo aicina uz sadarbību arī citu valstu kori - tikko viņš strādājis ar Nīderlandes, Lietuvas un Spānijas koriem, bet atzīst, ka viņam vislabāk tomēr patīk strādāt paša mājās, kur valda ļoti īpaša mūzikas izjūta.

Mīlestību Latvijai kā īpašai mūzikas zemei apliecināja arī citi Lielās Mūzikas balvas laureāti - viņu vidū par gada debiju suminātā vijolniece Paula Šūmane (attēlā). Paula Šūmane ir 13 starptautisku konkursu laureāte, patlaban studē maģistrantūrā Grācas Mākslu universitātē.

Kopumā balvas pasniegšanas ceremonija bija īsta mūsu spožo mūziķu parāde, ka tas ir mūsu lepnums atzina arī ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Valsts amatpersonas vārdos gan cildina mūsu mūziķus, bet tikmēr radikāli samazinātā finansējuma dēļ arvien apdraudētāka kļūst mūsu mūzikas izglītības sistēma, kas ir pamatbāze visai Latvijas mūzikas attīstībai, pārdomās dalās diriģents Māris Sirmais. Kopumā šogad Lielajā Mūzikas balvā tika sumināti 9 laureāti.

Foto: E.Pālens / LETA

Baiba Kušķe Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    2:47 | 2012.03.07.

Sadalītas "Lielās mūzikas balvas 2011"

Otrdien svinīgā ceremonijā Latvijas Nacionālajā operā pasniegtas Latvijas Lielās Mūzikas balvas - kas ir mūsu augstākais novērtējums akadēmiskajā mūzikā. Kopumā sumināti 9 laureāti, izskanējis arī balvai nominēto mūziķu koncerts.

"Lielā mūzikas balva 2011" par spožiem starptautiskiem sasniegumiem un Latvijas vārda daudzināšanu pasaulē piešķirta valsts akadēmiskajam korim "Latvija" (attēlā) un mākslinieciskajam vadītājam Mārim Sirmajam.

Foto: E.Pālens / LETA

Baiba Kušķe Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    6:22 | 2012.03.07.

"Lielais Kristaps 2012" konkursam iesniegtas vairāk nekā 80 filmas

Latvijas Nacionālā filmu festivāla "Lielais Kristaps" 2012. gada konkursam ir iesniegtas vairāk nekā 80 filmas - 23 spēlfilmas (tai skaitā pilnmetrāžas filmas, īsfilmas un studentu diplomdarbi), 48 dokumentālās un pasūtījuma filmas un 17 animācijas filmas, informē komunikācijas un mediju projektu vadītāja Marta Romanova. Iesniegto filmu daudzveidīgais tēmu un žanru loks liecina, ka festivāla balvu pasniegšanas 25. jubilejas reizi Latvijā svinēs ar spēcīgu kino programmu. Tajā būs skatāmas pēdējo divarpus gadu laikā pabeigtās filmas un pirmizrādes piedzīvos vairākas ilgi gaidītas spēlfilmas, kuru veidošanā ieguldīti teju desmit gadi. Tik plaša programma iespējama pateicoties 2007. un 2008. gada paaugstinātajam valsts finansējumam kino jomā. "Lielais Kristaps" notiks no 10. līdz 15. aprīlim kinoteātrī "Splendid Palace", Rīgas Kino muzejā un citās pilsētās Latvijā.

2012.03.06.

Kultūrkapitāla fonds joprojām dzīvo ļoti trūcīga budžeta apstākļos

Pirms vairākiem gadiem saistībā ar lielo valsts budžeta konsolidāciju, Kultūrkapitāla fonds piedzīvoja dramatisku finansējuma samazinājumu - pat par 72 procentiem. Ja 2008. gadā fonda finansējums bija 7,5 miljoni latu, tad 2010.gadā tikai nedaudz vairāk par diviem miljoniem latu. Šogad finansējums palielināts, pateicoties „Latvijas Valsts mežu” atbalstam, kas kultūras nozarei atvēlējuši 800 000 latu. Šī nauda ļāvusi atjaunot sešas nozīmīgas mērķprogrammas, ko vairākus gadus KKF vairs nespēja nodrošināt, stāsts fonda direktors Edgars Vērpe. Viena no atjaunotajām mērķprogrammām ir „Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi”, un tajā no LVM atbalstu guvušas „Dzejas dienas 2012”, Likteņdārzam veltīts labdarības pasākums, Dziesmu svētku ieskaņas koncerti, starptautiskais folkloras festivāls „Baltica”, Rūdolfa Blaumaņa teātru festivāls un vēl citi projekti.

