Ārvalstis

Lietuvā turpinās neformāla Baltijas valstu premjeru tikšanās

Šodien Lietuvā Prienu pilsētā turpinās neformāla Baltijas valstu premjeru tikšanās, kuras galvenā sarunu tēma ir sadarbība enerģētikas jomā un attīstība Visaginas atomelektrostacijas būvniecības projektā. Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis informē, ka ir panākta vienošanās par koncesijas līgumu, kas atrunā būtiskākos dalības nosacījumus un ļauj virzīties uz nākamo projekta stadiju.

Valdis Dombrovskis Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    0:35 | 2012.03.08.

Streiki Igaunijā turpinās, iedzīvotāji ir saprotoši

Šodien streiki Igaunijā turpinās. Šorīt galvaspilsētā Tallinā sabiedriskais transports ir teju apstājies, un cilvēki meklē citus viedus, kā doties dienas gaitās. Pēc vakardienas skolotāju protestiem, kad lielākā daļa Igaunijas skolu bijušās slēgtas, šodien daļa jau ir vērušās savas durvis. Šo procesu novērotāji uzskata, ka iedzīvotāji streikus atbalsta, jo tas ir veids, kā likt valdībai ieklausīties tautas viedoklī.

Neskatoties uz to, ka arodbiedrības iepriekš draudēja, ka šodien dzelzceļa transports Igaunijā būs apturēts, lielākā daļa vilcienu tomēr kursē. Arodbiedrības norāda, ka darba devēji daļu darbinieku pierunājušie ierasties darbā arī tad, ja tiem šodien ir brīvdiena.

Citāda situācija ir attiecībā uz sabiedrisko transportu galvaspilsētā Tallinā. Vietējie mediji ziņo, rīta pusē kursēja vien divi trolejbusi. Bet aptuveni no 270 autobusiem kursējuši tikai 30, tie paši pēc brīva grafika. Cilvēkiem pieturās var nākties gaidīt pat pusstundu, stundu. Līdzīga situācija ir ar tramvajiem. Novērojumi liecina, ka rīta pusē pieturas bijušas patukšas, un cilvēki jau laikus meklējuši citus veidus, kā doties dienas gaitās - vai nu kājām, vai sarunājot ar draugiem, ka aizved ar auto. Domājams, ka šī būs veiksmīga diena arī taksometru uzņēmumiem.

Tomēr liekas, ka iedzīvotāji pret notiekošo izturas ar sapratni. Tā vismaz uzskata 25 gadus vecais Tallinas iedzīvotājs Georgijs: "Es pats negatīvu attieksmi starp iedzīvotājiem neesmu ievērojis. Kopumā cilvēki pret to attiecas ar sapratni un streikus pat atbalsta. Vienīgais, ka internetā izplatās joki par to, ka šodien taču ir 8. marts, Sieviešu diena, un ka ir tā nesmuki sanācis, ka šodien dāvana sievietēm ir tāda - ejiet ar kājām."

Jau vakar Tallinā darbavietās cilvēki apsprieda, kurš kuru šodien varētu aizvest uz darbu. Arī laikraksta „Postimees” redakcijā, norāda tajā strādājošā žurnāliste Anneli Ammas. Viņa no savas darba vietas gan dzīvo netālu un parasti iet kājām, taču šorīt viņai savu vīru uz darbu nācās vest ar auto. Žurnāliste uzskata, ka liela daļa cilvēku atbalsta streikus, jo uzskata, ka valdība nerēķinās ar tautas viedokli. Piemēram, par izmaiņām kolektīvo darba līgumu likumā, valdība nebija konsultējusies ar sociālajiem partneriem. Arodbiedrības arī aicina noraidīt likumprojektu, kas cilvēkiem, kuri pēc savas vēlēšanās aiziet no darba, rosina par 40% samazināt bezdarbnieka pabalsta apmēru. Anneli Ammas norāda, ka streiki būtībā ir pret valdības kurlumu, ka tā neieklausās tautas viedoklī: "Šī iemesla dēļ cilvēki pārsvarā atbalsta šos streikus. Viņi paši nestreiko, bet saprot. Manuprāt, lielākā daļa iedzīvotāju domā, ka tas ir atbalstāmi, jo tādā veidā valdībai var pateikt, ka tā vairs nedrīkst būt augstprātīga. Es gan neesmu droša, vai valdība saprot šo vēstījumu. Šie streiku iemesli par algām un likumu izmaiņām - tie ir nepieciešami, lai būtu konkrētas lietas, par kurām protestēt. Bet kopumā tas ir streiks pret valdības augstprātību."

Kā norādījušas arodbiedrības, tās rīko streikus, lai Igaunijā izveidotos spēcīga pilsoniskā sabiedrība, lai cilvēki zina savas tiesības, grib un var diskutēt par sev svarīgām problēmām. Katrā ziņā gaidāms, ka valdība sēdīsies pie sarunu galda ar sociālajiem partneriem, lai runātu gan par skolotāju algu paaugstināšanu, gan pretrunīgi vērtētajām izmaiņām likumos.

Gints Amoliņš Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:17 | 2012.03.08.

Grieķija un Eiropas Savienība saspringti gaida privāto kreditoru lēmumu

Grieķija un Eiropas Savienība šodien saspringti gaida privāto kreditoru lēmumu par to, vai atlaist parādu krīzes nomocītajai valstij. Tā ir daļa no Grieķijas glābšanas plāna, par ko vienojušies starptautiskie aizdevēji. Bez privāto kreditoru līdzdalības Grieķija nevarēs saņemt nākamo aizdevuma daļu. Atēnas gaidīs galīgo vārdu līdz vakaram.

Grieķijas kopējais parāds, proti nauda, ko tā būs saņēmusi no starptautiskajiem aizdevējiem, sasniedz ap 350 miljardu eiro. Gandrīz pusi no šīs iespaidīgās summas privātie kreditori - finanšu institūcijas, bankas, uzņēmumi - ir piekrituši atlaist, rēķinoties ar milzīgiem zaudējumiem. Šāds lēmums pieņemts pēc visu iesaistīto pušu ilgām un smagām diskusijām Briselē un Atēnās. Tagad ir pienācis pēdējais brīdis, kad privātajiem kreditoriem ir jārīkojas ne tikai vārdos, bet arī darbos, pretējā gadījumā arī starptautiskie aizdevēji solītos 130 miljardu eiro Grieķijai nedos.

Vēl līdz aizvadītajam vakaram vairāk nekā puse no kreditoriem bija gatavi šim solim, galvenokārt lielas Eiropas bankas, taču tas ir daudz mazāk, nekā vēlētos Atēnas. Grieķijas valdība jau paziņojusi, ka vēlas, lai parādu norakstīšanā iesaistītos vismaz 90 procentu privāto kreditoru un ka saņemt kārtējo aizdevuma daļu būs iespējams tikai tad, ja to darīs vismaz 75 procenti no aizdevējiem.

Starptautisko finanšu institūts, kurš pārstāv privātos kreditorus, regulāri publisko to banku, uzņēmumu un organizāciju vārdus, kas piekritušas dzēst parādu, lai pārliecinātu pārējos. Privātos investorus rīkoties mudinājis Eiropas monetāro lietu komisārs Oli Rēns - "ir ļoti svarīgi, ka visi investori atzīst, ka Eiropa ir apņēmusies izmantot maksimālo fondu palīdzību un tādēļ ir nepieciešama viņu aktīva iesaistīšanās, lai Grieķijas aizdevuma programmu varētu virzīt uz priekšu."

Līdz šim mulsumu radījis vācu laikraksts "Bild", kas atteicies norakstīt daļu Grieķijas parāda. "Bild", izvēršot kampaņu pret Atēnu finansiālo glābšanu, pagājušā gada decembrī nopirka Grieķijas obligācijas 4815 eiro vērtībā.Pret šādu glābšanas plānu iebildušas arī vairākas Grieķijas privātās bankas un pensiju fonds.

Tiek lēsts, ka par spīti cerīgajai atmosfērai, līdz pēdējam brīdim ir paredzami pārsteigumi, ja daudzi no Grieķijas obligāciju turētājiem atteiksies no šā soļa.

Šīs ir pēdējās dienas, kad Grieķiju vēl var glābt no bankrota. Jau pēc nepilnām divām nedēļām, 20. martā, valstij ir jāsedz un jāapkalpo parādi vairāk nekā 14 miljardu eiro vērtībā, pretējā gadījumā Grieķija pasludinās maksātnespēju.

Starptautisko finanšu institūts brīdinājis, ka tādā gadījumā cietīs ne tikai eirozona, bet visas pasaules ekonomika, un Grieķijas maksātnespēja radīs triljonu eiro lielus zaudējumus.

Ina Strazdiņa Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    2:38 | 2012.03.08.

Eiropas īsziņas, 8. marts

Eiropas Komisija pieprasa Ungārijai mēneša laikā veikt grozījumus divos pretrunīgi vērtētos likumos attiecībā uz datu aizsardzības pārvaldes neatkarību un tiesnešu pensionēšanās vecuma samazināšanu. Jaunākajā strīda epizodē starp Briseli un premjera Viktora Orbana valdību, EK trešdien arī piedraudēja uzsākt tiesas procesu Eiropas Savienības Tiesā pret Ungāriju, ja tā negrozīs minētos likumus. EK arī paziņoja, ka Ungārijas iespējas nodrošināt līdz 20 miljardu eiro aizņēmumu no ES un Starptautiskā Valūtas fonda būs atkarīgas no Budapeštas apņemšanās ievērot demokrātiskos principus, kas atrunāti ES līgumos.

2010. gadā ES valstis Grieķijai pārdeva bruņojumu 1 miljarda eiro vērtībā. Par to liecina Eiropas Padomes dati. Tajā pašā gadā Atēnām tika piešķirta pirmā starptautiskā aizdevuma pakete. Lielākais pārdēvējs bija Francija. Bruņojumu teju 100 miljonu eiro vērtībā Grieķijai pārdeva arī taupības pasākumu lobētājas Nīderlande un Vācija. Neskatoties uz to, ka Grieķija valdība cenšas taupīt kur vien var, Grieķija bruņojumam joprojām tērē milzīgus līdzekļus, jo savu kaimiņvalsti Turciju uztver kā draudu drošībai.

Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas ģenerāldirektors Tonijs Tailers aicina ES aizkavēt nodevas noteikšanu par oglekļa dioksīda izmešiem aviācijas nozarē, brīdinot, ka tas var izraisīt tirdzniecības karus.

ES vidēji sieviešu nodarbinātības līmenis ir 63,8%, kas ir par gandrīz 14 procentpunktiem zemāks nekā vīriešu nodarbinātības līmenis, kas sasniedz 77,5%. Par to liecina „Eurostat” dati, kas apkopoti par 2010. gadu. Vismazākais sieviešu nodarbinātības līmenis ir Eiropas dienvidos - Maltā, Itālijā un Grieķijā, bet augstākais - Skandināvijas valstīs. Savukārt Latvija ir vienīgā ES valsts, kur sieviešu un vīriešu nodarbinātība ir vienādā līmenī, bet Lietuva vienīgā bloka zeme, kur sieviešu nodarbinātība ir augstāka nekā vīriešu.

Kreditoru grupa, kuras īpašumā ir gandrīz 40% norakstīšanai paredzēto Grieķijas parādsaistību, trešdien paziņoja, ka piedalīsies obligāciju apmaiņas darījumā, kas ir priekšnosacījums jaunā starptautiskā aizdevuma piešķiršanai Atēnām. 30 kompānijas no privāto investoru komisijas, kas palīdzēja vienoties par šo darījumu, norādīja, ka "stingri atbalsta nesen panāktās vienošanās starp Grieķiju, eirozonu un Starptautisko Valūtas fondu". Šiem investoriem kopumā pieder 81 miljards eiro Grieķijas parādzīmēs. Bankām, apdrošinātājiem un investīciju fondiem, kam pieder Grieķijas emitētās obligācijas, jāizlemj līdz šodienas (ceturtdienas) vakaram, vai tie piekrīt norakstīt pusi no to īpašumā esošo parādzīmju vērtības.

Vācijas lielākais laikraksts "Bild" paziņojis, ka iebilst pret Grieķijas parādsaistību norakstīšanu, jo tā nepalīdzēs uzlabot valsts finansiālo stāvokli ilgtermiņā. Arī šis laikraksts dažiem mēnešiem iegādājās Grieķijas obligācijas 10 tūkstošu eiro vērtībā, taču norakstīšana nozīmēs, ka „Bild” gūs zaudējumus. Laikraksts uzskata, ka parādsaistību norakstīšanas darījums ir krāpniecība un vairāki pieņemtie ekonomikas scenāriji, uz kuriem tas ir balstīts, ir nereāli.

ES vidēji nabadzība vai sociālā atstumtība apdraud 24,5% sieviešu un 22,3% vīriešu. Latvijā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam esot pakļauti 38,5% sieviešu, un tas ir trešais augstākais rādītājs kopienā. Vēl augstāks tas ir Rumānijā un Bulgārijā. Bet vismazāk sievietes ir apdraudētas Nīderlandē un Čehijā, Zviedrijā un Somijā.

Eiropas Komisijas veselības un patērētāju aizsardzības komisāram Džonam Dalī ir jāsniedz nepieciešamās garantijas Krievijai, lai netiktu ieviests Latvijā audzēto cūku importa aizliegums. Ar šādu aicinājumu Eiropas Komisijā vērsusies Latvijas Zemkopības ministrija. Ņemot vērā, ka eksporta pārkāpumi Latvijai nav konstatēti, Eiropas Komisijai papildus lūgts nodrošināt, ka importa aizliegums attiecas tikai uz tām kopienas dalībvalstīm, attiecībā uz kurām šāds pārkāpums ir konstatēts.

2012.03.08.

Lielāks sieviešu skaits vadošos amatos sekmē uzņēmumu darbu

Būs nepieciešami 40 gadi, lai Eiropas Savienības uzņēmumu vadībā būtu pienācīgs skaits sieviešu. Šādi secināts jaunākajā Eiropas Komisijas pētījumā par sieviešu nodarbinātību biznesa struktūrās. Lai arī minimāls, tomēr pēdējos gados progress ir bijis vērojams. Eiropas Komisijas pētījumā Latvija ir viena no tām valstīm, kurā ir salīdzinoši liels sieviešu skaits uzņēmumu valdēs.

Lēnām, tomēr Eiropas Savienības valstis aizvien vairāk sāk novērtēt tos ieguvumus, kurus nes sieviešu klātbūtne uzņēmumu valdēs un lēmumu pieņemšanas procesā, secināts Eiropas Komisija jaunākajā pētījumā. Šobrīd no septiņiem valdes locekļiem Eiropas Savienības uzņēmumos vismaz viena ir sieviete un tas, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, tas esot zināms sasniegums. Vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis, proti, Beļģija, Francija, Itālija, Nīderlande un Spānija, ir pieņēmušas tiesību aktus, kas ievieš dzimumu kvotas uzņēmumu valdēs, nosakot, ka sieviešu un vīriešu skaitā ir jābūt līdzsvaram. Bet dažas valstis - Dānija, Somija, Grieķija, Austrija un Slovēnija - jau ir pieņēmušas noteikumus par dzimumu līdzsvaru valstij piederošu uzņēmumu valdēs.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece un Eiropas tieslietu komisāre Viviāna Redinga norāda, ka nav liela kvotu atbalstītāja, taču pētījumi apstiprina, ka lielai sabiedrības daļai tas šķiet svarīgi un dzīvē arī strādā: "Ja sievietēm ir līdzvērtīgas prasmes, tad nav iemeslu un argumentu, lai viņas nebūtu uzņēmuma valdē. Ir absolūti nepieņemami, ka sievietēm nav ļauts attīstīties tikai tādēļ, ka viņas ir sievietes. 75 procenti eiropiešu domā, - ja citādi nav iespējams, tad ir jānosaka kvotas sieviešu darba vietām uzņēmumu valdēs. Es biju ļoti izbrīnīta par to, jo man nebija ienācis prātā, ka sabiedrība varētu būt tik ļoti ieinteresēta šajā jautājumā."

Pētījumi liecina, ka valstu starpā arī pastāv lielas atšķirības- ja, piemēram, Somijas lielāko uzņēmumu valdēs 27% ir sievietes, tad Maltā tie ir tikai 3% un Kiprā - 4%. Latvija ir starp tām valstīm, kurās ir salīdzinoši liels sieviešu skaits uzņēmumu valdēs - ap 26 procentiem.

Arvien vairāk pierādījumu liecina par būtiskiem saimnieciskiem ieguvumiem, kādi ir tad, ja lēmumus uzņēmumā pieņem gan sievietes, gan vīrieši. Lielāks sieviešu skaits vadošos amatos varot sekmēt arī produktīvāku un inovatīvāku darba vidi un uzlabot uzņēmuma vispārējo sniegumu. Tomēr statistika rāda, ka ap 60% universitāšu beidzēju ir sievietes, bet tikai dažas no viņām nonāk uzņēmumu vadošajos amatos.

Ina Strazdiņa Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    2:22 | 2012.03.08.

Igaunijā 24 stundu streiku uzsāk dzelzceļnieki

Turpinoties streiku un protestu vilnim Igaunijā, šodien 24 stundu streiku uzsāk dzelzceļa nozares darbinieki. Dzelzceļa darbinieki protestē pret izmaiņām kolektīvo darba līgumu likumā, kā arī lai izrādītu solidaritāti ar pedagogu streikiem. Jau vakar lielākajā daļā Igaunijas skolu mācības nenotika, un gaidāms, ka vairums skolu un bērnudārzu Igaunijā būs slēgti līdz pirmdienai.

Neskatoties uz to, ka Igaunijas Dzelzceļa darbinieku arodbiedrība iepriekš skaidroja, ka 8. martā Igaunijā nekursēs neviens vilciens, Igaunijas valstij piederošā dzelzceļa kompānija "Edelaraudtee" paziņojusi, ka streika dēļ ceturtdien atcels tikai 22 no plānotajiem 36 pasažieru vilcienu reisiem. Dzelzceļa nozares darbinieki ar savu solidaritātes streiku atbalsta Igaunijas Arodbiedrību centrālo savienību protestā pret valdības veiktajiem vienpusēji pieņemtajiem grozījumiem likumā par kolektīvo līgumu, kā arī demonstrē solidaritāti ar skolotājiem, kas no trešdienas rīko triju dienu streiku, pieprasot algas palielinājumu.

Gints Amoliņš Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    0:37 | 2012.03.08.

Sandra Kalniete EP organizēja diskusijas "Dzīve pēc Padomju Savienības"

Ir būtiski saprast, kādēļ sabruka Padomju Savienība, lai varētu veidot Eiropas politiku šodien. Šādi secinājumi izskanējuši šodien diskusijās Eiropas Parlamentā ar nosaukumu "Dzīve pēc Padomju Savienības", kurā izvērtēti divdesmit gadi kopš PSRS sabrukuma. Vairāki runātāji norādīja, ka tagad īpaša ir tās jaunās paaudzes pieredze, kas ir pieredzējusi Padomju Savienības sabrukumu, un tagad veido tālāko Eiropas Savienības politiku. Netika piemirstas arī nesenās prezidenta vēlēšanas Krievijā.

Eiropas Parlamenta deputātei no Lietuvas deputātei Radvilei Morkūnaitei-Mukulienenei ir 28 gadi. Deviņdesmito gadu sākumā, kad sabruka PSRS un lietuvieši stāvēja uz barikādēm, lai sargātu Seimu, viņa vēl bija bērns. Šis fakts iemūžināts arī grāmatā ar foto liecībām no Atmodas gadiem un redzami Radviles draugi, kuri tagad ir izauguši par ārstiem, skolotājiem, arhitektiem un politiķiem, tāpat kā Radvile. Šīs atmiņas un pieredze ir ļoti dzīva, un, kā saka Radvile, pēc divdesmit gadiem tagad noderīga te, Eiropas Parlamentā, kur par Baltijas valstu vēsturi un PSRS sabrukumu joprojām ir jāstāsta un jāskaidro: "Es esmu ļoti laimīga par laiku, kurā piedzimu - ne par agru un ne par vēlu. Es atceros Baltijas ceļu, padomju militāristu agresiju 1991. gadā ,un šīs ir manas bērnības dzīvākās atmiņas. Tās ir veidojušas manu pasaules redzējumu, uzskatus un vērtības, ar kurām es strādāju šodien."

