Latvija

Lietuvā turpinās neformāla Baltijas valstu premjeru tikšanās

Šodien Lietuvā Prienu pilsētā turpinās neformāla Baltijas valstu premjeru tikšanās, kuras galvenā sarunu tēma ir sadarbība enerģētikas jomā un attīstība Visaginas atomelektrostacijas būvniecības projektā. Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis informē, ka ir panākta vienošanās par koncesijas līgumu, kas atrunā būtiskākos dalības nosacījumus un ļauj virzīties uz nākamo projekta stadiju.

Valdis Dombrovskis Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    0:35 | 2012.03.08.

Top likums par Brīvības pieminekli un Brāļu kapiem

Varētu tapt atsevišķu likums par Brīvības pieminekli un Brāļu kapiem. Ja Saeima to pieņems, valstij būs jāsniedz sistemātisks atbalsts abi vēsturisko objektu uzturēšanai un restaurācijai. Līdz šim lielākās rūpēs gulas uz Rīgas pilsētas un sabiedrisko organizāciju pleciem. Valsts šogad Brāļu kapu restaurācijai atvēlēja tikai 25 tūkstošus. Kā uzsver kultūras pieminekļu sargātāji - Brīvības piemineklis un Brāļu kapi ir kļuvuši par valsts simboliem un valstij ir jāuzņemas arī atbildība, tāpēc īpašs likums ir ļoti nepieciešams.

Rīgas Brāļu Kapu ansambļa ainaviskais plānojums sasaucas ar līdzīgām piemiņas vietām citviet Eiropā, bet unikāli un tikai mums raksturīgi šie kapi ir ar savu saturu un tēlu sistēmu. Šai ziņā MA profesors, mākslas vēsturnieks Ojārs Spārītis Kārļa Zāles veikumu vērtē kā ģeniālu. Pēc Spārīša domām brāļu kapi aicina aizdomāties par mūsu valsts radīšanas cenu:

Spārītis

Brīvības cīnītāju pēcteču pienākums ir izrādīt cieņu, pienācīgi rūpējoties par Brāļu kapiem. Tomēr līdz šim tas noticis kampaņveidīgi, vairāk pēc sabiedrisko organizāciju iniciatīvas. Abi vēsturiskie objekti ir Rīgas pilsētas aprūpē un kā stāsta pieminekļu aģentūras pārstāvis Guntis Gailītis valsts šogad Brāļu kapu restaurēšanai atvēlējusi tikai 25 tūkstošus.

Gailītis

Pēc Rīgas pieminekļu aģentūras aprēķiniem Brāļu kapu restaurācijai ir vajadzīgi 7 miljoni latu. Ja tiks pieņemts īpašais likums tad Brāļu kapiem būs noteikta kultūrvēsturiskā vērtība. Tas liktu valstij maksāt savu artavu un sistemātiskāk rūpēties par abu pieminekļu saglabāšanu. Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis

Dambis

Iniciatīva par abu pieminekļu īpašo likumu Saeimas gaiteņos jau cilāta divus gadus. Nu par to interesi izrādījusi Nacionālā apvienība, kas sola strādāt pie šī likuma. Ja pieņems likumu par Brāļu kapiem un Brīvības pieminekli, būs arī īpaši kārtības noteikumi un bargāki sodi par kaitnieciskām un cieņu aizskarošām darbībām to pakājē.

Dace Krejere Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:11 | 2012.03.08.

Saeima neatbalsta priekšlikumu aizliegt rituālo kaušanu

Saeima šodien neatbalstīja deputāta Ingmāra Līdakas (ZZS) priekšlikumu aizliegt rituālo kaušanu jeb pēc "halal" metodes, par ko asus protestus izteikusi Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome.

Kā norādīja Līdaka, pirms vairāk nekā diviem gadiem steigā pieņemtais tiesiskais regulējums par dzīvnieku kaušanu reliģiskajiem rituāliem nav sasniedzis mērķi - nest ekonomisko labumu tautsaimniecībai, tāpēc ir no likuma izslēdzams. Līdaka arī pauda šaubas par uzņēmējiem, kas nodarbojas ar šo biznesu.

Par Līdakas priekšlikumu balsoja 22 deputāti, pret bija 36, bet atturējās 12 tautas kalpi. Savukārt 18 deputāti balsojumā nepiedalījās.

Kā liecina Pārtikas un veterinārā dienesta dati, kopumā pagājušajā gadā Latvijā saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām metodēm nokauti 2317 liellopi jeb 2,5% no kopējā nokauto liellopu skaita un 269 aitas jeb 2,4% no kopējā nokauto aitu skaita.

Vjačeslavs Dombrovskis, Imants Parādnieks Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    0:55 | 2012.03.08.

Suitu galvaspilsētā jaunā ražotne rada smaku

Liepājas reģionālās vides pārvalde uzsākusi administratīvo lietvedību pret Alsungas zivju miltu ražotni SIA "Venta FM", kas Kauliņas upē nopludinājusi neattīrītus notekūdeņus. Pēc iedzīvotāju protestiem un sūdzībām par neciešamo smaku, kas izplatījās Alsungas centrā, uzņēmums notekūdeņus upē vairs nepludina. Vides inspektori atklājuši vēl citas nepilnības ražotnē, ko uzņēmuma vadība sola novērst šī mēneša laikā. Jaunuzceltā ražotne Alsungā savu darbību uzsāka tikai pagājušā gada novembrī, bet tā jau nonākusi viedokļu krustugunīs.

Alsungas centrā, izkāpjot no automašīnas, gaisā šoreiz nav jūtama smaka, par kuru stāsta vietējie iedzīvotāji Gunārs, Esmeralda un Igors, taču viņu piedzīvotais atgādina šausmu filmu par beigtām zivīm, kuru smaka izplatās pa visu suitu galvaspilsētu. Savukārt Alsungas iedzīvotājs Jānis Gulbis stāsta, ka pēc rīkotajiem protestiem un sūdzībām izdevies panākt galveno - upītē vairs neietek smakojošais ūdens, tajā pašā laikā viņš domā, ka ražotne uzbūvēta nelikumīgi, jo nav stāstīts, kas te īsti tiks ražots.

No Alsungas būvvaldes vietējie saņēmuši lakonisku atbildi - viss noticis likumīgi. Alsungas novada domes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls uzskata, ka situācija nav īsti normāla. Projekts īstenots novadu reformas laikā, kad lēmumus par šo projektu pieņēma gan Kuldīgas rajona, gan Alsungas novada būvvalde. Tikmēr bijušais pagasta padomes priekšsēdētājs Gunārs Bloks uzskata, ka pašvaldības galvenais uzdevums bija radīt Alsungā jaunas darba vietas. Ražotnē pašlaik strādā 14 cilvēki, 11 no tiem ir Alsungas iedzīvotāji.

Problēmas jānovērš patiešām būs, tā pēc veiktās pārbaudes atzīst Liepājas reģionālās vides pārvaldes direktores vietnieks Roberts Bērziņš. Viņš skaidro, ka B kategorijas ražotnei sabiedriskā apspriešana nav bijusi obligāta prasība.

Ierosināta administratīvā lietvedība pret "Venta FM" par neattīrītu notekūdeņu novadīšanu vidē. Šobrīd jau neviens vairs nevar izmērīt, cik daudz smakojošā ūdens ieplūdis līkumotajā Kauliņas upē. Uzņēmuma direktors Jānis Zoldners nenoliedz, ka pieļautas kļūdas. Kamēr tika regulētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas sākotnējā projektā pat nebija paredzētas, netīrais ūdens ieplūda upē. Pēdējo divu nedēļu laikā atsevišķi trūkumi jau novērsti, stāsta uzņēmuma vadītājs. Zivju smaka ražotnes apkārtnē ir jūtama, taču daudz mazāk nekā agrāk.

Šodien vides inspektori sola veikt Alsungas attīrīšanas iekārtās ieplūstošo notekūdeņu mērījumus. Pagaidām pamata runāt par uzņēmuma slēgšanu neesot, spriež vides inspektors.

"Venta FM" notekūdeņi pašlaik daļēji nonāk vietējās Alsungas attīrīšanas iekārtās, savukārt pārējais tiek vests uz Vērgali, un tas uzņēmumam rada papildus izmaksas.

Alsungas zivju miltu ražotne sāka darboties pagājušā gada novembrī. Kopējās projekta izmaksas ir aptuveni 3 miljoni latu, daļa Eiropas Savienības līdzfinansējums. No Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumiem atvestos pārpalikumus Alsungā pārstrādā zivju miltos un eļļā, ko "Venta FM" eksportē uz Dāniju.

Foto: I.Ozola/LR

Inga Ozola Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    5:24 | 2012.03.08.

Valsts prezidents apsveic Starptautiskajā sieviešu dienā

Ļoti cienījamās Latvijas sievietes!

Vēlos uzrunāt ikvienu no Jums, kuru priecē apsveikumus Starptautiskajā sieviešu dienā!

Svētki ir radīti priekam, pozitīvām emocijām un labām domām. Svētki, kas izceļ sievietes lomu sabiedrībā, ir divkārt nozīmīgs notikums, jo šī ir diena, kad mūsdienu straujajā dzīves ritmā varam pateikt paldies sievietei par to apbrīnojamo prasmi, kas viņai dod spēku būt mīlošai mātei, sievai vai meitai, cienījamai darba kolēģei, izcilai personībai un vienkārši sirsnīgam, gaišam cilvēkam!

Sievietes padoms un dzīves redzējums ir vitāli nepieciešams mums - vīriešiem, lai pasaule kļūtu labāka, gudrāka un cilvēcīgāka!

Lai Jums visām šajā pavasarīgajā dienā daudz skaistu sveicienu! Lai apkārtējo cieņa un mīlestība Jūs pavada ikvienā dzīves solī!

2012.03.08.

Veiks bezmaksas krūšu veselības pārbaudi sievietēm

Starptautiskajā Sieviešu dienā Rīgas poliklīnikas "Pulss 5" mediķi dosies uz Valmieru, Bausku, Daugavpili un Gulbeni, lai sievietēm veiktu bezmaksas krūšu veselības pārbaudi. Krūšu veselības pārbaude tiks veikta ar īpašu gaismas lampu, kas ļauj sievietēm caurskatīt krūtis un agrīni pamanīt anomālijas. Poliklīnikas direktore Ināra Janičenoka stāsta, ka laikus atklāta slimība ir ārstējama, tādēļ sievietēm dāvina pirmo soli ceļā uz veselām krūtīm.

Bezmaksas krūšu veselības pārbaude sievietēm šajā dienā tiks veikta arī medicīnas centrā "Elite".

Ināra Janičenoka Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    0:41 | 2012.03.08.

Botāniskajā dārzā visu martu ir apskatāma acāliju izstāde

Latvijas Universitātes (LU) Botāniskajā dārzā visu martu ir apskatāma acāliju izstāde, savukārt šodien izstāde būs atvērta apmeklētājiem no plkst.9 līdz 21 vakarā, informē LU preses centrs. Tā kā plaukst arvien jaunas šķirnes, izstāde ik nedēļu papildinās ar tikko uzziedējušiem acāliju krūmiem.

Acālijas Latvijā ir siltumnīcas puķes, tomēr to ziedēšana ziemā un agrā pavasarī ir pirmais pavasara sveiciens ar baltiem, dažādu nokrāsu sārtiem un violetiem ziediem. Pašlaik pilnā plaukumā ir vidēji un vēlu ziedošās acāliju šķirnes.

Pavisam dārza kolekcijā ir 124 acāliju šķirnes un hibrīdi no Rietumeiropas, Krievijas, Ukrainas un Latvijas. No tām daudzas LU Botāniskajā dārzā aug vairāk nekā 50 gadus, un ziedu vainags sasniedz divu metru apkārtmēru. LU Botāniskajā dārzā ir Baltijā lielākā acāliju kolekcija. To sāka veidot jau 20.gadsimta trīsdesmitajos gados. Kopš 1956.gada profesors Rihards Kondratovičs turpina šo darbu un nodarbojas arī ar acāliju selekciju.

Foto no LU Botāniskā dārza arhīva

2012.03.08.

Straupes sieviešu klubiņš "Dzirkstelīte" izrauj no ikdienības

Nebeidzamu darbu ritms - kūts, ģimenes aprūpēšana, vasarās dārzs - tāda lielākoties ir lauku sievietes ikdiena. Bet Straupes sieviešu klubs "Dzirkstelīte" savā darbībā apliecina, ka var citādi. Arī lauku sieviete var izrauties no ikdienas rutīnas - mācīties gleznot, pērļot, doties uz baseinu, piedalīties novada sabiedriskajā dzīvē.

Sieviešu kluba "Dzirkstelīte" vadītājai Antrai Mārtiņjēkabai ikdiena ir tāda pati, kā daudzām lauku sievietēm, jo kūtī ir ap 30 slaucamu govju un citi lopiņi, kas prasa aprūpi. Bet tagad viņa jau vairākus gadus mudina sava novada sievas izrauties no pierastības. Kluba nodarbībās sievas tiekas ik nedēļu - apgūst jaunas prasmes pērļošanā, gleznošanā, tapošanā. Pagājušajā vasarā Straupē rīkota arī lauku sieviešu nometne. Un kur nu vēl piedalīšanās dažādos novada sabiedriskajos un kultūras pasākumos! Taujāta, ko tad vīri saka par tādām aktivitātēm, Antra tikai atsmej, ka sievietei jābūt gudrai. Kopā ar Antru dodamies uz tautas namu, kur jau sapulcējušās pārējās kluba dalībnieces. Tobrīd viņas sastopu nevis pie kāda no rokdarbiem, bet gan remontējot klubam pašvaldības atvēlēto telpu. Un tad jau varu skatīt gluži vai izstādi - tiek izliktas gleznas, izgatavotās rotas, kas savā daudzveidībā un greznumā varētu sacensties ar prasmīgu juvelieru veikumu.

Uz brīdi sieviešu kluba nodarbībā ielūkojas arī Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents, viņš ar vīrieša skatu vērtē sava novada sieviešu darbošanos. Bet Straupes sieviešu klubam jau atkal jaunas ieceres, ko vēl apgūt. Kad būs izremontētas kluba telpas, mācīsies aušanu un mašīnadīšanu - jaunas prasmes, ko apgūt, vienmēr vēl varot atrast.

Foto no pargaujasnovads.lv

Gunta Matisone Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:37 | 2012.03.08.

Atcelts pirmās instances spriedums par "Palink" maksātnespēju

Augstākās tiesas Senāts šodien atcēlis pirmās instances spriedumu par lielveikalu ķēdes "IKI" un "Cento" apsaimniekotāja operatora "Palink" maksātnespējas procesa sākšanu. Tas gan nenozīmē, ka lieta ir izbeigta, jo Kurzemes rajona tiesai maksātnespējas pieteikums būs jāskata atkārtoti. "Palink" par lēmumu pauž gandarījumu, savukārt, maksātnespējas pieteikuma iesniedzēja Sergeja Guščina pārstāvji spriedumu nekomentē. Pirms Senāta sēdes pie Augstākās tiesas nama šodien pulcējās vairāki desmiti piketētāju, kas iebilda pret "Palink" maksātnespējas atcelšanu.

Lēmumu par "Palink" maksātnespējas procesu 5. janvārī pieņēma Kurzemes rajona tiesa, pamatojoties uz privātpersonas Sergeja Guščina pieteikuma, kurā viņš norāda uz cesijas ceļā no būvniecības uzņēmuma "Landekss" iegūtu 30 000 eiro "Palink" parādu. Protestu pret šādu spriedumu iesniedza ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs Arvīds Kalniņš. Viņa lūgums šodien tika apmierināts.

Nedz Maksātnespējas procesa pieteicēja privātpersonas Sergeja Guščina advokāts Viesturs Zauls, nedz maksātnespējas procesa administratore Gundega Rozmisa spriedumu komentēt nevēlējās. Daudz runīgāki bija "Palink" pārstāvji. Uzņēmuma rīkotājdirektore Dace Zunde norādīja, ka jau no paša sākuma ticējusi, ka pirmās instances lēmums bijis nepamatots. Uzņēmums arī ir gatavs arī tālākajai tiesvedībai. "Palink" advokāts Lauris Liepa, stāsta, ka spriedums ietekmēs turpmāko "Palink" darbu.

Tiesas procesam līdzi sekoja līdzi arī maksātnespējas procesa administratoru asociācijas padomes priekšsēdētājs Ilmārs Krūms, kurš uzsver, ka spriedums ir svarīgs precedents šādām lietām nākotnē.

Pirms Augstākās tiesas Senāta sēdes pie tiesas nama šodien pulcējās vairāki desmiti piketētāju, kas iebilda pret "Palink" maksātnespējas atcelšanu. Pasākuma laikā tika izspēlēta improvizēta sprieduma pasludināšana. Protestu organizēja biedrība Antiglobālisti", Apvienotā daudznozaru arodbiedrība, biedrība "Gustava Celmiņa centrs", kas uzskata, ka aiz "Palink" maksātnespējas atcelšanas stāv Eiropas Komisija un Rietumvalstu vēstnieki, kas aizstāv savus uzņēmumus, ignorējot Latvijas uzņēmumu intereses.

Foto no ogrenet.lv

Jānis Zariņš Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    4:05 | 2012.03.07.

Ušakovs rosina ievest bezmaksas sabiedrisko transportu visiem Rīgas skolēniem

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) pēc sarunām ar pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" un Rīgas domes finansistiem rosina jau no šā gada 1.septembra ievest bezmaksas sabiedrisko transportu visiem Rīgas skolēniem līdz 12.klasei. Par to Ušakovs informēja savā mikroblogošanas vietnes "Twitter" kontā.

Ušakova vietnieks Andris Ameriks šodien žurnālistiem stāstīja, ka no 1.septembra Rīgas sabiedriskais transports varētu būt pieejams bez maksas skolēniem no 1. līdz 9.klasei, kā arī visiem daudzbērnu ģimeņu bērniem, proti, arī tiem daudzbērnu ģimeņu bērniem, kas mācās vidusskolas klasēs. Patlaban sabiedriskajā transportā bez maksas var braukt skolēni no 1. līdz 4.klasei.

Lai no 1.septembra sabiedrisko transportu bez maksas nodrošinātu arī 5.-9.klases skolēniem, domes budžetā papildu būtu nepieciešams paredzēt aptuveni miljonu latu, liecina sākotnējie pašvaldības speciālistu aprēķini.

Pašlaik bez maksas sabiedrisko transportu var izmantot 1.-4.klašu skolēni, bet 5.-12.klašu skolēni, iegādājoties mēnešbiļetes, saņem 60% atlaidi.

Andris Ameriks Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    0:57 | 2012.03.07.

Nākamnedēļ Latvijas rietumos varētu iestāties meteoroloģiskais pavasaris

Nākamās nedēļas laikā Latvijas rietumos varētu iestāties meteoroloģiskais pavasaris - diennakts vidējā gaisa temperatūra rietumu rajonos būs virs nulle grādiem, aģentūru LETA informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.

Meteoroloģiskais pavasaris sākas tad, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili paaugstinās virs nulles atzīmes. Pašreizējās prognozes liecina, ka Latvijas rietumos diennakts vidējā gaisa temperatūra virs nulles atzīmes paaugstināsies nākamās nedēļas laikā, bet Latvijas austrumos tas notiks vēlāk, proti, marta trešajā dekādē.

Salīdzinot ar vēsturiskajiem datiem, sagaidāms, ka meteoroloģiskais pavasaris šogad Latvijas rietumos ienāks agrāk, jo ilggadējie dati liecina, ka šai vietā diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs nulles atzīmes ir ap 18.martu, savukārt Latvijas austrumos - 28.-29.martā.