KKF padomes priekšsēdētāja Gundega Laiviņa uzsver, ka LVM ziedojums ir ļoti būtisks atbalsts, jo tādējādi pašam fondam paliek vairāk iespēju finansēt regulāros projektus, kam tomēr joprojām naudas ir katastrofāli maz.

Diemžēl, no KKF šogad vairs nebūs iespējas finansēt arī tik būtiskas lietas kā vērtīgu grāmatu iepirkumus publiskajām bibliotēkām un lasīšanas veicināšanas programmas, skaidro fonda Literatūras nozares priekšsēdētājs Arno Jundze. Piešķirtā nauda literatūras nozarē savukārt liecina, ka drīzumā sagaidīsim jaunas Gundegas Repšes, Noras Ikstenas, Ingas Ābeles, Jāņa Rokpeļņa, Sergeja Moreino un vēl citu pazīstamu un mazāk zināmu autoru grāmatas.

Ierobežotā finansējuma dēļ KKF šā gada pirmajā projektu konkursā varējis atbalstīt tikai 17% no visiem pieteiktajiem projektiem, kas, pēc Kultūrkapitāla fonda direktora Edgara Vērpes vērtējuma, ir katastrofāli zems skaitlis un apdraud kvalitatīvu kultūras nozares attīstību. Viņš ir pārliecināts - lai fonds varētu pilnvērtīgi funkcionēt, ir jāatgriežas pie iepriekšējā finansēšanas modeļa no konkrētiem nodokļu ienākumiem, kas arī stiprinātu neatkarību no naudas devējiem. Pirms vēlēšanām modeļa maiņai atbalstu pauduši arī teju visi politiskie spēki. Edgars Vērpe sola iestāties par to, lai finansējuma modeļa maiņa stātos spēkā jau no nākamā gada.

Baiba Kušķe Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    4:09 | 2012.03.06.

Lielā Mūzikas balva par mūža ieguldījumu - Tovijam Lifšicam

Šovakar Latvijas Nacionālajā operā būs svinīgā Lielās Mūzikas balvas pasniegšanas ceremonija, ko tiešraidē translēs "Latvijas Radio 3" programma „Klasika” un Latvijas Televīzija.

Lielās Mūzikas balvas kopumā tiks pasniegtas 9 nominācijās, to vidū būs balva par mūža ieguldījumu, ko šogad saņems leģendārais diriģents Tovijs Lifšics. Viens no viņa nozīmīgākajiem devumiem ir darbs ar Latvijas Filharmonijas kamerorķestri, ko viņš savulaik izveidoja par vienu no izcilākajiem kolektīviem visā Padomju Savienībā un arī ārzemēs.

„Biju vairāk skolotājs un treneris, ne tik daudz diriģents klasiskajā izpratnē” - tā par sevi intervijā Latvijas Radio saka pats Tovijs Lifšics.

Tovijs Lifšics Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    0:41 | 2012.03.06.

VKKF pirmajā projektu konkursā atbalsta tikai 17% pieteikto projektu

Valsts Kultūrkapitāla fonds šā gada pirmajā projektu konkursā ierobežotā finansējuma dēļ varējis atbalstīt tikai 17% no visiem pieteiktajiem projektiem, kas, pēc VKKF direktora Edgara Vērpes (attēlā) vērtējuma, ir katastrofāli zems skaitlis un apdraud kvalitatīvu kultūras nozares attīstību. Kopumā šā gada pirmajā projektu konkursā bija iesniegti vairāk nekā 1000 pieteikumi par gandrīz 3 miljoniem latu, bet fonds spējis atbalstīt uz pusi mazāk projektu, piešķirot tiem pusmiljona latu.