Tas, ka šobrīd Eiropas politiku veido jaunā paaudze, kas piedzīvojusi Padomju Savienības sabrukuma laikus bērnībā un augusi un veidojusies jau neatkarīgās valstīs, ir nozīmīgs fakts, īpaši tādēļ, ka viņi var ļoti labi izskaidrot notikušā sekas rietumu kolēģiem, secina totalitāto noziegumu seku pētnieks, eksperts Jorens Lindblads: "Ir svarīgi šo vēsturi atgādināt, lai tā nekad neatkārtotos. Jebkurš totalitārais režīms un jebkura ideoloģija nozīmēs teroru, nāvi un apcietinājumu. Un mums allaž jāatceras, ka tas var notikt ikvienā valstī un ikvienā sabiedrībā, un mums jāzina, ka komunisma ideoloģija ir ļauna."

Atskatoties uz 20 gadiem kopš Padomju Savienības sabrukuma, diskusijās Eiropas Parlamentā, kuras sarīkojusi deputāte Sandra Kalniete, īpaši analizēja iemeslus, kas izraisīja PSRS krahu, un ko šī pieredze var dot, veidojot šīs dienas Eiropas politiku. Šodien netika piemirstas arī nesen aizvadītās Krievijas prezidenta vēlēšanas un, kā norādīja Zviedrijas deputāts Kristofers Fjellners, ja lielā cīņa pret diktatūru ir uzvarēta, tad aizvien vēl priekšā ir rūpes par demokrātiju Krievijā un Baltkrievijā.

Ina Strazdiņa Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    2:30 | 2012.03.07.

Skolotāji un bērnudārzu audzinātāji streiko visā Igaunijā

Latvijas Radio korespondente Dace Krejere pabija Igaunijā, kur notiek streiki, prasot algu paaugstinājumu.

Skolotāji un bērnudārzu audzinātāji streiko visā Igaunijā. Arī Valgā. Jau pie ieejas lapiņa laikam vēsta, ka 7. martā bērnudārzs ir slēgts. Eju apkārt bērnudārzam, lai atrastu vismaz kādu, kurš vairāk pastāstītu, kas ir rakstīts uz lapiņas. Tomēr ierastās bērnu kņadas vietā valda klusums un, ieskatoties pa logu, redzu tikai tukšas grupiņu telpas. Vienīgi virtuvē valda dzīvība un pavāres man apstiprina, ka bērnudārzs ir ciet streika dēļ.

Tukša ir arī Valgas vidusskolas skolotāju istaba. Pēc mirkļa gan blakus esošās klases durvīs parādās, kungs, kurš esot Urmass. Viņš stāsta, ka arī Valgas vidusskola šodien streiko un tāpēc viņš pieskatot tos bērnus, kuri tomēr atnākuši uz skolu. Stundu vietā viņi skatās filmas. Urmass arī pastāsta, ka pusdienlaikā visi streikotāji pulcēsies Valgā pie pašvaldības, lai paustu neapmierinātību ar zemajām algām.

Arī Tartu pusdienlaikā pulcējās streikojošie pedagogi no 20 Tartu skolām. Bija atnākuši vairāki simti - ar plakātiem, kas pieprasīja liekākas algas. Kā stāsta protesta dalībnieki pie Igaunijas Izglītības ministrijas, viņi atnākuši, lai skaļi paziņotu savas prasības - lielāku algu un mazāku darba slodzi.

Cits aiz cita Igaunijas skolotāju arodbiedrības pārstāvji, klātesot pāris ministrijas ierēdņiem un protesta dalībniekiem, nolasīja savas prasības: palielināt minimālo skolotāju algu līdz 700 eiro jau šogad. Streika priekšvakarā izglītības ministrs piekrita arodbiedrības prasībām, bet ne pilnībā, solīja tās apmierināt nākamajā gadā, tomēr skolotāji ar to nav mierā.

Protesta akcija norisinās mierīgi un rāmi. Nav ne skaļu saukļu, ne dziedāšanas, ne arī kādi citi skaļi uzmanības pievēršanas paņēmieni. Pusstundas laikā runas ir beigušās. Noslēgumā arodbiedrības pārstāvis nolasa uz vienas lapas apkopotās prasības valdībai, pēc tam to atdod rokās kādam no ministrijas ierēdņiem. Izglītības ministrs pie protestētājiem Tartu tā arī neiznāca. Skolotāji arodbiedrība gan sola vērienīgākus protestus septembrī, ja valdība neizpildīs viņu prasības pilnībā.

Streiks Igaunijā turpināsies arī ceturtdien. Skolotājiem un bērnudārzu audzinātājiem pievienosies sabiedriskā transporta vadītāji. Piemēram, Tallinā rīt kursēs autobusi tikai deviņos maršrutos. Igaunijas valsts prezidents Henriks Ilvess atzina - streiks Igaunijā ir reta parādība, jo igauņi ir pacietīga tauta. Ja tā ir noticis, tas nozīmē, ka kāds savus solījumus nav pildījis un līdz galam kaut ko nav izdarījis.

Dace Krejere Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:30 | 2012.03.07.

Lībijas austrumu daļa vēlas iegūt autonomu statusu

Gadu pēc revolūcijas sākšanās Lībijā tās austrumu daļa vēlas iegūt autonomu statusu ar galvaspilsētu Bengāzī. Federālas Lībijas atbalstīji uzskata, ka tas ļaus ar naftas atradnēm bagātajiem austrumiem attīstīties, jo gadu desmitiem Muamara Kadafi režīma laikā šis reģions bija atstāts novārtā. Idejas pretinieki tomēr baidās, ka šāds ierosinājums valsti sašķels. Lībijas Pagaidu Nacionālā padome Tripolē pat brīdina, ka nepieciešamības gadījumā ir gatava aizsargāt valsts vienotību arī ar ieročiem.

Bengāzī, kas pērn kļuva par revolūcijas galvaspilsētu sacelšanās laikā pret Muamara Kadafi režīmu, atkal saviļņojusi Lībijas politiskos ūdeņus. Valsts austrumu reģionu cilšu vecākiem un militārie komandieri, tiekoties Bengāzī, ir paziņojuši par vēlmi šai valsts daļai iegūt autonomiju.

Austrumlībijas līderi faktiski vēlas, lai Lībija kļūst par federālu valsti. Tas, starp citu, savā ziņā nozīmētu atgriezties pie saknēm. Kad Lībija ieguva neatkarību 1951. gadā, tā bija federāla monarhija, ko veidoja trīs pavalstis- Kirēnaika, Tripolitānija un Fezāna. Taču 60. gados Lībija kļuva par unitāru valsti karaļa Idrisa valdīšanas laikā, kurš jau desmitgades beigās tika gāzts Kadafi vadītajā apvērsumā.

Šajā gadījumā tiek runāts Kirēnaiku, un pat ir izveidota pavalsts pagaidu padome, ko vada Ahmeds al Zubairs, kas bija prominents politieslodzītais Kadafi režīma laikā. Viņš, starp citu, ir arī jau minētā karaļa Idrisa radinieks. Bengāzī konferencē tika paziņots, ka autonomais reģions vēlas pats savu parlamentu, policiju, tiesas un galvaspilsētu - Bengāzī. Valsts ārlietas tiktu atstātas centrālas valdības ziņā Tripolē.

Federālisma atbalstītāji uzsver, ka tādā veidā Lībija netiks sašķelta, un joprojām būs viena nācija, ar vienu karogu un vienu himnu. Lībijas Nacionālā padome Tripolē šos jaunumus gan nav uzņēmusi ar entuziasmu. Tās priekšsēdētājs Mustafa Abdeldžalils paziņoja, ka valsti nedrīkst dalīt. Viņš mudināja Kirēnaikas līderus uzsākt dialogu un brīdināja, ka joprojām aktīvi uzdarbojas bijušā līdera Kadafi režīma atbalstītāji: "Kā Lībijas Nacionālā pārejas padome mēs esam pārsteigti par šādiem aicinājumiem šķelt Lībiju. Mēs aicinām visus iedzīvotājus atbalstīt starptautiski atzīto un likumīgo padomi."

Trešdien Abdeldžalils kļuva vēl asāks, un paziņoja, ka nepieciešamības gadījumā Nacionālā padome ir gatava aizsargāt Lībijas vienotību arī ar bruņotu spēku.

Lībijas austrumu daļā atrodamas divas trešdaļas valsts naftas krājumu. Neskatoties uz to, Kadafi valdīšanas laikā šis reģions bija atstāts novārtā, un viņš koncentrējas uz Lībijas rietumu daļas un galvaspilsētās Tripoles attīstīšanu. Iespējams, tādēļ reģiona līderi tam vēlas vairāk autonomijas. Tomēr nav izslēgts, tie arī gluži vienkārši vēlas palielināt savu politisko ietekmi. Atbalsts autonomijas idejai nav viennozīmīgs arī iedzīvotāju vidū, arī pašā Bengāzī jau ir notikuši protesti pret šo iniciatīvu.

Gints Amoliņš Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    2:38 | 2012.03.07.

Rīgas stends uzsāk darbu starptautiskajā nekustamo īpašumu gadatirgū MIPIM

Otrdien, 6.martā, Kannās (Francija) uzsāka darbu lielākais starptautiskais nekustamo īpašumu gadatirgus MIPIM, kurā piedalās arī Rīgas pašvaldība ar privātajiem partneriem. Kopā ar Rīgas pašvaldību gadatirgū piedalās privātie uzņēmumi, kas darbojas nekustamo īpašumu jomā: SIA Domuss, SIA Latio, SIA New Europe, kā arī pašvaldības uzņēmumi "Rīgas nami" un "Rīgas pilsētbūvnieks". No pašvaldības uzņēmumu projektiem MIPIMā tiek prezentēta Spilves teritorijas attīstības vīzija, Lucavsalas teritorijas attīstība, Rīgas kongresu centrs un agrākās militāro objektu teritorijas Bukultos attīstības projekts.

Rīgas stends, tāpat kā pērn, ir 65 m2 liels un atrodas līdzās Gēteborgas, Stokholmas, Oslo un vairāku Krievijas Federācija reģionu stendiem.

2012.03.07.

Igauniju pārņēmis streiku vilnis

Nedēļa sākās ar transporta darbinieku protesta akcijām, bet šodien viņiem pievienojušies arī skolotāji. Paredzēts, ka kopumā protesta akcijās Tallinā un lielākajās Igaunijas pilsētās šodien varētu piedalīties aptuveni 20 000 izglītības darbinieku. Skolotāji valdībai pieprasa palielināt par algas. No Tartu stāsta korespondente Dace Krejere.

Foto: Andres Putting / Delfi.ee

Dace Krejere Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:42 | 2012.03.07.

Francijas prezidents sola uz pusi samazināt imigrantu skaitu valstī

Francijā ir pārāk daudz ārzemnieku, un viņu integrēšana sabiedrībā notiek arvien grūtāk, tā televīzijas debatēs pirms pavasarī gaidāmajām vēlēšanām paziņojis Francijas prezidents Nikolā Sarkozī. Francijas līderis solījis, ka, ja tiks ievēlēts atkārtoti, samazinās imigrantu skaitu uz pusi. Sarkozī jau iepriekš savas prezidentūras laikā izcēlies ar asiem izteikumiem par imigrāciju un izpelnījies arī starptautisku kritiku.

Tuvojoties aprīļa nogalē gaidāmajām Francijas prezidenta vēlēšanām, iespējamo kandidātu retorika kļūst arvien skaļāka. Francijas prezidents Nikolā Sarkozī televīzijas debatēs nācis klajā ar paziņojumu, ka imigrācijas politiku valstī vajadzētu kontrolēt stingrāk un jau šobrīd Francijā ir pārāk daudz ārzemnieku. Iebraucēju integrēšanas centieni tūlīt piedzīvos sakāvi, sacījis Sarkozī, piebilstot, ka ir nolēmis samazināt pabalstu apjomu tiem imigrantiem, kas valstī dzīvo jau desmit gadu.

"Es uzskatu, ka piecos gados, lai pārveidotu integrācijas procesu, mums uzņemto cilvēku skaits ir jādala uz divi, tas ir, tam būtu jāsamazinās no 180 000 imigrantiem gadā uz 100 000."

Francijas prezidents, kurš pats ir ungāru imigranta dēls, jau līdz šim ir pazīstams ar kritiskiem izteikumiem pret iebraucējiem, savulaik jaunos imigrantus, kas Parīzes piepilsētās bija sarīkojuši grautiņos, nosaucot par padibenēm. Arī Eiropas Savienība savulaik raidījusi pārmetumus Francijas līdera virzienā par romu izraidīšanu no valsts. Taču Sarkozī pozīcija allaž tikusi uztverta divējādi - daļai sabiedrības to nosodot, bet daļai - aktīvi atbalstot. Tikmēr analītiķi uzsver, ka Francijas galva ar šādiem paziņojumiem cenšas pievilināt konkurentu balsis, un īpaši prezidenta amata kandidātes radikālās Nacionālās frontes vadītājas Marīnas Lepēnas atbalstītājus.

Francijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta būs gaidāma 22. aprīlī , un šobrīd jaunākie aptauju dati joprojām rāda, ka Sarkozī izredzes krietni apsteidz franču sociālistu līderis Fransuā Olands, pašreizējo prezidentu atstājot otrajā vietā. Vēlēšanu otrā kārta gaidāma pēc divām nedēļām, maija sākumā.

Jāatgādina, ka arī iepriekšējās vēlēšanās Sarkozī sīvākie konkurenti bija sociālisti un tolaik Fransuā Olanda dzīves biedre Segolēna Rojāla, ko Sarkozī tomēr izdevās apsteigt.

Ina Strazdiņa Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    2:01 | 2012.03.07.

Turpinās cīņa starp republikāņu kandidātiem ASV prezidente vēlēšanām

Otrdien ASV vienlaikus desmit štatos notika republikāņu priekš vēlēšanas, kuru dēļ šī diena nodēvēta par "super-otrdienu". Par dienas uzvarētāju kļuvis un savas līderpozīcijas nostiprinājis Mits Romnijs, kurš uzvarēja sešos štatos. Taču trīs uzvaras guva arī viņa sīvākais konkurents uz nomināciju novembra ASV prezidenta vēlēšanās Riks Santorums. Tas nozīmē, ka cīņa vēl turpinās.

ASV Republikāņu partijas Lielās jeb Super-otrdienas priekšvēlēšanās, kad balsošana notika desmit štatos, kopumā par uzvarētāju jāatzīst līdzšinējais līderis, bijušais Masačūsetsas gubernators un uzņēmējs Mits Romnijs. No desmit štatiem viņš uzvarēja sešos. Tajā skaitā simboliski svarīgākajā Ohaio, jo līdz šim neviens republikāņu kandidāts nav kļuvis par Baltā nama saimnieku bez uzvaras tajā. Romnijs uzvarēja arī savulaik paša vadītajā Masačūsetsas štatā. Uzrunājot savus atbalstītājus Bostonā, Romnijs pauda pārliecību, ka viņš iegūs Republikāņu partijas nomināciju novembra ASV prezidenta vēlēšanās:

"Šovakar mēs veicam nelielu uzskaiti. Mēs rēķinām delegātu skaitu Republikāņu konventā, un skaitļi izskatās labi. Mēs arī skaitām dienas līdz novembra vēlēšanām, un tas izskatās pat labāk. Ar jūsu lielo atbalstu Masačūsetsā, ar šo uzvaru mēs nokļūsim līdz pat Baltajam Namam."

Romnijs arī izmantoja izdevību veltīt skarbākus vārdus pašreizējam valsts prezidentam Barakam Obama, un solīja viņu nomainīt:

"Man ir vēstījums tiem miljoniem amerikāņu, kuri skatās apkārt un redz tikai darbavietas, ko viņi nevar iegūt, un rēķinus, ko viņi nevar samaksāt. Jūs neesat neveiksminieki. Jums tikai ir prezidents, kas ir jūs pievīlis. Taču mēs to izmainīsim."

Neskatoties uz to, ka Romnijs ir nostiprinājis savas līderpozīcijas, cīņa vēl nebūt nav beigusies. Par otrdienas priekšvēlēšanu īsto uzvarētāju var uzskatīt arī kristīgi konservatīvo Riku Santorumu. Vakar viņš plūca uzvaras laurus trīs štatos, nostiprinot savu otrā numura vietu. Uzrunājot savus atbalstītājus, Santorums norādīja, ka viss vēl ir priekšā:

"Mēs esam guvuši uzvaras visur šajā valstī. Par spīti tam, ka viņi domāja, ka Santorums beidzot ir piebeigts. Taču mēs arvien atgriežamies ar jaunām uzvarām."

Jāpiebilst, ka uzvaru vienā štatā guva arī bijušais Pārstāvju palātas spīkers Ņūts Gingričs.

Republikāņu partijas priekšvēlēšanas vēl ilgs līdz pat jūnijam, un pagaidām vēl nav nobalstos pat pusē no štatiem. Jo vairāk štatos kandidāts uzvar, jo vairāk delegātu viņu atbalstīs Republikāņu partijas nacionālajā konventā augustā, kad tiks izvēlēts kandidāts, kas stāsies pretī Demokrātu partijas Barakam Obamam novembra vēlēšanām. Lai Republikāņu konventā gūtu uzvaru, kandidātam nepieciešams nodrošināt vairāk nekā 1140 delegātu atbalstu. Līdz šim Romnijs ir ieguvis vairāk nekā trešdaļu nepieciešamā skaita, bet Santorums- aptuveni sesto daļu.

Gints Amoliņš Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    2:42 | 2012.03.07.

Eiropas īsziņas, 7. marts

Krievija pieņēmusi lēmumu no 20.marta apturēt dzīvu liellopu, aitu, kazu un cūku importu no ES dalībvalstīm. Šāds lēmums pieņemts infekciozā Šmalenbergas vīrusa izplatības dēļ Eiropā. Latvijā aizliegums attiecas uz 22 fermām, Lietuvā - 35, Igaunijā - 43, Vācijā - 509, tāpat arī Polijas un citu ES valstu fermām. Pārtikas un veterinārā dienesta direktors Māris Balodis Krievijas lēmumu vērtē kā "vismaz dīvainu, jo Latvijai cūku eksporta jomā nav bijuši pārkāpumi". Viņš norāda, ka pamatojums attiecas it kā uz ES novērotiem pārkāpumiem pagājušā gada beigās, tomēr uz Latvijas cūku transportu nav neviena aizrādījuma. Turklāt cūkas neslimo ar Šmalenbergas vīrusu, tādēļ nav izprotams, kādēļ lēmums attiecināts arī uz šiem dzīvniekiem.

Eirozonas ekonomikā ir iestājusies tā dēvētā maigā recesija, paziņojis ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns. Viņš tomēr pauda pārliecību, ka kopējo centienu rezultātā tuvākajos mēnešos var sagaidīt pavērsienu Eiropas ekonomikā. Rēns uzskata, ka ekonomiskās reformas, kādas norit daudzās ES valstīs, nodrošinās stabilu pamatu ilgstošai ekonomikas izaugsmei. Vienlaikus Rēns atzina, ka reformu īstenošanas dēļ grūtības izjūt bloka valstu iedzīvotāji.

Ja Grieķija piedzīvos nekontrolētu bankrotu, visticamāk, Itālijai un Spānijai vajadzēs ārēju palīdzību, lai nepieļautu risku izplatīšanos. Savukārt kopējie eirozonas zaudējumi pārsniegs vienu triljonu eiro. Par šādu scenāriju brīdina konfidenciālā dokumentā, kas nonācis aģentūras "Reuters" rīcībā. Brīdina Starptautiskais Finanšu institūts, kas apvieno 400 lielākās bankas no vairāk nekā 70 valstīm. Institūcija vēlas, lai Grieķijas obligāciju turētāji līdz ceturtdienai pieteiktos uz tā dēvēto obligāciju mijmaiņas darījumu, kura nolūks ir norakstīt Grieķijas parādu kopumā par 107 miljardiem eiro. Ja neizdosies panākt obligāciju turētāju piekrišanu, visticamāk, būtiskus zaudējumus cietīs Eiropas Centrālā banka.

Par jauno Eirogrupas prezidentu vajadzētu kļūt valdības vadītājam ar finanšu pieredzi. Tā uzskata Austrijas finanšu ministre Marija Fektere. Pašreizējā eirozonas finanšu ministru padomes prezidenta Žana Kloda Junkera mandāts beidzas šā gada vasarā. Ministre norāda, ka Junkera pēctecim vajadzētu "būt no valsts, kurai patlaban nav piešķirta glābšanas programma, bet gan ir tik stabila un labi pozicionēta, ka milzīga uzticamība ir saistīta ar viņa amatu." Tomēr valdību vadītājiem nāksies piepūlēt prātus, lai atrastu kādu, kas vislabāk pilda šos nosacījumus, uzskata Fektere.