Neskatoties uz to, ka arvien vairāk, sākot ar rietumiem, Latvijā ienāks pavasaris, nav izslēgts, ka gaisa temperatūra agrās rīta stundās, kad debesis nav aizklājuši mākoņi, ievērojami pazemināsies zem nulles. Kā skaidroja sinoptiķi, nav nekas pārsteidzošs, ja pavasarī gaisa tempera agrās rīta stundās pazeminās līdz mīnus 5 grādiem un vēl zemāk, jo saule no rīta vēl nav paspējusi sasildīt gaisu. Tai pat laikā dienā saule gaisu spēj sasildīt līdz plus 5, plus 10 grādiem, līdz ar to diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili paaugstinās virs nulles atzīmes.

Latvijā astronomiskais pavasaris iestāsies 20.martā plkst.7.14. Katru gadu astronomiskā pavasara iestāšanās laiks nedaudz atšķiras laika skaitīšanas sistēmas dēļ.

Latviešu ticējumos teikts: kāds vējš pūš, pavasarim iestājoties, tāds pūš visu vasaru. Tāpat minēts, ka agrs pavasaris nesola labu vasaru un, ja pavasarī sniegs ātri nokūst, tad vasarā būs plūdi. Ja pavasarī pirmie izplaukst bērzi, tad būs sausa vasara, ja pirmie plaukst alkšņi, tad slapja vasara, bet, ja abi plaukst reizē, tad vidēja vasara.

2012.03.07.

LTRK: Nacionālā attīstības plāna apspriešanas gaita rada pamatu uztraukumam

Pēc sabiedriskās organizācijas domām līdzšinējais plāna variants ir nekvalitatīvs un ved valsti uz nekurieni. Jau stāstījām, ka vakar, ņemot vērā ministru viedokļu dažādību, valdība tā arī nespēja vienoties par prioritātēm Nacionālajā attīstības plānā. Stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Jānis Endziņš Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    0:38 | 2012.03.07.

Lidostā "Rīga" aiztur narkokurjeru ar vēderā paslēptu aptuveni vienu kilogramu kokaīna

Svētdien lidostā "Rīga", ieceļojot no Argentīnas, aizturēts narkokurjers, kurš vēderā dobumā mēģināja ievest aptuveni vienu kilogramu kokaīna, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Narkotikas bijušas iepakotas vairākos plastikāta maisiņos. Viena kilograma mazumtirdzniecības kokaīna cena ir vairāk nekā 50 000 latu. Policija šā gada sākumā atklāja, ka tieši pēdējo gadu laikā pieaugusi tendence Latvijas valstspiederīgajiem iesaistīties narkotiku pārvadāšanas "biznesā". Tas esot saistīts ar ieilgušo ekonomisko krīzi, kad daudzi zaudējuši darbu un līdz ar to arī ienākumus. Tā, piemēram, janvāra beigās Valsts policija informēja, ka vairākās Eiropas un Dienvidamerikas valstīs tiesas procesus gaida līdz 20 narkokurjeriem no Latvijas.

Dažādās valstīs aiz restēm esošo Latvijas valstspiederīgo vecums ir no 18 līdz 40 gadiem, kuri pārsvarā ir no Vidzemes reģiona. Šie kurjeri galvenokārt esot meklēti savu paziņu vidū, daļa no viņiem bija nonākuši naudas grūtībās. Izmeklēšanā noskaidrots, ka kurjeram par vienu veiksmīgu narkotiku kontrabandas pārvešanas gadījumu maksāts no 2000 līdz 3000 eiro. Savukārt vervētāji par katru atrasto kurjeru saņēmuši ap 500 eiro.

2012.03.07.

Reģistrēts šogad pirmais meža ugunsgrēks

Otrdien Skrundas novadā reģistrēts šogad Latvijā pirmais meža ugunsgrēks, Latvijas Radio teica Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Viktorija Šembele.

Liesmas plosījušās 21,4 hektāru platībā. Meža jaunaudzē nodega dažādu sugu koki no 60 centimetriem līdz pat četru metru augstumam.

Pagājušajā gadā pirmais meža ugunsgrēks tika reģistrēts 14.aprīlī, kad Daugavpils novadā dega mežs 7000 kvadrātmetru jeb 0,7 hektāru platībā, savukārt 2010.gadā pirmais meža ugunsgrēks tika reģistrēts 11.aprīlī, kad Inčukalna novadā dega mežs 600 kvadrātmetru platībā.

Savukārt Liepājā otrdien reģistrēts šogad jau trešais kūlas ugunsgrēks, pastāstīja VUGD preses pārstāve Šembele.

Viktorija Šembele Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    0:41 | 2012.03.07.

Rīgā veicinās kulinārā tūrisma attīstību

Rīgas restorāni tūrisma projektā ar labākajiem Latvijas produktiem centīsies piesaistīt viesus. Ik mēnesi ēdienkartēs tiks iekļauts kāds ēdiens, kas prezentēs vienu Latvijas vietējo zemnieku un ražotāju produktu. Tūristu skaits Latvijā arvien pieaug, tādēļ uzsākts projekts, lai sekmētu arī kulinārā tūrisma attīstību. Savukārt pavāri šajā projektā cer veidot valsts kulināro identitāti. Projektā piedalās restorāns "Vincents", "Fazenda", "Kaļķa vārti", "Vīna studija" un citi.

Rīgas tūrisma attīstības birojs nākamo gadu pasludinājis par ēšanas gadu. Rīga centīsies piesaistīt viesus kā gaumīgi garšīgā galvaspilsēta. Labākie šefpavāri no 25 restorāniem un kafejnīcām pieteikuši dalību projektā, lai prezentētu latviešu produktus savos ēdienos. Tūrisma biroja vadītāja Vita Jermoloviča stāsta, ka 30% pērn aptaujāto tūristu vēlas atgriezties Rīgā tieši ēdiena dēļ.

Projekta tapšanā piedalās Pavāru klubs un Pavāru ģilde. Paši pavāri veidoja šī gada kalendāru un katrā mēnesī restorāni izmantos vienu īpašu Latvijas vietējo produktu, kas tiks pagatavots dažādos veidos. Piemēram, marts pasludināts par piena produktu mēnesi, aprīlis būs bērzu un kļavu sulu mēnesis, bet jūnijs - zemeņu mēnesis un jūlijs - kartupeļu mēnesis. Pavāru kluba pārstāvis, restorāna "Bergs" šefpavārs Kaspars Jansons norāda, ka ir laiks Latvijai radīt jaunu kulināro identitāti. Jansons arī uzsvēra, ka jaunajiem pavāriem svarīga slaveno šefpavāru kā Mārtiņa Rītiņa piemērs un dalība šajā projektā, strādājot kopīgam mērķim, lai Rīga būtu kulinārā galvaspilsēta. Pats Rītiņš jauno projektu vērtē atzinīgi un uzskata, ka pavāriem arvien jārada jauni ēdieni, kas kļūtu tradicionāli mūsu valstī.

Tūristu skaits Rīgā ar katru gadu pieaug, tādēļ ar jauno gardēžu projektu cer popularizēt arī Latvijas produktus un ēdienus. Lai sekmētu kulinārā tūrisma attīstību, taps arī īpašs Rīgas šefpavāru ceļvedis un Garšu kalendārs 2013.gadam.

Sintija Ambote Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    2:58 | 2012.03.07.

Ķīļa ieplānotās izmaiņas Izglītības ministrijā vērtē piesardzīgi optimistiski

Izglītības ministra Roberta Ķīļa ieplānotās izmaiņas Izglītības ministrijā, reformējot tās struktūru un samazinot darbinieku skaitu ir vērtējamas piesardzīgi optimistiski, trešdien Latvijas Radio pauda bijusī izglītības ministre, patlaban Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete. Viņu gan bažīgu dara vēlme apvienot sportu, jaunatnes politiku un valodas jautājumus zem viena departamenta.

Ina Druviete Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    0:39 | 2012.03.07.

Dzelzceļa avārijas vietā Naujenes pagastā notiek piesārņojuma likvidācija

Šobrīd Kraujā, vietā, kur šī gada sākumā no sliedēm nogāja un apgāzās 16 kravas vilciena cisternas un augsnē izlija teju divi simti tonnu ķīmisko vielu, rit augsnes virskārtas noņemšana, kā arī grunts un gruntsūdeņu attīrīšana. Situācija piesārņotajā vietā uzlabojas, saka vides speciālisti. Tuvākajā laikā kļūs arī zināmi pēdējo ņemto gaisa, ūdens un augsnes paraugu analīžu dati.

Divi mēneši pagājuši kopš iespaidīgās dzelzceļa avārijas Naujenes pagastā, netālu no Kraujas ciema, kad no sliedēm noskrēja 17 cisternas un 16 apgāzās. Tad no piecām cisternām noplūda gandrīz divi simti tonnu naftas produktu un videi kaitīgu ķīmisku vielu. Apkārtnē bija jūtama smaka, bet saārdītā teritorija ap dzelzceļu liecināja par avārijas vērienīgumu.

Šobrīd situācija krasi atšķiras no tās, kāda tā bija 9.janvāra rītā, atzīst Daugavpils reģionālās vides pārvaldes direktore Dace Tabūne - Zučika. Viņa nemitīgi seko situācijai un šobrīd rāda, kā uz beigām rit piesārņojuma likvidācija.

Šobrīd liela piesārņojuma daļa jau ir savākta, stāsta Daugavpils reģionālās vides pārvaldes vadītāja, izvestas ap divtūkstoš tonnas piesārņotās augsnes un savāktas aptuveni 35- 38 tonnas tehniskā šķīdinātāja, diennaktī tehnikai no grunts izdodas atsūknēt vidēji kubikmetru piesārņojuma. Tikmēr pašā Kraujas ciemā rit ierasta ikdienas dzīve, būtiskas problēmas, piemēram, ar dzeramo ūdeni un bažām par saindēšanos nav, stāsta šejienieši.

"Mēs ūdeni ikdienā lietojam tikai no ūdensvada, bet ūdensvads nāk no ciemata, tāpēc draudu veselībai nav. Cita runa, kas notiek ar tiem dīķiem un akām, kas atrodas tuvāk dzelzceļam, tur varētu būt problēmas."

Šobrīd ir saņemta viena reāla sūdzība par peldošiem naftas produktiem akā no aptuveni 2,5 km attālumā no avārijas vietas dzīvojoša iedzīvotāja. Piesārņojums ir, atzīst Veselības inspekcijas Latgales kontroles nodaļas vecākā higiēnas ārste Ludmila Vainiņa. Vides un veselība dienesti situāciju šajā apvidū kontrolē, tiek ņemti paraugi un tieši šo gadījumu nesaista ar avāriju, jo līdz šim piesārņojums akās tieši ap avārijas vietu nav atklāts. Šodien vai rīt kļūs zināmi jaunākie dati par situāciju Kraujā vides jomā, stāsta Daugavpils reģionālās vides pārvaldes direktore Dace Tabūne - Zučika. Situācija avārijas vietā tiks uzraudzīta nemitīgi, īpaši līdz ar siltāku laiku un paliem, tad arī darbs piesārņojuma likvidatoriem būs lielāks. Prognozē vides pārvaldē.

Šobrīd ap avārijas vietu ir noņemts 30 - 50 centimetrus biezs piesārņotās augsnes slānis, kad tas tiks izvests pilnībā, šajā teritorijā tiks uzbērta jauna augsne, tā jau sagatavota, bet vides kontrole šajā vietā vēl turpināsies ilgāku laiku.

Foto: S.Smagare/Latvijas Radio

Silvija Smagare Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    4:13 | 2012.03.07.

Ķīlis: Pēc reformas Izglītības ministrija būs maza, efektīva un motivēta

Pēc reformas Izglītības ministrija būs maza, efektīva un motivēta. Tā savu iestādi redz izglītības ministrs Roberts Ķīlis, kurš šodien iepazīstināja ar gaidāmo reorganizāciju. Jau tuvākajā laikā ministrijā samazināsies darbinieku, departamentu un priekšnieku skaits. Tas pēc Ķīļa vārdiem ļaus no ierēdņiem prasīt atbildīgāku darbu, bet ministriju padarīt tādu, kurā nenosmok izglītības uzlabošanas idejas. Premjers izglītības ministra iniciatīvu jau novērtēja pozitīvi, savukārt nozares pārstāvji savos komentāros ir piesardzīgi.

Izglītības ministriju kā birokrātisku un smagnēju institūciju raksturo gan tie, kuri gribējuši skaidrot kādu ar bērnu izglītošanu saistītu jautājumu, gan nozares profesionāļi. Pat skolotāju arodbiedrībai, kas ar ministriju ikdienā strādā bieži, ir sanācis apmaldīties birokrātiskajos gaiteņos. Arodbiedrības vadītāja Ingrīda Mikiško no savas pieredzes zina teikt - "dabūt cauri" kādu jautājumu Vaļņu ielā ir ļoti grūti.

Šodien izglītības ministrs nāca klajā ar savas ministrijas reorganizācijas plānu, kas varētu atvieglot arodbiedrības darbu. Ja agrāk, lai "dabūtu cauri" kādu jautājumu arodbiedrībai bija jāapstaigā 7 priekšnieki, tad pēc reformas Roberts Ķīlis sola, ka būšot tikai 4. Tāpat ir samazināts departamentu skaits. Darbu zaudēs ceturtā daļa darbinieku, te gan ieskaitītas arī likvidētās vakances. Ietaupītās algas, kā ministrs Roberts Ķīlis stāsta savā video blogā, ļaus motivēt labākos darbiniekus un līdz ar to padarīt ministriju par labāko.

Par cilvēkiem, kuri paliks vai zaudēs darbu Ķīlis pagaidām nevēlas runāt, jo novērtēšana vēl turpinās. Uz vadītāju vietām ļoti iespējams tiks sludināti konkursi. Augstākās izglītības padomes vadītājs Jānis Vētra atzīst, ka ministrijas problēmas varētu risināt labāka savstarpēja koordinācija, nevis departamentu apvienošana. Olimpiskās komitejas vadītājs Aldons Vrubļevskis savos komentāros ir atturīgs, jo vēl maz zināms, kā izpaudīsies sporta departamenta apvienošana ar jaunatnes un valodas lietām.

Premjers Valdis Dombrovskis Izglītības ministrijas reorganizāciju jau iepriekš vērtēja pozitīvi un izteica cerību, ka Ķīla piemēram sekos arī citi ministri. Par valsts iestāžu reformām jau gadus trīs runā valdības sadarbības partneri - arodbiedrības un uzņēmēji. Pagaidām gan arodbiedrības par pirmajiem soļiem šajā virzienā nebija informētas.

Dace Krejere Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:07 | 2012.03.06.

Rīgas dome aizliedz visus 16. marta pasākumus

Pamatojot ar drošības apsvērumiem, Rīgas dome aizliegusi visus 16.martā pieteiktos gājienus un piketus. Arī citus gadus pašvaldība lēma identiski, taču tiesa vēlāk pasākumus rīkot atļāva.

Pieteikumu pasākumu rīkošanai 16.martā šogad ir vairāk nekā citus gadus. Drošības policija to saista ar valodas referenduma nerimstošajām kaislībām. Kopumā astoņi pieteicēji vēlas rīkot gan leģionāru piemiņas gājienus ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, gan protestēt pret, kā viņi to sauc, "nacisma atdzimšanu". Pieteiktie pasākumi ir viens otru izslēdzoši, jo plānoti vienos laikos. Līdzīgi kā citus gadus, pilsētas izpilddirektors, šajā gadījumā vietas izpildītājs Māris Kalve, nolēma aizliegt visus pasākumus, stāsta viņa pārstāvis Uģis Vidauskis. Policija gan nelūdza aizliegt gājienus un piketus. Rīgas reģiona policijas pārstāvis Andrejs Grišins sola, ka policija nodrošinās kārtību.

Neapmierināti komisijas sēdi pamet Gustava Cemiņa centra pārstāvji, kuri, kā ierasts, bija pieteikuši leģionāru piemiņas gājienu. Centra vadītājs Igors Šiškins, atgaiņājoties ar rokām, runāt atsakās. Noprotams, ka viņš vaino medijus, kuru saceltā ažiotāža traucējusi pasākuma saskaņošanai. Šiškins iepriekš TV3 raidījumam "Nekā personīga" atklāja, ka uz 16.martu aicinās cīņu biedrus no Ukrainas, Vācijas un Itālijas.

Runātīgāks bija cits pasākuma pieteicējs - Uldis Freimanis, kurš vēlējās nepieļaut, lai antifašistiskās organizācijas Brīvības pieminekļa apkārtnē apsaukātu karavīrus. Viņaprāt, drošības apdraudējums šogad nav lielāks kā citkārt. "Apvienības pret nacismu" pārstāvis Jānis Kuzins skaidro, ka organizācijas vienīgais mērķis ir nepieļaut leģionāru piemiņas gājienu. Ja tas nenotiks, tad biedrībai vairs nav pamata organizēt savu piketu pret nacistiskās Vācijas pusē karojošo maršēšanu pie Brīvības pieminekļa. Organizācijai nav iebildumu pret kritušo pieminēšanu kapos Lestenē. Atsevišķi pasākumu pieteicēji jau pauduši apņēmību pārsūdzēt domes lēmumu tiesā. Pēdējos gados tiesa gājienus un piketus ir atļāvusi.

Foto: J.Cinkus/Latvijas Radio

Matīss Arnicāns Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:03 | 2012.03.06.

Valdībai neizdodas rast vienprātību par jaunā Nacionālā attīstības plāna prioritātēm

Valdība šodien uzklausīja Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam prioritāšu pamatojuma ziņojumu, tomēr tā arī nespēja rast vienprātību par topošā dokumenta prioritātēm. Gandrīz katram ministram bija savs viedoklis un vēlmes attiecībā uz NAP iekļaujamo informāciju, dokumenta prioritātēm, to daudzumu un fokusu, dokumenta apjomu un izvirzīto vadmotīvu.

Tāpēc konkrēto ziņojumu šodien tikai konceptuāli akceptēja, un diskusijas valdībā turpināsies pēc divām nedēļām. Līdz tam laikam ministriem kopā ar Pārresoru koordinācijas centru uzdots piestrādāt pie NAP prioritāšu skaidrojuma atšifrējuma. Piedāvātā NAP2020 vadmotīvs bija "gudra izaugsme", bet prioritātes - "cilvēka drošumspēja", "tautas saimniecības izaugsme" un "izaugsmi atbalstošas teritorijas".

Iepriekš tika plānots, ka, ņemot vērā apstiprinātās prioritātes, Pārresoru koordinācijas centrs izveidos trīs NAP 2014.-2020.gadam izstrādes darba grupas un pirmā NAP redakcija tiks sagatavota līdz maija beigām, bet 19.jūnijā to plānots apstiprināt vadībā. Tagad šie termiņi neizbēgami tiks pārbīdīti.

2012.03.06.

Lielveikalos pieejama jaunā Latvijas gurķu raža

Lielākajos mazumtirdzniecības veikalu tīklos pieejama jaunā Latvijas gurķu raža. To cena ir no 2,85 - 2,95 latiem par kilogramu.

Kā norāda SIA "Maxima Latvija" pārstāvis Ivars Andiņš, šodien kooperatīva "Baltijas dārzeņi" piegādātos Latvijas gurķus var nopirkt trīs lielākajos uzņēmuma veikalos Imantā, Purvciemā un Pleskodālē. Ražai pieaugot, jau no rītdienas tie būs pieejami visos "Maxima XX" un "Maxima XXX" veikalos Latvijā.

Arī SIA "Rimi Latvia" pārstāve Dace Valnere norāda, ka šodien jaunā Mārupes gurķu raža pieejama "Rimi" lielveikalos tirdzniecības centros "Spice", "Alfa", "Damme" un "Azur". Savukārt no rītdienas tie būšot pieejami visos hipermārketos un lielākajos "Rimi" veikalos. Palielinoties ražai, paredzēts, ka gurķi kļūšot lētāki.