Par lielu atspaidu fonda darbībai Edgars Vērpe dēvē „Latvijas Valsts mežu” piešķirto ziedojumu kultūras nozarei, un tie ir 800 000 latu, kas ļāvuši atjaunot vairākas būtiskas kultūras mērķprogrammas.

Edgars Vērpe Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    0:43 | 2012.03.05.

Filmai "Ramins" žūrijas speciālbalva festivālā Zagrebā

Pagājušajā nedēļā, laikā no 26. februāra līdz 4. martam, Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā notika Starptautiskais Dokumentālo filmu festivāls "Zagrebdox", kurā konkursa programmā piedalījās arī 2011. gadā tapusī Latvijas, Gruzijas un Lietuvas kopražojuma filma "Ramins". Tās režisors ir Audrius Stonys, bet to producē Vides filmu studija. Filmas dalība tika novērtēta ar Starptautiskās žūrijas speciālbalvu.

Filmas galvenais varonis ir leģendārais gruzīnu brīvās cīņas veterāns Ramins Lomsadze, kurš reiz pieveica septiņus pretiniekus 55 sekundēs. Patlaban Raminam ir 75 gadi, un viņš ir nobriedis cīņai ar savu pēdējo un visgrūtāk pieveicamo pretinieku - Vientulību. Viņš dodas ceļojumā cauri Gruzijai uz attālu kalnu ciematu cerībā atrast meiteni, kuru viņš iemīlēja un pazaudēja pirms vairāk nekā piecdesmit gadiem.

Dalība un panākumi Zagrebdox festivālā turpina filmas "Ramins" veiksmīgo ceļu starptautisko festivālu apritē. (Filmas starptautiskā pirmizrāde notika 2011. gada jūnijā pirmajā Maskavas Starptautiskā filmu festivāla Dokumentālo filmu konkursa programmā).

Kā ziņots jau iepriekš, paralēli oficiālajai programmai festivālā demonstrēja īpašu Baltijas valstu filmu retrospekciju, kurā izrādīja šādas Latvijas filmas: "Jumta likums" (rež. Māris Maskalāns, Andis Mizišs), "Leiputrija" (rež. Laila Pakalniņa), "Romeo un Džuljeta" (rež. Viesturs Kairišs)un "Valkyrie Limited" (rež. Dāvis Sīmanis).

2012.03.05.

LTV sāk demonstrēt ģimenes attiecību seriālu "Savējie"

Latvijas televīzijā pirmdien būs pirmizrāde Latvijā veidotam ģimenes attiecību seriālam "Savējie". Tā idejas autors un režisors ir Uldis Cipsts, vecāku lomās iejūtas aktieri - Jānis un Laila Kirmuškas. Seriāls aicina ielūkoties kādas ģimenes dzīvē, kurā aug 5 bērni, katrs ar savu īpašo raksturu un vecumam atbilstošām izpausmēm. Ģimenes dzīvē prieks mijas ar bēdām un grūtībām, taču to vieno kādas ļoti spēcīgas saites, kas vienmēr palīdz pastāvēt vienam par otru. Plašāk par jauno seriālu "Savējie" - Baibas Kušķes ierakstā:

Grupas "Dzelzs Vilks" dziesma katru pirmdienas vakaru ievadīs jauno seriālu "Savējie". Tas veltīts tēmai, par ko Latvijā ļoti ilgi klusēts, un tās ir ģimenes attiecības… seriāla idejas autors un arī režisors ir Uldis Cipsts, kurš neslēpj, ka savā ziņā ideja izrietējusi no tā, ka viņš pats ir piecu bērnu tētis. Seriāls arī filmēts viņa ģimenes mājā, un piektais mazulis mājas dzemdībās piedzimis tieši seriāla filmēšanas laikā un šobrīd ir tikai nedēļu vecs… aktieris Jānis Kirmuška stāsta, ka bērniņa dzimšana filmēšanas laikā radošajai komandai bijis ļoti īpašs un arī tāds kā simboliski zīmīgs notikums:

Jānis Kirmuška seriālā iejūtas tēta Aigara lomā, viņa sieva Dace ir Laila Kirmuška, un viņiem ir pieci seriāla bērni, katrs ar savu īpašo raksturu un katram vecumam raksturīgām izpausmēm, tādēļ arī emociju gamma katrā sērijā būs no smiekliem līdz asarām -- kā jau dzīvē:

Seriālā būs skartas kā skaistās, tā sarežģītās un problemātiskās lietas, kas tik pazīstamas ikvienā ģimenē, sākot no pusaudža pirmās iemīlēšanās un pirmā skūpsta un beidzot ar dažādām bīstamībām, kas saistās ar atkarības vielu lietošanu un citām mūsdienu problēmām… režisors Uldis Cipsts uzsver, ka viņš visvairāk vēlētos, lai redzētais uz ekrāna rosinātu cilvēku ģimenēs daudz biežāk izrunāties vienam ar otru, arī par tabu tēmām, no kurām bieži vien cenšamies izvairīties.

Tieši situāciju neizrunāšanu par galveno atslēgu konfliktiem un bieži vien nevajadzīgām domstarpībām ģimenē uzskata arī aktieris Jānis Kirmuška.

Viena no seriāla misijām - kā uzsver režisors - ir arī parādīt, cik liela vērtība ir stipra ģimene, kas Latvijas sabiedrībā līdz šim akcentēts ļoti maz. Seriāls "Savējie" būs skatāms vienreiz nedēļā, katru pirmdienas vakaru LTV 1.

Baiba Kušķe Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    4:09 | 2012.03.05.

Daugavpilī būs meistaru pilsētiņa

Kā kaļ kalēji, kā no klūgām top grozi vai no māla pikas podi - to visu vienuviet Daugavpilī varēs gan apskatīties, gan līdzdarboties speciāli veidotā meistaru pilsētiņā Daugavpils vēsturiskajā vietā - cietoksnī. Daudzviet Eiropā un arī citās Latvijas pilsētās līdzīgi piedāvājumi tūristiem jau ir, arī Daugavpils tādējādi vēlas sevi pozicionēt kā senu pilsētu ar amatniecības tradīcijām, piesaistīt ceļotājus un atbalstīt pilsētas amata meistarus un to veikumu.

Edgars Vronskis ir Daugavpils kalējs, iet tēva pēdās un, kā pats stāsta, darbojas un šajā amatā meklē un cenšas saglabāt senās kalēju tradīcijas: "Mēģinu izmantot senās metodes, jo tās kalēja darbā ir vislabākās, tieši vectēvu seno noslēpumus. Es pats izmantoju tradicionālās lietas un jau šobrīd spēju piedāvāt lietas, ko var kādos svētkos turpat uz ielas piedāvāt realizēt, piemēram kalt monētas, vēl arī naglas, ko pats veidoju ar Daugavpils pilsētas ģerboni."

Gan kalējs Edgars Vronskis, gan citi Daugavpils amatnieki - pinēji, podnieki un vēl citu amatu lietpratēji - šobrīd darbojas individuāli, taču vēlas, līdzīgi, kā citviet Eiropā, veidot īpašu vietu, kur varētu darboties visi kopā, rādīt savas prasmes, pārdod savus ražojumus un ļaut arī interesentiem iemēģināt savu roku seno amatu aroda jomā, respektīvi veidot amatnieku pilsētiņu. Aarī vieta - vēsturiskais Daugavpils cietoksnis jau šiem mērķiem nolūkota, un tas ir bijis sens Daugavpils amatnieku sapnis, stāsta mākslinieks, Daugavpils amatnieku biedrības vadītājs Valdis Grebežs.

Lai īstenotu savu sapni Daugavpils amatniekiem vēl jāsagaida savas meistaru pilsētiņas vietas - Daugavpils cietokšņa atjaunotne, kas šobrīd pilsētā arī notiek.