Grieķijas izstāšanās no eirozonas būtu katastrofa valsts iedzīvotājiem. Šādu viedokli paudis Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu intervijā Austrijas laikrakstam "Die Presse". Piedevām, šāds situācijas pavērsiens radītu arī milzīgas sekas citām eirozonas dalībvalstīm, "tas radītu domino efektu". Barrozu uzsver, ka tādā gadījumā, visticamāk, nāktos palielināt finansiālo palīdzību, kas piešķirta citām eirozonas valstīm. Viņš arī pastāvēja uz to, ka nevar būt alternatīvu "milzīgajiem taupības pasākumiem", kas tiek prasīti no Grieķijas kā priekšnosacījums, lai saņemtu jaunu finansiālā atbalsta paketi.

Slovēnijas premjerministrs Janezs Janša paziņojis, ka lielākās politiskās partijas pirmdien piekritušas grozīt valsts konstitūciju un pēc iespējas ātrāk iekļaut tajā normu par sabalansētu budžetu, ko paredz ES fiskālās disciplīnas līgums. Valdība tuvākā laikā plāno nosūtīt parlamentam pārstrādātu budžeta variantu, kurā apcirpti izdevumi un valsts budžeta deficīts līdz gada beigām samazināts zem ES noteiktajiem trīs procentiem. Eirozonā ietilpstošās Slovēnijas budžeta deficīts pagājušajā gadā bija 5,7% no IKP.

2012.03.07.

Igaunijā streikos izglītības darbinieki

Šonedēļ no trešdienas līdz piektdienai, pieprasot palielināt algas, Igaunijā streikos izglītības darbinieki. Arodbiedrības pieprasa, lai skolotājiem tiku palielinātas algas. Šonedēļ streikus rīkojuši arī citu nozaru darbinieki, piemēram, Igaunijas Transporta darbinieku arodbiedrība rīko virkni streiku vairākās valsts pilsētās. Atbalstu streikotājiem pauduši arī daudzu citu arodbiedrību biedri - jūrnieki, veselības aprūpes darbinieki, ārsti, dzelzceļa darbinieki.

Streiku nedēļa Igaunijā šodien sasniegs kulmināciju, daudzu jomu arodbiedrībām pievienojoties protestiem pret iecerētajām izmaiņām kolektīvo darba līgumu likumā un paužot atbalstu skolotāju prasībām paaugstināt atalgojumu. Plašākais streiks pēckara Igaunijā aizsākās pirmdien ar sabiedriskā transporta sektora darbinieku streiku Narvā, kur nekursēja neviens autobuss. Šodien trīs dienas ilgus nacionāla mēroga protestus sāks Igaunijas skolotāji, kā arī arī bērnu aprūpes centru darbinieki un bērnudārzu skolotāji. Darbu solījuši pārtraukt vairāk nekā 20 000 cilvēku.

Arodbiedrība vēlas, lai skolotāju algas šogad tiktu palielinātas par 20% un 15% nākamgad un 2014.gadā.

Gints Amoliņš Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    0:42 | 2012.03.07.

Korupcija ES joprojām ir problēma

Saskaņā ar "Eirobarometra" pētījumu, Eiropas Savienības valstīs korupcija joprojām ir vērā ņemama problēma, un tās izplatība iepriekšējo trīs gadu laikā varētu būt pieaugusi. Pētījuma dati liecina, ka korupcija pastāv visos pārvaldes līmeņos. Astoņi procenti aptaujāto minējuši, ka iepriekšējā gada laikā no viņiem prasīts vai sagaidīts kukulis.

"Ar nožēlu jāatzīst, ka praktiskās sekmes Eiropas Savienībā apkarojot korupciju, joprojām nav apmierinošas. Cik reizes mēs jau esam teikuši, ka ir pēdējais laiks rīkoties? Eiropas iedzīvotāji sagaida, ka dalībvalstu valdības veiks izšķirošus pasākumus." Tā pēc iepazīšanās ar "Eirobarometra" pētījumu, bargi norādīja Eiropas komisāre iekšlietu jomā Sesīlija Malmstrēma. Korupcijas raksturs un apmēri Eiropas Savienības dalībvalstīs ir dažādi. Aptuveni 70% Eiropas iedzīvotāji domā, ka korupcija nav novēršama un ka tā pastāvējusi vienmēr, savukārt divas trešdaļas uzskata, ka korupcija iederas viņu valstī pastāvošajā uzņēmējdarbības kultūrā.

"Eirobarometra" pētījums nav vienīgais, kas norāda, ka korupcija nemazinās. Korupcijas ik gadu radītie zaudējumi Eiropas Savienībā aprēķināti aptuveni 120 miljardu eiro apmērā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece tomēr atradusi "Eirobarometra" pētījumā pozitīvas tendences.

Pagājušā gada vasarā Eiropas Komisija pieņēma tiesību aktu kopumu pretkorupcijas jautājumos, aicinot visās attiecīgajās ES politikas jomās noteiktāk vērsties pret korupciju. Komisija drīzumā plāno jaunus ierosinājumus dalībvalstīm, piemēram, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju un publiskā iepirkuma noteikumu reformu. Diāna Kurpniece stāsta, ka parasti nozagto naudu atgūt ir ļoti grūti.

Jāpiebilst, ka "Eirobarometra" pētījums pērnā gada rudenī tika veikts visās 27 ES dalībvalstīs. Vērošoties pēc palīdzības korupcijas gadījumā, Eiropas iedzīvotāji visvairāk uzticētos policijai un tiesu sistēmai, bet vismazāk - politiķiem.

Dace Stirāne Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:47 | 2012.03.07.

ES nedrīkst atgriezties pie bijušajām attiecībām ar Maskavu

Eiropas Savienība pēc vēlēšanām Krievijā nedrīkst pieļaut kļūdu un atgriezties pie bijušajām attiecībām ar Maskavu. Tāds vērtējums šodien izskanēja Eiropas Parlamentā Briselē, kur notiek diskusijas par Krieviju pēc prezidenta vēlēšanām. Diskusijās piedalās arī opozīcijas un nevalstisko organizāciju pārstāvji no Krievijas, kā arī ieslodzītā bijušā naftas kompānijas "Jukos" vadītāja Mihaila Hodorkovska dēls Pāvels Hodorkovskis. Viņš īpaši norādīja, ka demokrātija nav tikai pašas Krievijas rokās un valsts to nevar sasniegt bez Eiropas Savienības atbalsta.

Ina Strazdiņa Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:06 | 2012.03.06.

Krievijā pēc prezidenta vēlēšanām nerimst protesti

Krievija turpina protestēt. Dienu pēc prezidenta vēlēšanām, kurā jau pirmajā kārtā pārliecinoši uzvarēja Vladimirs Putins, daudzviet Krievijā notika mītiņi gan pret Putina ievēlēšanu, gan viņa atbalstam. Tā kā daļa akciju nebija varasiestāžu sankcionētas, notika arī sadursmes ar policiju. Tikmēr opozīcija cer uzturēt protesta vilni. Eksperti gan norāda, ka plašās akcijas pagaidām visveikmsīgāk ir izmantojis tieši Putins.

Māra Jansone Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:00 | 2012.03.06.

Islandē tiesas priekšā stājies bijušais premjerministrs Geirs Hārde

Bijušais Islandes premjerministrs Geirs Hārde pirmdien stājās tiesas priekšā, un viņš ir apsūdzēts par banku sektora sabrukuma izraisīšanu 2008.gadā. Viņa lietu skata īpaša tiesa - "Landsdomur". Tā tika izveidota pirms vairāk nekā 100 gadiem un paredzēta, lai izvērtētu esošo un bijušo ministru darbu. Geira Hārdes lieta ir pirmā šīs tiesas vēsturē, iepriekš to nav nācies izmantot.

Hārde par Islandes valdības vadītāju kļuva 2006. gadā, taču jau pēc trīs gadiem viņam nācās atkāpties. 2008. gada nogalē finanšu krīzes un miljardiem dolāru lielu parādu dēļ trīs lielākās Islandes bankas nonāca bankrota priekšā. Vienas nedēļas laikā valsts tās nacionalizēja. Šo banku bankrota dēļ cieta arī Islandes attiecības ar Lielbritāniju un Nīderlandi, kuru pilsoņi noguldījumos zaudēja miljardiem eiro. Abas valstis pieprasījušas kompensēt šos zaudējumus, taču Islandes pilsoņi referendumos jau divas reizes noraidījuši šādus plānus, tādēļ strīds joprojām nav atrisināts.

Geirs Hārde ir apsūdzēts par nolaidību, ka, būdams premjers, nenodrošināja aizsargpasākumus, lai novērstu trīs banku sabrukumu, kas Islandē izraisīja iepriekš nepieredzētu finanšu krīzi. Jāpiebilst, ka īpaša komisija par līdzvainīgiem bija atzinusi vēl četras Islandes bijušās augsta ranga amatpersonas, taču Islandes parlamenta deputāti nolēma, ka tiesai jānodod vienīgi bijušais premjers. Tādēļ Hārde, kurš sevi neatzīst par vainīgu, apsūdzības uzskata par „politisku vajāšanu”, tās nodēvējot par absurdām. Uzrunājot tiesnešus, bijušais premjers paziņoja, ka apsūdzībām nav pamata, un, sākoties krīzei, viņš darījis tikai to, ko uzskatījis par labāko savai valstij. 60 gadu vecais Hārde arī norādīja, kopš pret viņu tika sākta tiesvedība, šī ir pirmā reize, kad viņam ir dota iespēja atbildēt uz jautājumiem saistībā ar lietu.

Tikmēr Islandes sabiedrības viedoklis par prāvu ir dalīts. Daļa ir nostājušies bijušā premjera pusē. Tie uzskata, ka apsūdzības ir nepamatotas, jo krīze bija globāla un viņš to nevarēja novērst, un Hārde tiek padarīts par grēkāzi. Citi tomēr norāda, ka pēc finanšu krīzes augstām amatpersonām ir jāuzņemas atbildība sabiedrības priekšā.

Hārdes lietas izskatīšana īpašajā tiesā ilgs līdz nākamās nedēļas vidum. Sprieduma pasludināšanas datums gan vēl nav zināms, tiesnešu kolēģija to varētu paziņot pēc mēneša, pusotra. Ja bijušais Islandes premjers Geirs Hārde tiks atzīts par vainīgu, viņam draud sods līdz diviem gadiem cietumā.

Gints Amoliņš Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    2:34 | 2012.03.06.

Briselē diskutē par Krievijas prezidenta vēlēšanu rezultātiem

Eiropas Parlamentā Briselē šodien paredzētas diskusijas par Krievijas prezidenta vēlēšanu rezultātiem un to, kā Krievija attīstīsies tālāk. Diskusijas rosinājis bijušais Beļģijas premjerministrs, tagad Eiropas Parlamenta Liberāļu grupas vadītājs Gijs Verhovstads un igauņu deputāte Kristīna Ojulande. Politiķi iepriekš asi izteikušies pret Krievijas vēlēšanu iznākumu un diskusijā aicinājuši piedalīties arī opozīcijas pārstāvjus no Maskavas.

Krievijas prezidenta vēlēšanu iznākums būs skaļš temats Briselē visas nedēļas garumā, taču šodien to īpaši aktualizēs Eiropas Parlamentā Briselē, kad konferencē par notiekošo Krievijā izteiksies gan Eiropas Parlamenta deputāti, gan opozīcijas pārstāvji no Krievijas - ieslodzītā bijušā naftas kompānijas "Jukos" vadītāja Mihaila Hodokovska dēls Pāvels Hodorkovskis, kā arī nevalstiskās organizācijas, vēlēšanu uzrauga "Golos" pārstāvis Andrejs Buzins un Krievijas solidaritātes kustības pārstāvis Vladimirs Kara-Murza. Diskusijas rīkotājs Eiropas Parlamenta Liberāļu grupas vadītājs Gijs Verhovstads iepriekš ļoti asi izteicies pret Krievijas vēlēšanu rezultātu, norādot, ka Eiropas Savienībai un ASV jābūt cietām attieksmē pret valsti, kas neievēro demokrātijas pamatprincipus.

Ina Strazdiņa Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    0:51 | 2012.03.06.

Eiropā lielākā daļa valstu ir par brīvām teritorijām no ĢMO

Eiropā lielākoties dalībvalstis ir par brīvām teritorijām no ģenētisko modificētiem organismiem (ĢMO), taču ir valstis, kur audzē ģenētiski modificēto kukurūzu. Eiropas Komisija šonedēļ spriedīs par jaunu regulējumu, kas ļautu valstīm pašām noteikt šo kultūraugu audzēšanas aizliegumus. Kopumā Eiropas Savienības lauksaimnieki un iedzīvotāji uz ģenētiski modificētiem kultūraugu audzēšanu skatās skeptiski, jo tā grauj vidi. Taču eksperti norāda, ka ir arī citi faktori - biotehnoloģiju uzņēmumu vara un kontrole globālajā tirgū.

Pirms diviem gadiem Francija panāca, ka ar 2012.gadu valstī netirgos ģenētiski modificētās kukurūzas šķirni "MONsanto 810". Savukārt šī februāra nogalē Francija jau aicināja Eiropas Komisiju aizliegt šo modificēto kultūraugu audzēšanu visā Eiropas Savienībā. Savukārt visaktīvākā pret šīs kukurūzas izskaušanu Eiropā ir Spānija, kur arī lielās platībās audzē ģenētiski modificētos augus. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Armands Krauze stāsta, ka ĢMO kaitīgā ietekme kļūst aizvien pierādāmāka. Krauze atzīst, ka ģenētiski modificētās kukurūzas audzēšanas aizliegšana visā Eiropā atstātu iespaidu uz lauksaimnieku konkurētspēju pasaules tirgū. Kopumā šos kultūraugus izstumt no tirgus nav iespējams, jo šos produktus izmanto lopbarībā un medicīnā. Taču audzēšana jāaizliedz kopienā, lai apturētu kaitīgo ĢMO izplatību dabā.

Eiropas Komisija šonedēļ 9. martā vides ministru sanāksmē spriedīs par regulējumu, kas dotu dalībvalstīm pašām aizliegt šīs kultūras. Taču globālās vides aizsardzības organizācijas ''Zemes draugi'' padomes vadītājs Latvijā Jānis Ulme bažījas par to, ka valstīm toties tiks atņemtas kādas vērtīgākas tiesības līdz ar jauno regulējumu.

Līdzīgi kā Austrijā, Ungārijā, Itālijā, Grieķijā un Polijā, līdz šim Latvijas nostāja pret ĢMO ir bijusi noraidoša. Šobrīd 101 pašvaldība Latvijā sevi pasludinājusi par brīvu teritoriju no ĢMO. Savukārt Bauskas, Strenču un Salaspils novadi nevēlas šādu statusu, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Ēriks Leitis.

Ministrija atbalstīs izmaiņas, kas dos tieši lielākas tiesības dalībvalstīm ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu.

Sintija Ambote Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    4:10 | 2012.03.06.

Eiropas īsziņas, 6. marts

Vairāku desmitu miljardu eiro atšķirības plānotajos Spānijas valsts izdevumos ir nopietna novirzīšanās no budžeta mērķa sasniegšanas, paziņojis Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns. Sākotnēji tika paredzēts, ka Spānijas budžeta deficīts 2011.gadā būs 6% no iekšzemes kopprodukta, taču tas palielinājies līdz 8,5%, valsts izdevumiem par 90 miljardiem eiro pārsniedzot ienākumus. Rēns pieprasījis Spānijai sniegt skaidrību par pašreizējo situāciju un gaida atbildi.

Jau trešo mēnesi pēc kārtas uzlabojusies investoru pārliecība eirozonā, liecina tirgus izpētes uzņēmuma "Sentix" aptaujas rezultāti. Eirozonas investoru pārliecības indekss martā palielinājās līdz mīnus 8 punktiem, salīdzinot ar mīnus 11 punktiem februārī un mīnus 21 punktu janvārī. Eksperti gan prognozē, ka investoru pārliecības indekss šomēnes varētu pieaugt līdz mīnus pieciem punktiem.

Latvijā sieviešu īpatsvars lielāko biržā kotēto uzņēmumu valdēs ir teju 26%, tas ir otrs labākais rādītājs Eiropas Savienības valstu vidū. Šajā ziņā mūsu valsti apsteidz tikai Somija, bet trešā ir Zviedrija. Vissliktākie rādītāji ir Maltā un Kiprā - šajās zemēs biržas uzņēmumu valdēs sieviešu īpatsvars ir tikai attiecīgi 3 un 4%.

Vairāki Latvijas pārstāvji ievēlēti par Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas īstenajiem locekļiem. Akadēmijas svinīgās plenārsēdes laikā Zalcburgā, Austrijā, par akadēmijas īstenajiem locekļiem ievēlēta Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš, Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs un operdziedātāja Elīna Garanča. Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmija ir starptautiska un starpdisciplināra organizācija, tās pamatdarbība ir saistīta ar Eiropas jautājumiem. Tajā ir 1400 biedru, tostarp Romas pāvests Benedikts XVI.

Banku noguldījumi Eiropas Centrālajā bankā sasnieguši jaunu rekordu. Tas noticis tikai dažas dienas pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka bankās iepludināja vairāk nekā pustriljonu eiro, lai mazinātu spriedzi kredītu tirgos. Daļa analītiķu uzskata, ka noguldījumu pieaugums Eiropas Centrālajā bankā varētu liecināt par iespējamu saspīlējumu finanšu tirgos, jo noguldītajiem līdzekļiem procentu likme ir 0,25%. Tas ir krietni mazāk par starpbanku tirgū pieejamo likmi.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sanāksmē Prāgā paudis atbalstu vīzu režīma liberalizācijai un padziļinātai brīvai tirdzniecībai starp ES un Austrumu partnerības valstīm. Rinkēvičs uzsvēra, ka ir nepieciešama tālāka virzība jautājumos par vīzu atvieglojumiem un padziļinātās brīvās tirdzniecības līgumiem ar tām. Latvija īpaši augstu novērtē Moldovas un Gruzijas apņēmību īstenot reformas un sasniegto progresu sarunās par asociācijas līgumu, vīzu dialogā, kā arī par Brīvās tirdzniecības līgumu.

Vācijas valdība nešaubās, ka parlamentā izdosies nodrošināt divu trešdaļu vairākumu ES fiskālās disciplīnas līguma ratifikācijai, atzinis Vācijas valdības pārstāvis. Lai līgums tiktu ratificēts, tas jāatbalsta divām trešdaļām Bundestāga un Bundesrāta deputātu, jo tas saistīts ar izmaiņām valsts pamatlikumā. Eiropas fiskālās disciplīnas līgums stāsies spēkā, kad to būs ratificējušas vismaz 12 eirozonas dalībvalstis, kas plānots līdz 2013.gada 1.janvārim.

Latvija vērtējama kā „slaists" Eiropas ārpolitikā. Tas secināts Eiropas Ārlietu padomes pētījumā par Eiropas ārpolitikas tendencēm. 40 eksperti Eiropas dalībvalstu ārpolitiku vērtēja pēc dažādiem kritērijiem, un dalībvalstis dažādos iedalītas trīs kategorijās - "līderi", "atbalstītāji" vai "slaisti". Par slaistiem pētījumā tiek dēvētas valstis, kuras nespēj atbalstīt Eiropas realizētās politikas vai pat tās traucē un bloķē. Latvija četros jautājumos nodēvēta par "slaistu" un nevienā par "līderi". Igaunija un Lietuva ir novērtētas augstāk, bet kā līderi visbiežāk minēta Vācija, Francija un Lielbritānija.

2012.03.06.

EDSO: Krievijā apstākļi tika radīti par labu vienam kandidātam - Putinam

Krievijas prezidenta vēlēšanu kampaņa tika organizēta par labu līdzšinējam premjerministram Vladimiram Putinam, tā paziņojuši neatkarīgie vēlēšanu novērotāji, aicinot Krievijas valdību nekavējoši rūpīgi izmeklēt šos pārmetumus. Kritiski pēc šā novērotāju slēdziena reaģējusi arī Eiropas Savienība un virkne Rietumu politiķu. Taču pagaidām neviena no organizācijām nav paudusi, ka ar Putinu nesadarbosies un nav aicinājusi arī rīkot atkārtotas vēlēšanas.