"Iki" mārketinga vadītājs Raimonds Janševskis stāsta, ka Latvijā audzētie garie gurķi būs nopērkami no trešdienas. Tos iepirks no "Baltijas dārzeņiem". Bet "Elvi" veikalu apvienības komercdirektore Laila Vārtukapteine informēja, ka tīkla veikalos Latvijas gurķi būs pieejami marta vidū, jo šobrīd vēl notiek pārrunas ar piegādātājiem.

2012.03.06.

"airBaltic" līdz 2016.gadam veiks konsolidāciju par 330 miljoniem latu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība AS "Air Baltic Corporation" ("airBaltic") līdz 2016.gadam, samazinot izdevumus un palielinot ieņēmumus, veiks konsolidāciju par 330 miljoniem latu, paredz šodien valdībā izskatītais aviosabiedrības biznesa plāns. Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss pēc jautājuma izskatīšanas žurnālistiem teica, ka lielāko daļu no šīs summas veidos ieņēmumu palielināšana. Ieņēmumus var palielināt uz lidmašīnu piepildījuma rēķina, padarot efektīvāku maršrutu tīklu un cenu politiku, kā arī nodrošinoties pret degvielas riskiem.

Matīss arī informēja, ka saskaņā ar biznesa plānu "airBaltic" 2014.gadā plānot atgriezties pie peļņas. Kompānija arī kļūšot efektīvāka un nomainīšot reaktīvās lidmašīnas. Viņš norādīja, ka 2012.gadā valsts papildu ieguldījums "airBaltic" nebūs nepieciešams, bet, iespējams, 2013.gadā būs vajadzība finansēt pirmo iemaksu lidmašīnu nomaiņai.

Valdība šodien "airBaltic" biznesa plānu pieņēma zināšanai. "airBaltic" ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju.

2012.03.06.

Tiesā prasa atklāt deputātu - referenduma rosinātāju - vārdus

Tiesā prasa atļauju atklāt deputātu vārdus, kuri rosināja referendumu par otras valsts valodas ieviešanu. Pieteikumu iesniegusi privātpersona Gatis Puriņš, kurš ir "Vienotības" biedrs. Prasības iesniedzējs uzskata, ka vēlētājiem ir tiesības zināt, kādus likumprojektus kuri deputāti atbalsta. Savukārt Satversmes grozījumu atbalstīšana par otru valsts valodu, viņaprāt, ir pielīdzināma citām likumdošanas iniciatīvām.

Deputātiem ir jāatskaitās saviem vēlētājiem par paveikto, lai nākamajās vēlēšanās cilvēki var izdarīt motivētāku izvēli. Tā uzskata prasības iesniedzējs Gatis Puriņš. Viņaprāt, izmaiņas Satversmē arī ir likumdošanas iniciatīva un tāpēc nav nekāda pamata slēpt to deputātu vārdus, kuri parakstījās par krievu valodas referenduma rosināšanu. Gatis Puriņš uzsver, ka pieteikumu tiesā iesniedzis kā privātpersona, nevis "Vienotības" biedrs. Viņa prasību Adminstratīvā tiesa ir pieņēmusi un lietu ir ierosinājusi. Pašlaik tiesas datums nav zināms.

Tomēr Puriņš nav vienīgais, kuram interesē deputātu vārdi. Pagājušā gada nogalē Centrālajā vēlēšanu komisijā ar lūgumu atklāt deputātus, kuri parakstījās par referendumu, vērsās Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Kā stāsta CVK pārstāve Kristīne Bērziņa - atklāt deputātu vārdus, pēc komisijas domām, liedz Satversmē paredzētās pilsoņu tiesības, kā arī datu aizsardzības likums. Tas parakstu datu bāzi ļauj izmantot tikai nolūkā, lai noteiktu vēlētāju skaitu, kuri parakstījušies.

Līdz šim vienīgais deputāts, kurš publiski nav slēpis piedalīšanos parakstu vākšanā, ir Nikolajs Kabanovs. Saeimas komisija lēma, ka, parakstoties par krievu kā otro valsts valodu, Kabanovs nav ievērojis svinīgo solījumu un pārkāpis deputāta ētikas kodeksu. Pats Kabanovs toreiz pauda pārliecību, ka rīkojies savu vēlētāju interesēs.

Drīz pēc Kabanova rīcības vērtēšanas platformā "Manabalss" tika ierosināta parakstu vākšana, lai noteiktu juridisko atbildību par Saeimas deputāta zvēresta laušanu. Pašlaik par šo iniciatīvu ir savāktas gandrīz 14 tūkstoš balsis. Lai iniciatīva nonāktu Saeimā, pietiek ar desmit tūkstošiem.

Dace Krejere Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    2:57 | 2012.03.06.

Izskatīšanai valdības sēdē sagatavots valdības lēmumprojekts par NAP

Izskatīšanai valdības sēdē sagatavots valdības lēmumprojekts, kas paredz apstiprināt Pārresoru koordinācijas centra sagatavoto informatīvo ziņojumu un konceptuāli atbalstīt noteiktās Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam prioritātes. Pirms sēdes Nacionālā attīstības plāna izstrādes vadības grupas pārstāvji ar tām iepazīstināja žurnālistus. NAP 2014.-2020.gadam prioritātes ir - "Cilvēka drošumspēja", "Tautas saimniecības izaugsme" un "Izaugsmi atbalstošas teritorijas".

Jānis Zariņš Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    0:45 | 2012.03.06.

Dome grasās likvidēt pašvaldības uzņēmumu "Rīgas ĢeoMetrs"

"Rīgas ĢeoMetrs" ir pašvaldības uzņēmums, kurš uzrauga mērnieku darbu, bet vienlaikus arī pats veic topogrāfiskos uzmērījumus. Par uzņēmuma monopolstāvokli savulaik aizrādījusi Konkurences padome un citas institūcijas. Tā vietā, lai atteikties no komercdarbības veikšanas, dome nolēmusi "Rīgas ĢeoMetru" likvidēt pavisam, funkcijas sadalot starp citām iestādēm.

"Rīgas ĢeoMetra" vadītājs Gunārs Silabriedis pašvaldības plānu uzskata par nepārdomātu. Uzņēmumā, kurš uztur, koriģē un papildina visu Rīgas ģeodēzisko un kartogrāfisko informāciju, gadu gaitā izveidota vienota datu bāze. Ik mēnesi tajā veic izmaiņas par 200 hektāriem pilsētas teritorijas. Taču nav skaidrs, kā trīs iestādes to uzturēs, pauž Silabriedis. Turklāt nav saprotams, kā notiks pazemes telekomunikāciju tīklu uzmērīšana. Šo darbu atdošana privātām mērniecības firmām nebūtu pareiza, uzskata Silabriedis. Nevienam no esošajiem speciālistiem darbs Pilsētas attīstības departamentā, būvvaldē un informācijas tehnoloģiju centrā, kas pārņems "Rīgas ĢeoMetra" funkcijas, pagaidām nav piedāvāts.

Aizsardzības ministrija, kas ir atbildīga par ģeodēziskās politikas plānošanu valstī, ir ieinteresēta, lai sistēma funkcionētu, kā līdz šim un lai tā nenonāktu diletantu rokās. Ministrijas pārstāvis Airis Rikveilis skaidro, ka "Rīgas ĢeoMetra" pārziņā esošie jautājumi skar ne tikai Rīgas, bet visas valsts intereses.

Rīgas mērs Nils Ušakovs apliecina, ka Rīgas dome lēmumu likvidēt "Rīgas ĢeoMetru" nepārskatīs, jo uzskata, ka pašvaldībai nav jādarbojas mērniecības brīvajā tirgū. "Rīgas ĢeoMetru" plānots likvidēt līdz jūnijam. Bet Domes opozīcijas deputāti piekrīt uzņēmuma vadībai, ka dome lēmums ir juridisks brāķis un apdraud datu bāzu drošību.

Matīss Arnicāns Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:00 | 2012.03.06.

Līdz aprīļa vidum IZM likvidēs ap 50 amata vietu

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis ir pieņēmis lēmumu par IZM reorganizāciju, kas paredz būtiski optimizēt un vienkāršot ministrijas pārvaldes struktūru, samazinot birokrātiju un darbinieku skaitu. Paredzams, ka šī gada aprīļa vidū IZM sāks strādāt savā jaunajā veidolā. IZM reorganizācijas rezultātā iestādē tiks likvidētas aptuveni 50 amata vietas, proti no 234 līdz mazāk nekā 180 amata vietām, informēja izglītības un zinātnes ministra padomniece komunikācijas jautājumos Inita Blačforda.

IZM reorganizācija vienkāršos pārvaldes struktūru, līdzšinējo deviņu departamentu vietā izveidojot sešus - Izglītības departamentu, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamentu, Sporta, jaunatnes un valodas departamentu, Struktūrfondu, starptautisko lietu un finanšu instrumentu departamentu, Nodrošinājuma un finanšu departamentu, kā arī Politikas iniciatīvu ieviešanas un attīstības departamentu.

Spēcīgu departamentu izveide ļaus radikāli samazināt birokrātiju un dažādos pārvaldes līmeņus - piemēram, IZM nodaļu skaits saruks no 30 uz 2. Praksē tas nozīmē mazāk saskaņojumu un birokrātiskā "futbola", kā arī daudz lielāku skaidrību par struktūrvienību un darbinieku kompetenci, pienākumiem un atbildību.

IZM reorganizācija tiek veikta saskaņā ar Valda Dombrovska valdības deklarācijā pausto apņemšanos veidot nelielu, efektīvu, motivētu un uz rezultātu orientētu valsts pārvaldi.

Roberts Ķīlis Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    0:54 | 2012.03.06.

Repše ar jauno partiju piedalīsies nākamajās Saeimas vēlēšanās

Kapitāla piesaiste, nacionālā kapitāla izmantošana, ieguldījumi konkurētspējīgu produktu izstrādē, izglītība - tie ir jautājumi, kuru risināšana spētu veicināt Latvijas attīstību. Tā šorīt intervijā Latvijas Televīzijā uzsvēra Einars Repše. Nesen viņš nāca klajā ar paziņojumu par jaunas biedrības veidošanu, tomēr neplāno piedalīties nākamajās pašvaldību vēlēšanās, vairāk mērķē uz parlamenta vēlēšanām. Repše ziedojumus no iedzīvotājiem nevāks, jo naudai viņa dzīvē vairs neesot īpašas nozīmes. Ekspremjers un nesen izveidotās biedrības "Latvijas attīstībai" vadītājs Einars Repše būtu gatavs nākotnē atkal uzņemties valdības vadību, bet pašlaik par to vēl nevēlas domāt.

Fragments no intervijas LTV Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    10:59 | 2012.03.06.

Nelielus plūdus prognozē marta nogalē

Glābēji šogad modri uzrauga Latvijas upes un pagaidām prognozē nelielus plūdus marta nogalē. Savukārt Pļaviņu pašvaldība cer, ka plūdu sirēnas nebūs jādarbina, tomēr bažas pastāv, jo jau izveidojies vižņu sadambējums. Tāpat pašvaldība šogad izmantos jaunas metodes plūdu risku noteikšanā. Hidrologi skaidro, ka šobrīd plūdu situāciju nosaka tikai meteoroloģiskie apstākļi, jo sniega pienesums būs pavisam neliels un ledus biezums ir pārsvarā pat zem normas, kas ir labvēlīgi faktori, lai ūdenslīmenis nebūtu augsts.

Plūdu sezonas riska zonas kā ierasts ir Pierīga, Daugavas un Lielupes baseins. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvis Vilis Students norāda, ka šobrīd pārsteidzīgus secinājumus glābēji neizdara, jo pēdējos divus gadus laika apstākļi pavasarī ir bijuši līdzīgi. Taču vienā gadā nācās evakuēt vairāk nekā 100 cilvēku, bet pērn tikai četrus. Tādēļ glābējiem, mājsaimniecībām un pašvaldībām tomēr jābūt pilnībā sagatavotiem visiem plūdu scenārijiem.

Glābšanas dienests aicina iedzīvotājus arī pašus būt vērīgiem, apzināties plūdu risku un iegaumēt tālruni 112. Arī plūdu apdraudētās pašvaldības jau ir darba gatavībā. Pļaviņu novada pašvaldības vadītāja Gunta Žilde stāsta, ka šogad Pļaviņu HES plāno izvietot pat kameras, lai savlaicīgi fiksētu kritiskas situācijas ledus iešanā Daugavā. Aiviekstes un Daugavas krastos applūstošo teritoriju uzskaitē ir 80 mājsaimniecību un aptuveni 320 iedzīvotāju. Pašvaldības policija jau izsniedz iedzīvotājiem brīdinājumus par iespējamiem plūdiem.

Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Līga Kurpniece gan norāda, ka šogad sniega sega ir krietni mazāka kā citus gadus, tāpēc lieliem plūdiem nevajadzētu būt. Arī ledus biezums šobrīd lielākoties ir zem normas - Daugavā 30 līdz 50 centimetru, bet Gaujā un Lielupē - pie 40 centimetriem.

Par gatavību pavasara plūdu periodam pašvaldības atskaitīsies 9.martā kopīgā sanāksmē Pļaviņās, kur tiksies 13 pašvaldības, policija, glābēji un citas atbildīgās iestādes.

Sintija Ambote Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:29 | 2012.03.06.

Eiropā lielākā daļa valstu ir par brīvām teritorijām no ĢMO

Eiropā lielākoties dalībvalstis ir par brīvām teritorijām no ģenētisko modificētiem organismiem (ĢMO), taču ir valstis, kur audzē ģenētiski modificēto kukurūzu. Eiropas Komisija šonedēļ spriedīs par jaunu regulējumu, kas ļautu valstīm pašām noteikt šo kultūraugu audzēšanas aizliegumus. Kopumā Eiropas Savienības lauksaimnieki un iedzīvotāji uz ģenētiski modificētiem kultūraugu audzēšanu skatās skeptiski, jo tā grauj vidi. Taču eksperti norāda, ka ir arī citi faktori - biotehnoloģiju uzņēmumu vara un kontrole globālajā tirgū.

Pirms diviem gadiem Francija panāca, ka ar 2012.gadu valstī netirgos ģenētiski modificētās kukurūzas šķirni "MONsanto 810". Savukārt šī februāra nogalē Francija jau aicināja Eiropas Komisiju aizliegt šo modificēto kultūraugu audzēšanu visā Eiropas Savienībā. Savukārt visaktīvākā pret šīs kukurūzas izskaušanu Eiropā ir Spānija, kur arī lielās platībās audzē ģenētiski modificētos augus. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Armands Krauze stāsta, ka ĢMO kaitīgā ietekme kļūst aizvien pierādāmāka. Krauze atzīst, ka ģenētiski modificētās kukurūzas audzēšanas aizliegšana visā Eiropā atstātu iespaidu uz lauksaimnieku konkurētspēju pasaules tirgū. Kopumā šos kultūraugus izstumt no tirgus nav iespējams, jo šos produktus izmanto lopbarībā un medicīnā. Taču audzēšana jāaizliedz kopienā, lai apturētu kaitīgo ĢMO izplatību dabā.

Eiropas Komisija šonedēļ 9. martā vides ministru sanāksmē spriedīs par regulējumu, kas dotu dalībvalstīm pašām aizliegt šīs kultūras. Taču globālās vides aizsardzības organizācijas ''Zemes draugi'' padomes vadītājs Latvijā Jānis Ulme bažījas par to, ka valstīm toties tiks atņemtas kādas vērtīgākas tiesības līdz ar jauno regulējumu.

Līdzīgi kā Austrijā, Ungārijā, Itālijā, Grieķijā un Polijā, līdz šim Latvijas nostāja pret ĢMO ir bijusi noraidoša. Šobrīd 101 pašvaldība Latvijā sevi pasludinājusi par brīvu teritoriju no ĢMO. Savukārt Bauskas, Strenču un Salaspils novadi nevēlas šādu statusu, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Ēriks Leitis.

Ministrija atbalstīs izmaiņas, kas dos tieši lielākas tiesības dalībvalstīm ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu.

Sintija Ambote Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    4:10 | 2012.03.06.

Politologs: Sabiedrībā ir pieprasījums pēc sociāldemokrātiskām idejām

Referendumi, ārkārtas vēlēšanas un krīze ir nogurdinājusi politiskās partijas, tādēļ viegli parādīties jauniem politiskiem spēkiem, - intervijā Latvijas Radio otrdien sacīja politologs Jānis Ikstens. Sabiedrībā ir pieprasījums pēc sociāldemokrātiskām idejām, taču paradoksāli, ka atbalsts konkrētām sociāldemokrātiskām partijām ir neliels. Viņaprāt, arī jaunveidotā Saskaņas centra politiķa Armanda Strazda biedrība ar mērķi nākotnē pārtapt partijā šo nišu politikā nespēs ieņemt.

Jānis Ikstens Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    0:55 | 2012.03.06.

Treigūtu aprūpē - puķu stādu tūkstoši

Kamēr lielākā daļa laucinieku vēl gaida, kad varēs sākt zemes darbus, siltumnīcās sazaļojuši tūkstošiem puķu stādu. Liepājas pusē ziedus audzē ne viens vien lauku iedzīvotājs. Pagaidām ar saules siltumu nepietiek, tāpēc katru dienu siltumnīcas tiek apkurinātas. Tirgū pirmās, visticamāk, nonāks atraitnītes, kas ir izturīgas pret pavasara salnām.

Vecpilī ar ziedu audzēšanu nu jau deviņus gadus nodarbojas Treigūtu ģimene. No pilsētas pārceļoties uz Vecpili, Treigūtu ģimene ķērusies klāt siltumnīcu būvēšanai. Sākumā audzēti tomāti, gurķi, kāposti un citi lauku labumi. Izmēģināta arī cūku audzēšana. Puķu laikmets sācies vēlāk, stāsta Maija Treigūte. Tagad puķu audzēšana izvērtusies par nopietnu ģimenes biznesu, kuru pārņēmis dēls Jānis Treigūts. Pēc izglītības būdams automehāniķis, nu viņš kļuvis par dārznieku.

Siltumnīcā pašlaik aug gandrīz desmit tūkstoši spraudeņu, kas uz Vecpils laukiem atceļojuši no Vācijas. Savukārt begonijas un vēl citas puķes tiek iesētas un izaudzētas vienā no mājas istabām. Pagājušā gadā tirgošanās sākusies 16. aprīlī, atceras Jānis. Pagaidām pavasaris ir labvēlīgs puķu audzētājiem, arī saule uzspīd biežāk. Tomēr vēl jākurina cauru diennakti. Jānis uzmeistarojis krāns apkuri, bet tā kurināšana notiek vienkārši un ar malku, tāpēc jāceļas pat divos naktī, lai piemestu pagales.

Treigūtu ģimenes mājas atrodas Vecpilij raksturīgā, ainaviski skaistā vietā - pašā kalna galā. Ielejās saule jau paspējusi izkausēt sniegu, atkailināt arumus un sējumus. Stāstot par ziediem un laika ritējumu, Maija atceras Sibīrijā piedzīvoto, kur latvieši savu dvēseli baroja ar ziediem. Maija saka - latvietis mīl dziesmas un puķes. tā dzīvo arī viņa.

Foto: I.Ozola/LR

Inga Ozola Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:36 | 2012.03.06.

Izglītības ministrs: Jaunais lēmums prasa gatavošanos divos virzienos

Izglītības ministram nav būtisku iebildumu pret latviešu valodas ieviešanu visos bērnudārzos. Tomēr pirms tam būtu jāizpilda vairāki uzdevumi. Ar tiem ministrs Roberts Ķīlis (attēlā) šodien iepazīstināja koalīcijas partnerus valdībā. Pēc viņa domām, ir jāsagatavo atbilstoši kvalificēti pedagogi, kā arī jāpanāk vecāku atbalsts. Pagaidām ne visos bērnudārzos audzinātāji ir gatavi strādāt tikai latviski, un nav arī pietiekami lielas vecāku izpratnes. Šie abi faktori izglītības ministram Robertam Ķīlim pašlaik liek raudzīties ar piesardzību pret bērnudārzu latviskošanu.