Silvija Smagare Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:06 | 2012.03.03.

LNSO koncerts "Spalvas pa gaisu"

Latvijas nacionālais simfoniskais orķestris aicina uz koncertu bērniem „Spalvas pa gaisu”. Koncerts veltīts putniem, tāpēc arī skanēs dažādu komponistu skaņdarbi par putnu tēmu, piemēram, Jozefa Haida simfonija „Vista”, Jura Karlsona „Gaiļu maršs” vai Pētera Čaikovska „Cīruļa dziesma”. Otrajā koncerta daļā mūziķi bērniem stāstīs, kas ir mūziķa profesija un sniegs paraugdemonstrējumus. Simfoniskā orķestra pārstāvis Mārtiņš Pučka skaidro, ka tā ir iespēja bērniem uzzināt vairāk par klasisko mūziku.

Mārtiņš Pučka Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    0:55 | 2012.03.03.

Latvijā sāk izrādīt Aika Karapetjana jauno filmu "Cilvēki tur"

Filma stāsta par kādā Rīgas mikrorajonā dzīvojošu jaunieti, viņa ikdienu, attiecībām ar līdzcilvēkiem un savas identitātes meklējumiem. Kino darbs uzņemts reālā vidē, novērojot ikdienišķas dzīves situācijas. Filma ir skarba, tajā ir vardarbības ainas un necenzēta leksika, tāpēc bērniem līdz 16 gadiem to nav ieteicams skatīties. Filmas varoņi runā krievu valodā, un šis aspekts vēl krietni pirms pirmizrādes jau raisījis diskusijas.

Anna Platpīre uz sarunu aicināja filmas režisoru Aiku Karapetjanu un producentu Robertu Vinovski.

Intervē Anna Platpīre Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:26 | 2012.03.02.

Strauji krītas mūzikas un mākslas skolu audzēkņu izglītības kvalitāte

Jau vairāk nekā divus gadus radikāli samazināta finansējuma apstākļos ir spiestas strādāt Latvijas bērnu mūzikas un mākslas skolas. Šobrīd jau parādās pirmie rūgtie augļi: skolas vairs nespēj nodrošināt pilnvērtīgu mācību procesu, kā rezultātā strauji krītas audzēkņu izglītības kvalitāte. Tā kā tieši izvērstais mūzikas skolu tīkls līdz šim bijusi galvenā bāze Latvijas mūzikas nozares attīstībai, rodas bažas - vai nākotnē tas ļoti sāpīgi neatsauksies arī uz vērtībām, ar kurām tik ļoti lepojamies - un tie ir Dziesmu svētki, kormūzikas tradīcijas un mūsu izcilie mūziķi, kas ir teju vienīgie, kas nes Latvijas vārdu pasaulē.

Nedaudz vairāk kā pirms gada Latvijā viesojās pasaulslavenais Birmingemas simfoniskais orķestris, ko vada mūsu diriģents Andris Nelsons. Liels gandarījums bija dzirdēt orķestra direktors Stīvena Medoka sacīto, ka mūziķi ar nepacietību gaidījuši brīdi, lai iepazītu zemi, no kuras nācis šis izcilais diriģents, ko orķestris ļoti ciena un mīl:

"Mēs esam ārkārtīgi pateicīgi jums visiem un arī Latvijas mūzikas sabiedrībai, kas ir izlolojusi tik brīnišķīgu diriģentu kā Andris Nelsons. Latvija pasaulē izceļas ar talantīgiem mūziķiem, kas spoži sevi pierāda prestižākajos operas namos un koncertzālēs. Priekš tik mazas valsts tik daudz mūzikas izcilību - tas ir apbrīnojami."