Lai arī visi Krievijas prezidenta amata kandidāti varēja brīvi izvērst kampaņu, tomēr jau sākotnēji bija redzamas problēmas, un galu galā Krievijas prezidenta vēlēšanu kampaņa tika organizēta par labu līdzšinējam premjerministram Vladimiram Putinam, tā secinājuši Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotāji. Turpina Eiropas Padomes novērotāju pārstāvis Tonijs Koks: "Lai arī visiem kandidātiem bija pieeja medijiem, tomēr premjerministram Putinam tika sniegtas acīm redzamas priekšrocības nokļūt mediju lapās. Viņa atbalstam tika mobilizēti valsts līdzekļi. Visu vēlēšanu procesu pavadīja protesti pret negodīgiem rezultātiem, kuri cēlās jau kopš aizvadītā gada decembra Valsts domes vēlēšanām."

Novērotāji aicinājuši Krievijas valdību rūpīgi izmeklēt šīs apsūdzības. Tikmēr Eiropas Savienības augstā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone, reaģējot uz šiem slēdzieniem, mudināja Krieviju reaģēt uz "trūkumiem', tomēr rīkot atkārtotas vēlēšanas neaicina. Turpina Eštones pārstāve Maija Kocijančiča: "Mēs piekrītam starptautisko novērotāju bažām un mudinām Krieviju novērst šos trūkumus. Taču Eiropas Savienība izsaka gatavību sadarboties ar jauno Krievijas prezidentu un jauno valdību īpaši atbalstot Krievijas modernizācijas plānus, kuriem ir nepieciešamas gan politiskās, gan ekonomiskās reformas. Un Eiropas Savienība cer, ka Krievijas prezidents ir gatavs tās risināt dialogā ar Krievijas iedzīvotājiem un pilsonisko sabiedrību."

Nožēlu par to, ka kandidātiem nav bijis vienāda pieeja medijiem un šaubas par rezultātu patiesumu paudis arī Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs. Par Krievijas prezidenta vēlēšanu rezultātiem piesardzīgi šodien izteicies arī NATO ģenerālsekretārs Anders Fogs Rasmusens: "Vēlēšanu rezultāti vēl nav galīgi apstiprināti. Es ņemu vērā arī tās bažas, ko paudusi Eiropas Drošības sadarbības organizācija un Eiropas Padomes vēlēšanu novērotāji. Tas, ko esmu vērojis līdzšinējos ziņojumos, ir, ka esošā vara Krievijā turpināsies, un es ceru, ka līdz ar to pozitīvs dialogs un savstarpēja sadarbība, kā mēs vienojāmies NATO un Krievijas samitā Lisabonā 2010. gada novembrī."

Daudz asāki savos izteikumos ir bijuši politiķi. Bijušais Beļģijas premjerministrs un Eiropas Parlamenta liberāļu grupas vadītājs Gijs Verhovstads, kurš izplatījis paziņojumu, ka vēlēšanu iznākums Krievijā ir iedzinis pēdējo naglu Krievijas demokrātijas zārkā.

Svētdien aizvadītajās Krievijas prezidenta vēlēšanās rezultāti liecina, ka pārliecinoši uzvarēja Vladimirs Putins, iegūstot vairāk nekā 60 procentu balsu, otrajā vietā atstājot komunistu līderi Genādiju Zjuganovu, bet trešajā - miljardieri Mihailu Prohorovu.

Ina Strazdiņa Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:11 | 2012.03.05.

Krievijas oficiālās aprindas apmierinātas ar vēlēšanu rezultātiem

Par Krievijas prezidentu uz nākamajiem sešiem gadiem ar 63,6% balsu ievēlēts Vladimirs Putins. Latvijā izveidotajos Krievijas prezidenta vēlēšanu iecirkņos nobalsojuši 21 895 Krievijas pilsoņi. Visvairāk balsu jeb 19 494 atdots par līdzšinējo Krievijas premjeru Vladimiru Putinu. Salīdzinot ar 2011.gada Valsts domes vēlēšanām, Latvijā piedalījušies par 40% vairāk Krievijas pilsoņu. Pērn vēlēšanās Latvijā piedalījās 15 597 Krievijas pilsoņi. Savukārt 2008.gada prezidenta vēlēšanās Latvijā balsoja vien 12 882 Krievijas pilsoņi, kas ir par 70% mazāk nekā šogad.

Latvijas Radio korespondetne Maskavā Māra Jansone stāsta, ka oficiālās aprindas Krievijā pauž apmierinātību ar vēlēšanu norisi un rezultātu. Taču kaut kādas pārmaiņas jau jūtamas, jo pašreizējais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs pirmdien dienu pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarējis premjerministrs Vladimirs Putins, parakstīja vairākus rīkojumus. Ar vienu no šiem rīkojumiem Medvedevs uzdod Krievijas Ģenerālprokuratūrai līdz 1.aprīlim "noteiktā kārtībā veikt notiesājošu tiesas spriedumu likumības un pamatotības analīzi attiecībā uz Krievijas pilsoņiem saskaņā ar Pielikumu". Pielikumā alfabētiskā secībā uzskaitīti 32 Krievijas pilsoņi ar ziņām par viņiem piespriestajiem sodiem, tai skaitā Hodorkovskis ar 28.numuru un Ļebedevs ar 15.numuru.

Bet šovakar apkārt Kremlim Maskavā norisināsies opozīcijas rīkota akcija "Baltais aplis", kuras laikā cilvēki sadosies rokās, lai protestētu pret negodīgām vēlēšanām, paziņoja opozīcijas politiķis Boriss Ņemcovs no kustības "Solidaritāte". Ņemcovs paskaidroja, ka akcija būs kluss protests pret negodīgām vēlēšanām, un tās rīkošanai nav nepieciešama iepriekšēja saskaņošana un atļaujas saņemšana, tomēr protesta akcijas dalībnieki mēģinās pietuvoties Kremlim pēc iespējas tuvāk.

Māra Jansone Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    1:50 | 2012.03.05.

ES institūcijas kavējas ar oficiālu reakciju par Krievijas prezidenta vēlēšanām

Kamēr Rietumos aicina izvērtēt Krievijas vēlēšanu rezultātu godīgumu, Krievijai draudzīgās valstis sūta apsveikuma vārdus Vladimiram Putinam un cer uz ciešāku sadarbību arī turpmāk. Eiropas Savienības institūcijas pagaidām ar oficiālu reakciju uz vēlēšanu rezultātu kavējas, kamēr atsevišķi politiķu pauduši asu kritiku.

Tas, ka Krievijas prezidenta vēlēšanās atkal uzvarējis līdzšinējais premjerministrs Vladimirs Putins, Rietumos īpašu pārsteigumu nav izraisījis. Kā norāda analītiķi, daudz lielāks izbrīns būtu tad, ja negaidīti vēlēšanām būtu nepieciešama otrā kārta, jo Putins nebūtu savācis vairākumu balsu.

Rietumu medijus, īpaši interneta mājas lapas, šorīt pārlidojusi ne tikai ziņa par pašu balsojuma rezultātu, bet arī par opozīcijas protestiem un neatkarīgās domnīcas "Golos" paziņojumu, ka rezultāti ir viltoti. Arī vairāku valstu valdības nav slēpušas savu piesardzību, par Krievijas vēlēšanu iznākuma godīgumu.

Lielbritānijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka ar interesi gaida Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja ziņojumu par vēlēšanu rezultāta derīgumu, piebilstot, ka Krievijai kā Eiropas Padomes loceklei ir pienākums atbalstīt demokrātiskās normas un standartus.

Eiropas Savienības institūciju vadītāji pagaidām oficiālu reakciju uz Krievijas prezidenta vēlēšanām nav izplatījuši. Bijušais Beļģijas premjerministrs un Eiropas Parlamenta liberāļu grupas vadītājs Gijs Verhovstads šorīt izplatījis ziņojumu, kurā pasusts, ka vēlēšanu iznākums Krievijā ir iedzinis pēdējo naglu Krievijas demokrātijas zārkā. Lūk, fragments no Verhovstada paziņojuma: "Notikušais nav pārsteigums. Šo izrādi Kremlis ir vadījis jau daudzus gadus, lai nodrošinātu nepārtrauktu varas saikni ar Putina režīmu. Lai arī mēs varam apbrīnot un iedvesmoties no demonstrācijām un pilsoniskajiem protestiem pēc tikpat iestudētajām Valsts domes vēlēšanām aizvadītā gada decembrī, skumjā patiesība ir tāda, ka Kremlis joprojām noliedz Krievijas pilsoņus konstitucionāli garantētas tiesības uz brīvām un taisnīgām vēlēšanām."

Tikmēr Vladimiru Putinu ar uzvaru sveikušas Krievijai draudzīgās valstis. Ķīnas Prezidents Hu Dziņtao nosūtījis ziņu, kurā teikts, ka Ķīna respektē Krievijas cilvēku izvēli un cer, ka Krievija saglabās sociālo stabilitāti un ekonomisko attīstību un spēlēs arvien lielāku lomu starptautiskajās attiecībās. Ķīnas ziņu oficiālā aģentūra paudusi, ka Putina uzvara vēl vairāk nostiprinās jau tā spēcīgās attiecības starp pasaulē lielāko enerģijas patērētāju Ķīnu un tās kaimiņieni - pasaulē lielāko enerģijas ražotāju Krieviju.

Apsveikuma vārdi uz Krieviju aizceļojuši arī no Venecuēlas prezidenta Ugo Čavesa, kurš paziņojumā norādījis, ka abas valstis padziļinās stratēģiskās saiknes. Čavess vēlējis veiksmi Putinam un nosaucis to par dzinējspēku abu valstu attiecībās.

Ina Strazdiņa Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    2:41 | 2012.03.05.

Sprūds: Putins būtiski nemainīsies

"Mēs nevaram gaidīt citu Putinu". Tā pēc Krievijas prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja līdzšinējais premjers Vladimirs Putins, saka politologs Andris Sprūds (attēlā). Kaut arī Putinu ievēlēja pārliecinoši, Sprūds nedomā, ka Putins saglabās savu amatu līdz 2024. gadam. Politologs būtiskas izmaiņas līdz ar Putina ievēlēšanu neprognozē arī Latvijas un Krievijas attiecībās. Tomēr šis gads nebūšot viegls.

Foto: Lita Krone/LETA

Andris Sprūds Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:46 | 2012.03.05.

Māra Jansone no Maskavas: Putins, visticamāk, nogaidīs un vēros sabiedrības reakciju

Krievijas prezidenta vēlēšanās pārliecinoši uzvarējis līdzšinējais premjerministrs Vladimirs Putins. Tā ziņo Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija. Putins uzvarējis ar nepilniem 64% balsu. Vēlētāju aktivitāte gan bija nedaudz zemāka nekā 2008. gada prezidenta vēlēšanās, kad pie urnām devās 70% vēlētāju. Salīdzinājumam - vakar vēlēšanās piedalījās 63% pilsoņi. Tikmēr internetā publiskotas liecības par daudzskaitlīgiem vēlēšanu rezultātu viltošanas gadījumiem.

Runājot par noskaņojumu Maskavā pēc vēlēšanām, Latvijas Radio korespondete Māra Jansone norāda, ka šobrīd ir sajūta, ka "notiek sabiedrības prātu nomierināšanas kampaņa" un iedzīvotājiem tiek stāstīts, ka viss ir kārtībā. Par to, kādu ceļu izvēlēsies Putins, Jansone saka, ka, visticamāk, vara vēl nogaidīs un vēros sabiedrības reakciju.

Māra Jansone Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    4:57 | 2012.03.05.

Baidoties no jauna kara Tuvajos Austrumos, ASV cenšas nomierināt Izraēlu

Baidoties par jauna kara izcelšanos Tuvajos Austrumos, ASV cenšas nomierināt Izraēlu. Telaviva arvien vairāk runā par vienpusēju bruņotu uzbrukumu Irānas kodolobjektiem. Taču rietumvalstis uzskata, ka tā būtu pārsteidzīga rīcība, kā sekas būtu neparedzamas. ASV un Izraēlas līderi šodien tiekas Vašingtonā, lai censtos panākt kopēju nostāju Irānas kodolprogrammas jautājumā.

Irānai turpinot attīstīt savu kodolprogrammu, Izraēlas retorika pret Teherānu kļūst arvien asāka. Tā vairākkārt paziņojusi - ja starptautiskajai sabiedrībai neizdosies iegrožot Irānas kodolambīcijas, tad Izraēla var izšķirties par bruņotu uzbrukumu. Kā zināms, rietumvalstis Teherānu tur aizdomās par mēģinājumiem izstrādāt kodolieročus, bet pati Irāna apgalvo, ka kodolprogramma ir miermīlīga un domāta tikai un vienīgi civiliem mērķiem.

Šodien Vašingtonā tiek rīkotas ASV prezidenta Baraka Obamas (attēlā) un Izraēlas premjera Benjamina Netanjahu sarunas. Tās koncentrēsies tieši uz Irānu. Vašingtona un Telaviva centīsies vienoties par kopēju nostāju šajā jautājumā.

Vēl svētdien uzrunājot ASV pro-Izraēlas lobija organizācijas Aipac konferenci Obama brīdināja, ka runas par karu ne tikai apdraud starptautisko drošību, bet īstenībā Irānas režīmam nāk par labu. To dēļ ir cēlušās naftas cenas, kas savukārt nozīmē vairāk ieņēmumu Irānai, un līdz ar to vairāk līdzekļu savas kodolprogrammas finansēšanai. ASV prezidents norādīja, ka Teherāna ir starptautiski izolēta, un tā ir iespēja noregulēt situāciju sarunu ceļā:

"Izraēlas, Amerikas un pasaules drošības un miera labad, tagad nav īstais laiks draudīgiem paziņojumiem. Tagad ir nepieciešams palielināt diplomātisko spiedienu pret Irānu, un stiprināt plašo starptautisko koalīciju, ko mēs esam radījuši."

Tajā pašā laikā Baraks Obama norādīja, ka Vašingtonas mērķis ir piespiest Irānu atteikties no mērķa iegūt kodolieročus, un viņš nekavēsies izmantot bruņotu spēku, lai aizsargātu ASV un tās intereses.

Šajā pašā konferencē uzstājās arī Izraēlas prezidents Šimons Peress, kurš Irānu raksturoja kā ļaunu, nežēlīgu un korumpētu režīmu, kas rada draudus visai pasaulei. Taču Telaviva ir gatava bruņota konflikta iespējamībai, atkārtoti uzsvēra Peress:

"Miers vienmēr ir mūsu pirmā izvēle. Bet, ja mēs būsim spiesti doties karā, ticiet man, mēs uzvarēsim!"

Kā norāda analītiķi, ASV un Izraēlas atšķirīgie viedokļi par attiecībām ar Irānu slēpjas arī tajā, ka abām valstīm Teherānas kodolprogrammas jautājumā ir atšķirīgas "sarkanās līnijas". ASV "sarkanā līnija" ir pati atombumba. Kā norādīja Baraks Obama, gan Vašingtona, gan Telaviva uzskata, ka Irānai vēl nav kodolieroču. Izraēlas "sarkanā līnija" ir citāda un tā var tikt pārkāpta daudz ātrāk. Izraēlas "sarkanā līnija" var tikt pārkāpta, kad Irānai būs pietiekami bagātināti urāna krājumi, lai varētu sākt domāt par atombumbas taisīšanu.

Gints Amoliņš Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    2:38 | 2012.03.05.

Komentārs: Krievijas prezidenta vēlēšanās pārsteigumu nebija

Tās nebija Krievijas prezidenta vēlēšanas, bet Vladimira Putina vēlēšanas. Nevienam neinteresē, cik procentus ieguva pārējie kandidāti. Galvenais bija - cik iegūs Putins un kāds būs viņa atbalstītāju loks. Tā savā komentārā norāda Latvijas Radio korespondents Uģis Lībietis.

Uģis Lībietis Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    10:20 | 2012.03.05.

Eiropas īsziņas, 5. marts

Latvijā šogad janvārī salīdzinājumā ar šo pašu mēnesi pērn bijis prāvākais ražotājcenu pieaugums Eiropas Savienībā. Saskaņā ar "Eurostat" datiem Latvijā ražotājcenas šajā laikposmā paaugstinātas par desmit procentiem. Otrais un trešais straujākais pieaugums bijis Lietuvā un Kiprā, bet vismazāk ražotājcenas pieaugušas Slovēnijā, Slovākijā un Maltā.

Pēdējā laika notikumi eiro zonā tikai pastiprina Latvijas kā investīcijām pozitīvas valsts tēlu. Tā, komentējot starptautiskās kredītreitingu aģentūras "Standard & Poor's" lēmumu pazemināt Grieķijas reitingu, atzinis Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks. Viņaprāt, Grieķijas reitinga pazemināšana līdz "selektīvai maksātnespējai" būtiski neietekmē finanšu tirgu, jo to dalībnieki jau lielā mērā tam bija gatavi. Pirms nedēļas "Standard & Poor's" pazemināja Grieķijas reitingu, ņemot vērā Grieķijas vienošanos ar tās parāda vērtspapīru turētājiem par parāda samazināšanu.

Horvātijas tiesa piespriedusi kādai studentei 70 latu (LV naudā rēķinot) sodanaudu par Eiropas Savienības karoga noraušanu no Splitas mērijas ēkas. Šādi sieviete protestējusi pret valsts gaidāmo iestāšanos Eiropas Savienībā. 21 gadu vecā studente atzīta par vainīgu "sabiedriskās kārtības traucēšanā". Plānots, ka Horvātija Eiropas Savienībai pievienosies 13.gada jūlijā, taču jau gadiem ilgi pie valdības ēkām līdzās Horvātijas karogam plīvo arī Eiropas Savienības karogi.

Šonedēļ Briselē par godu 20 gadiem kopš Padomju Savienības sabrukuma tiek organizēta diskusija "Dzīve pēc Padomju Savienības". Konference pulcēs bijušās padomju paaudzes pārstāvjus no politiķu, ekonomistu un akadēmiķu vidus, lai novērtētu 20 atjaunošanas gadus un spriestu par jaunajiem Eiropas Savienības pārbaudījumiem. Konferencē ievadvārdus teiks Eiropas Parlamenta Eiropas Tautas partijas grupas priekšsēdētājs Žozefs Dauls un Roberta Šūmaņa fonda prezidents Žans Dominiks Džuliāni. Pirmo konferences daļu "20 atjaunošanas gadi: tautas, robežas, cilvēki, kultūras, bijušā padomju bloka identitātes un mūsdienu ietekme" vadīs Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

Ungārija nākamgad nezaudēs ne centa no tai pieejamajiem Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, paziņojis Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans. Brisele rosinājusi iesaldēt teju 500 miljonus eiro no līdzekļiem, ko 2013.gadā paredzēts izmaksāt Ungārijai, lai piespiestu Budapeštu samazināt pārlieku lielo budžeta deficītu. Ja Brisele tiešām iesaldētu Ungārijai paredzētos līdzekļus, tā būtu pirmā reize, kad Eiropas Komisija īstenotu šādu lēmumu. Komisija vairākkārt mudinājusi Ungāriju samazināt budžeta deficītu un kritizējusi valsts nespēju īstenot pieprasītos pasākumus. Turpretī Orbans skaidro, ka pārlieku lielais Ungārijas budžeta deficīts veidojies iepriekšējo valdību laikā.

Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle nācis klajā ar aicinājumu ieviest tieši vēlēta Eiropas Savienības prezidenta institūciju, kā arī izstrādāt Eiropas Savienības konstitūciju, kas tiktu apstiprināta referendumā. Tāpat Vācijas ārlietu ministrs ierosina izveidot divpalātu parlamentu, kura apakšpalātu veidotu vēlēti priekšstāvji, bet augšpalātu - nacionālo valdību vadītāji. Lai gan Vestervelle nav minējis konkrētus termiņus šādu reformu īstenošanai, viņš norādījis: "Ja vēlamies kaut ko paveikt nākotnē, mums jāsāk jau tagad."

Valsts augu aizsardzības dienests uzvarējis Eiropas Savienības izsludinātā konkursā par iespēju īstenot mērķsadarbības projektu Ukrainā. Sākot no gada vidus, dienests konsultēs Ukrainas Valsts veterinārā un fitosanitārā dienesta darbiniekus augu aizsardzības jautājumos. Pirmie projekta darbi plānoti šā gada vasarā, un kopējais projektam paredzētais Eiropas Savienības finansējums ir 840 tūkstoši latu. Aktivitātes mērķis ir uzlabot Ukrainas dienesta spējas efektīvi aizsargāt valsti pret kaitīgajiem organismiem. Tas palīdzēs garantēt augu un augu produktu fitosanitāro atbilstību, tos eksportējot uz Eiropas Savienības valstīm.

2012.03.05.