Roberts Ķīlis Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    0:30 | 2012.03.05.

Pārresoru koordinācijas centra paspārnē top Nacionālais attīstības plāns

Nacionālās attīstības plāna vadmotīvs būs "gudra izaugsme", kas ietvers trīs apakšprioritātes, koncentrējoties uz tautsaimniecības izaugsmi un cilvēku labklājību. Nacionālā attīstības plāna vadības grupas sēdē šodien tika prezentēta plāna koncepcija. Diskusijās panākta vienošanās, ka precīzāk jānodefinē galamērķis, ko ar plānu nepieciešams sasniegt, ka ir jākoncentrējas uz kaut ko konkrētu. Plānots, ka Nacionālās attīstības plāna prioritātes valdība apstiprinās jau rīt, bet pašu plānu iecerēts pieņemt vēl pirms Jāņiem.

Nacionālās attīstības plāns 2014 - 2020. gadam top Pārresoru koordinācijas centra paspārnē. Jau rīt valdībā plānots apstiprināt plāna prioritātes, par kurām vadības grupas sēdē izdevās vienoties pēc divu stundu diskusijām. Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš uzsver, ka pats plāns vēl nav gatavs. Ir sagatavots ziņojums, kurā nodefinēti virzieni. Tālāk darbs ritēs darba grupās.

Sabiedriskās politikas centra "Providus" direktore Vita Tērauda vērš uzmanību uz problemātiskāko jautājumu saistībā ar Nacionālās attīstības plānu. Ar konkrētiem priekšlikumiem Nacionālās attīstības plāna veidošanā nākuši klajā valdības sociālie partneri - Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Darba devēju konfederācija. Tikmēr reģionu pārstāvji vērš uzmanību tieši uz teritoriālo attīstību, lai cilvēki nebrauktu prom. Kā norāda Lielo pilsētu asociācijas padomnieks Māris Kučinskis, tas sakrīt ar uzņēmēju piedāvājumu.

Vadības grupas sēdē, kur sprieda par Nacionālās attīstības plānu, bija liela vienprātība gan par to, ka jāvirzās uz konkrētākiem mērķiem, gan to, ka valsts attīstība jāsaplāno, skaidri norādot, kur šajā laika posmā valsts investēs līdzekļus, kas tiks attīstīts, lai valsts piedzīvotu izaugsmi.

Laika plāna izstrādei gan palicis ļoti maz. Līdz maija vidum notiks tā sagatavošana, tad plāns tiks nodots apspriešanai iedzīvotājiem. 19. jūnijā par to lems valdība.

Jānis Zariņš Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    2:54 | 2012.03.05.

Eksperti: Lēmumu par pāreju uz latviešu valodu visos bērnudārzos nedrīkst sasteigt

Pēc izglītības ministra uzklausīšanas, valdību veidojošās partijas šodien lūdza Izglītības un zinātnes ministriju rīkot diskusiju par bērnudārzu izglītību tikai latviešu valodā. Jau esam stāstījuši, ka Nacionālā apvienība rosināja, lai latviešu un krievu bērni mācītos vienā bērnudārzā. Līdzīgu uzskatu drīz vien pēc referenduma pauda arī citu Saeimas partiju deputāti. Izglītības eksperti uzskata, ka šādu lēmumu nevajadzētu sasteigt un stāsta, ka jau tagad bērnudārzos nav problēmu ar latviešu valodu.

Jaunolaines bērnudārzā "Magonīte" dienas pirmajā pusē ierasto nodarbību vietā ir koncerts, kurā vairākas grupiņas, kopā klausoties, skatoties un līdzi darbojoties, iepazīst apkārtējo pasauli. Bērnudārzā "Magonīte" ir gan latviešu, gan krievu grupiņas. Toties svētku svinēšana un kopīgie pasākumi notiek visiem kopā, tāpat kā šis koncerts divās valodās.

Jaunolaines bērnudārzā latviešu valodu krievu grupiņās apgūst īpašās nodarbībās, latviski ar bērniem runā arī vingrošanā, mūzikā mācās latviešu dziesmas. Nacionālā apvienība piedāvā turpmāk bērnudārzos ieviest tikai latviešu valodu kā sarunu un mācību valodu. Pēc apvienības deputātes Vinetas Poriņas domām, tas būtu labs solis sabiedrības saliedēšanai.

Citās domās ir Saskaņas centra līderis Nils Ušakovs. Arī lielākā daļa ar izglītību saistītie cilvēki atzinuši - bērnudārzu latviskošanu nevajag sasteigt. Jaunolaines bērnudārza "Magonīte" vadītāja Jeļena Kalviša stāsta, ka pāriet tikai uz latviešu valodu pie viņiem nebūs grūtību, jo pedagogi ir sagatavoti. Tomēr pārejas laiks ir vajadzīgs vecākiem.

Pakāpeniskumu atbalsta arī izglītības ministra padomniece Liesma Ose. Bez tam vecāki jau pamazām priekšroku dodot latviešu bērnudārziem, un Ose atsaucas uz Izglītības ministrijas datiem par mācību valodu Latvijas bērnudārzos.

Daudzviet Latvijā jau tagad vecākiem nav izvēles, kādas valodas bērnudārzā savu bērnu sūtīt, jo novadā ir, piemēram, tikai viens - latviešu dārziņš. Savukārt Rīgā apmēram puse dārziņu strādā krievu valodā. Ieviešot visos bērnudārzos latviešu valodu, visvairāk pūles prasīšot pedagogu sagatavošana, uzsver galvaspilsētas izglītības pārvaldē, jo pagaidām, kaut likums prasa, ne visi audzinātāji var strādāt latviski.

Dace Krejere Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:22 | 2012.03.05.

Vilks prasa Jezdakovas skaidrojumu par saziņu ar medijiem

Finanšu ministrs Andris Vilks uzdevis Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektorei Nelijai Jezdakovai sniegt paskaidrojumus un motivāciju viņas asajai saziņai ar masu medijiem. Paskaidrojumi ministram Jezdakovai jāsniedz līdz rītdienai. Vilks atvainojas par Jezdakovas izteikumiem, jo uzskata viņas rīcību par nepieņemamu, pauž Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis. Vilks arī uzdevis mēneša laikā iesniegt viņam saskaņotu un apstiprinātu VID komunikācijas stratēģiju, kurā būtu norādītas arī turpmākās dienesta prioritātes darbā ar medijiem.

Raidījums "De facto" vakar ziņoja, ka Jezdakova vairāk nekā mēnesi mēģinājusi izvairīties no intervijas sniegšanas Latvijas Televīzijai un žurnālistiem nācies iesaistīt pat Vilku un premjeru Valdi Dombrovski. Jau pēc notikušās intervijas VID ģenerāldirektore žurnālistam Jānim Gestem likusi nodot sveicienu, ka viņš ir "svoločs".

Aleksis Jarockis Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    0:40 | 2012.03.05.

VID liedz valstī ievest 30 tūkstošus kontrabandas cigarešu, Jaunjelgavā aiztur pusmiljonu cigarešu

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) muitas amatpersonas, veicot muitas kontroles pasākumus uz Baltkrievijas un Latvijas robežas, novērsa mēģinājumu nelegāli ievest 30 000 cigarešu ar Krievijas Federācijas akcīzes nodokļa markām. Cigaretes bija noslēptas dubultajā grīdā vieglajā automašīnā, kas pārbaudīta Pāternieku muitas kontroles punktā. Automašīnu vadīja 26 gadus vecs Lietuvas pilsonis.

Par konstatēto pārkāpumu tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201. pantu par muitošanai pakļauto preču ievešanu Latvijas Republikas muitas teritorijā, noslēpjot šīs preces no kontroles, vai tās nedeklarējot.

Izņemtās cigaretes un aizturētā automašīna tiks nodota Nodrošinājuma valsts aģentūrai.

Bet Jaunjelgavā pagājušajā sestdienā policija uz ceļa aizturējusi autovadītāju, kurš pārvadājis vairāk nekā pusmiljonu kontrabandas cigarešu un policistiem devis kukuli. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde aģentūru BNS informēja, ka policija reidā uz ceļa Bauska–Aizkraukle apturējusi automašīnu, kuras 1973.gadā dzimušais vadītājs policistiem piedāvāja kukuli, lai bez pārbaudes varētu turpināt ceļu.

Policisti piedāvājumam nav piekrituši un pārbaudē konstatējuši, ka vīrietis automašīnā nelikumīgi pārvadāja 550 000 cigarešu ar Krievijas akcīzes marķējumu. Par faktu sākti kriminālprocesi.

Foto: VID

2012.03.05.

LIC izziņo gripas epidēmijas sākumu

Pagājušajā nedēļā Jelgavā tika pārsniegts gripas epidēmiskais slieksnis - 100 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, liecina Latvijas Infektoloģijas centra apkopotie dati. Līdz ar to Infektoloģijas centrs šodien paziņo par gripas epidēmijas sākumu.

Jelgavā ar gripu pagājušajā nedēļā slimoja 254 cilvēku uz 100 000 iedzīvotāju. Nevienā citā no desmit monitoringa pilsētām epidēmiskais slieksnis nav pārsniegts. Gripas intensitāte Latvijā sasniedza vidēji 38 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu ir divas reizes vairāk. Gripas izplatības pieaugums pagājušajā nedēļā novērots Jelgavā, Jūrmalā un Rīgā.

Gripas monitoringa ambulatorās iestādēs pagājušajā nedēļā vērsies 41 pacients ar raksturīgiem gripas klīniskiem simptomiem. Vienlaikus aizvadītajā nedēļā pieaugas stacionēto pacientu skaits - hospitalizēti 44 pacienti ar aizdomām par gripu un pieci pacienti ar gripas izraisītu pneimoniju.

Laboratorijā pagājušajā nedēļā izmeklēts 301 paraugs, tostarp 68 gadījumos apstiprināta A tipa gripas vīruss un viens B tipa gripas vīruss.

Gripas simptomi ir drebuļi un strauja ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, stipras galvassāpes, muskuļu un locītavu sāpes, sāpes acu ābolos, kasīšanās sajūta rīklē, sauss, kairinošs klepus, sāpes aiz krūšu kaula un izteikts nespēks.

Cilvēkam nekavējoties jāsazinās ar ģimenes ārstu, ja viņam parādās gripas simptomi, un jāpaliek mājās. Slimnieku mājās izolē atsevišķā istabā, un regulāri vēdina telpas, slimniekam jālieto atsevišķi trauki un higiēnas piederumi.

Epidemioloģe Raina Nikiforova sjaidros, ka tuvākajā nedēļās ir sagaidāms gripas intensitātes pieaugums, taču salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, šogad saslimstība ar gripu būs zema.

Raina Nikiforova Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    0:41 | 2012.03.05.

Nav pamata atcelt pretrunīgi vērtēto Loginova Spilves pļavu nomas līgumu

Līgums par 166 hektāru Spilves pļavu iznomāšanu Rīgas brīvostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam piederošam uzņēmumam, par ko vakar ziņoja "De Facto", noslēgts likumīgi. Pat par spīti tam, ka Rīgas brīvostas valdes locekļi par to nebija informēti un uzzināja no plašsaziņas līdzekļiem. Izrādās, ka līguma slēgšanu atļāva valdes iepriekš dota atļauja, kas nav tikusi atcelta. Uzzinot par notikušo, atbildīgās iestādes nekādas soda sankcijas piemērot nevar. Tas ir Rīgas brīvostas valdes kompetencē.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts par nu jau parakstīto Spilves pļavu iznomāšanas līgumu pauž neapmierinātību. Ministrijas pārstāvis Rīgas brīvostā ir Olafs Pulks, kam pieprasīta plašāka informācija un uzdots rīkoties.

Arī Satiksmes ministrijas valsts sekretāram Anrijam Matīsam nav skaidrs, kāpēc līgums galu galā noslēgts, ja iepriekš panākta vienošanās darījumu izvērtēt. Ministrijas rokās gan nav nekādas soda sankcijas.

Latvijas Radio aptaujātie Rīgas Brīvostas valdes locekļi par parakstīto vainu no sevis gan pilnībā noveļ, uzsverot, ka par notikušo nav zinājuši. Rīgas vicemērs, Brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks notikušo komentē īsi. Savukārt Ekonomikas ministrijas virzītais valdes loceklis Olafs Pulks, kurš jau sākotnēji bijis pret šādu līgumu, skaidro, ka juridiski līgumu parakstīt drīkstēja. Līgumu par Spilves pļavu iznomāšanu parakstījis Rīgas brīvostas pārvaldnieka jaunieceltais vietnieks Aivars Pečaks. Viņš stājās Viestura Silenieka vietā, ko pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža ierosinājuma no amata nesen atcēla.

Jānis Zariņš Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    2:34 | 2012.03.05.

Latvijā Krievijas prezidenta vēlēšanās nobalsojuši 21 895 pilsoņi

Latvijā izveidotajos Krievijas prezidenta vēlēšanu iecirkņos nobalsojuši 21 895 Krievijas pilsoņi. Visvairāk balsu atdots par līdzšinējo Krievijas premjeru Vladimiru Putinu, aģentūrai LETA norāda Krievijas vēstniecības Latvijā preses atašejs Ivans Mostinskis. Precīzi dati par Krievijas prezidenta vēlēšanu rezultātiem Latvijas iecirkņos būs pieejami vēlāk.

Pēc vairāk nekā 90% balsu apkopšanas, rezultāti liecina, ka Krievijas prezidenta vēlēšanās pārliecinoši uzvarējis līdzšinējais premjers Putins. Viņš saņēmis gandrīz 64% balsu.

Foto: Ieva Čīka/LETA

2012.03.05.

Nātriņš: Politiski pareizais risinājums ir atbalstīt fiskālās disciplīnas līgumu

Šobrīd politiski pareizais risinājums būtu atbalstīt Eiropas fiskālās disciplīnas līgumu. Tā šorīt Latvijas Radio sacīja Komercdarbības un finanšu pētniecības aģentūras direktors Andris Nātriņš. Viņš gan norāda, ka uz Latviju līgums pilnībā attieksies tikai tad, kad tā pievienosies eirozonai. Bet kopumā disciplīna, ko paredz fiskālās disciplīnas līgums, līdzinās tai, ko Latvijas iedzīvotāji pieredzējuši pēdējo trīs gadu laikā.

Intervē Pārsla Saktiņa Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:13 | 2012.03.05.

Silenieks: Latvijai nevajadzētu steigties ar fiskālās disciplīnas līguma ratifikāciju

Latvijai nevajadzētu steigties ar Eiropas fiskālās disciplīnas līguma ratifikāciju Saeimā. Tā šorīt Latvijas Radio pauda Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Viesturs Silenieks. Rāmis, ko piedāvā Brisele ir labs, lai mēs neaizietu trekno gadu plūsmā un saglabātu disciplīnu, tomēr šajā jautājumā Latvijai vajadzētu saglabāt piesardzību un "neskriet" pirmajai ratificēt vienošanos - nepieciešams novērtēt kāda būs citu valstu rīcība un komentāri. Būtībā šis līgums ir veids, kā Eiropa mūs var vairāk regulēt, bīdīt, bakstīt, norādīt. Kā zināms, zaļie zemnieki pauduši atbalstu fiskālās disciplīnas līgumam un premjeram solījuši to Saeimā atbalstīt. Kā skaidro Silenieks - savā ziņā tas ir arī šantāžas rezultāts - otrā svaru kausā liekot tiešmaksājumus zemniekiem.

Plašāku interviju ar Viesturu Silenieku klausieties šeit!

Foto: Lita Krone/LETA

Viesturs Silenieks Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    0:59 | 2012.03.05.

Sāpīgākais jautājums laukos ir zemju izpārdošana ārzemniekiem

"Dzīvi un apsaimniekoti lauki" - tādu mērķi sev izvirzījusi biedrība "Lauksaimnieku apvienība". Un par to, kas būtu darāms, lai to sasniegtu tika diskutēts pirmajā "Lauksaimnieku apvienības" kongresā. Jautājumu, kas šobrīd ir aktuāli laukos jau ir daudz, viens no sāpīgākajiem ir zemju izpārdošana ārzemniekiem. Vēl viena aktualitāte par kuru jādomā jau šodien, vai nākotnē būs, kas laukos strādās? Jo jau šobrīd trūkst kvalificētu un zinošu slaucēju, mehanizatoru, lopkopēju. Lauksaimnieku apvienības kongresā, kas notika Launkalnes pagasta Silvā, klāt bija arī Vidzemes korespondente Gunta Matisone.

Biedrība Lauksaimnieku apvienība dibināta pirms gada un tā apvieno bijušo rajonu lauksaimnieku organizācijas. Tās izveides un darbības mērķi raksturo biedrības valdes priekšsēdētājs, Smiltenes zemnieks Ivars Ādamsons.

Bet lai lauki būtu dzīvi un apsaimniekoti, risināmi ir daudzi jautājumi, gan kas skar infrastruktūru, gan arī saimniekošanu. Un viens, kas saistīts ar to, vai mūsu zemniekiem būs iespēja attīstīt savas saimniecības, ir zemes jautājums, jo kā vērtē kooperatīva "Māršava" valdes priekšsēdētāja Dace Pastare, ir pēdējais brīdis, lai valsts apturētu straujo zemes izpirkšanas procesu.

Kongresā ar visai emocionālu runu klātesošos aktualizēt vēl kādu ar lauku nākotni saistītu problēmu aicināja Beverīnas novada zemniece Valentīna Roziņa.

Zemnieki vērtē, ka šobrīd savā ziņā postu Latvijas laukiem nodara pabalstu sistēma, kas neprasa pretim darbu, tādējādi jau paaudzēs veidojot nestrādātājus un pabalstu prasītājus.

Protams, tie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem diskutēja lauksaimnieki un kuri ir jārisina, lai īstenotu mērķi - dzīvi un apsaimniekoti lauki.

Gunta Matisone Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:41 | 2012.03.05.

Bērziņš: Ap leģionu saceltā ažiotāža vērtējama kā Latvijas nomelnošanas kampaņa

Latvijas prezidents Andris Bērziņš ap latviešu leģionu sacelto ažiotāžu vērtē kā mērķtiecīgu Latvijas nomelnošanas kampaņu. Prezidents izplatījis publisku atbildi tiem, kas viņa viedokli par latviešu leģionāriem pielīdzina attieksmei pret kara noziedzniekiem. Prezidents savu viedokli par latviešu leģionāriem ir balstījis uz vēsturiskiem faktiem, turpina prezidenta preses pārstāve Līga Krapāne.

Līga Krapāne Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    2:16 | 2012.03.04.

Krievijas prezidenta vēlēšanu iecirkņos Rīgā svētdien veidojās rindas

Krievijas vēstniecībā un Maskavas namā aktivitāte varētu būt pat par 40% augstāka nekā Krievijas valsts domes vēlēšanās decembrī. Nekādas nekārtības līdz šim nav novērotas, savukārt nav trūcis kuriozu situāciju. Latvijas radio aptaujātie balsotāji savu balsi atdevuši gan par Putinu, gan citiem kandidātiem.

Nobalsot Krievijas prezidenta Vēlēšanās Latvijā iespējams 6 vietās -4 iecirkņos Rīgā un vēl arī Daugavpilī un Liepājā. Lai gan balsotāju bija ļoti daudz un iecirkņos brīžiem veidojās rindas, cilvēki izturējās mierīgi, daudzi labprātīgi atklāja par ko balsojuši, savukārt citi savu izvēli vēl nemaz nebija izdarījuši.

"Par Prohorovu. Tāpēc ka svaiga seja politikā. Visus pārējos mēs tur esam jau redzējuši."