Andris Nelsons ir tikai viens no spožās mūziķu plejādes, kas tik pozitīvā nozīmē nes Latvijas vārdu pasaulē. Kas ir par pamatu tam, ka Latvija spēj sagatavot tik izcilus mūziķus? Atbilde ir - un arī paši mūziķi to uzsver - ka panākumi sakņojas mūsu valsts spēcīgajā un labām tradīcijām bagātajā muzikālās izglītības sistēmā. Diemžēl, pēdējos gados šīs sistēmas pastāvēšana kļūst arvien apdraudētāka, jo kopš lielās valsts budžeta konsolidācijas 2009. gadā mūzikas un mākslas skolas strādā radikāli samazināta finansējuma apstākļos. Ja 2008. gadā finansējums šīm skolām bija 16 miljoni latu, tad tagad jau vairākus gadus tām jāiztiek ar 7,5 miljoniem, kas arvien vairāk sāk atspoguļoties mūzikas izglītības kvalitātē - stāsta Daugavpils mūzikas skolas direktors un Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas vadītājs Aivars Broks.

Jau tagad var novērot, ka uz mūzikas vidusskolām un Mūzikas akadēmiju nāk audzēkņi ar zemāku sagatavotības pakāpi nekā agrāk - stāsta Mūzikas akadēmijas un Jāzepa Mediņa mūzikas skolas pasniedzējs Jānis Retenais, un tas ir ļoti cieši saistīts ar kvalitātes kritumu bērnu mūzikas skolās, kuru pedagogi, lai kaut cik savilktu galus kopā, ir spiesti strādāt citkārt pat 4 - 5 vietās, jo alga par vienu slodzi ir aptuveni 180 latu:

Visas minētās kopsakarību ķēdes rezultātā iezīmējas vēl viena Latvijai līdz šim neraksturīga un ļoti nepatīkama tendence, ka mākslās talantīgākie jaunieši savu karjeru arvien vairāk izvēlas saistīt vispār ar citām - daudz rentablākām nozarēm, stāsta operas solists un mūzikas pedagogs Krišjānis Norvelis.

Kultūrsocioloģe Maija Spuriņa mūzikas izglītību Latvijā skata arī socioloģiskā kontekstā, līdz šim Latvijā tā darbojusies arī kā sociālās nevienlīdzības samazināšanas mehānisms, un neprāts būtu to visu noārdīt. Arī Dziesmu svētku biedrības priekšsēdētāja Antra Purviņa uzsver, ka mūzikas izglītības sistēma veido pamatu arī Dziesmu svētku kustībai, sistēmai vājinoties, apdraudēta kļūst tieši mums raksturīgo Dziesmu svētku būtība, ko raksturo augsta kvalitāte, bet tikai tai pateicoties mēs ar saviem svētkiem varam lepoties.

Ja vārdos valsts amatpersonas pie katra gadījuma neaizmirst uzsvērt, cik ļoti viņi lepojas ar mūsu Dziesmu svētkiem, izcilajiem koriem un pasaules slavenajiem mūziķiem, un cik tā ir liela mūsu vērtība, tad darbos šī izpratne un atbalsts neatspoguļojas, bet tikmēr strauji grūst visas līdz šim labi funkcionējošās mūzikas nozares bāze, un ja tā turpināsies pēc neilga laika par mūsu izcilajām muzikālajām tradīcijām diemžēl jau varēsim runāt vien pagātnes formā.

Baiba Kušķe Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    7:32 | 2012.02.27.

Vai valsts tiesīga definēt, kādiem mākslas darbiem jātop par nodokļu maksātāju naudu?

Gada sākums atkal aktualizējis diskusiju par nacionālā kino finansēšanas principiem. Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisija sākusi priekšlikumu izstrādi šī jautājuma sakārtošanai.

Vai valstij ir tiesības definēt, kādiem mākslas darbiem būtu jātop par nodokļu maksātāju naudu? - šis jautājums rosināts ne vienreiz vien un allaž izpelnījies ļoti asas diskusijas. Vieni to uzskata par atgriešanos pie cenzūras, kamēr citi ir pārliecināti, ka arī šajā nozarē jābūt ļoti skaidri noteiktiem kritērijiem.