Par spīti selektīvo abortu aizliegumam Eiropā, Lielbritānijā tos veic

Selektīvie aborti, kad vecāki izlemj no bērniņa attiekties viņa dzimuma dēļ, daudzās Āzijas valstīs ir izplatīti. Kaut gan Eiropā tas ir aizliegts, britu žurnālisti atklājuši, ka Apvienotajā Karalistē veikt abortu tikai tāpēc, ka gaidāmā bērna dzimums neatbilst vecāku vēlmēm, ir iespējams. Turklāt, tas notiek diezgan bieži.

Preses izdevums "The Daily Telegraph" mājas lapā publicējis vairākus video, kuros parādīts, ka ārsti Lielbritānijā piekrīt veikt abortus, pat tad, kad grūtniece atklāj - bērniņš nav vēlams tikai viņa dzimuma dēļ. Lūk, kāds fragments no eksperimenta.

Dakteris - No kurienes jūs esat?

Grūtniece - No Londonas.

Dakteris - Ai, tas nav godīgi. Jūs ziniet, ka tā ir tāda kā sieviešu dzimuma bērna slepkavība, ne tā?

Grūtniece - Vai mēs nevaram uzrakstīt citu iemeslu? Es tiešām nevēlos šo grūtniecību.

Dakteris - Tas tiesa, jo šis nebūtu labs iemesls.

Grūtniece - Vai jūs varēsiet uzrakstīt?

Dakteris - Jā, es uzrakstīšu, ka jūs esat pārāk jauna grūtniecībai.

Grūtniece - Jā, tā būs labi.

Eksperimentā iesaistītā grūtniece dakterim iepriekš pastāstīja, ka Francijā veikusi asinsanalīzes, noskaidrojot gaidāmā bērna hromosomu sastāvu. Viņa ļoti vēlas dēlu, taču analīzes atklāja, ka viņa ir stāvoklī ar meitenīti.

Lielbritānijas Veselības ministrs Endrjū Lenslijs, uzzinot to, ka selektīvie aborti valstī notiek, pauda sašutumu, sakot, ka tas ir nelegāli un morāli nepareizi. Eksperimentā nofilmētie video ir iesniegti policijā.

Latvijā netiek veikti selektīvie aborti, stāsta ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas pārstāve Ieva Baidekalna. Likums mūsu valstī paredz, ka abortu drīkst veikt līdz 12. grūtniecības nedēļai, taču, pie mums nav tādu iekārtu, kas augļa dzimumu var noteikt tik agrīnā stadijā. To iespējams izdarīt tikai dažās Eiropas valstīs.

Pārsvarā selektīvas grūtniecības iemesli Eiropā ir līdzīgi, piemēram, ģimenē jau ir vairākas meitas, un vecāki vēlas sagaidīt dēlu, taču tas neizdodas. Lai cīnītos pret selektīvajiem abortiem, jau pagājušā gada vidū Eiropas līmenī tika apspriesta iespēja pārstāt veikt ultrasonogrāfiju grūtniecēm. Šāda iecere jaunajos vecākos radīja neapmierinātību, viņi uzsvēra - no visiem tiem, kas vēlas noskaidrot mazuļa dzimumu, tikai neliela daļa domā par selektīvā aborta iespējām, pārējiem tas atrisina daudz praktisku jautājumu, piemēram, jau laikus ir iespējams iegādāties atbilstošas krāsa drēbītes.

Selektīvie aborti īpaši izplatīti ir Azerbaidžanā, Albānija, Armēnijā un Gruzijā. Šajās valstīs attiecībā pret 100 meitenēm ir 112 zēnu. Kā galveno iemeslu eksperti min dzimumu stereotipus un kultūras tradīciju mantojumu. Visnopietnāk šī problēma skārusi Āzijas valstis - Ķīnu, Taizemi un Indiju. Tomēr riska zonā ir arī tādas Eiropas valstis kā Zviedrija un Lielbritānija, kurās ir liels musulmaņu īpatsvars. Eksperti pauž bažas, ka šāda veida aborti var izjaukt dzimumu līdzsvaru, līdz ar to radot bažas par starptautisko drošību. Tāpat arī selektīvās sieviešu dzimuma slepkavības jau tuvākajā laikā varētu samazināt dzimstību.

Aļona Zandere Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:31 | 2012.03.05.

Šovakar Maskavā protestēs pret Putinu un vakardienas vēlēšanām

Jau šovakar Krievijas galvaspilsētā Maskavā gaidāmas pret Vladimiru Putinu (attēlā) un vakardienas vēlēšanām vērstas protesta akcijas. Politologs Staņislavs Belkovskis intervijā neatkarīgajam televīzijas kanālam paudis pārliecību, ka aktīvākā sabiedrības daļa šīs vēlēšanas noteikti neatzīs par likumīgām. Tāpēc ir gaidāmas plašas protesta akcijas, kurām var sekot arī daļēja piekāpšanās no Vladimira Putina puses. Taču, kā uzskata Belkovskis, cīņa par varu Krievijā ir tikai sākusies:

'"Es domāju, ka ievērojama daļa opozīcijas aktīvistu uzsāks tiešas akcijas, kuras novedīs pie arestiem un aizturēšanām, kas savukārt, izprovocēs vēl lielāku cilvēku dalību mierīgajās protesta akcijās. Šim konfliktam nav nekāda ideoloģiska rakstura un nav svarīgi, cik kurš no kandidātiem ir saņēmis balsu. Jautājums ir "par" vai "pret" Putinu. Vai mēs esam gatavi saglabāt Āzijas pārvaldības sistēmu, vai arī esam gatavi kļūt par eiropiešiem. Putinam ir svarīgi tikai rast likumīgu veidu, kā palikt pie varas vismaz līdz 2018. gadam. Apmaiņā pret to viņš būs gatavs ievērojami piekāpties un varbūt 2013. gadā pat piekritīs pirms termiņa atlaists Valsts domi. Tas notiks pēc tam, kad tiks reģistrēta virkne jaunu partiju, kas daudz labāk atainos pašreizējo politisko situāciju. Tāpēc cīņa par varu ir tikai sākusies!"

Staņislavs Belkovskis Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    0:57 | 2012.03.05.

Krievijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis Putins

Vladimirs Putins ir uzvarējis. Jau pirmajā vēlēšanu kārtā Krievijas premjers ieguvis 64% procentus balsu. Vēlēšanu dienas vakarā uz verienīgu mītiņu-koncertu pie Kremļa sabrauca Putina atbalstītāji. Tikmēr ar vēlēšanu rezultātiem un norisi neapmierinātie uz protesta akciju pulcēsies šovakar. Novērotāji ziņo par daudziem pārkāpumiem vēlēšanās, kas arī bija galvenais protestu iemesls pēc Valsts domes ievēlēšanas decembrī.

Māra Jansone no Maskavas Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:43 | 2012.03.05.

Vladimirs Putins jau trešo reizi kļūs par Krievijas prezidentu

Vladimirs Putins jau trešo reizi kļūs par Krievijas prezidentu – šoreiz uz sešiem gadiem. Svētdien notikušajās vēlēšanās viņš ieguvis vairāk nekā 60% balsu. Līdz ar to vēlēšanu otrā kārta nebūs nepieciešama. Šādi ir Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie dati. Maskavā, Manēžas laukumā, Putinu ar uzvaru sveica tūkstošiem cilvēku. Uzrunu teica arī pats Putins, asarām acīs paužot pateicību par atbalstu.

Vladimirs Putins Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    0:36 | 2012.03.04.

Prezidenta vēlēšanās Krievijā saņemtas ziņas par tūkstošiem pārkāpumu

Vēlētāju aktivitāte Krievijas prezidenta vēlēšanās Maskavā bijusi lielāka nekā decembrī notikušajās Valsts domes vēlēšanās. Saņemtas ziņas par tūkstošiem pārkāpumu pret starptautiskajiem novērotājiem. Valsts organizētās aptaujas liecina, ka jau pirmajā vēlēšanu kārtā uzvarēs līdzšinējais Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins, kurš saņems 60% balsu. No Maskavas stāsta Māra Jansone.

Māra Jansone Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    1:54 | 2012.03.04.

Daļējie rezultāti: Krievijas prezidenta vēlēšanās pārliecinoši uzvarējis Putins

LETA. Svētdien notikušajās Krievijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis līdzšinējais premjers un jau divreiz augstajā amatā pabijušais Vladimirs Putins, liecina aptaujas pie vēlēšanu iecirkņiem un daļējie balsu apkopojumi.

Pēc teju 16% balsu apkopošanas Putins ir vadībā ar gandrīz 62% balsu.

Par 59 gadus vecā bijušā VDK virsnieka uzvaru jau iepriekš retajam bija šaubu.

Analītiķi norāda, ka pārliecinošā uzvara, iespējams, tikai ievadīs jaunu politiskās nestabilitātes laikmetu, kas būs krasā pretstatā ar Putina diviem iepriekšējiem prezidentūras termiņiem, kas ilga no 2000. līdz 2008.gadam.

Emocionālie ielu protesti, kas sākās pēc 4.decembrī notikušajām parlamenta vēlēšanām, kurās tika konstatēta plaša rezultātu viltošana, izvērtušie plašā opozīcijas kustībā, kas aktīvi izmanto interneta sociālo mediju sniegtās iespējas.

2012.03.04.

Pēc vēlēšanām notiks akcijas gan Putina atbalstam, gan pret viņu

Gan tūlīt pēc Krievijas prezidenta vēlēšanām, gan turpmākajās dienās Krievijas galvaspilsētā Maskavā un citās pilsētās notiks dažādas akcijas gan Vladimira Putina atbalstam, gan pret viņu vērstās. Vladimira Putina pārstāvji norāda, ka opozīcijas akciju organizēšana vēl pirms vēlēšanām ir absurda, savukārt opozicionāri uzsver, ka cīnās par valstī trūkstošo vienlīdzību un godīgumu.

Dienas laikā Krievijas masu saziņas līdzekļi un neatkarīgās novērotāju organizācijas ziņoja par simtiem autobusu, kas ieradušies Maskavas centrā no Krievijas reģioniem. Tika uzskatīts, ka ar šo autobusu palīdzību cilvēki tiek vesti uz atkārtotu balsošanu. Taču pēcpusdienā Kremlim lojālās jauniešu kustības "Naši" pārstāvji informēja, ka patiesībā ar autobusiem pilsētā ir ieradušies kustības aktīvisti, kuru uzdevums esot nepieļaut provokācijas un situācijas destabilizēšanos galvaspilsētā.

Kā intervijā interneta portālam newsru.com norādījusi "Naši" aktīviste Marija Kisļicina, jaunieši no šodienas līdz pat 12. martam organizēšot diennakts ielu un laukumu novērošanu, lai novērstu provokācijas. Jau vēlēšanu dienā ielās iziešot līdz pat 20 000 Kremlim lojālo aktīvistu, lai paustu atbalstu Vladimiram Putinam.

Iepriekš jau ziņots, ka kopumā vēlēšanu dienā un pirmdien Maskavā plānoti 26 dažādi mītiņi Vladimira Putina atbalstam. Savas protesta akcijas, iespējams, sarīkos arī pastāvošā režīma pretinieki, tāpēc Maskavā sapulcināts milzīgs skaits policistu, arī no reģioniem. Internetā parādījušies vairāki sabiedrisko aktīvistu aicinājumi nepieļaut šo protestu pārvēršanos vardarbīgās sadursmēs.

Tomēr kā dienas laikā norādīja premjerministra Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, ir grūti saprast, pret ko varētu tikt rīkotas šīs opozīcijas protesta akcijas:

"Putina štābs ir gatavs visam, taču mēs orientējamies uz uzvaru pirmajā kārtā. Centīsimies tomēr nebūt paradoksu valsts. Mūsu valstī sāk organizēt protesta akcijas pret to, kas vēl vispār nav noticis. Tās ir pilnīgas muļķības. Ja ir personas nevainības prezumpcija, tad būtu jābūt arī vēlēšanu leģitimitātes prezumpcijai. Es uzskatu, ka vēlēšanas būs leģitīmas."

Acīmredzot, Peskovs šeit runāja par rīt gaidāmo protesta akciju Puškina laukumā, kura ar Maskavas varas iestādēm tika saskaņota jau vairākas dienas pirms vēlēšanām. Žurnālists un viens no 5. martā gaidāmās protesta akcijas organizatoriem Sergejs Parhomenko radiostacijas "Eho Moskvi" ēterā skaidroja, kāpēc tieši šāda akcija tiek plānota un pret ko tieši opozicionāri gatavojas protestēt. Turpina Sergejs Parhomenko:

"Jūs man prasīsiet, kā tas ir iespējams: vēlēšanas vēl nav notikušas, bet protesta akcijas jau gatavojas. Pret ko jūs protestēsiet? Es Jums atbildēšu. Vēlēšanas ir vienlīdzības apliecinājums. Vēlēšanās jebkuram pilsonim vai nu individuāli vai ar partijas palīdzību ir iespējas piedāvāt savu kandidatūru arī uz augstāko valsts posteni, kā arī vienlīdzīgi par to cīnīties. Nekas tāds Krievijā pašlaik nenotiek. Nekāda vienlīdzība nepastāv! Ja nav vienlīdzības, nav arī taisnīguma. Cīņa par godīgām vēlēšanām ir cīņa par taisnīgumu."

Taču ne visi opozīcijas aktīvisti ir sajūsmā par rīt gaidāmās protesta akcijas izvēlēto vietu. Tā, piemēram, nacionālboļševiku līderis Eduards Ļimonovs uzskata, ka labāk būtu bijis protesta akciju rīkot pie centrālās Vēlēšanu komisijas. Ļimonovs arī uzskata, ka piekāpšanās varas iestādēm ir signāls par to, ka daudziem opozīcijas līderiem tuvojas viņu noriets.

Tomēr citi eksperti prognozē, ka protesta akcijas varētu būt tiešām apjomīgas. Un vislielākā nozīme būs tam, cik daudz neapmierināto būs Krievijas lielākajās pilsētās - Maskavā un Sanktpēterburgā.

Uģis Lībietis Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:20 | 2012.03.04.

Krievijas prezidenta vēlēšanās fiksēti pārkāpumi

Krievijā šodien notiek prezidenta vēlēšanas, kurās uz valsts vadītāja posteni pretendē pieci kandidāti. Vislielākās izredzes uzvarēt ir pašreizējam premjerministram Vladimiram Putinam. Kā paziņojusi centrālā vēlēšanu komisija, dienas pirmajā pusē fiksēta nepieredzēti liela vēlētāju aktivitāte. Tā ir lielāka nekā pagājušā gada decembra parlamenta vēlēšanās, kā arī augstāka nekā 2008. gada prezidenta vēlēšanās. Taču arī šoreiz jau pirmajās balsošanas stundās saņemta virkne ziņojumu par dažādiem pārkāpumiem.

Krievijas Centrālā Vēlēšanu komisija paziņojusi, ka vēlētāju aktivitāte šodien notiekošajās prezidenta vēlēšanās rīta stundās ir rekordaugsta. Līdz 10. no rīta pēc vietējā laika bija nobalsojuši jau nedaudz vairāk kā 15% balsstiesīgo.

Daļā no Krievijas teritorijas balsošana jau noslēgusies un pašlaik ir sākusies balsu skaitīšana Kamčatkā, Čukotkā, Magadanas apgabalā un Kuriļu salās. Visos šajos reģionos vēlētāju aktivitāte bijusi diezgan augsta - no 55%-77% vēlētāju. Bet dažos Čukotkas ciemos pat fiksēta 100% dalība.

Dienas pirmajā pusē nobalsojuši arī gandrīz visi prezidenta amata kandidāti, izņemot par favorītu uzskatīto premjerministru Vladimiru Putinu. Komunistu līderis Genādijs Zjuganovs izmantojis iespēju un paziņojis par dažādiem pārkāpumiem, par kuriem tiek ziņots no visas Krievijas. Savukārt Liberāldemorkātu līderis Vladimirs Žirinovskis kritizējis balsošanas kabīnes, kurās visi varot redzēt, par ko vēlētāji balso. Vienlaicīgi viņš paudis cerību, ka vēlēšanas būs godīgas un caurskatāmas, bet rīt visiem būs labs garastāvoklis.

Tomēr vienlaicīgi jau saņemtas pirmās ziņas par pārkāpumiem balsošanas kārtībā. Kā savā mājas lapā ziņo laikraksts "Novaja Gazeta", nopietni pārkāpumi konstatēti Stroginas rajonā Maskavā, kur uz kādu no iecirkņiem ar autobusiem atvests aptuveni pusotrs tūkstotis balsotāju. Šis iecirknis jau pēc decembrī notikušajām parlamenta vēlēšanām iekļuva tā dēvētajā melnajā sarakstā, taču vēlēšanu komisijas vadība uz novērotāju iebildumiem pagaidām nereaģē. Tieši tāpēc Komunistiskās partijas deputāts un viens no novērotājiem Valērijs Raškins ir vērsies pie ģenerālprokurora un Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja, pieprasot izmeklēt notikušo. Par pārkāpumiem visā Krievijā stāsta Valērijs Raškins:

"Ir ziņas gan par neeksistējošiem vēlēšanu iecirkņiem, par vēlētāju uzpirkšanu par labu Putinam, maksājot tūkstoš rubļus katram, tāpat ir novērota iedzīvotāju masveida vešana ar autobusiem uz iecirkņiem - pat pa pusotram tūkstotim cilvēku vienlaicīgi -, kā arī atkārtotas balsošanas. Mūsu novērotāji vairākus pārkāpējus ir notvēruši aiz rokas un sastādījuši aktus. Tāpēc es ar saviem deputāta iesniegumiem prasu nekavējoties rīkoties."

Tāpat "Novaja Gazeta" ziņo, ka atsevišķos iecirkņos vēlēšanu komisijas ir atteikušās reģistrēt vairākus Mihaila Prohorova novērotājus un viņi ir spiesti darboties kā partijas "Jabloko" pārstāvji. "Jabloko" pārstāvji arī norāda, ka viens no novērotājiem ir izraidīts no vēlēšanu iecirkņa, jo nav atbilstoši nostājies himnas izpildīšanas laikā. Savukārt vienā no Maskavas iecirkņiem balsošana vispār ir apturēta kāda nopietna pārkāpuma dēļ, taču pagaidām nav tieši zināms, kāds tieši ir bijis šis pārkāpums.

Vēl viens aspekts, kas pēdējās dienās izraisījis īpaši lielu ažiotāžu ir izziņas, kas ļauj balsot ārpus savas deklarētās dzīvesvietas. Daudzviet valstī šīs izziņas ir beigušās, tāpēc pastāv bažas, ka vēlēšanu komisijas visas izziņas varētu nereģistrēt un cilvēki varētu balsot atkārtoti. Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Vladimirs Čurovs gan apgalvo, ka šāda krāpšanās nav iespējama un tiks pētīts, kāpēc šādu izziņu ir pietrūcis.

Tikmēr interneta portāls Gazeta.ru ziņo, ka Bolotnajas laukumā esot novēroti vismaz 100 autobusi no dažādiem Krievijas reģioniem, kuri izvadājot gados jaunus vēlētājus pa dažādiem vēlēšanu iecirkņiem, kur viņi var balsot tieši īpašo izziņu dēļ. Savukārt vēl

Uģis Lībietis Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:37 | 2012.03.04.

Saistībā ar Krievijas prezidenta vēlēšanām Maskavā plānoti vairāki desmiti mītiņu

Saistībā ar svētdien gaidāmajām Krievijas prezidenta vēlēšanām Maskavā plānoti vairāki desmiti mītiņu. 4. un 5.martā Maskavā varētu tikt slēgtas centrālās ielas, bet par drošību uz ielām gādās teju pusmiljons zaldātu un policistu.

Pēc 4. decembra parlamenta vēlēšanām tūkstošiem Krievijas iedzīvotāju jau izgāja Maskavas un citu pilsētu ielās, lai paustu savu neapmierinātību ar vēlēšanu iznākumu un pieprasītu godīgu vēlēšanu sarīkošanu. Kopš decembra iedzīvotāju neapmierinātība ir saglabājusies ļoti augstā līmenī. Politikas analītiķis un laikraksta "Kommersant" politikas nodaļas redaktors Gļebs Čerkasovs intervijā radiostacijai "Radio Svoboda" skaidro, vai Vladimirs Putins baidās no jaunām protesta akcijām?

Gļebs Čerkasovs Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    0:38 | 2012.03.03.

Sarkanā Krusta pārstāvjus joprojām nelaiž Sīrijas Homsas pilsētā,

Starptautiskā Sarkanā Krusta pārstāvjiem joprojām nav iespējams piekļūt nemieru pārņemtajai Sīrijas Homsas pilsētai. Lai arī varas iestādes paziņojušas, ka ir nepieciešams atbrīvoties no iespējamo kaujinieku izveidotajiem slēpņiem, cilvēktiesību aktīvisti un opozicionāri uzskata, ka varas iestādes patiesībā cenšas slēpt pastrādāto noziegumu apjomu. Arī ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns norādījis, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāuzņemas daļa vainas par to, ka šādi notikumi Sīrijā ir bijuši iespējami.

Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja ieradusies nemieru pārņemtajā Homsas pilsētā Sīrijā, lai klātienē novērtētu situāciju un noskaidrotu nepieciešamās humānās palīdzības apjomus pilsētas iedzīvotājiem. Kā paziņojuši Sarkanā Krusta pārstāvji, Sīrijas varas iestādes līdz šim nav devušas atļauju palīdzības piegādāšanai. Arī septiņu automašīnu kolonna ar palīdzības sūtījumu vakar tika apturēta pirms iebraukšanas Homsā un Sarkanā Krusta vadītājs šādu rīcību ir nosaucis par nepieņemamu, jo iedzīvotājiem, kuri palīdzību ir gaidījuši nedēļām ilgi, šāda iespēja kārtējo reizi tiek liegta.

Sīrijas opozīcijas pārstāvji izteikuši bažas, ka drošības spēki nākotnē tikai pastiprinās Homsas ielenkumu, lai pilnībā apspiestu jebkādu pretestību valdošajam režīmam. Tāpat tiek norādīts, ka, aizkavējot Sarkanā Krusta un Sarkanā pusmēness pārstāvju ierašanos pilsētā Sīrijas varas iestādes patiesībā cenšas noslēpt Homsas iedzīvotāju masu slepkavību un citu noziegumu pēdas. Runa esot par masveida vīriešu aizturēšanu un viņu izvietošanu īpaši izveidotos aizturēšanas centros. Taču Sīrijas varas iestādes norāda, ka ieiešana pilsētā ir aizturēta, jo ir nepieciešams atbrīvoties no iespējamām kaujinieku lamatām un slēpņiem.

Kā intervijā britu raidsabiedrībai BBC norādījis pirms dažām nedēļām Sīrijā ievainotais žurnālists Pols Konrojs, kuru no ielenktās pilsētas izveda vietējie iedzīvotāji, par spīti tam, ka viņš ir atspoguļojis vairākus karus, Sīrijā notikušais ir nepieredzēta vardarbība. Pēc viņa vārdiem Baba Amr rajonā nav kādu konkrētu mērķu, bet vienkārši tiek īstenota sistemātiska civiliedzīvotāju slepkavošana. Viņš izteicis bažas, ka Homsa drīz varētu pārvērsties par nākamo Ruandu vai Srebreņicu, kur tika īstenots genocīds pret vietējiem iedzīvotājiem. Vienlaicīgi tiek norādīts, ka nevienam īsti nav skaidrs, cik daudz civiliedzīvotāju joprojām atrodas pilsētā un cik daudz to ir bijuši spiesti pamest.

Vakar savā uzrunā ANO ģenerālajai asamblejai, arī ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns pauda pārliecību, ka starptautiskā sabiedrība nav pildījusi savus pienākumus un ar savu bezdarbību ir iedrošinājusi Sīrijas līderus īstenot represijas pret saviem iedzīvotājiem, kā arī pamudinājusi daļu no miermīlīgās opozīcijas ķerties pie ieročiem. Pēc viņa vārdiem ir pienācis laiks starptautiskajai sabiedrībai sākt runāt vienā balsī.

Bet tikmēr Sīrijas varas iestādes nodevušas Rietumvalstu pārstāvjiem divu nogalināto žurnālistu - Marijas Kolvinas un Remī Ošlika - mirstīgās atliekas. Sagaidāms, ka tuvākajā laikā abu korespondentu pīšļi tiks nogādāti Francijā.

Uģis Lībietis Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    2:26 | 2012.03.03.

BP piekrīt samaksāt kompensācijas par naftas izplūdi Meksika līcī

Britu naftas kompānija BP ir panākusi vienošanos par gandrīz 8 miljardu dolāru lielas kompensācijas izmaksāšanu Meksikas līča naftas noplūdē cietušajiem. Galvenokārt šo summu saņems visvairāk cietušie zvejniecības nozares pārstāvji. Tomēr vienlaicīgi tiek norādīts, ka BP priekšā stāv vēl ilgstošs un finansiāli daudz apjomīgāks tiesas process ar ASV valdību un pašvaldībām.

2010.gada 20.aprīlī uz britu naftas kompānijas BP jeb "British Petroleum"

nomātās naftas ieguves platformas "Deepwater Horizon" Meksikas līcī notika sprādziens un pēc tā Meksikas līcī izplūda nafta. Platforma pēc eksplozijas aizdegās un pēc divām dienām nogrima. Sprādziena brīdī uz platformas atradās 126 strādnieki, no kuriem 115 tika evakuēti, bet 11 gāja bojā.

Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem BP jūnijā izdevās pārgriezt bojāto izvades cauruli un uzsākt darbu pie tās noslēgšanas, un tikai 15.jūlijā pirmoreiz kopš aprīļa beigām pilnībā tika apturēta naftas izplūšana. 2010. gada augusta sākumā BP paziņoja, ka tai izdevies veiksmīgi pabeigt naftas dziļurbuma galīgās slēgšanas procedūru. Naftas izplūde nodarīja milzu ekoloģisko postu Meksikas līča ūdeņiem un piekrastei.

Divus gadus pēc šīs katastrofas Lielbritānijas naftas kompānija BP ir panākusi vienošanos par 7,8 miljardu ASV dolāru lielu kompensāciju izmaksāšanu par nodarīto kaitējumu. Šī summa tiks izmaksāta no 20 miljardu lielā fonda, kuru kompānija izveidoja katastrofas seku likvidēšanai. Lielāko daļu no kompensācijām saņems aptuveni 100 000 zvejnieku, kuri pēc naftas noplūdes vai nu cieta milzīgus zaudējumus, vai arī zaudēja darbu. Tāpat kompensācijas pienāksies naftas izplūdes seku likvidētājiem, kuriem radušās veselības problēmas, kā arī citām privātpersonām. Vienošanos, ko BP ir panākusi ar pieprasītājiem, vēl ir jāapstiprina ASV tiesai. Šim procesam bija jāsākas jau šīs nedēļas nogalē, taču tagad tas atlikts uz nenoteiktu laiku. Kā paziņojuši tiesas pārstāvji, pēc panāktās vienošanās pusēm ir jādod iespēja pārskatīt savas pozīcijas.

BP vēl ir jāpanāk vienošanās par kompensācijām ar ASV valdību un pašvaldībām un citu Meksikas līča piekrastes valstu valdībām un pašvaldībām. Eksperti prognozē, ka šo prasību apjoms varētu sasniegt vairākus desmitus miljardu dolāru un tiesas process varētu ilgt pat vairākus gadus. Tas tāpēc, ka BP centīsies lielu daļu no zaudējumiem novirzīt uz saviem apakšuzņēmējiem Transocean un Halliburton, kuri vainojami urbuma nekvalitatīvā cementēšanā un brīdinājumu zīmju neizvietošanā, kas varēja palīdzēt izvairīties no šīs katastrofas. No saviem apakšuzņēmējiem BP jau ir atguvusi aptuveni 5 miljardus dolārus, taču kopējās katastrofas izmaksas joprojām tā arī nav iespējams aprēķināt, taču tās var sasniegt gandrīz 40 miljardus dolāru.

Uģis Lībietis Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    2:27 | 2012.03.03.

Uz kopsēdi pulcējas Ēģiptes jaunievēlētā parlamenta palātas

Šodien uz kopsēdi pulcējas Ēģiptes jaunievēlētā parlamenta abas palātas, lai ievēlētu 100 personu lielu komisiju, kurai būs jāsastāda jaunā valsts konstitūcija. Ēģiptes parlamenta vēlēšanas noslēdzās tikai nesen, un tajās pārliecinošu uzvaru guva islāmisti, kuri kontrolē trīs ceturtdaļas parlamenta. Šī un citu iemeslu dēļ jau ir uzplaiksnījušas nesaskaņas par jaunās konstitūcijas iespējamo saturu.

Domājams, ka Ēģiptes parlamenta veidotajā Konstitucionālajā padomē ietilps gan deputāti, gan juristi un citi eksperti. Padomes uzdevums būs aizstāt pamatlikumu, kas bija spēkā gāztā prezidenta Hosni Mubaraka valdīšanas laikā trīs desmitgades.

Par jaunā dokumenta iespējamo saturu jau ir uzplaiksnījušas nesaskaņas starp Ēģiptē valdošo militāro padomi, kura nāca pie varas pēc Mubaraka krišanas, un parlamentu, kas vēlas ierobežot prezidenta pilnvaras. Tā kā militārā hunta joprojām valda, daudziem ir bažas, ka tā centīsies ietekmēt konstitūciju, lai armijai nodrošinātu vairāk varas un neatkarības.

Iedzīvotāju uzticība militārajai valdībai Ēģiptē ir zema. Tādēļ pirms pāris mēnešiem valstī atkal izcēlās protesti. Lielākā Ēģiptes laikraksta Al-Ahram galvenais redaktors Saids al-Lamindi ziņu kanālam „Euronews” norāda, ka valstī militāristi valdījuši gadu desmitiem, un iedzīvotāji no tā ir noguruši: "Ir ļoti grūti pieņemt to, ka atkal valda militārā vara. Mubaraks bija militārists, arī Sadats, tāpat bija Nasers. Ēģiptiešiem militārā vara ir apnikusi, tādēļ viņi to pieņem ļoti nelabprāt."

Garais un sarežģītais Ēģiptes parlamenta vēlēšanu process noslēdzās pirms pāris nedēļām. Pārliecinošu uzvaru guva Musulamaņu brālības Brīvības un taisnīguma partija. Parlamenta augšpalātā tā kontrolē 60% deputātu vietu, bet apakšpalātā vairāk nekā 40%. Abos gadījumos otra plašāk pārstāvētā ir radikālā islāma piekritēju partija „Al Nur”. Abas pārējās sekulārās partijas ieguva daudz mazāk deputātu vietu. Šāda situācija radījusi jautājumus arī par reliģiskās brīvības perspektīvām jaunajā konstitūcijā. Rietumvalstis, lai gan atbalstījušās Arābu pavasari, tomēr paudušas uztraukumu par islāmistu nākšanu pie varas. Taču Saids al-Lamindi bažas par demokrātiskajiem procesiem noraida: "Islāma kustība reģionā ir ļoti izplatīta. Un neaizmirstiet, ka ēģiptieši balsoja par Musulmaņu brālības izveidoto Brīvības un taisnīguma partiju, kurai parlamentā ir vairākums. Mēs nebaidāmies no islāmistu valdīšanas. Par to uztraucas tikai rietumvalstis. Tās mūs brīdina. Mubaraks mēdza teikt - „Vai nu es, vai haoss- Musulmaņu brālība”. Taču mēs nebaidāmies, jo mēs esam musulmaņi. Islāms ir bieds rietumiem, bet ne mums - ēģiptiešiem."

Tostarp ir kļuvis zināms, ka jaunā Ēģiptes prezidenta vēlēšanas notiks maija nogalē.

Par favorītiem gaidāmajās vēlēšanās tiek uzskatīts bijušais Arābu līgas ģenerālsekretārs Amrs Musa un kādreizējais Musulmaņu brālības biedrs Abdelmoneims Abuls Fotuhs.

Gints Amoliņš Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    2:45 | 2012.03.03.

Eiropas nedēļas notikumu apskats 3. marts

Ceturtdien un piektdien tika aizvadīts Eiropas Savienības līderu samits, kura laikā tika pieņemti nozīmīgi lēmumi. Pirmkārt, 25 valstu vadītāji parakstīja fiskālās disciplīnas līgumu. Tas paredz, ka dalībvalstis apņemsies stingri uzraudzīt budžeta tēriņus, tiekties uz budžeta pārpalikumu, paredzēt šo nosacījumu arī nacionālajos likumos, vēlams, Konstitūcijā. Tāpat tās pakļausies stingrākai budžetu kontrolei no Briseles un sankcijām, ja nosacījumi netiks izpildīti.

Tomēr, kā zināms, vienprātību starp kopienas valstīm ir grūti panākt, un Lielbritānija un Čehija atteikušās pievienoties līgumam. Runājot par vienprātību Eiropas Savienībā- samitā tika apstiprināts arī kandidātvalsts statuss Serbijai. Tas ir priecīgs notikums kopienai, taču rodas jautājums- vai pati Eiropas Savienība ir gatava jaunu dalībvalstu uzņemšanai. Jau nākamgad 27 valstu saimei gatavojas pievienoties arī Horvātija.

Lai gan Grieķijas problēmas šoreiz tika atvirzītas otrajā plānā, šonedēļ tika publicēti jaunākie "Eirostat" dati par bezdarbu. Tie liecina, ka janvāri bezdarbs Eiropas Savienībā palielinājās līdz 10,1%, bet eirozonā tas ir vēl augstāks- 10,7%. Lai gan situācija ir kļuvusi tikai nedaudz sliktāka, kopumā tā noteikti nav kļuvusi labāka. Vissliktāk šajā ziņā klājās Spānijai, kura pie tam šonedēļ paziņoja, ka tās budžeta deficīts aizvadītajā gadā bijis 8,5%- krietni vairāk nekā solīts Briselei.

Draudīgi procesi aizsvilās arī tuvāk Latvijai- pēc Eiropas Savienības lēmuma par jaunām sankcijām pret Baltkrievijas Aleksnadra Lukašenko režīmu, Minska atsauca savus diplomātus no Eiropas Savienības. Baltkrievijas un kopienas attiecības krietni saasinājušās, un Briseles gaiteņos jau sāk runāt arī par ekonomiskām sankcijām. Latvijai šāda perspektīva nav patīkama, jo tās tiešā veidā ietekmētu mūsu uzņēmējus, kuriem ar Baltkrieviju ir ciešas saites.

Lai apspriestu šos notikumus, studijā esam aicinājuši Latvijas ārpolitikas institūta pētnieku Kārli Bukovski.

Toms Bricis Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    19:20 | 2012.03.03.

Japāna vairs nesauks Krieviju par okupantu

Japāna vairs nesauks Krieviju par okupantu. Japānas valdība nolēmusi atteikties no termina „pretlikumīga okupācija” attiecībā uz dienvidu Kuriļu salām, kas šobrīd atrodas Krievijas teritorijā. Tās nonāca Maskavas kontrolē pēc 2. pasaules kara, un abas puses formāli joprojām nav parakstījušas miera līgumu. Krievija Japānas pretenzijas uzskata par nepamatotām, jo salas nokļuva PSRS kontrolē pēc 2. pasaules kara, kurā Tokija zaudēja.

Attiecībā uz dienvidu Kuriļu salām turpmāk Japānas oficiālajos dokumentos tiks izmantota frāze „salas, kas ieņemtas bez juridiska pamatojuma”. Avoti valdībā norāda, ka retorika tika mīkstināta, ņemot vērā negatīvo reakciju no Krievijas puses. Tokijas pozīcija ir tāda, ka „Ziemeļu teritoriju problēma” (kā šo strīdu dēvē pašā Japānā), ir jāatrisina tikai sarunu ceļā. Viens no pēdējiem Maskavas priekšlikumiem domstarpību nogludināšanai bija Krievijai un Japānai kopīgi rūpēties par strīdīgo salu attīstību.

Gints Amoliņš Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    0:31 | 2012.03.03.

Fiskālās disciplīnas līgums ierobežos krīzes izplatīšanos eirozonā

"Samits, kas aizvadīts bez drāmām," tā Eiropas Savienības līderu tikšanos Briselē šodien raksturoja Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu. ES valstu vadītāji šodien parakstīja tā saukto fiskālās disciplīnas līgumu, kurš tiek uzskatīts par vēsturisku, jo palīdzēs ierobežot krīzes izplatīšanos īpaši eirozonā, kā arī apstiprināja Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu Serbijai. Taču Eiropas Savienības līderi šodien izpelnījās kritiku par nepietiekami stingru nostāju pret vardarbību Sīrijā.

Paraksti uz jaunā fiskālās disciplīnas līguma liecina, ka Eiropas Savienība arvien ciešāk saliedējas, un eiro ir garantēta pastāvēšana, tā šodien tiekoties ar žurnālistiem jau pēc samita sacīja Eiropas Komisijas vadītājs Žozē Manuels Barrozu: "Visas dalībvalstis - gan tās, kas ir eirozonā, gan tās, kas nav, bet ir parakstījušas šo līgumu, ir apņēmušās ievērot augstāku disciplīnu un konverģenci, sūta ļoti skaidru signālu par eiro nenovēršamu pastāvēšanu. Eiro nav tikai dažu valstu valūta, tā ir visas Eiropas Savienības valūta."

Parakstot līgumu, Eiropas Savienības dalībvalstis apņemsies stingri uzraudzīt budžeta tēriņus, tiekties uz budžeta pārpalikumu, paredzēt šo nosacījumu arī nacionālajā likumdošanā, vēlams Konstitūcijā, ļauties stingrākai budžetu kontrolei no Briseles puses un sankcijām, ja nosacījumi netiks pildīti. Līgums pēc parakstīšanas jāapstiprina dalībvalstu parlamentiem.

Latvija, kas arī pievienojusies tām 25 valstīm, kas līgumu parakstījušas, drīzumā skatīs līgumu parlamentā, apstiprina premjerministrs Valdis Dombrovskis.

Tikmēr kritiķi pauž, ka līgums ir tikai politisks žests, kura nolūks ir nomierināt Vācijas nodokļu maksātājus un pārliecināt viņus, ka ieguldīt Grieķijas glābšanā ir droši.

Raksturojot aizvadīto samitu, Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozo šodien izteicās, ka šī ir viena no retajām reizēm, kad samits aizritējis bez drāmām. Taču līderi izpelnījās preses kritiku par to, ka drāmas nebūt nav beigušās, piemēram, no daudzām valstīm pienāk satraucoši signāli par pieaugošu budžeta deficītu. Hermans van Rompejs norādīja, ka Eiropas Savienība ir radījusi pamatu šīs krīzes risināšanai, un tagad budžeta deficītu mazināšana ir pašu valstu rokās. Tāpat līderi arī atspēkoja pārmetumus, par Eiropas Savienības kūtro darbību cenšoties mazināt vardarbību Sīrijā. Hermans van Rompejs: "No mūsu puses mēs esam darījuši visu, ko varējuši, protams, bez militārās iejaukšanās. Viss, ko mēs varējām izdarīt, ir apturēt vardarbību, cik vien iespējams pasargāt civiliedzīvotājus un gādāt humāno palīdzību. Eiropas Savienība un Arābu līga šajā ziņā ir vadībā."

Samitā līderi vienojās par nosodījumu notiekošajam Sīrijā aicinot nekavējoši izbeigt vardarbību.

Foto: T.Monass

Ina Strazdiņa Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:08 | 2012.03.02.

Homsā ir humānā krīze - beidzas pārtika, ūdens un medikamenti

Eiropas Savienības valstu līderu Briselē arī solījuši noteikt jaunas sankcijas pret Sīriju. Tostarp Francija paziņoja, ka slēgs savu vēstniecību. Šodien vairākās Sīrijas pilsētās ielās atkal izgājuši tūkstošiem cilvēku, lai protestētu pret valdošo režīmu, taču drošības spēki atklājuši uguni, lai izklīdinātu protestētājus. Tikmēr pēc nedēļām ilgā režīma spēku aplenkuma Homsā sāk ierasties humānās palīdzības kravas. Bet rietumvalstu žurnālisti, kuriem izdevās aizbēgt no šīs pilsētas, stāsta par tur piedzīvoto.

*

Pēc gandrīz mēnesi ilgā aplenkuma Sīrijas prezidenta Bašara al Asada valdības bruņoties spēki vakar triecienā ieņēma vienu no opozīcijas atbalsta punktiem - Homsas pilsētu. Visvairāk cieta Babaamras rajons, kur bija koncentrējušie bruņotās opozīcijas spēki. Pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem iepriekšējās dienās, piekļuve pilsētai beidzot atļauta Sarkanā Krusta organizācijai. Kravas automašīnu konvojs ar pārtiku, medikamentiem, segām un citu humāno palīdzību jau ir ieradies Homsā. Īpaša uzmanība pievērsta jau minētajām Babaamras rajons, un Sarkanais Krusts norāda, ka tajā varētu atrasties daudz nopietni ievainotu cilvēku. Aptuveni 13 kvadratkilometru plašajā rajonā savulaik dzīvojuši 100 tūkstoši cilvēku, taču tagad palikuši tikai daži tūkstoši.