"Noteikti ne par Zjuganovu. par viņu nē. Izlēmusi gan vēl neesmu, paskatīšos. "

"Es ne par Zjuganovu, ne Prohorovu. Drošvien arī ne par Mironovu. Pastāvēšu rindā padomāšu. Vai nu par Žirinovski vai Putinu. Paskatīšos. "

"Nebija grūti. Putinu izvēlējos un viss. Viņš ir daudz izdarījis Krievijai, cilvēku labā. "

"Nebija grūti izvēlēties. Jo tikai viens ir vairāk vai mazāk labs kandidāts. Ceru, ka viņš izdarīs secinājumus no iepriekšējām vēlēšanām un mūsu valstī kaut kas mainīsies uz labo pusi. "

Latvijas Radio novērojumi liecina, ka priekšpusdienā vairāk nekā 200 balsot gribētāju rinda bija izveidojusies pie Krievijas vēstniecības Antonijas ielā.

Ievērojama cilvēku drūzmēšanās bija arī Maskavas namā Rīgā, Marijas ielā. Maskavas nama vēlēšanu iecirkņa komisijas vadītājs Viktors Evsejevs stāsta, ka tik lielu aktivitāti nebija gaidījis.

"Statistika rāda, ka cilvēku aktivitāte ir par 40% lielāka nekā Krievijas valsts domes vēlēšanās. Rīta pusē mūsu iecirknī nobalsojuši vairāk nekā 1200 cilvēku. Sagaidām, ka līdz dienas beigām tie būs 4000 cilvēku."

Viktors Evsejevs stāsta, ka bijuši arī vairāki kuriozi gadījumi, kad piedalīties Krievijas prezidenta vēlēšanās gribējuši Latvijas pilsoņi, kas pauduši izbrīnu, kāpēc viņiem liegts izraudzīties Krievijas līderi. Evsejevs arī skaidro iemeslus lielajai cilvēku aktivitātei.

"Krievijā ir nedaudz citāda varas sistēma, kur prezidentam ir daudz lielāka loma nekā šeit - tas ir, ja salīdzina ar Latvijas republiku. Protams, ļaudis saprot, ka cilvēks, kas ieņems šo posteni valsti vadīs nākamos 6 gadus un savu balsi vēlas atdot par cienījamu kandidātu."

Vēlēšanu iecirkņu darba laiks Latvijā noteikts līdz 8 vakarā, pēc tam tiks sākta balsu skaitīšana. Rezultāti tiks nodoti Krievijas centrālajai vēlēšanu komisijai.

Foto: I.Čīka / LETA

Jānis Zariņš Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    2:55 | 2012.03.04.

Krievijas prezidenta vēlēšanu dalībnieki Rīgas iecirkņos veido pamatīgas rindas

Vēlēšanās šodien piedalās aptuveni divi miljoni ārvalstīs dzīvojošo Krievijas pilsoņu. Vēlētāju tiesību aizstāvības centrs „Goloss” iepriekš ziņoja, ka pārkāpumi iespējami arī ārvalstīs, jo teorētiski pilsoņi var nobalsot tik iecirkņos, cik viņi paspēj apmeklēt. Vislielākās bažas gan radot situācija Abhāzijā.

Savukārt Rīgā pie vēlēšanu iecirkņiem sastājušās garas rindas. Stāsta Jānis Zariņš.

Jānis Zariņš Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    1:40 | 2012.03.04.

Liepājas Diakonijas centrs par Eiropas naudu palīdzēs cilvēkiem ar īpašām vajadzībām

Liepājas Diakonijas centram no Eiropas Sociālā fonda izdevies piesaistīt turpat 100 tūkstošus latu, lai palīdzētu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotājiem. Sadarbībā ar Liepājas Sociālo dienestu izstrādātas 10 sociālās rehabilitācijas programmas, kuras sāks īstenot jau martā. Cilvēkiem būs iespēja apgūt komercdarbības pamatus un dažādas prasmes. Projekts turpināsies līdz nākamā gada vidum, bet par to plašāk Ingas Ozolas ierakstā.

Liepājas Diakonijas cents Liepājā ir vieta, kur patvērumu rod daudzi liepājnieki. Diakonijas centra vadītājs Mārtiņš Urdze stāsta, ka viens no galvenajiem uzdevumiem ir strādāt ar cilvēkiem, kuriem ir īpašas vajadzības un tiem, kuriem klājas grūti.

Visi šie veiktie priekšdarbi un pieredze, attīstot arī citus projektus kopā ar Liepājas Sociālo dienestu, kļuva par pamatu lielajam projektam, kuru īstenos Liepājā, piesaistot dažādus lektorus un amatniekus. Par cilvēkiem, kuri varēs piedalīties šajā projektā, vairāk stāsta Liepājas Sociālā dienesta vadītāja Iveta Bartkeviča.

Viens no projekta mērķiem ir veicināt cilvēku iesaistīšanos darba tirgū, tāpēc projekta laikā būs iespēja apgūt datorprasmes un komercdarbības pamatus. Amatnieku vadībā varēs iemācīties pagatavot sveces, rotaļlietas, kā arī darboties ar koku. Iespēju loks cilvēkiem ir ļoti plašs, turklāt būs pieejams bezmaksas transports, ēdināšana, ārstnieciskā vingrošana un psihologs. Tā būs iespēja - nesēdēt vienatnē mājās, bet būt sociāli aktīvam. Projektā piedalīsies arī pensionāre Paija, kura dzīvo Karostā.

Liepājas Diakonijas centrā brīvprātīgi darbojas aptuveni 20 cilvēki, kuri iesaistīties šajā projektā. Pilsētā tas turpināsies līdz nākamā gada 30.jūnijam.

Inga Ozola Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:09 | 2012.03.04.

Somijas eksperts: Kvalitatīvai izglītības sistēmai ir nepieciešama vienlīdzīga pieeja

Vispirms jānodrošina vienlīdzība un pēc tam jādomā par rezultātiem. To kā vienu no Somijas izglītības sistēmas panākuma atslēgām min Somijas izglītības sistēmas viens no veidotājiem Pasi Sālbergs. Starptautiskie rādītāji liecina, ka Somijas pilsoņi ir vieni no izglītotākajiem pasaulē. Tas panākts, ikvienam garantējot visaptverošu izglītību un daudz ieguldot skolotāju profesijas prestiža celšanā.

Ar Sālbergu, kurš sestdien uzstājās ar priekšlasījumu Rīgā seminārā "Ceļš uz izcilu izglītību", sarunājās Matīss Arnicāns.

- Vai varat nosaukt dažus stūrakmeņus, kas padara Somijas izglītības sistēmu tik veiksmīgu?

"Kad mēs sakām, ka Somijā ir veiksmīga izglītības sistēma, jāmin, ka labi ir ne tikai studentu sasniegumi matemātikā un zinātnē, bet arī tas, ka šī sistēma ir taisnīga. Visas skolas strādā labi un vairums skolēnu mācās labi. Ar taisnīgumu es domāju skolu spēju pārvarēt dažādu skolēnu raksturus, kas rodas dēļ viņu atšķirīgā sociālekonomiskā un kulturālā pamata.

Viena no būtiskākajām mācībām Latvijai no Somijas sistēmas ir tā, ka veiksmīgu rezultātu var nodrošināt tāda izglītības politika, kas, pirmkārt, cenšas sasniegt iespēju vienlīdzību un tikai pēc tam domā par sasniegumiem. Domāju, ka pārāk bieži Latvijā un citur, veicot izglītības reformas, domā kā skolēniem veiksies testos. Taču tā nav vienīgā lieta.

Cits izaicinājums Latvijai varētu būt tas, ka nepieciešams izglītības reformu skatīt kā ilgtermiņa procesu un to es pārrunāju arī ar ministru Robertu Ķīli. Mums pašreizējās sistēmas izveide prasīja 25 gadus. "

- Jūs minējāt, ka svarīgas ir vienlīdzīgas iespējas. Latvijā daudz debatē par tā saukto vaučeru sistēmu, ka vecāki var izvēlēties uz kuru skolu bērnu vest. Skolu sacensība varbūt ir laba lieta, bet kā aizsargāt mazākās un ne tik populārās skolas?

"Balsot sistēmu un skolu konkurenci, izvēli, brīvību un autonomiju, jūs nevarat gaidīt vienlīdzību. Jau pirmsākumos mēs Somijā nedevām lielu iespēju vecākiem izvēlēties, mēs uzstājām, lai katrs bērns iet uz tuvāko skolu. Tagad mums ir nedaudz citāda sistēma, bet tā joprojām nav balstīta uz vaučeriem. Viens iemesls tam ir tas, ka mūsu ieskatos, lai sasniegt augstu kvalitāti izglītībā ilgtermiņa var ar skolu sadarbību, nevis konkurenci. "

- Somijas sistēmā svarīgi ir profesionāli un radoši skolotāji, bet Latvijā zemā atalgojuma dēļ skolotāji nestāv rindā uz darbu skolā.

"Dzirdēju prezentāciju par skolotāju algu samazināšanu Latvijā. Visi zina - ja samaksa ir zema, tad paši spožākie un talantīgākie jaunieši izvēlēsies darīt kaut ko citu. Tas, kas ir jālabo, ir jāpārdomā skolotāju atalgojums.

Latvijā populāras ir arī diskusijas par to, vai laist bērnus skolā ātrāk - nevis septiņos, bet sešos gados, vai pagarināt mācību gadu. Vai tās ir izšķirošas lietas?

Laiks, kas ir atvēlēts mācībām ir svarīgs, bet no otras puses starptautiski pētījumi nerāda, ka garākas skolas dienas vai gadi būtiski ietekmētu rezultātus.

Ir taisnība, ka Latvijā ir apmēram trīs nedēļas īsāks mācību gads, nekā, piemēram, Somijā. Taču svarīgākais ir tas, ko mēs darām mācībām atvēlētajā laikā. Vienkārši pieliekot klāt dažas skolas dienas, tas neko nedos, lai gan, iespējams, Latvijai ir nepieciešams pārdomāt, cik daudz laiks skolēniem ir pieejams mācībām."

Intervē Matīss Arnicāns Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:12 | 2012.03.03.

Djukova fonds paziņojis, ka pretrunīgi vērtētā izstāde Rīgā tomēr tiks atklāta

Krievijas vēsturnieks Aleksandrs Djukovs viņa iekļaušanu Latvijai nevēlamo personu sarakstā sauc par Ārlietu ministrijas iejaukšanos vēstures zinātnes lietās. Djukova pārstāvētā biedrība tomēr sola marta beigās Rīgā atklāt ministrijas nosodījumu izpelnījušos izstādi.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs lēmumu par divu Krievijas pilsoņu - Aleksandra Djukova un Vladimira Simindeja - pasludināšanu par Latvijai nevēlamām personām paziņoja vakar - dažas dienas pēc Djukova viesošanās Rīgā. Viņš Maskavas namā prezentēja savu jaunāko grāmatu un paziņoja, ka mēneša beigās uz Latviju vedīs izstādi "Aizvestā bērnība". Tajā tiek stāstīt par krievu un baltkrievu bērniem, kurus vācu okupācijas laikā it kā latvieši deportēja uz Salaspils koncentrācijas nometni. Izstāde, kas pašlaik izvietota Maskavā, izpelnījās Latvijas Ārlietu ministrijas nosodījumu par vēstures falsifikāciju.

Ministrijas pārstāvis Jānis Sīlis nekomentē vai tieši izstādes dēļ fonda "Vēsturiskā atmiņa" direktors Djukovs un pētnieks - Simindeja nedrīkst iebraukt ne vien Latvijā, bet nevienā Šengenas zonas valstī.

Plašāku atpazīstamību Latvijā Djukovs iemantoja dēļ saviem izteikumiem pēc Edvīna Šnores filmas "Padomju stāsts" noskatīšanās. Djukovam toreiz radusdies vēlme "personiski nogalināt režisoru un nodedzināt latviešu vēstniecību".

Djukova vadītais fonds paziņojis, ka Ārlietu ministrija ir izdarījusi primitīvu politisku spiedienu un iejaukusies vēstures zinātnes jautājumus. Tas nozīmē, ka Latvija nav ieinteresēta zinātniskā dialogā par sarežģītām kopīgās vēstures lappusēm, paziņojusi organizācija Vēsturiskā atmiņa.

Vēsturnieks Antonijs Zunda, kuru Djukovs solīja aicināt uz pasaules vēsturnieku apaļā galda diskusiju vienlaikus ar izstādes norisi Maskavas namā Rīgā, uzskata, ka Djukovs nav akadēmisks vēsturnieks, bet viņam ir citi mērķi, tādēļ diskusijā viņš nepiedalīsies.

Djukova fonds gan paziņojis, ka neskatoties uz bezprecedenta spiedienu no Latvijas varas puses, pretrunīgi vērtētā izstāde Rīgā marta beigās tiks atklāta.

Foto: I.Soikāns / LETA

Matīss Arnicāns Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    2:18 | 2012.03.03.

Liepājas Optimistu pulkam - 25

Liepājas muzeja telpās apskatāma Liepājas Optimistu pulka 25. gadadienai veltīta fotoizstāde. Optimisti bija pirmie, kas atsaucās dzejnieka Imanta Ziedoņa aicinājumam kopt tautas garu un atmiņu. Optimistu pulka dalībnieki 25 gadu laikā Liepājā un tās apkārtnē sakopuši un ar savu entuziasmu spējuši nosargāt daudzas kultūrvēsturiskas vietas. Fotogrāfijās būs apskatāma tikai neliela daļa no viņu veikuma.

Optimistu karognesējs nu jau daudzus gadus ir Skaidrīte Solovjova, kura uzskata, ka optimista misija ir Darbs, kuru rosina Dievs un Daba. No Annas Brigaderes aizgūtie vārdi dziļi iesakņojusies optimistos un parāda to lietu kārtību, kam ir nozīmē šajā dzīvē. Tāds arī fotoizstādes nosaukums. Skaidrīte Solovjova lasa kādu fragmentu no žurnāla "Karogs", tā ir Liepājas Optimistu pulka dibinātāja Oļģerta Piķeļa vēstule dzejniekam Imantam Ziedonim.

Arī pēc Oļģerta Piķeļa aiziešanas mūžībā optimisti nepārtrauca savu aktīvo darbošanos. Skaidrīte Solovjova saskaitījusi vismaz 100 biedrus, kuri bijuši un ir optimistu rindās. Optimistu pulka veikumu var redzēt gan fotogrāfijās, gan biedrības vēstures hronikā. Milzu grāmatas ar fotogrāfijām, aprakstiem, avīžu izgriezumiem ir pierādījums 25 gadu entuziasmam. Optimisti Liepājā pamanījušies nosargāt kokus, arī šīs akcijas liecības redzamas fotogrāfijās.

Viens no pēdējiem un nozīmīgākajiem projektiem, ko īstenojuši optimisti, ir tirdziņš "Lauku sēta pilsētā". Ideja radās 2009. gadā, kad zemniekiem radās grūtības ar piena pārdošanu. Lietai ķērās klāt optimisti un vēl joprojām nedēļās nogalēs uz Velnciemu, kas atrodas Liepājā, brauc zemnieki no malu malām.

Ja Liepājas pusē redzat kokā grebtu pilskalna nosaukumu, tad ziniet, tas ir Optimistu pulka roku darbs. Šajos gados sakoptas un dabā iezīmētas svētvietas, 38 pilskalni, kultūrvēsturiskas vietas, ar priedītēm apstādītas jūrmalas kāpas, šo darbu sarakstu varētu turpināt.

Inga Ozola Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:17 | 2012.03.03.

Kongresu namā priecēs kaķu izstāde „Rīgas kaķis”

Šajā nedēļas nogalē Rīgas Kongresu namā notiks starptautiska kaķu izstāde „Rīgas kaķis”. Tajā varēs redzēt retu šķirņu kaķus, saņemt veterināru un juristu konsultācijas, uzzināt par dzīvnieku patversmju darbību, stāsta dzīvnieku patversmes "Ulubele" pārstāve Zanda Bērziņa. Vairāk nekā 220 kaķi stāsies augsti kvalificētās starptautiskās žūrijas priekšā cīņā par labākā izstādes kaķa titulu. Starp 20 kaķu šķirņu pārstāvjiem būs unikāls no jauna izveidotas šķirnes Ēģiptes faraonu kaķis - Ēģiptes mau, kā arī bezastes Kuriļu bobteili un citi.

Kategorijā "Mājas kaķi" Rīgas domē mītošie runči Kuzja un Muris, kuri savulaik paņemti no dzīvnieku patversmes "Līči", saņems arī profesionāļu vērtējumu. Izstādes laikā viņi dzīvos un būs ērti apskatāmi biedrības "Dzīvnieku pansija Ulubele" izstāžu būrī.

Zanda Bērziņa Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    0:46 | 2012.03.03.

Pilsonības likums vairs neatbilst mūsdienu prasībām

Pilsonības likums vairs neatbilst mūsdienu pilsoņu vajadzībām. Tā šodien konferencē "Latvijas pilsonība 21.gadsimtā" secināji politiķi un juristi. Pilsonības likumā pēdējās izmaiņas ir izdarītas pirms 13 gadiem. Pa šo laiku ir notikušas būtiskas izmaiņas pasaulē, cilvēku migrācija kļūst par ikdienišķu parādību, un ir pienācis laiks pārskatīt principus, uz kādiem balstās mūsu Pilsonības likums, piemēram, vai nav jāatļauj dubultpilsonība.

Pilsonības likums ir viens no pamatlikumiem, kas skar visu pilsoņu kopumu, un tāpēc jebkuras izmaiņas nevar sasteigt. Tā, atklājot konferenci, atzina gan politiķi, gan tieslietu eksperti. Daudzi no viņiem uz konferenci bija ieradušies no dažādām Eiropas valstīm. Arī Kristīne Drēviņa, kura strādā Eiropas Centrālajā bankā.

Pašlaik tikai ārzemēs dzimušie Latvijas pilsoņu bērni var būt dubultpilsoņi. Pārējiem iegūt citas valsts pilsonību liedz Pilsonības likums. Neatļaujot dubultpilsonību, Latvija katru gadu zaudē ap 400 pilsoņu un, šim skaitlim ir tendence pieaugt. Tie ir ekonomiskie aktīvie, gados jaunie cilvēki, kuri devušies strādāt uz citām valstīm. Pasaules Brīvo latviešu apvienības pārstāve Dace Lutere-Timmele uzskata, ka esam pārāk maza tauta, lai to varētu atļauties.

Pašlaik Saeima strādā pie Pilsonības likuma izmaiņām, un ir izveidota speciāla apakškomisija. Kā konferencē atzina tās vadītājs Ingmārs Čaklais, Saeimas mērķis, strādājot pie šī likuma, ir tāds, lai 21. gadsimtā tas vairs nebūtu jāgroza. Tomēr, kā norādīja Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese Ineta Ziemele, lai līdz tam nonāktu, daudzas nianses vēl ir diskutējamas.

Vēl daudz strīdu būs par to, kuru valstu pilsoņiem varētu dot Latvijas pilsonību, vai dubultpilsoņi varēs vēlēt, pretendēt uz Latvijas izglītību, sociālajiem pabalstiem un pensiju. Visos šos jautājumus Saeima cer izdiskutēt līdz vasarai, un šī likumprojekta pieņemšanu Saeimas vadītāja Solvita Āboltiņa nosauca par svarīgāko nākamajos mēnešos.

Kā atzina konferences dalībnieki, dubultpilsonības pieļaušana pašlaik ir vairāk politisks, nevis tiesisks lēmums. Veicot pilsonības reformu, tieši politiķu rokās būs arī citi izšķirošie lēmumi, piemēram, kādā veidā piešķirt pilsonību nepilsoņu ģimenēs dzimušajiem bērniem.

Foto: Saeimas kanceleja

Dace Krejere Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:28 | 2012.03.02.

Šogad gan latviešu, gan mazākumtautību skolās kārtos vienu eksāmenu latviešu valodā

Šogad gan latviešu, gan mazākumtautību skolas kārtos vienu eksāmenu latviešu valodā. Tām skolām, kas līdz šim nav apguvušas latviešu skolu programmas, tas nozīmē, ka nebūs vairs runas pārbaudījuma. Skolēni gan labprāt parādītu savas runas prasmes, bet arī latviešu skolām būs izmaiņas eksāmena struktūrā.