Latvijas kino tikai atspoguļo mūsu valsts skarbo realitāti, un politiķiem būtu jākritizē nevis kino, bet jārūpējas, lai šī realitāte būtu labāka. Šādi un līdzīgi argumenti no kino ļaužu puses raidīti to politiķu virzienā, kuri pirms neilga laika atkal aktualizēja diskusiju par mūsu nacionālā kino finansēšanas principiem.

Atspoguļot realitāti ir ļoti būtiski, taču mūsu kino darbos tā ir stipri deformēta, jo atšķirībā no dzīves, tajos dominē gandrīz vienīgi negācijas, depresija un drūma bezcerība - uzskata Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas pārstāve Ingūna Rībena. Viņa šo jautājumu aktualizējusi jau 2003. gadā, būdama kultūras ministre, taču saskārusies ar ļoti asu kino elites pretestību. Tomēr viņa joprojām uzskata, ka kultivējot negācijas caur mākslu, tās uz negatīvo programmē arī visu sabiedrību.

Vai valstij būtu jādefinē prioritātes, kādiem mākslas darbiem piešķirt finansējumu - viedokli vaicāju plakātu māksliniekam, kurš ar drosmīgām provokācijām visvairāk izcēlās padomju laikā - Jurim Dimiteram. Viņš domā, ka ir jādefinē, tikai tas jādara, paļaujoties uz kultūras joma profesionāļiem. Kādēļ neatkarības gadu māksla vairāk orientēta uz depresīvajiem dzīves aspektiem, bieži vien arī zemākajiem cilvēka instinktiem, dažādām anomālijām - Juris Dimiters domā, ka tas saistās ar mākslinieku vēlmi pievērst sev uzmanību. Jo līdz ar kapitālisma atnākšanu mākslinieki arvien vairāk ir spiesti domāt, kā nopelnīt naudu un kā izdabāt patērētājsabiedrībai.

Teātra un kino režisors, arī Kultūras akadēmijas pasniedzējs Pēteris Krilovs ir viens no tiem, kurš savos mākslas darbos vienmēr centies runāt par dziļām un būtiskām lietām, iedziļinājies vēsturē un mūsu atslēgas personībās. Arī viņš atzīst, ka šādiem stāstiem finansējumu nav viegli piesaistīt, tādēļ, ja būtu definēts, ka mums ir vajadzīgas filmas par kādu konkrētu vēstures posmu vai, piemēram, filmas bērniem - tām būtu jānovirza savs īpašs mērķa finansējums, jo no tām druskām, kas tagad kino procesam tiek novirzītas un sadalītas uz daudziem projektiem, ļoti grūti izveidot kvalitatīvu gala rezultātu. Krilovs akcentē, ka līdzās tematiskajām prioritātēm valstij pat vairāk būtu jārūpējas par nacionālā kino izplatīšanu, kas neatkarības gados atstāta pilnīgā novārtā - filmas nesasniedz ne skolas, ne kultūras namus, jo nedarbojas programma, ar kuras palīdzību varētu veicināt filmu regulāru izrādīšanu.

Kultūrsocioloģe Dagmāra Beitnere, vaicāta par norisēm Latvijas mākslā, uzsver, ka Latvija ar novēlošanos pieslēgusies pasaules postmodernisma mākslas tendencēm, kam raksturīga dekonstrukcija, visa noārdīšana, un vēl joprojām mēs šo slimību neesam izslimojuši, taču šāda māksla sabiedrība sabiedrībai traucē attīstīties.

Vai kultūrā ko paliekošu atstās arī šis laiks - to varēs izvērtēt tikai nākamās paaudzes, savā ziņā var teikt, ka rūpes par to uzņēmusies arī Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisija, kas sadarbībā ar Kultūras ministriju sākusi priekšlikumu izstrādi, lai sakārtotu nacionālā kino finansēšanas kritērijus.

Baiba Kušķe Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    9:47 | 2012.01.19.

Ziņojiet mums : zinas@latvijasradio.lv, tālr.: 67206727


Lapu izgatavojis WebMeistars.
Pēdējās izmaiņas 2012.03.08. © 1997.-2012. Latvijas Radio. Visas tiesības rezervētas.