Jau vēstīts, ka Babaamras rajons izrādījies liktenīgs vairākiem rietumvalstu žurnālistiem. Pēc opozīcijas nemiernieku atkāpšanās Sīrijas varas iestādes tajā ir atradušas amerikāņu žurnālistes Marijas Kolvinas un franču fotožurnālista Remī Ohlika mirstīgās atliekas. Tās tiks nogādātas Damaskā un dzimtenē. Bet divi Francijas žurnālisti, kas bija nopietni ievainoti, jau esot nogādāti slimnīcā Francijā. Pamest Homsu un nokļūt netālu esošajā Libānā šonedēļ izdevās arī kādam britu korespondentam, kā arī spāņu žurnālistam Havjeram Espinosam.

Espinosa, kurš ir laikraksta "El Mundo" fotogrāfs, jau sniedzis intervijas par piedzīvoto Homsā. ASV telekanālam CNN viņš paziņoja, ka Homsā ir humānā krīze, jo beidzas pārtika, ūdens un medikamenti. Babaamras rajonā situācija bijusi vēl sliktāka. Espinosa arī izklāstīja Sīrijas režīma spēku taktiku apšaudot Homsu, to nodēvējot par sistemātisku un šausmu rutīnu. Tipiski visa mēneša garumā katru dienu apšaude sākusies sešos no rīta un turpinājās līdz pulksten 13. Tad tieši uz vienu stundu tā tika pārtraukta, kā norāda Espinosa, acīmredzot, lai karavīri ieturētu pusdienas. Pulksten 14 apšaude atsākās un turpinājās līdz sešiem vakarā, tikai lai atkal atsāktos nākamajā rītā.

Tikmēr Eiropas Savienības līderi samitā solījuši noteikt jaunas sankcijas Sīrijai. Viņi apņemas arī turpmāk palielināt spiedienu uz Sīrijas režīmu tik ilgi, kamēr turpinās vardarbība un cilvēktiesību pārkāpumi. Brisele pret Asada režīmu jau pieņēmusi vairākus sankciju raundus, tostarp nosakot Sīrijas jēlnaftas importa embargo. Tomēr gan šādu arābu un rietumvalstu noteikto ekonomisko sankciju dēļ, gan nemieru dēļ vissmagāko sitienu saņēmuši Sīrijas parastie iedzīvotāji. Krietni cēlušās gan degvielas, gan pārtikas, gan citu preču cenas.

Gints Amoliņš Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    2:42 | 2012.03.02.

Nav zināms, cik izmaksās "Rīgas satiksmes" iecerēto jaunievedumu uzturēšana

"Rīgas satiksme" neplāno ieguldīt naudu videonovērošanas un navigācijas sistēmu uzstādīšanā sabiedriskajā transportā, taču pēc tam maksās par to uzturēšanu. Līdzīgi pašlaik funkcionē e-talona sistēma. Pārvadātājs pagaidām nevar pateikt, cik par pakalpojumu būs jāmaksā.

Matīss Arnicāns Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    2:28 | 2012.03.02.

ES paraksta fiskālās disciplīnas līgumu (2)

Piektdien Briselē tupinās Eiropas Savienības līderu sanāksme. Valstu vadītāji ir parakstījuši tā saukto fiskālās disciplīnas līgumu, kurš tiek uzskatīts par vēsturisku, jo palīdzēs ierobežot krīzes izplatīšanos īpaši eirozonā. Parakstot līgumu valstis apņemsies stingri uzraudzīt budžeta tēriņus un arī nacionālajā likumdošanā, vēlams Konstitūcijā ierakstīt prasību par sabalansētu budžetu. Samits vainagojies vēl ar virkni lēmumu.

Uz jaunā tā sauktā fiskālās disciplīnas līguma šorīt pirmais savu parakstu atstāja Beļģijas premjerministrs Elio di Rupo un pēc tam visi pārējie pie apaļā galda sēdošie Eiropas Savienības valstu vadītāji, arī Valdis Dombrovksis no Latvijas puses.

Līgums tiek uzskatīts par vēsturisku, jo tā nolūks ir izbeigt krīzes izplatīšanos īpaši eirozonā. Parakstot līgumu valstis apņemsies stingri uzraudzīt budžeta tēriņus, tiekties uz budžeta pārpalikumu, paredzēt šo nosacījumu arī nacionālajā likumdošanā, vēlams Konstitūcijā, ļauties stingrākai budžetu kontrolei no Briseles puses un sankcijām, ja nosacījumi netiks pildīti. Turpina Eiropas Komisijas vadītājs Žoze Manuels Barrozu.

"Ar stingrāku disciplīnu un saplūšanu dalībvalstis rāda, ka no monetārās savienības mēs tuvojamies īstas ekonomiskās savienības virzienā. Pretēji visām negatīvajām prognozēm par eiro un pat Eiropas Savienības nākotni, šis līgums un tā nosacījumi par stingrāku pārvaldību dot skaidru signālu par eiro neatgriezenisku pastāvēšanu un nozīmīgu soli uz priekšu Eiropas Savienības vēl ciešākā integrācijā."

Līgumu no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm parakstījušas 25, izņemot Čehiju un Lielbritāniju. Tagad līgumu, lai tas pilntiesīgi stātos spēkā to būs jāratificē nacionālajos parlamentos, arī Latvijas parlamentam būs jāsaka savs vārds. Zināms, ka Īrijā vispirms notiks referendums. Taču šoreiz tas tik lielas bažas Briselei nerada, jo pietiek arī ar 12 eirozonas valstīm, lai līgums stātos spēkā. Jāteic, ka samits aizrit vēl ar citiem lēmumiem un vēl diviem ieguvējiem - Eiropas Savienības prezidents Hermans van Rompejs pārvēlēts uz otru divus ar pusi gadu ilgo termiņu, savukārt Balkānu valsts Serbija, kas pēc ilgām diskusijām saņēmusi ilgi gaidīto Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu. Tas nozīmē, ka Serbija tagad ir saņēmusi solījumu, ka potenciāli kādu dienu iestāsies Eiropas Savienībā, taču pirms tam valsti vēl gaida garš iestāšanās sarunu process un šobrīd nav precīzi zināms, kad tas varētu sākties.

Līdz šim pret kandidātvalsts statusa piešķiršanu Serbijai strikti iebilda Rumānija pieprasot, lai Serbija apsola, ka respektēs valstī dzīvojošo ap 30 000 rumāņu minoritātes tiesības. Kādu brīdi parādījās aizdomas, ka Rumānija tagad savu pretestību būs iemainījusi pret apsolījumu iekļūt Šengenas zonā. Taču Eiropas Savienības prezidents Hermans Van Rompejs to stingri noliedza.

"Lēmums par kanidātvalsts statusa piešķiršanu Serbijai un Šengenas zonas paplašināšanos nekādā gadījumā nebija savstarpēji saistīts."

Patiešām arī Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās no robežām brīvajai Šengenas zonai bija valstu vadītāju sarunās, un ir skaidrs, ka pie šiem jautājumiem dalībvalstis atgriezīsies septembrī. Bet starp jautājumiem par Eiropas Savienības un Šengeneas zonas paplašināšanos, protams, piemirsta nepalika arī krīze un Grieķija. Šobrīd skaidrs, ka jau nākamnedēļ Grieķija varēs tikt pie saviem 130 miljardiem erio, jo visas puses - Eiropas Savienība, Starptautiskais Valūtas Fonds un privātie investori tuvojas brīdim, kad būs galīgi skaidrs, cik katra Grieķijai ziedos. Kā sacīja Eiropas Komisijas vadītājs Žoze Manuels Barrozo, šis ir viens no pēdējā laika retajiem samitiem, kurā nav tika daudz runāts par krīzes dzēšanu, kā par izaugsmi un tālāku attīstību.

Ina Strazdiņa Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:44 | 2012.03.02.

Irānā notiek parlamenta vēlēšanas

Irānā piektdien notiek parlamenta vēlēšanas, kurās prognozē asu cīņu starp dažādiem konservatīvo spēku grupējumiem. Kā norāda eksperti, šīs vēlēšanas parādīs reālos spēku samērus pirms nākamgad gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Vienlaicīgi gan opozīcija, gan Rietumvalstis šīsdienas vēlēšanas jau nosaukušas par nelikumīgām.

Šīs ir pirmās valsts mēroga vēlēšanas Irānā kopš 2009.gadā notikušajām prezidenta vēlēšanām. Pirms trijiem gadiem amatā tika pārvēlēts prezidents Mahmuds Ahmadinedžads, taču opozīcijas atbalstītāji norādīja uz vēlēšanu rezultātu viltošanu. Tika sarīkotas plašas protesta akcijas, taču valdošais režīms asiņaini apspieda šos protestus. Kopš tā laika vairāki opozīcijas līderi atrodas mājas arestā, tieši tāpēc šodien galvenie opozīcijas un reformatoru grupējumi balsojumu boikotēs.

Kopumā Irānā ir 48 miljoni balsstiesīgo iedzīvotāju, kuriem šajās vēlēšanās jāievēl likumdošanas palātas 290 deputāti. Lai arī sākotnēji uz šiem amatiem vēlējās pretendēt gandrīz 5 400 cilvēku, vēlāk viņu skaits tika samazināts līdz 3400. Pēdējo mēnešu laikā ir izkristalizējusies cīņa starp Irānas augstā līdera aijatollas Ali Hamenei un pašreizējā prezidenta Mahmuda Ahmadinedžada atbalstītājiem. Kā intervijā televīzijas kanālam atzīst politikas analītiķis Sadehs Zibakalams, šīs vēlēšanas parādīs īstu cīņu līdzīgi domājošo spēku rindās:

"Patiesībā šī būs cīņa, sacensība, ja vēlaties - politiska kauja - starp konservatīvajiem spēkiem. Konservatīvos tagad ir iespējams sadalīt divās nometnēs. Aijatolla hamenei vada daudz konservatīvāko daļu, bet viņam pretī stājas Ahmadinedžads un viņa atbalstītāji."

Irānas augstais līderis Ali Hamenei ir paziņojis, ka pēc iespējas lielākam vēlētāju skaitam būtu jādodas pie balsošanas urnām, jo tikai tā ir iespējams parūpēties par valsts nākotni, prestižu, drošību un imunitāti. Tiek uzsvērts, ka zema vēlētāju aktivitāte varētu iedrošināt ārvalstu varas šajā diezgan nestabilajā laikā pieņemt lēmumu uzsākt militārus triecienus pret Irānu. Vienlaicīgi tiek ziņots, ka pat daži Ahmadinedžada atbalstītāji tieši pretēji, aicinot uz vēlēšanām nedoties.

Kā norāda rietumvalstu eksperti, parlamenta vēlēšanu rezultāti parādīs patieso spēku samēru starp Ahmadinedžada un ajatollas Hameneji piekritēju nometnēm pirms daudz nozīmīgākajām nākamgad paredzētajām prezidenta vēlēšanām. Vienlaicīgi tiek uzsvērts, ka šoreiz nekādas nopietnas protesta akcijas nav gaidāmas. Taču policijas spēki tāpat ir paziņojuši, ka darbosies pastiprinātā režīmā un būs gatavi novērst jebkādas nekārtības.

Rietumos jau tagad norāda, ka šīs vēlēšanas nevarēs uzskatīt par godīgām un brīvām, jo opozīcija tajās nepiedalās, bet no izvirzītajiem kandidātiem pārliecinošs vairākums ir konservatīvo ideju aizstāvju. Tāpat kā trūkums tiek uzskatīts varas iestāžu lēmums neielaist valstī starptautiskos novērotājus. Irānas varas iestādes iepriekš bija paziņojušas, ka ārvalstu novērotāju klātbūtne būtu pielīdzināma uzbrukumam visiem irāņiem.

Uģis Lībietis Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    2:41 | 2012.03.02.

ES paraksta fiskālās disciplīnas līgumu

Piektdien Briselē notiekošā Eiropas Savienības samita otrajā dienā 25 bloka dalībvalstis, tostarp Latvija, parakstīja starpvalstu valdību līgumu par Ekonomiskās un monetārās savienības stabilitāti, koordināciju un pārvaldību.

Parakstot Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, valstis apņemas pakāpeniski samazināt budžeta deficītu, veidot sabalansētu budžetu un tiekties uz budžetu ar pārpalikumu. Līguma mērķis ir noteikt stingrāku fiskālo disciplīnu eirozonā, kas kalpos par pamatu tās stabilitātes nodrošināšanai nākotnē.

2012.03.02.

ES piešķir Serbijai kandidātvalsts statusu

Ceturtdien Briselē notiekošā Eiropas Savienības samita pirmajā dienā piešķirts oficiāls kandidātvalsts statuss Serbijai, paziņoja bloka prezidents Hermans van Rompejs

Sākotnēji lēmums par Serbijas kandidatūru tika gaidīts šīs nedēļas sākumā, taču to bloķēja Rumānija.

Savukārt piektdien samitā valstu vadītāji parakstīs tā saukto fiskālo līgumu, kurš tiek uzskatīts par vēsturisku, jo palīdzēs ierobežot krīzes izplatīšanos īpaši eirozonā. Parakstot līgumu valstis apņemsies stingri uzraudzīt budžeta tēriņus un paredzēt šo nosacījumu arī nacionālajā likumdošanā, vēlams Konstitūcijā.

No Briseles ziņo Ina Strazdiņa.

Ina Strazdiņa Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    4:49 | 2012.03.02.

Eiropas īsziņas, 2. marts

Piektdien Briselē turpinās Eiropas Savienības līderu samits, kur galvenās diskusiju tēmas ir ekonomiskā situācija Eiropā, fiskālās integrācijas padziļināšana eirozonā un nodarbinātība. Piektdien 25 valstu līderi gatavojas parakstīt starpvaldību fiskālās disciplīnas līgumu. Jau vēstīts, ka Lielbritānija un Čehija vismaz pagaidām tam nepievienojas. Piektdien paredzēts arī pārrunāt situāciju Sīrijā, kā arī sekas, ko radījis tā dēvētais Arābu pavasaris.

Divus gadus ilgušā eirozonas parādsaistību krīze tuvojas beigām, uzskata Eiropas Savienības prezidents Hermans van Rompejs. Viņš uzsver, ka krīze nav beigusies un ir jāsaglabā modrība, tomēr līdz šim spertie soļi krīzes novēršanai sākuši nest augļus. Kā piemēru viņš minēja to, ka tādu grūtības pārdzīvojošo valstu kā Itālijas un Spānijas aizņemšanās izmaksas kopš pagājušā gadā sasniegtā augstākā līmeņa ir samazinājušās par trīs līdz četriem procentpunktiem. Van Rompejs arī pauda viedokli, ka Eiropas Savienības līderi ir sasnieguši līmeni, kurā ir "iespējama perspektīvu maiņa", un šobrīd "galvenais jautājums" ir Eiropas ekonomiskās izaugsmes veicināšana un darba vietu nodrošināšana.

Ceturtdien Briselē Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes jeb ECOFIN un Latvijas Bankas kopīgi rīkotajā seminārā atzinīgi novērtēta Eiropas Savienības Latvijai piešķirtās finansiālā atbalsta programma. ECOFIN ģenerāldirektors Marko Buti atzinīgi novērtēja Latvijas spēju atgriezties finanšu tirgos, kas liecina par uzticības atjaunošanos. Turklāt Buti norādīja, ka Latvija bijusi retā no valstīm, kuras kredītreitingu krīzes laikā paaugstinājušas starptautiskās reitingu aģentūras.

Grieķija ir izpildījusi eirozonas izvirzītos priekšnoteikumus, lai saņemtu apsolīto finansiālo palīdzību, ceturtdien paziņoja Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers, kas vienlaikus ieņem arī eirozonas prezidenta amatu. Eirozonas finanšu ministri jau ir panākuši vienošanos par jaunu finansiālās palīdzības paketi Grieķijai. Tās ietvaros Atēnām tiks piešķirts 130 miljardus eiro liels aizdevums, kā arī norakstīts puse parāda privātajiem kreditoriem. Tas par vairāk nekā 100 miljardiem eiro samazinās kopēju Grieķijas parādu summu, kas sasniedz 350 miljardus. Junkers tomēr norādīja, ka jaunais kredīts tiks piešķirts tikai pēc tam, kad privātie investori nākamnedēļ būs veikuši obligāciju apmaiņu, tādējādi norakstot Atēnu parādus.

Sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis Eiropas Savienībā šā gada janvārī palielinājās līdz 10,1%, salīdzinot ar 10% iepriekšējā mēnesī. Par to liecina jaunākie statistikas biroja "Eurostat" dati. Saskaņā ar "Eurostat" aprēķiniem šā gada janvārī Eiropas Savienībā bija vairāk nekā 24 miljoni bezdarbnieku, tajā skaitā lielākā daļa- 17 miljoni eirozonā. Augstākais bezdarba līmenis šā gada janvārī reģistrēts Spānijā - 23,3%. Bet vismazākais- Austrijā, Nīderlandē un Luksemburgā.

Eiropas Komisija, lai padarītu zāles ātrāk pieejamas pacientiem, ierosinājusi vienkāršot un saīsināt valstu lēmumu pieņemšanas procedūru attiecībā uz zāļu cenu veidošanu un kompensāciju. Turpmāk attiecībā uz novatoriskām zālēm lēmumi jāpieņem 120 dienu laikā, bet attiecībā uz ģenēriskām zālēm - tikai 30 dienu, nevis pašreizējo sešu mēnešu termiņā. Jaunā direktīva ievieš būtiskus vienkāršojumus, atceļot un aizstājot 1989.gada direktīvu, kas ir bijusi spēkā ilgu laiku un vairs neatbilst aizvien sarežģītākajām cenu veidošanas un kompensācijas procedūrām, kādas ir spēkā dalībvalstīs.

Gada inflācija eirozonā šā gada februārī palielinājās līdz 2,7%, kas ir nedaudz vairāk kā janvārī. Par to liecina statistikas biroja "Eurostat" sākotnējās aplēses. Inflācija 17 valstu eirozonā jau kopš 2010.gada decembra pārsniedz Eiropas Centrālās bankas noteikto mērķi 2% apmērā.

2012.03.02.

Kas varētu mainīties pēc Vladimira Putina atgriešanās prezidenta krēslā

Kas varētu mainīties pēc Vladimira Putina atgriešanās prezidenta krēslā un cik liela loma nākotnē būs ideoloģiski sadrumstalotajai opozīcijai. Šos un citus jautājumus sarunā ar Krievijas polittehnologu Alekseju Makarkinu skaidroja Uģis Lībietis:

Krievijas prezidenta vēlēšanas būs jau pēc divām dienām. Ko mēs varam sagaidīt no šīm vēlēšanām un vai vispār var kaut ko gaidīt?

"Var sagaidīt divas lietas. Pirmkārt, vara ir pilnībā noskaņota uzvarēt pirmajā balsošanas kārtā. Ir viedoklis, ka izdevīgāk būtu uzvarēt otrajā kārtā, jo tas būtu leģitīmāk, tas varētu patikt lielākajai daļai sabiedrības, taču šie argumenti tika noraidīti, jo vara ir pieradusi uzvarēt uzreiz. Otrā balsošanas kārta smagi iedragātu prezidenta autoritāti varas aparātā. Tas būtu signāls par režīma eroziju. Loģika ir ļoti vienkārša - ja savulaik kandidāts uzvarēja pirmajā kārtā, tagad uzvar otrajā, tad viņš kaut kad var arī zaudēt.

Otrkārt, neatkarīgi no uzvaras pirmajā vai otrajā kārtā, opozīcijas reakcija būs aptuveni vienāda. Tā opozīcijas daļa, kas iziet ielās uzskata, ka Putina ievēlēšana jebkurā gadījumā nebūs likumīga, jo priekšvēlēšanu kampaņa nav bijusi vienlīdzīga, dalība vēlēšanās ir liegta daudziem kandidātiem. Tāpēc opozīcija noteikti izies ielās. Pagaidām gan nav īsti skaidrs, vai šiem protestiem pievienosies pārējie prezidenta amata kandidāti. Ja iepriekšējās vēlēšanās radikālie spēki, kreisie un nacionālisti par spīti protestiem tika ignorēti, tad tagad viņu līderiem būs grūti atturēt savus atbalstītājus no iziešanas ielās."

Par to, ka Putins uzvarēs vēlēšanās, vairs neviens nešaubās. Taču kas varētu mainīties Krievijā un ārpus tās ar Putina nākšanu pie varas?