Rīgas 10. vidusskola ir tā saucamā krievu skola. Šeit bērni apgūst latviešu valodu un literatūru gan pamatskolā, gan vidusskolā. Līdz šim skolā vasarās 12. klases kārtojas latviešu valodas eksāmenu gan rakstos, gan runā. Šovasar runāt vairs nevajadzēs un latviešu valodas un literatūras pabaudījums būs jāraksta. Skolēni domā, viņi labprāt būtu parādījuši komisijām, kā iemācījušies runāt.

Latviešu valodas skolotāja Ieva Grahoļska 12. klasēm pasniedz jau 27 gadus. Viņa skaidro, ka skola ir gatava pārbaudes darbiem, jo izmaiņām gatavojās jau vairākus gadus. Tiesa, kamēr programma pilnībā būs skolā pierasta, paies vēl laiks. Viņa arī skaidro, ka latviešu valodas un literatūras mācību grāmatas slikti sagatavo jauniešus dzīvei un aicina pārskatīt literatūras sarakstus, lai tur būtu vairāk latviešu autoru, piemēram, kārlis Skalbe.

Teikas vidusskolā norāda, ka pēc tam, kad eksāmena paraugs izmēģināts, skolēni pilnībā nav gatavi kārtot gala pārbaudījumu, tomēr tāda situācija ir vērojama katru gadu, stāsta latviešu valoda skolotāja Daiga Celmiņa.

Pārmaiņas gatavotas jau astoņus gadus, un kamēr krievu skolas atteiksies no runas pārbaudes, latviešu skolām mainīsies struktūra. Tas nepieciešams arī tāpēc, lai augstskolām būtu pieejami vieni eksāmenu rezultāti. Vai eksāmens būs grūtāks, vēl grūti spriest, skaidro centra vecākais referents Kaspars Špūle. Viņš pieļauj, ka nākotnē visās skolās varētu būt skolēniem jākārto runas prasmju pārbaude, tomēr nav ne nepieciešamo līdzekļu, ne metodikas.

Anna Platpīre Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:20 | 2012.03.02.

Vai biedrība "Latvijas attīstībai” ir konkurente "Vienotībai"?

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pozitīvi vērtē sava politiskā cīņu biedra Einara Repšes (attēlā) atgriešanos politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Kamēr jaundibinātā biedrība nav pārtapusi partijā, nekādas pretrunas pagaidām Repšem kā "Vienotības" biedram nav. Jau ziņots, ka kādreizējais "Jaunā laika" dibinātājs kopā ar domubiedriem Danu Titavu un Edgaru Jaunupu nodibinājuši biedrību "Latvijas attīstībai”. Biedrībā iesaistījušies arī vairāki uzņēmēji, kas rada bažas, ka "Vienotībai" varētu uzrasties nopietns konkurents.

Vēl nesen intervijā Latvijas Radio Einars Repše atzinās, ka viņam ir tuva labēja politika. Intervija bija negaidīta viņa parādīšanās publiskajā telpā, jo pēc aiziešanas no politikas "Jaunā laika" dibinātājs jūsmoja par zinātniskiem projektiem un bija nesasniedzams. Viņa parādīšanās, iespējams, ir kā tests sabiedrībai - kā tā varētu uztvert Repšes otro atgriešanos politikā. Politoloģe Iveta Kažoka pieļauj, ka, iespējams, "Vienotība" nav attaisnojusi visu finansētāju cerības.

Sabiedriskajā organizācijā tagad sapulcināti ietekmīgi uzņēmēji. Piemēram, baņķieris Valērijs Belokoņs, meža nozares uzņēmējs Uldis Mierkalns, biodegvielas ražotājs Donāts Vaitaitis, miljonārs Olafs Berķis un reklāmas biznesa haizivs Ainārs Ščipčinskis. Ir vēl arī citi. Olafs Berķis, kas finansiāli līdz šim balstījis "Vienotību", Latvijas Radio sacīja, ka nav tā, ka viņš gluži būtu vīlies "Vienotībā".

Bet gandrīz visi dibinātāji neslēpj, ka biedrība varētu pārtapt politiskā partijā. Patlaban Latvijā trūkstot labējas partijas, kas aizstāvētu uzņēmēju intereses. Politologs Jānis Ikstens atzīst, ka patlaban ļoti grūti spriest, kādu nišu uz politiskās skatuves varētu aizņemt iespējamais jaunais politiskais spēks. Biedrības dibinātāji runā gan par labējām idejām, gan arī par etniskām attiecībām.

Vairāki politologi biedrības izveidošanos saista ar Klāva Olšteina politisko grupu, jo jaunajam politiķim bijušas ciešākas attiecības ar vairākiem dibinātājiem. Olšteins Latvijas Radio ļoti pozitīvi novērtēja biedrības izveidi, jo tas esot ļoti nepieciešams Latvijas ekonomiskajai attīstībai.

Jāpiebilst, ka pagaidām biedrības darbība ir ļoti miglaina. Sabiedrībai vien zināms, ka tās mērķis ir labklājīga un tiesiska Latvija, un tā būšot kā diskusiju platforma, lai izstrādātu priekšlikumus Latvijas ekonomikas dinamiskākai attīstībai.

Dace Stirāne Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:31 | 2012.03.02.

Informācijas sistēmās valsts pārvaldē valda haoss

Valdība šonedēļ pieņēmusi izskatīšanai ziņojumu, kurā piedāvāti ierosinājumi, kā vispareizāk regulēt valsts informācijas sistēmas. Šajā jomā valsts pārvaldē joprojām pastāv nepilnības. Kaut arī ieguldīta liela nauda, vājā regulējuma dēļ tā netiek tērēta lietderīgi. Ja sistēma būtu sakārtota, tad, piemēram, cilvēkiem iestādēs būtu jāiesniedz krietni mazāk dokumentu, jo informācija par personu tiktu iegūta no kādas citas iestādes, kur līdzīga veida dati jau reiz ir sniegti.

To, ka informācijas sistēmās valsts pārvaldē valda haoss, atklāj dažādas situācijas. Piemēram, arī šodien "Latvijas Avīze" saistībā ar sākumdeklarēšanos raksta par to, ka lauciniekiem nu ir jādeklarē šķirnes mājlopi un savvaļas dzīvnieki. Cilvēki nesaprot, kāpēc tas jādara, jo šie lopi jau ir reģistrēti valsts uzturētajā Ganāmpulku reģistrā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jeb VARAM šonedēļ valdībā iesniedza ziņojumu par to, ka nepieciešams vienots regulējums valsts informācijas sistēmu izveidei. 80 lappušu garajā vēstījumā atklāti būtiski trūkumi pašreizējā e-pārvaldē. Ministrijas Elektroniskās pārvaldes pārstāvis Uģis Bisenieks Latvijas Radio norādīja, ka jaunajā ziņojumā problēmām ir rasts risinājums, tas tiesisku spēku iegūs nākamā gada martā. Turpmāk, veidojot jebkuru valsts sistēmu, vispirms ar VARAM būs jāsaskaņo tās ideja. Patlaban viss notiek bez saskaņošanas.

Ziņojums paredz, ka ikvienai sistēmai būs jānodrošina tas, lai to rīcībā esošie dati ir pieejami centralizēti - valsts reģionālās attīstības aģentūrā. Patlaban vislielākā nesakārtotība valda Valsts ieņēmumu dienesta, kā arī Izglītības ministrijas informācijas sistēmās.

Lai nodrošinātu sistēmas valsts pārvaldēs, trīs gadu laikā ieguldīti vairāki desmiti miljonu latu. Uz jautājumu par to, kāpēc tikai tagad problēma sākta risināt, Bisenieks norāda, ka paši cilvēki īsti nav bijuši gatavi šādām izmaiņām. Arī Darba devēju konfederācijas direktore Līga Meņģelsone atzīst, ka informācijas sistēmas nav pareizi regulētas. Informāciju tehnoloģiju eksperts Reinis Zitmanis pauž apmierinātību par VARAM ziņojumu, tomēr viņš pievērš uzmanību tam, no kā būtu jāuzmanās. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija prezidente Signe Bāliņa, k

IT sistēmu likums ir pieņemts 2002. gadā. Par spīti tam, ka tehnoloģijas, kā arī pati IT pasaule strauji attīstās, būtiskas pārmaiņas likumu līdz šim nav skārušas.

Aļona Zandere Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:22 | 2012.03.02.

"Rīgas satiksme" plāno trīs gadu laikā pabeigt "Rīgas acs" projekta īstenošanu

"Rīgas satiksme" sola neieguldīt ne santīma videokameru un navigācijas sistēmu uzstādīšanā sabiedriskajā transportā, taču pēc ierīču ieviešanas maksās par to izmantošanu. Pēc līdzīga biznesa modeļa darbojas e-talona sistēma. Taču, cik būs jāmaksā par jauno ierīču uzturēšanu, pārvadātājs nevar atbildēt.

Lielāka drošība un komforts - ar šādiem lozungiem pašvaldības uzņēmums "Rīgas satiksme" pamato 4,5 miljonus latu vērtas sistēmas ieviešanu tramvajos, trolejbusos un autobusos. Pārvadātāja pārstāvis Viktors Zaķis stāsta, ka, pateicoties navigācijas ierīcēm un tablo pieturvietās, pasažieri zinās precīzus kustību grafikus, un tas nav viss. Projektu īstenos "Rīgas satiksmes" meitas uzņēmums "Rīgas acs". Tā pamatkapitālā pārvadātājs pērn ieguldīja 20 tūkstošus latu, taču sistēmas ieviešanai "Rīgas acij", visticamāk, būs jāņem kredīts. Pēc tam "Rīgas satiksme" maksās savai meitaskompānijai par sniegtajiem pakalpojumiem. Pārvadātājs gan nevar pateikt - cik. "Rīgas acs" neesot nosaukusi summu, taču "Rīgas satiksme" sola nemaksāt vairāk par pašreiz līdzīgiem mērķiem tērēto naudu. Jau tagad zemās grīdas tramvajos darbojas videonovērošanas kameras un audioierakstu iekārtas, taču "Rīgas satiksmes" pārstāvis nevarēja paskaidrot, kādu naudu pārvadātājs tērē šīm ierīcēm.

Jaunā projekta finansēšanas modelis ir līdzīgs e-talona apmaksas sistēmai, kuru iepriekš par izšķērdīgu nosaukusi Valsts kontrole. Atšķirība vien tā, ka "Rīgas acs" varētu pelnīt arī no citiem avotiem, piemēram, no videoreklāmām transportlīdzekļos.

Domes opozīcija kritizē shēmu, kas neļauj izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu. Frakcijas "Demokrātiskie patrioti" priekšsēdētājs Jānis Mārtiņš Skuja iestājas par konkursu un sola rosināt izmaiņas likumā, lai arī pašvaldību uzņēmumu meitaskompānijām būtu jārīko atklāti iepirkumi. Domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas vadītājs Dainis Turlais piekrīt, ka projekts nav līdz galam izstrādāts, bet ir nepieciešams, jo ļautu policijai uz dažādiem incidentiem tramvajos, trolejbusos un autobusos izbraukt sekunžu laikā.

"Rīgas acs" projekta īstenošanu plāno sākt šogad un pabeigt trīs gadu laikā.

Matīss Arnicāns Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    2:53 | 2012.03.02.

Premjers pozitīvi vērtē Repšes atgriešanos politiskajā dzīvē

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pozitīvi vērtē sava politiskā cīņu biedra Einara Repšes atgriešanos politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Komentējot Repšes ieceri veidot biedrību, Dombrovskis šodien Briselē pēc ES samita pavēstīja, ka pozitīvi vērtē Repšes atgriešanos sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, kā arī atzinīgi novērtēja sadarbību ar viņu divu iepriekšējo valdību laikā. Dombrovskis sacīja, ka biedrības uzstādījumi ir pozitīvi, un novēl veiksmi Repšem, kā arī cer uz sadarbību.

Kā ziņots, nodibināta jauna biedrība "Latvijas attīstībai", kuras dibināšanā piedalījies Repše, kā arī uzņēmēji Olafs Berķis un Valerijs Belokoņs, aģentūrai LETA sacīja organizācijas dibinātājs Edgars Jaunups (V).

Biedrība izmantos visus nepieciešamos līdzekļus, lai sasniegtu organizācijas izvirzītos mērķus, tāpēc nenoliedz iespēju līdzās biedrībai izveidot arī politisko partiju, sacīja Repše, gan piebilda, ka jautājums par partijas dibināšanu nav pirmā aktualitāte.

Valdis Dombrovskis Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    0:49 | 2012.03.02.

Premjers pozitīvi vērtē Repšes atgriešanos politiskajā dzīvē

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pozitīvi vērtē sava politiskā cīņu biedra Einara Repšes atgriešanos politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Komentējot Repšes ieceri veidot biedrību, Dombrovskis šodien Briselē pēc ES samita pavēstīja, ka pozitīvi vērtē Repšes atgriešanos sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, kā arī atzinīgi novērtēja sadarbību ar viņu divu iepriekšējo valdību laikā. Dombrovskis sacīja, ka biedrības uzstādījumi ir pozitīvi, un novēl veiksmi Repšem, kā arī cer uz sadarbību.

Kā ziņots, nodibināta jauna biedrība "Latvijas attīstībai", kuras dibināšanā piedalījies Repše, kā arī uzņēmēji Olafs Berķis un Valerijs Belokoņs, sacīja organizācijas dibinātājs Edgars Jaunups (V). Biedrība izmantos visus nepieciešamos līdzekļus, lai sasniegtu organizācijas izvirzītos mērķus, tāpēc nenoliedz iespēju līdzās biedrībai izveidot arī politisko partiju, sacīja Repše, gan piebilda, ka jautājums par partijas dibināšanu nav pirmā aktualitāte.

Valdis Dombrovskis Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    0:49 | 2012.03.02.

Politologi atturīgi par Repšes atkārtoto mēģinājumu iesaistīties politikā

Politisko procesu vērotāji Repšes atkārtoto mēģinājumu iekarot politisko skatuvi pagaidām vērtē atturīgi. Jau stāstījām, ka kādreizējais Jaunā laika dibinātājs Einars Repše kopā ar domubiedriem Danu Titavu un Edgaru Jaunupu nodibinājuši biedrību "Latvijas attīstībai", kas nākotnē varētu kalpot par platformu jauna labēja politiska spēka izveidei. Biedrībā iesaistījušies arī vairāki uzņēmēji, kas rada bažas, ka "Vienotībai" varētu uzrasties nopietns konkurents.

Dace Stirāne Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    6:28 | 2012.03.02.

Plašā konferencē politiķi un eksperti spriež, kādam jābūt Pilsonības likumam

Augsta līmeņa pašmāju un ārvalstu eksperti plašā konferencē Latvijas Universitātē apspriež Pilsonības likuma grozījumus. Būtiskākie jautājumi, ko risinās likuma grozījumi, būs dubultpilsonības iegūšana ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem un pilsonības piešķiršana Latvijā dzimušu nepilsoņu bērniem. Konferencē "Latvijas pilsonība 21. gadsimtā" klāt ir arī mūsu kolēģe Dace Krejere.

Dace Krejere Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:08 | 2012.03.02.

Vienots eksāmens latviešu valodā šogad būs gan latviešu, gan mazākumtautību skolās

Šogad gan latviešu, gan mazākumtautību skolas kārtos vienu eksāmenu latviešu valodā. Tām skolām, kas līdz šim nav apguvušas latviešu skolu programmas, tas nozīmē, ka nebūs vairs runas pārbaudījuma. Skolēni stāsta, ka labprāt būtu parādījuši savas prasmes, bet skolotāji vērtē, ka rezultāti būtiski nemainīsies.

Rīgas 10. vidusskola ir tā saucamā krievu skola. Šeit bērni apgūst latviešu valodu un literatūru gan pamatskolā, gan vidusskolā. Līdz šim skolā vasarās 12. klases kārtojas latviešu valodas eksāmenu gan rakstos, gan runā. Tagad šovasar, runāt vairs nevajadzēs un latviešu valodas un literatūras pabaudījums būs jāraksta. Skolēnu uzskata, viņi labprāt būtu parādījuši komisijām kā iemācījušies runāt.

Latviešu valodas skolotāja Ieva Grahoļska 12. klasēm pasniedz priekšmetu jau 27 gadus. Viņa skaidro, ka skola ir gatava pārbaudes darbiem, jo izmaiņām gatavojās jau vairākus gadu, tiesa, kamēr programma pilnībā būs skolā pierasta, paies vēl laiks.

Jautāta vai skolēni interesējas par latviešu valodu un literatūru, skolotāja norāda, ka skolēniem vispār zudusi interese par daudziem mācību priekšmetiem. Viņa arī skaidro, ka latviešu valodas un literatūras mācību grāmatas slikti sagatavo jauniešus dzīvei un aicina pārskatīt literatūras sarakstus, lai tur būtu vairāk latviešu autoru, piemēram, Skalbes. Bet skolas mācību pārzine Svetlana Korzenkova uzskata, skolā ir pārāk maz stundu, lai bērni pilnvērtīgi apgūtu latviešu valodu.

Anna Platpīre Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:24 | 2012.03.02.

Cer aizņemt brīvo sociāldemokrātijas nišu Latvijas politikā

Apvienības "Saskaņas centrs" politiķis Armands Strazds, kurš ir nodibinājis antineoliberālu sociāldemokrātisku kustību "Atjaunotā Latvija", cer aizņemt brīvo sociāldemokrātijas nišu Latvijas politikā - tā viņš piektdien atzina intervijā Latvijas Radio. Kļūstot par jaundibinātās kustības priekšsēdētāju, Strazds ir solījis dibināt arī jaunu partiju. Politiķis jau iepriekš pauda neapmierinātību ar "Saskaņas centra" līderu politisko kursu, "nododot sociāldemokrātijas ideālus" un dibinot jauno kustību viņš cer šo kursu īstenot.

Armands Strazds Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    0:48 | 2012.03.02.

Kā atdzīvināt Cēsu vecpilsētu?

Pirms gadiem izvirzītais mērķis - "Cēsis būs tūrisma pilsēta" - mums ir pārāk dārgi maksājis. Tā tagad vērtē cēsnieki un galvenokārt jau Cēsu vecpilsētas daļā vēl esošie uzņēmēji. Gadu gadiem liekot visu uz tūrisma un kultūras kārts, nav stimulēta ražošanas attīstība, kas radījusi situāciju, ka pilsētā strauji samazinājies iedzīvotāju skaits. Bet Cēsu vecpilsētā ir tukši nami, bankrotējuši veikali, kafejnīcas. Tagad, lai situāciju mainītu, Cēsu novada pašvaldībā uzsāktas diskusijas gan ar uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, par to, ko darīt, lai te atkal atgrieztos rosība. Ar cēsniekiem tikās Vidzemes korespondente Gunta Matisone.

Tekstilmāksliniece Dagnija Kupče, kurai Cēsu vecpilsētā ir sava neliela darbnīca, vispirms aicina nelielā ekskursijā pa šaurajām vecpilsētas ieliņām. Namu logus te lielākoties rotā uzraksti, iznomā, vai pārdod. Uz dažiem vēl arī izkārtnes, kas liecina, ka vēl pirms kāda laika te ir bijis kāds veikals, vai uzņēmums.

Šādu vērtējumu savukārt uzklausu vecpilsētā esošajā trauku veikalā no tā līdzīpašnieces Tamāras Janelsiņas. Viņa ir viens no tiem Cēsu vecpilsētas uzņēmējiem, kas jau gadus desmit klauvē pie pašvaldības durvīm, lai rastu risinājumu. Bet vispirms uzņēmēja rāda ilgo gadu laikā rakstīto rajona laikrakstā, lai apliecinātu, ka par problēmām brīdinājuši jau sen.