"Ziniet, ir divi viedokļi. Viens ir tāds, ka Putins būs prezidents-reformators, kurš aktīvi iesaistīsies ekonomikā, politikā, ka viņš principiāli mainīsies un ņems vērā opozīcijas protesta akciju laikā paustos viedokļus. Ir arī pilnīgi pretējs viedoklis, kas balstīts uz pēdējā laika kaujiniecisko varas retoriku. Proti, ka spiediens uz opozīciju radikāli palielināsies un tās aktivitātes ievērojami ierobežos, tiks īstenota pret Rietumiem vērsta politika un notiks tautas mobilizācija cīņai pret iekšējiem un ārējiem ienaidniekiem. Man liekas, ka būs kaut kas pa vidu, jo parasti šie radikālākie scenāriji paliek tikai kā varianti vēsturniekiem. Ja vara sapratīs, ka nav citas iespējas, kā vien piekāpties, tā piekāpsies, ja tā saskatīs iespējas pastiprināt spiedienu pret to pašu opozīciju vai masu saziņas līdzekļiem, tā šo iespēju izmantos. Viss būs atkarīgs no apstākļiem. Manuprāt gandrīz nav iespējams, ka vara sāktu mērķtiecīgu liberalizāciju no augšas. Tas, kas pašlaik notiek - tiek atjaunotas gubernatoru vēlēšanas, daudzpartiju sistēma, opozīcija tiek pielaista vēlēšanām - tie visi psiholoģiski ir piespiedu soļi. Bet radikāli pretējam scenārijam, kas būtu pilnībā vērsts pret opozīciju un rietumiem, vienkārši trūkst iespēju."

Intervē Uģis Lībietis Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    10:04 | 2012.03.02.

Uzpūstos tarifus par mobilo telefonu lietošanu ceļošanas laikā sola atstāt pagātnē

Eiropas parlamenta deputāti ir apņēmušies noteikt vairākas reizes zemākus tarifu griestus zvaniem un īsziņām, un pirmo reizi noteikt maksimālo naudas apjomu, ko operatori drīkst prasīt par datu pārraidi internetā.

Kamēr pēdējos gados Eiropas Savienības valstīs strauji sarukuši mobilo telefonu rēķini, starptautiskajās sarunās īsts brīvais tirgus nav iestājies. Tā saucamie viesabonēšanas tarifi turpina pārsteigt daudzus ceļotājus un atbaida no mobilo telefonu lietošanas.

Dainis stāsta, ka viņam ir nācies saņemt rēķinus ar iespaidīgām naudas summām, tādēļ esot Eiropā un Āfrikā cenšas mobilo telefonu neizmantot.

Eiropas Savienībā viesabonēšanas tarifi tiek regulēti, taču katru gadu atbildīgajām iestādēm nākas atgriezties pie grieztu pārskatīšanas, tuvinot tos nacionālu valstu līmenim. Zvanīšanai no vienas Eiropas Savienības valsts uz jebkuru citu maksimālā pieļaujamā maksa ir 24 santīmi minūtē, zvanu saņemšanai ap 8 santīmiem, īsziņām

Eiropas parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš, kurš darbojas par telekomunikāciju nozari atbildīgajā komitejā, uzskata, ka tarifi ir pārāk augsti. Viņš to skaidro ar konkurences trūkumu. Vācieši prasa no latviešiem daudz par torņa izmantošanu Vācijā, latvieši no vāciešiem Latvijā, skaidro Kariņš.

"Tele2" juridisko un regulēšanas lietu daļas vadītājs Aigars Evertovskis daļēji pieņem pārmetumus, ka viesabonēšanas tarifiem ir mazs sakars ar pakalpojuma patiesajām izmaksām. Taču viņš min, ka pagātnē lielākie pelnītāji bijuši operatori Dienvideiropas valstīs, kur bijis spēcīgs ienākošais tūrisms.

Evertovskis stāsta, ka iepriekšējās tarifu samazināšanas visā Eiropas Savienībā nav operatoru nav ietekmējušas negatīvi, drīzāk redzamas pozitīvas izmaiņas.

Lai Eiropas parlamenta komitejā atbalstītie viesabonēšanas tarifi, kas neļautu operatoriem no klientiem par zvaniem prasīt vairāk nekā 10 santīmus minūtē, par īsziņu ap trīs santīmiem un datu pārraidi - 14 santīmus par megabaitu, par to jānobalso parlamentam un jāvienojas Eiropas padomei. Atbalsta gadījumā izmaiņas varētu stāties spēkā vasarā.

Matīss Arnicāns Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:00 | 2012.03.02.

Briselē izvērtē Latvijas panākumus un nākotnes izaicinājumus

Latvija starptautiskā aizdevuma programmu ir pabeigusi veiksmīgi, taču tas nenozīmē, ka turpmākie panākumi ir garantēti. Latvijas valdībai tagad jāstrādā, lai ne tikai saglabātu saprātīgus budžeta izdevumus, bet arī veicinātu izaugsmi valstī un ļautu cilvēkiem atgūties sociāli. Latvijai potenciāls ir, tikai to būs gurdi jāmāk izmantot. Šādi vērtējumi ceturtdien izskanējuši Briselē, kur norisinās Eiropas Komisijas un Latvijas Bankas kopīgi rīkotā starptautiskā konference. Tajā eksperti un politiķi izvērtē, kā starptautiskā aizdevuma programma ir palīdzējusi Latvijai izkļūt no krīzes, kā ietekmējusi sociālo sektoru un kādi izaicinājumi valsti gaida turpmāk. Konferencē piedalās ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimševičs, Eiropas Komisijas, Starptautiskā valūtas fonda pārstāvji un dažādi eksperti. Vairāk par to, kādas prognozes izskan turpmākajai Latvijas attīstībai, interesējās Ina Strazdiņa.

To, ka Latvija starptautiskā aizdevuma programmu ir beigusi, ir zināms fakts. Krīzes mazināšanai valsts izlietojusi nedaudz vairāk nekā pusi no visa 7 miljardu eiro lielā starptautiskā aizdevuma, kas tagad pakāpeniski būs jāatmaksā. No naudas aizdevēju viedokļa, valsts visu izdarījusi teicami - spējusi samazināt tēriņus, aizlāpīt cauro budžetu, atgūt tirgus uzticību un pat sākt rādīt izaugsmi. Taču, kā šodien uzsvēra Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta vadītājs Marko Buti tas nenozīmē, ka turpmākais veiksmes stāsts ir garantēts.

"Latvijas ir visas iespējas izaugsmei. Svarīgi ir ievērot saprātīgus tēriņus, jo ekonomiskā izaugsme ir iespējama vienīgi tad, ja ir stabila finanšu situācija.

Man jāatzīst, ka Latvijā ekonomikas izaugsme jau ir sākusies agrāk, nekā bija cerēts, ņemot vērā, kāda situācija valda pārējā Eiropā un pasaulē. Visas reformas ir jāturpina, un tikai tad var cerēt uz ilgstošāku labklājību."

Eksperti atzīst, ka veiksme stāsta skaitļi ir viena lieta, taču realitāte ir cita un jāatzīst, ka krīze visvairāk situsi nevienu citu, kā vienkāršos Latvijas iedzīvotājus. Sociālā noslāņošanās Latvijā ir dziļa, un lai arī teorētiski Latvija ir atpakaļ uz ceļa, lai atgūtos vajadzēs daudz laika, tā secina arī Pasaules bankas eksperts Peters Harrolds, kurš kopā ar grupu ekspertu veicis pētījumu par to, kā taupības programma ietekmējusi izglītības un veselības nozari Latvijā un pēc krīzes atgūsies tieši sociālais sektors.

"Visproblemātiskākais jautājums paliek pensijas. Līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, arī Latvijā sarūk darba spējīgo cilvēku skaits. Treknajos gados Latvija ievērojami palielināja pensijas. Taču man jāteic, ka pensiju reforma nav beigusies. Latvijai šajā ziņā ir divas lielas problēmas: pirmā - ir daudz cilvēku, kas pensijas saņem, un maz, kas tās ir spējīgi uzturēt, otrā - pensijas nav adekvātas, daudziem cilvēkiem tās ir pārāk mazas. Tātad - ir jāmēģina, cik vien iespējams cilvēkus noturēt darba tirgū un garantēt pensiju fondu pieaugumu."

Vairāki eksperti šodien norādīja, ka, par spīti tam, ka Baltijas valstis šobrīd ir vienīgās Eiropas Savienībā, kas izrāda izaugsmi, Latvija nevar gaidīt strauju ekonomisku atlabšanu, un vienmēr jārēķinās arī ar ārējiem apstākļiem, to, kas notiek eirozonā un pasaulē, tādēļ, ka Latvija nav izolēta sala.

Latvijas uzraudzība turpināsies. Starptautiskie aizdevēji maijā būs Latvijā pirmajā misijā pēc aizdevuma programmas noslēgšanas, lai vērtētu, kas valstī notiek, vai tiek noturēti sabalansēti budžeta tēriņi un tajā pašā laikā, vai ir izaugsmes pazīmes.

Ina Strazdiņa Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    2:43 | 2012.03.01.

Sīrijas armijai izdevies pārņemt kontroli Homsas pilsētā

Pēc nedēļām ilgas intensīvas bombardēšanas Sīrijas armijai izdevies pārņemt kontroli Homsas pilsētā. Tajā esošie opozicionāru bruņotie spēki ir atkāpušies. Tikmēr ASV gatavo vēl vienu ANO Drošības Padomes rezolūciju par Sīriju. Iepriekšējās divas bloķēja Krievija un Ķīna. Bet īpašais sūtnis Sīrijā Kofi Annans nākamnedēļ gatavojas doties uz Damasku, lai mēģinātu panākt konflikta noregulējumu.

Pēc gandrīz mēnesi ilgajiem uzbrukumiem pilsētai Homsai, Sīrijas bruņotajiem spēkiem ir izdevies ieņemt opozīcijas kaujinieku kontrolēto Babamras rajonu. Nemiernieki paziņojuši, ka atkāpušies paši, lai pasargātu to 4 tūkstošu civiliedzīvotāju dzīvības, kuri atteikušies pamest savas mājas. Arī Sīrijas režīma bruņotie spēki apstiprinājuši, ka tagad pilnībā kontrolē minēto rajonu.

Analītiķi norāda, ka opozīcijas spēku atkāpšanās, iespējams, notikusi pēc vienošanās starp abām pusēm, lai novērstu vēl plašāku režīma armijas ofensīvu. Savukārt nemiernieki paziņojuši, ka viņiem nav bijis pietiekami munīcijas, lai turpinātu aizsargā civiliedzīvotājus. Viņi arī aicina Sarkanā Krusta organizāciju nekavējoties doties uz Homsu, lai cilvēkiem sniegtu palīdzību. Opozīcijas kaujinieki arī brīdina valdības spēkus neaizskart civiliedzīvotājus, norādot, ka pretējā gadījumā sekos atriebība.

Tikmēr ANO un Arābu līgas kopīgi ieceltais īpašais sūtnis Sīrijā, bijušais ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans, nākamnedēļ gatavojas doties uz Damaksu. Vispirms viņš apmeklēs Arābu līgas mītni Ēģiptē, tad Sīriju, kā arī citas reģiona valstis. Trešdienas vakarā uzrunājot žurnālistus, Annans uzsvēra, ka starptautiskajai sabiedrībai jādarbojas vienoti, lai atrisinātu Sīrijas krīzi:

"Es šovakar daudz nerunāšu, jo gatavojos doties uz reģionu. Taču ļaujiet man pateikt vienu lietu- ja mēs vēlamies gūt panākumus, tad ir ļoti svarīgi darboties saliedēti. Ir jārīko vienots sarunu process, ko man lūgušas vadīt gan Apvienotās Nācijas, gan Arābu līga."

Kofi Annans arī piebilda, ka divu nedēļu laikā Arābu līga sarīkos Sīrijas opozīcijas grupu tikšanos.

Vienlaikus Apvienoto Nāciju diplomāti ziņo, ka ASV gatavo jaunu ANO Drošības Padomes rezolūciju par Sīriju. Tā būtu jau trešā, ko cenšas pieņemt rietumvalstis. Iepriekšējās divas bloķēja Krievija un Ķīna. Paredzēts, ka šoreiz rezolūcija pieprasīs, lai Bašara al Asada režīms atļauj humānās palīdzības piegādes pilsētām, kurās notikuši plašākie protesti un vardarbība. Tikmēr rezolūciju šodien pieņēma ANO Cilvēktiesību padome. To iesniedza Turcija un arābu valstis, un rezolūcija nosoda Sīrijas varas iestāžu vardarbīgo vēršanos pret protesta akcijām.

Gints Amoliņš Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    2:22 | 2012.03.01.

Teikmanis: Visticamāk, tuvākā mēneša laikā ES ieviesīs ekonomiskas sankcijas pret Baltkrieviju

Lai arī Latvija nav atbalstījusi un neatbalsta Eiropas Savienības ekonomisko sankciju ieviešanu pret Baltkrieviju, visticamāk, tuvākā mēneša laikā ES šādas sankcijas pret mūsu kaimiņvalsti tomēr piemēros, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis. Pašlaik Baltkrievija pati sevi dzenot iekšā izolacionismā, jo Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašneko "uzdeva nervi" - ES turpināja pastiprināt politiskās sankcijas un draudēja ar ekonomiskajām sankcijām, taču no Baltkrievijas sekoja vēršanās pret ES diplomātiem.

Foto: I.Čīka/LETA

Intervē Gusts Kikusts Atskaņot Windows Media Video Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    15:15 | 2012.03.01.

Nedēļa Eiropā aizvadīta Grieķijas zīmē

Šī nedēļa Eiropā aizvadīta Grieķijas zīmē. Pēdējo nedēļu smagnējās sarunas par vēl vienu starptautiskā aizdevuma programmu Atēnām kulminācijas punktu sasniedza naktī uz otrdienu, kad eirozonas finanšu ministri panāca vienošanos par jauno finansiālās palīdzības paketi. Tādā veidā Grieķija glābta no tūlītēja bankrota, taču nebūtu pareizi apgalvot, ka visi tagad jūtas optimistiskāk. Katrā ziņā ne Grieķijas iedzīvotāji, kuriem būs jāskaras ar kārtējiem taupības pasākumiem. Bankrota draudi saglabājas, un vienošanās nodēvēta par jaunu cēlienu garā drāmā. Tāpat paliek jautājums, vai tad, ja drāma Grieķijai tomēr beidzas traģiski, tas nozīmē nopietnas problēmas arī pārējai Eiropai?

Tostarp Eiropas Komisija pirms pāris dienām paziņoja, ka šogad eirozonas ekonomiskā izaugsme būs zemāka, nekā gaidīts. Monetārās savienības iekšzemes kopprodukts piedzīvošot nelielu kritumu salīdzinājumā ar iepriekš prognozēto nelielo izaugsmi.

Bet Eiropas Komisijas nežēlastībā šonedēļ atkal kritusi Ungārija, pret kuru jau ir ierosināta izmeklēšana par grozījumiem likumdošanā par medijiem un tiesu sistēmu. Tagad Brisele vēlas iesaldēt Kohēzijas fondus Ungārijai nākamajam gadam. Iemesls - Budapešta vairākkārt brīdināta uzlabot pūliņus, lai pārtrauktu pārmērīgos valdības deficītus un tās nespēju īstenot nepieciešamos pasākumus. Komisijas priekšlikums gan vēl jāapstiprina pārējām 26-šām kopienas valstīm, un pati Ungārija pārmetumus noraida, uzsverot, ka tās budžeta deficīta stāvoklis ir starp labākajiem Eiropas Savienībā. Tomēr notikušais rada bažas, vai ar līdzīgi soļi nevarētu tik sperti arī pret citām kopienas valstīm.

Lai apspriestu jautājumus, ko radījis komisijas lēmums pret Ungāriju, studijā aicinājām Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes lektoru un Latvijas ārpolitikas institūta pētnieku Veiko Spolīti. Eiropas Komisija skaidro, ka šis bezprecedenta priekšlikums domāts, lai Ungāriju mudinātu savest kārtībā savas finanses. Vai tas tomēr nav pārāk skarbs, un vai tas ir pamatots? Veiko Spolītis norāda, ka finanses nav sakārtotas daudzām Eiropas valstīm, bet pret Ungāriju tik asi vēršas tāpēc, ka tā veikusi daļai sabiedrības nepieņemamas izmaiņas Konstutūcijā.

Gints Amoliņš Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    9:27 | 2012.02.25.

Igaunijas tiesību eksperts: Konstitūcijas grozīšana var novest pie politiskās dzīves un nācijas nepatikšanām

Lai gan Igaunijas konstitūcijā, līdzīgi kā Latvijas Satversmē, nav negrozāmu pantu, šobrīd ir grūti iedomāties situāciju, ka līdztekus igauņu valodai kāds rosinātu valsts valodas statusu Igaunijas konstitūcijā noteikt vēl kādai valodai - saka Igaunijas bijušais tieslietu ministrs un viens no Igaunijas konstitūcijas autoriem Juri Adamss (attēlā). Viņaprāt, Latvijā šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka pārāk viegli varam grozīt Satversmi un pārāk daudz referendumus rosina iedzīvotāji, vācot parakstus. Kas teikts Igaunijas jaunajā konstitūcijā? Kā tās saturu ietekmēja Igaunijas vēsture? Kādēļ igauņi ļoti uzmanīgi seko līdzi Latvijā gaidāmajam valodas referendumam? Par to Lauras Dreimanes sarunā ar Igaunijas konstitucionālo tiesību ekspertu Juri Adamsu.

Intervē Laura Dreiname Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    8:31 | 2012.02.14.

Krievija dzīvo protestu gaidās

Sestdien plānota kārtējā lielā protesta akcija pret negodīgām vēlēšanām un pašreizējās varas piekopto politiku. Vērienīgākais pasākums notiks Maskavā, kuras varasiestādes pieteikto gājienu ir atļāvušas un sagaidāms, ka tas notiks mierīgi. Tikmēr analītiķi spriež, ka sestdiena parādīs, vai iedzīvotāji joprojām tikpat aktīvi kā pēc parlamenta vēlēšanām gatavi kritizēt Kremli un galveno kandidātu prezidenta amatam Vladimiru Putinu. Iespējams, tieši tas izšķirs, kādu taktiku pirms vēlēšanām izlems piekopt pašreizējais premjers.

Māra Jansone Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    6:09 | 2012.02.03.

Muižnieks cer panākt reālus uzlabojumus cilvēktiesību ievērošanā

Skumji, ka sabiedrība Latvijā ir atgriezusies pie divdesmit gadu senām politiskajām diskusijām, komentējot gaidāmo referendumu par krievu valodu kā otro valsts valodu, tā atzīst Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra amatā ievēlētais Nils Muižnieks. Viņš norāda, ka balsos „pret” divām valsts valodām un cer, ka pēc noraidoša referenduma rezultāta būs iespēja ķerties pie citiem daudz svarīgākiem jautājumiem. Nils Muižnieks prognozē, ka Cilvēktiesību komisāra amatā viņam nāksies uzklausīt pārmetumus no Krievijas par cilvēktiesību situāciju Baltijas valstīs, taču viņš uzskata, ka ar Krieviju ir iespējams pragmatisks dialogs.

Foto: L.Krone/LETA

Intervē Ina Strazdiņa Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    8:33 | 2012.01.26.

Sedlenieks: Ārpolitika ir iekšpolitikas turpinājums, ir jāformulē stratēģija

Šodien Saeimā atsevišķā sēdē jau otro reizi norisināsies ārpolitikas debates. Sēdes sākumā deputātus par paveikto un iecerēto valsts ārpolitikā uzrunās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, bet pēc tam tiks atklātas debates. Ārlietu eksperts Andis Sedlenieks šorīt intervijā Latvijas Radio norādīja, ka debatēs vajadzētu pārrunāt vairākus neskaidros un problemātiskos jautājumus. To skaitā viņš minēja attiecības ar Eiropas Savienību, Krieviju, Baltijas jūras reģiona valstu sadarbību uc. Sedlenieks bilda, ka līdz šim trūcis plašas stratēģiskas analīzes dažādām esošam un iespējamām situācijām tieši no Latvijas skatupunkta.

Foto: J.Cinkus/Latvijas Radio

Sekot ārlietu debatēm klātienē tiks aicināti Latvijā rezidējošie ārvalstu vēstnieki, bet tiešraidē Saeimas mājaslapā "www.saeima.lv" tās varēs vērot ikviens interesents. Debates būs klāt arī Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Intervē Pārsla Saktiņa Atskaņot Windows Media Video Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    15:18 | 2012.01.26.

Ziņojiet mums : zinas@latvijasradio.lv, tālr.: 67206727


Lapu izgatavojis WebMeistars.
Pēdējās izmaiņas 2012.03.08. © 1997.-2012. Latvijas Radio. Visas tiesības rezervētas.