Savas likstas līdz ar to, ka sarūk uzņēmējdarbība, ir arī namu saimniekiem, jo kā stāsta namsaimnieku pārstāve Līga Dzemido, līdz ar to nav vairs ienākumu to uzturēšanai.

Viena no problēmām, kas ietekmēja uzņēmējdarbību, bija striktie satiksmes ierobežojumi, kā arī savulaik satiksme vecpilsētā bija slēgta. Veikala Krista īpašniece Mirdza Pelce stāsta, ka lai viņas veikals varētu darboties, nācies pat preci nest ar rokām no attāla stāvlaukuma.

Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Rozenbergs atzīst, ka satiksmes ierobežojumus vecpilsētā nosaka šeit esošie kultūrvēstures pieminekļi, taču šobrīd satiksmes režīms ir uzņēmējiem pretimnākošs. Tāpat tagad izstrādāts priekšlikums atbrīvo vecpilsētas uzņēmējus no nodokļu nastas.

Protams, Cēsu vecpilsētā vēl ir ļoti daudz problēmu, tāpēc tagad uzsāktas diskusijas gan ar uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Un aprīļa nogalē jau tiks vērtēts, ko ir izdevies īstenot, lai situāciju uzlabotu.

Foto: E.Trifanova / LETA

Gunta Matisone Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:45 | 2012.03.02.

Politologs: Biedrība "Latvijas attīstībai" nav īstermiņa projekts

Jaunam politiskam spēkam patlaban ir vieta uz Latvijas politiskās skatuves. Tā komentējot biedrības"Latvijas attīstībai" nodibināšanu, eica plitologs Ivars Ījabs. Jau vēstījām, ka ceturtdien nodibināta jauna biedrība "Latvijas attīstībai". Tās dibināšanā piedalījies partijas "Jaunais laiks" dibinātājs Einars Repše (attēlā), kā arī uzņēmēji Olafs Berķis un Valerijs Belokoņs. Netiek izslēgta iespēja, ka līdzās biedrībai tiks dibināts jauns politiskais spēks.

Ivars Ījabs Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    4:11 | 2012.03.01.

Politisko reklāmu varētu aizliegt tikai TV

Radio, presē un internetā politiķi var reklamēties. To rosina Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome apspriežot Saeimas darba grupā likumprojektu par priekšvēlēšanu aģitāciju. Jau esam stāstījuši, ka pašlaik politiķi un eksperti diskutē par priekšlikumu atteikties no maksas politiskās reklāmas radio un televīzijā, to aizstājot ar bezmaksas aģitāciju.

Ekspertu un politiķu diskusija Saeimas darba grupā tā arī ne pie viena konkrēta risinājuma šajā reizē nenonāca. Tika pausti kardināli pretēji viedokļi par to vai politiskā reklāma jāizliedz. Eksperti piedāvāja aizliegumu no 120 līdz 7 dienām. Par politisko reklāmu aizliegumu neapmierinātas ir televīzijas. Izvērtās pat spraiga diskusija starp Vienotības deputāti Lolitu Čigāni un mediju pārstāvi Guntu Līdaku.

Nacionālā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome atbalsta politiķu ieceri atteikties no apmaksātām priekšvēlēšanu reklāmām. Tomēr ar vairākiem nosacījumiem. Kā stāsta padomes loceklis Gints Grūbe, viens no viņu priekšlikumiem ir maksas politisko reklāmu aizliegt tikai televīzijā, savukārt radio saglabāt. Savukārt bezmaksas aģitācija laiku padome aicina nepalielināt.

Savukārt medijus uzraugošā padome aicina domāt kā kompensēt finansiālos zaudējumus sabiedriskajiem medijiem, ko nestu politisko reklāmu aizliegums. Tomēr politiķi neko konkrētu nevarēja piedāvāt. Latvijas Televīzijas pārstāve Agnese Mamaja uzskata, ka reklāmu aizliegums vēl vairāk graus sabiedrisko mediju konkurētspēju.

Komerctelevīzijām reklāmu aizliegumu varētu kompensēt ar sabiedriskā pasūtījuma piešķiršanu. Tomēr diskusijā paši politiķi atzina, reklāmu aizliegums ļaus komerctelevīzijas zelt slēptajai reklāmai. Gints Grūbe gan norāda, ka likuma iniciatīva nāk no pašiem politiķiem, un ja viņi to pieņems, tad pašiem vajadzētu arī ievērot.

Dace Krejere Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    2:55 | 2012.03.01.

Pirmajā dienā iesniegts ap 200 nulles deklarāciju

No ceturtdienas Valsts ieņēmumu dienests sācis pieņemt mantiskā stāvokļa deklarācijas jeb tā dēvētās nulles deklarācijas. Tās būs iespējams iesniegt līdz 1. jūnijam. Deklarācija attiecas uz personām, kam skaidras naudas uzkrājumi un parādi pārsniedz 10 tūkstošus latu, kuriem pieder vērtspapīri, gleznas, antikvāri priekšmeti un vērtslietas desmit tūkstošu vērtībā. Valsts ieņēmumu dienests informē, ka pastiprinātu interese par sākumdeklarēšanos novērojama jau nedēļu.

Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas Ziemeļu klientu apkalpošanas centra filiālē apmeklētāju nav daudz. Neliela rinda izveidojusies vien pie konsultantu durvīm. Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve Agnese Grīnberga skaidro, ka cilvēku interese par sākumdeklarēšanos ir pastiprināta jau vismaz nedēļu, arī ceturtdien.

SKDS aptaujas liecina, ka gandrīz 20% iedzīvotāju nezina, vai viņiem deklarācija jāiesniedz. Deklarāciju varēs iesniegt līdz 1. jūnijam. Ja cilvēki to neizdarīs, jārēķinās ar soda sankcijām līdz pat 500 latu apmērā. Kā norāda Grīnberga, tas gan draud tikai gadījumos, ja VID būs aizdomas, ka cilvēks dzīvo pāri saviem līdzekļiem.

Detalizētu informāciju par sākumdeklarēšanos iedzīvotāji var saņemt VID klientu apkalpošanas centros vai zvanot pa tālruni 1898 kā arī VID mājaslapā. Tuvojoties deklarācijas iesniegšanas termiņa beigām, kas ir 1.jūnijs, VID rīkos informatīvu kampaņu.

Jānis Zariņš Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:27 | 2012.03.01.

Konstitucionālo sūdzību par algām Satversmes tiesā iesnieguši tiesu darbinieki

Pēc tiesnešiem konstitucionālo sūdzību par algām Satversmes tiesā iesnieguši arī tiesu darbinieki. Mēneša laikā Satversmes tiesai jāizlemj vai pieņemt to izskatīšanai. Tiesu darbinieku sūdzas, ka algas ir pārāk zemas salīdzinot ar veicamajiem pienākumiem, turklāt pēdējo divu gadu laikā tās nav mainījušās.

Sūdzību Satversmes tiesā iesniegusi Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša palīdze Viktorija Voitešonoka. Latvijas Radio viņa uzsver, ka runā, visu tiesas darbinieku vārdā. Iesniegumā lūgts tiesu izvērtēt, vai amatpersonu atalgojumu likums, pēc kura maksā tiesu darbiniekiem algas, nav pretrunā ar Satversmes 107. pantu, kas nosaka, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu. Tiesu darbinieki uzskata, ka saņemt likumā uzticētajiem pienākumiem neatbilstošu atalgojumu. Patlaban tiesneša palīgs pirms nodokļu samaksas saņem 427 latus, bet tiesas sekretārs aptuveni 300.

Tiesu darbinieku atalgojuma jautājums aktualizējies jau vairākkārt. Pērn darbinieki piedraudēja pat ar streiku, ja amatpersonas nerīkosies. Streiks tomēr izpalika, jo algām atrada papildus aptuveni 270 tūkstošus latu. Darbiniekiem algas palielināja no 2% - 5%.

Tiesu administrācijas vadītājs Edvīns Balševics pagaidām atturas no komentāriem, kamēr nav iepazinies ar iesnieguma saturu. Par tiesu darbinieku vēršanos Satversmes tiesā viņš uzzinājis no preses. Satversmes tiesai lēmums par sūdzības izskatīšanu jāpieņem līdz 31.martam, sacīja

Kā zināms, patlaban Satversmes tiesa skata lietu par tiesnešu un prokuroru algām. Spriedums šajā lietā gaidāms 28.martā.

Dace Stirāne Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    2:23 | 2012.03.01.

Repše nodibina biedrību "Latvijas attīstībai"

Nodibināta jauna biedrība "Latvijas attīstībai", kuras dibināšanā piedalījies bijušais partijas "Jaunais laiks" dibinātājs Einars Repše.

Biedrības "Latvijas attīstībai" dibinātāju vidū ir uzņēmēji, politikas, tiesību un tautsaimniecības eksperti: politiķis Einars Repše, uzņēmēji Olafs Berķis, Valērijs Belokoņs, Donāts Vaitaitis, Uldis Mierkalns, Ainārs Ščipčinskis un Agris Strautnieks, tiesību eksperte Baiba Fromane, politiķi Edgars Jaunups un Dans Titavs.

Kā teiks izplatītajā paziņojumā - biedrība piedāvās savu redzējumu un risinājumus, aicinās vienoties un rīkoties. Latvijas elitei, mūsuprāt, ir jāsaprot, ka pienācis laiks izbeigt konfrontāciju un sākt kopīgu darbu Latvijas attīstībai.

2012.03.01.

Teikmanis: Visticamāk, tuvākā mēneša laikā ES ieviesīs ekonomiskas sankcijas pret Baltkrieviju

Lai arī Latvija nav atbalstījusi un neatbalsta Eiropas Savienības ekonomisko sankciju ieviešanu pret Baltkrieviju, visticamāk, tuvākā mēneša laikā ES šādas sankcijas pret mūsu kaimiņvalsti tomēr piemēros, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis. Pašlaik Baltkrievija pati sevi dzenot iekšā izolacionismā, jo Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašneko "uzdeva nervi" - ES turpināja pastiprināt politiskās sankcijas un draudēja ar ekonomiskajām sankcijām, taču no Baltkrievijas sekoja vēršanās pret ES diplomātiem.

Foto: I.Čīka/LETA

Intervē Gusts Kikusts Atskaņot Windows Media Video Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    15:15 | 2012.03.01.

Politiķi pēc referenduma par ekonomiskām problēmām mazrunīgi

Lai arī cilvēki Latgalē pieprasa darba vietas, nevis darba grupas sabiedrības saliedētībai, politiķi pēc referenduma par ekonomiskām problēmām runājuši maz. Tā vietā izskanējuši mērenāki un radikālāki priekšlikumi - sākot no brīvdienām pareizticīgo Ziemassvētkos un beidzot ar krievu valodas ierobežošanu bērnudārzos vai pretēji - atļaušanu pašvaldībās. Kamēr valodas referenduma ogles vēl karstas, ar virkni ideju klajā nākuši Nacionālās apvienības deputāti. Juridiskajā komisijā ieteikts dot valdībai tiesības nepiešķirt pilsonību valstij nelojālām personām. Koalīcijas partijām "Visu Latvijai/Tēvzemei un brīvībai/LNNK" piedāvā paplašināt pilsonības atņemšanas iemeslus un visos bērnudārzos pāriet uz mācībām latviešu valodā. Par sabiedrības saliedētību jādomā, kamēr referenduma rezultāti vēl svaigā atmiņā, tā priekšlikumu izteikšanu pamato Nacionālās apvienības viens no līderiem Raivis Dzintars.

Par latviešu valodu bērnudārzos valdošā koalīcija turpinās diskutēt nākamnedēļ, taču "Vienotība", "Zatlera Reformu partija" un Nacionālā apvienība pirmdien devušas zaļo gaismu citam priekšlikumam - paplašināt to jautājumu loku, par kuriem nedrīkstētu rīkot referendumus. Tie ļautu nobremzēt partijas "Par Cilvēktiesībām vienotā Latvijā" sākto parakstu vākšanu, lai pilsonību iegūtu visi nepilsoņi.

Neapmierināts ar iespējamiem Satversmes grozījumiem, kas neļautu iedzīvotājiem lemt par pilsoņu loka palielināšanu, ir PCTVL biedrs Andris Tolmačovs. Taču viņš ir apņēmīgs turpināt parakstu vākšanu, kurā jau savākts nepilns tūkstotis parakstu. Par to, ka krievu valodas aizstāvji nav padevušies, liecina citu organizāciju aktivitātes. Biedrība "Pilsonība. Izglītība. Kultūra" vakar Satversmes tiesā apstrīdējusi likuma normas, kas noteic, ka krievu valoda ir svešvaloda.

"Saskaņas centra" deputāts Andrejs Elksniņš uzstāj, ka ir jārespektē iedzīvotāju vēlme pašvaldībās runāt krievu valodā. Taču tajā pat laikā viņš aicina nolikt malā dažādas pretējām pusēm netīkamas iniciatīvas, tajā skaitā arī referenduma rīkošanu par Saeimas atlaišanu, ko atsevišķi saskaņieši draud darīt, ja valstī nekas nemainīsies.

Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks Andrejs Berdņikovs gan ir skeptisks par politiķu spēju nonāk pie abpusēji izdevīga rezultāta. Viņaprāt, atmosfēra pēc referenduma joprojām ir nokaitēta un tādēļ bīstama. Viņš atzinīgi novērtē to, ka diskusiju savās rokās ņem sabiedriskas organizācijas, piemēram, "Providus". Tā pagājušajā nedēļā rīkotajās debatēs izskanēja priekšlikumi par latviešu valodas apguves veicināšanu un pilsonības atvieglošanu. Tomēr pēc pētnieka domām šoreiz būtu vismaz jāmēģina runāt arī ar galējiem krievu valodas aizstāvjiem.

Bijušais Saeimas nacionālās drošības komisijas vadītājs, tagad Lielo pilsētu asociācijā strādājošais Māris Kučinskis uzskata, ka referenduma rezultātus nevajag dramatizēt. Lai arī tie iezīmē nepatīkamu ainu, līdzšinējā integrācijas politika neesot izgāzusies. Premjers Valdis Dombrovskis no "Vienotības" ir rezervēts pret pašvaldību referendumiem.

Lai risinātu ekonomiskās, sociālās un demogrāfiskās problēmas Latgalē, ar premjera rīkojumu izveidota speciāla darba grupa. Tai līdz 20.martam jāizstrādā un jāiesniedz rīcības plāns ar pasākumiem, to izpildes termiņiem, un naudas apjomiem Latgales reģiona attīstībai.

Foto: Saeimas Kanceleja

Matīss Arnicāns Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    8:36 | 2012.02.29.

VAK dibinātājs Arvīds Ulme: Galvenais vienojošais Latvijā ir ideāli

Pirms 25 gadiem TTP Kultūras namā sanāca neformāļi no visiem Latvijas novadiem un, izmantojot PSRS Pārbūves radīto iespēju, nodibināja Vides aizsardzības klubu.

Dibinātāju kodolu veidoja talku kustības dalībnieki no Pieminekļu aizsardzības talkas centra un Radošās jaunatnes kluba, kuri jau vairākus gadus aktīvi darbojās senvietu un svētvietu apzināšanā un kultūrvides glābšanā visā Latvijā. Vides aizsardzības klubs daudzus gadus pirms Atmodas, neticības un baiļu pārņemtā sabiedrībā no mazām neformālām vienībām izveidoja spēku, kas soli pa solim sāka cīņu pret okupācijas režīmu ar savu piemēru iedvesmojot un apvienojot visplašākās tautas masas. Ar ko šodien nodarbojas Vides aizsardzības klubs, par to Pārslas Saktiņas saruna ar kluba dibinātāju Arvīdu Ulmi.

Intervē Pārsla Saktiņa Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    19:02 | 2012.02.25.

Apsver Ziemeļu alianses izveidi

Lielbritānija vēlas palielināt savu ietekmi Eiropas Savienībā. Tā skaidrojama pagājušajā nedēļā medijos iztirzātā britu premjera paustā iniciatīva veidot Ziemeļu aliansi, kuras sastāvā būtu Lielbritānija, Ziemeļu valstis un arī Baltija. Latvijas dalību šādā savienībā ekonomisti vērtē kā papildus iespēju, uzsverot, ka draudus sašķelt Eiropas Savienību, alianse nerada. Lielbritānija līdz šim izcēlusies ar atšķirīgu pieeju ekonomiskos jautājumos un tādējādi vēlas saglabāt lielāku neatkarību, tāpēc meklē sabiedrotos.

Par iespējamu Ziemeļu alianses veidošanu runāts ne tikai pagājušonedēļ Stokholmā notikušajā Ziemeļvalstu, Baltijas valstu un Lielbritānijas līderu sanāksmē, bet arī britu premjera Deivida Kamerona rīkotās tikšanās laikā pirms gada. Tomēr nav šaubu, ka tieši pašreizējās eirozonas problēmas liek Lielbritānijai šim jautājumam pievērsties aktīvāk. Kā norāda politologs Andris Sprūds, Lielbritānija ar šādu iniciatīvu vēlas palielināt savas manevrēšanas iespējas gan reģionā, gan Eiropas Savienībā un meklē sabiedrotos, kas akceptētu britu pieeju ekonomikā. Runājot par to, vai Lielbritānijas potenciālais piedāvājums varētu interesēt Latviju, Andris Sprūds uzskata, ka zināmā mērā Latvijai tas būtu izdevīgs.

Kā pēc pagājušajā nedēļā notikušās Ziemeļvalstu, Baltijas valstu un Lielbritānijas līderu sanāksmes vēstīja zviedru avīze "Dagens Nyheter", arī "Financial Times", ar piedāvājumu veidot Ziemeļu aliansi Lielbritānijas premjers Deivids Kemerons, vēlas mest izaicinājumu Briselei par labāku ekonomikas pārvaldības modeli.

Swedbank ekonomists Mārtiņš Kazāks norāda uz reģionālām atšķirībām Eiropā. Mārtiņš Kazāks uzsver, ka Eiropas Savienībā ir 27 valstis, no kurām katrai ir savi uzskati. Alianšu veidošana nozīmē sabiedroto meklēšana, īpaši krīzes laikā.

Aptaujātie politiķi pauž pārliecību, ka Ziemeļu alianses veidošana, piesaistot Lielbritāniju, nekādā mērā Latvijai par sliktu nenāktu, arī Eiropas Savienības šķelšanos šāda reģionāla savienība neizraisītu. "Vienotības" deputāts Ojārs Kalniņš Deivida Kamerona izteikumus par aliansi Briselē pārrunājis ar Lielbritānijas parlamentāriešiem. Par to, ka iniciatīva veidot Ziemeļu aliansi ir tikai ideju un labās gribas izteiksmē, pauž pārliecību arī nacionālās apvienības deputāts Einārs Cilinskis. "Saskaņas centra" deputāts Valērijs Agešins par Lielbritānijas iniciatīvu nav izbrīnīts, uzsverot šīs valsts atšķirīgo nostāju vairākos jautājumos, tomēr ir skeptisks, ka no alianses var kas iznākt. Zaļo zemnieku Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis tikmēr skaidro, kā Latvijai pret šādu aliansi jāizturas.

Kā norāda politologs Andris Sprūds, Lielbritānijas veidota alianse nav drauds Eiropas Savienībai un reģionāli veidojumi var eksistēt paralēli. Arī Latvijas politikas veterāns Aleksandrs Kiršteins Lielbritānijas ietekmes palielināšanā draudus nesaskata, īpaši ņemot vērā pašreizējo situāciju Eiropā. Kiršteins arī pauž pārliecību, ka reģionāla sadarbība ir nepieciešama, ņemot vērā, ka Eiropa ir pārāk liela.

Eksperti uzskata, ka pat gadījumā, ja tiks pieņemts lēmums par alianses izveidošanu, primāri ir saprast, vai valstis var viena otrai uzticēties un atrast kopīgu darbības lauku - gan ekonomiskajā, gan militārās aizsardzības jomā. Paredzams, ka nākamā neformālā Ziemeļvalstu līderu tikšanās notiks Rīgā.

Jānis Zariņš Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    12:55 | 2012.02.15.

Stāsts par centieniem atgūt bērniņu

Katru gadu Latvijā bērna aprūpes tiesības tiek atņemtas apmēram pusotram tūkstotim cilvēku, vidēji 500 vecākiem ik gadu tās tiek atjaunotas. Latvijas Radio piedāvā stāstu par 21 gadu veco Ievu, kurai trīs mēnešus mazs bērniņš tika atņemts mātes alkoholisma dēļ. Meitene nu ir izārstējusies no atkarības un visiem spēkiem cenšas bērnu atgūt, taču viņai tas neizdodas.

Ieva palika stāvoklī vien mēnesi pēc attiecību uzsākšanas ar savu draugu, viņai bija 19 gadu. Bērniņš nebija plānots, tomēr gan Ieva, gan viņas draugs, uzzinot par gaidāmo atvasi, bijuši priecīgi. Grūtniecības sākums bijis cerībām piepildīts, tomēr, viņas civilvīra atkarības no apreibinošām vielām arvien biežāk ņēmušas virsroku pār saprātu. Ieva, stāvoklī esot, tika nežēlīgi sista. Gaidāmās atvases dēļ pāris vēl turējās kopā, topošā māmiņa cerēja, ka mazulis viņu attiecības uzlabos, un viņas draugs mainīsies.

Tomēr kļūdījās. Neizturēdama fizisko iespaidošanu, pārdzīvodama par neizdevušos ģimenes dzīvi, 19 gadīgā meitene bēdas sāka slīcināt alkoholā. Lielie konflikti ģimenē kļuva tik skaļi, ka par tiem jau runāja apkārtējie iedzīvotāji, arvien lielākas bažas izrādīja pašvaldības sociālie darbinieki.

Problēmas ap meitiņas aprūpes tiesībām sākās kādā vasaras dienā, kad trīs nedēļas vecās meitenītes mamma tika pieķerta alkohola reibumā. Lai nodrošinātu bērnam drošus apstākļus, jo bija zināms, ka mazulis aug sociāli nelabvēlīgā ģimenē, uz kādu brīdi Ievai bērniņu atņēma. Tad situācijā iesaistījās arī citas iestādes, un ģimene atkal uz kādu laiku bija kopā, tomēr bērniņa raudas agrās rīta stundās tēvam bija tik ļoti traucējošas, ka viņa nervi neizturēja, un vīrietis atkal ķērās pie saviem vecajiem ieradumiem, un Ieva atkal mierinājumu meklēja alkoholā. Ilgi nebija jāgaida, tiesības uz bērnu viņai tika atņemtas vēlreiz.

Viņai tika solīts - ja izārstēs atkarību no alkohola, bērnu atgūs. Jaunā sieviete ar sociālā dienesta atbalstu iesaistījās Minesotas programmā, kas ātri vien palīdzēja tikt galā ar atkarību. Ņemot vērā meitenes vecumu un neilgo atkarības laiku, efekts parādījās jau pēc mēneša. Ieva cerību pilna gaidīja tiesu, tomēr tās paziņojums nebija iepriecinošs.

Tumšmatainā meitene runājot, ik pa laikam apklust un nedaudz piever acis, cenšoties savaldīt asaras. Ieva rāda dokumentus un stāsta, ka ne viss tajos rakstītais atbilst patiesībai. Ieva atkal apklust. Pēc kāda brīža, atsākot runāt, viņas balss kļūst pārliecinātāka. Par spīti bāriņtiesas lēmumam, Ieva saka, ka spēs izturēt. Viņa gaida brīdi, kad varēs sākt dzīvot normālu dzīvi kopā ar savu bērnu. Jaunā sieviete jau ir atradusi auklīti, saplānojusi laikus, kad varēs strādāt. Šobrīd viņa mācās par skaistumkopšanas konsultantu vadītāju un cer, ka darbs viņai nodrošinās iespēju būt kopā ar bērnu.

Arī šobrīd viņai ir dota atļauja apraudzīt meitiņu, bet to darīt Ieva paniski baidās, jo uztraucas par savu drošību. Viņa atceras kādu reizi, kad vīrietis viņu smagi piekāvis parkā, draugu klātbūtnē.

Ieva savu bērnu pēdējo reizi redzēja oktobra sākumā, tagad viņas meitiņai ir jau astoņi mēneši. Viņa stāsta, ka bieži redz mazo sapņos, arī nomodā, ikreiz kā redz mazu bērnu - vienalga - dzīvē vai fotogrāfijās, meitene nespēj savaldīt asaras. Viņa atceras ik brīdi no dienas, kad pēdejo reizi redzēja meitiņu.

Lai meitene bērnu atgūtu, viņai ir jāatrod patstāvīgs darbs, sociālajā dienestā jāuzrāda ikmēneša ienākumi, kā arī nepieciešama pienācīga dzīvesvieta. Arī Ieva pati atzīst, ka pieļāvusi daudz kļūdu, viņa par tām joprojām turpina maksāt, neredzot savu bērnu. Iemeslus var minēt daudzus, arī to, ka viņa savos 19 patiesībā pati vēl bija bērns.

Ievas deklarētā dzīvesvieta ir Mētrienas pagastā, šobrīd meitene dzīvo Rīgā kopmītņu tipa viesnīcā. Mētrienas pārvaldes sociālā darbiniece Arita Sīpola Latvijas Radio atzina, kamēr meitene nevarēs pierādīt, ka viņai ir normāla dzīvesvieta un stabili ienākumi, bērnu diez vai atgūs.

Aļona Zandere Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    11:28 | 2012.02.13.

"Twitter" apskats 12.02.2012.

Šajā nedēļā uzmanību sociālajos tīklos izpelnījās Latgales ļaudis, plastisko operāciju salidojuma jeb “Jaunā viļņa” iespējamā nenotikšana Jūrmalā, kā arī - nezin kāpēc daudziem sāk šķist, ka -20 grādu sals tomēr ir “silti”.

Jānis Ramāns Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    5:44 | 2012.02.12.

Šīns: Uz Krievijas investoriem jāskatās kā uz ekonomisku kategoriju

Viena no ziņām, kuru šonedēļ pamanīja daudzi, bija par to, ka Krievijas televīzijas šovas „Jaunais vilnis” šovasar vairs netiks rīkots Jūrmalā. Kā liecina konkursa organizatora komponista Igora Krutoja paziņojums laikrakstā "Čas" - konkursa organizatoru sadarbība ar Jūrmalas domi ir sasniegusi kritisko robežu, kas tagad liekot par pasākuma norises vietu izraudzīties kādu citu pasaules pilsētu, starp kurām ir arī Rīga.

Sarunas par konkursa iespējamo norises vietu tiek turpinātas, bet mēs pievērsām uzmanību reakcijai uz šīm izmaiņām, tostarp ekspertu viedoklim, ka konkursa nerīkošana Jūrmalā par 10% līdz 20% varētu samazināt nekustamo īpašumu cenas un arī īres tirgu kūrortpilsētā. Vai tas ir labi vai slikti, un cik patiesībā ir ietekmīga austrumu investoru interese par mūsu īpašumu tirgu? Nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns ir jūrmalnieks un arī izjutis festivāla ietekmi savā dzīvē. Nenoliedzams, ka austrumu nauda lielā mērā ietekmē to, kas notiek Latvijas nekustamo īpašumu tirgū pēdējos gados, intervijā atzīst Šīns, bet uz Krievijas vēlmi investēt Jūrmalā vajadzētu raudzīties tieši no ekonomisko ieguvumu viedokļa.

Foto: E.Pālens/LETA

Intervē Gusts Kikusts Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    13:36 | 2012.02.11.

Vai atkal jāsasauc Tautu forums?

Nepalikt mājās referendumā dienā aicina Augstākās padomes deputāti, kuri balsoja par valsts neatkarības atjaunošanu 1990. gadā. Georgs Andrejevs atgādina - par Latviju kā vienīgo vietu pasaulē, kur var attīstīt savu kultūru un valodu, Latvijā dzīvojošie cittautieši 1988. gadā vienojās Tautu forumā. Etnisko minoritāšu atbalsts kalpoja par pamatu arī vēlākajam darbam pie 4. maija deklarācijas. Šodien Andrejevs pauž neizpratni, kā tas varēja notikt, ka pamatvērtības, par kurām vienojās šeit dzīvojušās tautas, jau atkal var apšaubīt.

Neilgi pirms Tautas frontes dibināšanas kongresa Augstākās Padomes prezidijs pieņēma lēmumu par latviešu valodas statusu. Tobrīd bija arī sākusies diskusija par nepieciešamību ierobežot iedzīvotāju mehānisko pieaugumu. Abi šie jautājumi, kā liecina videoarhīvs izraisīja asu konfrontāciju iedzīvotāju nelatviskajā daļā. Konservatīvie spēki uzskatīja par netaisnīgu latviešu valodu ieviest par vienīgo valodu republikā, kur puse ir krievu. Tajā laikā Baltijas republikās sāka veidot Interfronti, kas vislielāko atsaucību guva starp vissavienības uzņēmumu strādniekiem. Tā brīža situāciju vienā no radio arhīva ierakstiem atceras Sandra Kalniete.

To, ka ne visiem citu tautību pārstāvjiem simpatizēja Interfrontes uzstādījumi, liecina arī videohronika. Vienā no ierakstiem aktrise Ņina Ņeznamova un kāds Latvijas Radio neatpazīts kungs aizstāv latviešu dzimtās valodas tiesības.

Tolaik Igaunijā pēc Edgara Savisāra ierosmes tika izveidots Tautu forums, kas vairs nedeva iespēju Interfrontei uzņemties visu valsts nacionālo minoritāšu ruporu lomu. Ideju par līdzīgas tautu apvienības dibināšanu izskanēja arī LTF dibināšanas kongresā. Ita Kozakeviča uzstājoties pauda, kādus uzskatus apvienība aizstāvēs. 10 dienas pēc šīs uzstāšanās laikraksts "Padomju Jaunatne" publicēja nacionālo biedrību aicinājums visām Latvijas tautām. Tas bija aicinājums pulcēties tiem, kuri pārliecināti, ka latviešu un līvu nacionālo tiesību atjaunošana un ievērošana nozīmē arī citu tautu tiesību atjaunošanu un aizstāvību. Aicinājumu parakstīja arī Marina Kosteņecka un viņa šodien skaidro, kāpēc to darīja.

Īsā laikā frontes paspārnē izveidojās gandrīz 20 nacionālās kultūras biedrības, kas apvienojās asociācijā un simpatizēja Tautas frontei. Šis sabiedrotā uzdevums bija atņemt Interfrontei monopolu runāt nelatviešu vārdā. Tautu forums notika decembrī un, kā atceras tā laika Atmodas darbinieki, runās atkārtojās doma, ka Latvija ir visu šeit dzīvojošo tautību mājas, tomēr latviešiem tās ir vienīgās mājas. Forumā uzstājās arī Marina Kosteņecka. Viņa atrod teiktās runas tekstu un citē to, ko teica pirms vairāk nekā 20 gadiem. Kosteņecka uzskata, ka pirms vairāk nekā 20 gadiem teiktais ir aktuāls arī šodien. Tomēr, atgūstot neatkarību, kultūras biedrības tika atstumtas un bijušais ārlietu ministrs un Augstākās Padomes deputāts Georgs Andrejevs, kurš balsoja par 4. maija deklarāciju, to skaidro ar kļūdām pašu latviešu politikā.

Marina Kosteņecka uzskata, ka šodienas situāciju varētu mainīt līdzīgs Tautu forums, kāds bija 1988. gadā. Tajā nedrīkstētu piedalīties neviens politiķis, bet gan tikai kultūras biedrību un sabiedrisko organizāciju pārstāvji - dažādu tautību pārstāvji tad varētu kopīgi pārrunāt, cik tād īsti apspiesti šeit jūtas.

1988. gada Tautu forums sabiedriskās dzīves centrā izcēla arī Itu Kozakēviču, poļu kultūras biedrības un vēlāk Nacionālo kultūras biedrību asociācijas prezidenti. Viņa bieži citēja poļu dzejnieka Mečislava Romanovska vārdus „Par brīvību - jūsu un mūsu!”. Tas bija Kozakēvičas aicinājums dažādu tautību cilvēkiem apzināties, ka savu brīvību viņi varēs realizēt tikai tad, ja dzīvos brīvā valstī.

*

Jau pēc referenduma pētniecības centrs "Providus" rīkos pilsoņu debates. Kā skaidro debašu organizētāja Dace Akule (attēlā), tā nebūs vainīgo meklēšana, kāpēc esam nonākuši pie šī referenduma, bet reāla situācijas risinājuma meklējumi.

Dace Krejere Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    10:41 | 2012.02.09.

Pavļuts: Steidzamas ACTA pieņemšanas nebūs

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts intervijā Latvijas Radio šorīt atzina, ka diskusija un savlaicīga Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma ("Anti-Counterfeiting Trade Agreement" jeb ACTA) skaidrošana Latvijā tikusi nokavēta. Līdz ar to tagad nav jāsasteidz ACTA ratifikācija Saeimā, bet vispirms ir jānodrošina konstruktīvs un argumentēts dialogs un diskusija ar ieinteresētajām pusēm. Pavļuts skaidro, ka, pirmkārt, sabiedrība neuzticas valsts pārvaldei, tās spējai aizstāvēt pilsoņu tiesības un intereses, tādējādi rodas augsne mītiem un bieži vien arī nepamatotām raizēm. Tas labi jūtams tieši ACTA sakarā. Otrkārt, valsts pārvaldē strādājošajiem ne vienmēr piemīt spēja izvērtēt, kuri jautājumi iegūs plašu rezonansi sabiedrībā un to apspriešanā jau izstrādes stadijā iesaistīt sabiedrības pārstāvjus. Treškārt, arī nevalstiskā sektora pārstāvjiem pietrūkst resursu, lai regulāri sekotu līdzi un rūpīgi iedziļinātos visos valdībā skatītajos jautājumos. Tāpēc rodas problēmjautājumi, par kuriem trūkst objektīvas informācijas.

Foto: I.Čīka/LETA

Intervē Gusts Kikusts Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    14:01 | 2012.02.09.

Kriķe: Internetā jādarbojas atbildīgi

Šodien Latvijā atzīmē Pasaules drošāka interneta dienu. Intervijā Latvijas Radio "NetSafe Latvia" Drošāka interneta centra speciāliste Agnese Kriķe šorīt norādīja, ka daudzi interneta lietotāji joprojām neapzinās visus riskus, kas saistās ar darbošanos internetā. Cilvēki bieži izvēlas nepārdomātas un ļoti viegli uzminamas paroles, kas ļaundariem dod iespēju dokumentiem, e-pastiem, fotogrāfijām un citiem materiāliem savtīgu nolūku izmantošanai. Draudi tieši bērniem un jauniešiem ir saskarsme ar mazgadīgiem un nepilngadīgiem nepiemērotu saturu, kā arī pedofilu, krāpnieku un citu noziedznieku iespējām internetā sarunāt tikšanos ar bērniem vai no viņiem izmānīt informāciju, kas noder noziegumu izdarīšanai. Kriķe atzina, ka no šādiem gadījumiem nav pasargāts neviens, taču arī kaitniekiem jāatceras, ka viņus var atrast, jo datori un internets atceras ikvienu tajā veikto darbību. Protams, ir dažādi ceļi, kā ļaundari var krāpties un slēpties.

Foto: J.Cinkus/Latvijas Radio

Intervē Zigurds Ķeizars Atskaņot Windows Media Video Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    14:59 | 2012.02.07.

"Twitter" apskats 05.02.2012.

Spītējot aukstumam, čivinātāji šonedēļ plosījās jo skaļi. Lielākais satraukums bija par autortiesību jautājumiem. Biežāk kā citkārt ieraksti bija vārsmās - gan savās, gan, protams, izaicinoši piemeklētos dzeju citātos. Izskanēja pat aicinājumi rīkot īpašu "Tvitter" dzejas dienu. Netika piemirsts sals un gaidāmais referendums. Iespējams, sala dēļ notikusī piespiedu uzturēšanās pie datora radīja krietni vairāk domugraudu par norisēm pašu un citu dzīvē.

Vija Bremze Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:21 | 2012.02.04.

Nosiltinot ēkas, Liepājā izdevies ietaupīt vairāk nekā 140 tūkstoš latu

Nosiltinot 26 izglītības un citas pašvaldības iestāžu ēkas, pagājušā gadā Liepājā izdevies ietaupīt vairāk nekā 140 tūkstošus latu. Līdz ar to izdevies atgūt jau 30 % no pašvaldības ieguldītajiem līdzekļiem šajos projektos. Samazinājies arī CO2 daudzums, kas nonāk apkārtējā vidē. Lai sekotu līdz gaisa temperatūrai un citiem rādījumiem, nosiltinātajās ēkās ir izvietotas iekštelpu klimata kontroles ierīces. Energoefektivitātes projekti paredz, ka piecu gadu laikā jāsasniedz konkrēti rezultāti.

Pagājušā gada decembrī Liepājā pabeidza pēdējos ēku energoefektivitātes projektus. Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens skaidro, ka viena lieta ir renovēt ēkas, bet otra - tās efektīvi apsaimniekot pēc projektu īstenošanas. Tieši tas šobrīd arī notiek. Viens no uzdevumiem - kontrolēt CO2 izmešu daudzumu un panākt konkrētu samazinājumu. Mērījumi notiek ar speciālām klimata kontroles ierīcēm, kas atrodas visās nosiltinātajās ēkās. Tās pašvaldība iegādājās par saviem līdzekļiem. Šo mērītāju ikdienā izmanto arī Liepājas pirmskolas izglītības iestādes "Kriksītis" darbinieces. Klimata kontroles ierīce parāda, kāds telpā ir mitruma līmenis, gaisa temperatūra un cilvēku izelpotais CO2 daudzums. Gaisa kvalitātei seko līdz saimniecības vadītāja Ramona Ūpe.

Apkures sistēmas projektā nebija paredzēts modernizēt, bet radiatori ir aprīkoti ar regulēšanas iespējām. Kaut arī laukā stindzinošs aukstums un radiatori ir mēreni silti, telpā, kurā rotaļājas bērni, gaisa temperatūra ir par augstu.

Ēkas siltināšanas efekts ir ļoti jūtams, stāsta skolotāja Diāna Lejiņa. Bērni var droši spēlēties uz grīdas. Pirmskolas izglītības iestādē "Kriksītis" pēc ēkas nosiltināšanas ievērojami ietaupījušies līdzekļi, kas tiek tērēti par apkuri, rādot pieejamos grafikus, stāsta pašvaldības pārstāvis Mārtiņš Tīdens.

Liepājā sākusi darboties arī programma interneta vidē, kurā tiek ievadīti nepieciešamie dati, kas ir papildus pienākums apsaimniekotājiem, bet ļoti būtisks, norāda pašvaldības pārstāvis. Vienā grafikā var uzskatāmi pārliecināties par patēriņu kvadrātmetros. Iepriekšējo gadu rādījumi ir reāls piemērs, cik neefektīvi patērēts dārgais siltums. Savukārt 2011. gada rādītāji pēc ēku siltināšanas apliecina, ka Liepājā apkures patēriņš ēkās katru mēnesi ir ļoti vienmērīgs, taču, lai sasniegtu pilnību, vēl daudz jāmācās.

Foto: I.Ozola/Latvijas Radio

Inga Ozola Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    4:37 | 2012.02.04.

Laksa: Krājbankas krahā vainojama nepietiekama uzraudzība

Jau ziņots ka auditorkompānija "KPMG Baltics" kā "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas risinājumu piedāvā bankrotu, jo neviens no saņemtajiem bankas sanācijas priekšlikumiem nav praktiski realizējams. Bijušais Latvijas Krājbankas vadītājs Arnolds Laksa intervijā Latvijas Radio arī atzina, ka Krājbanku nav iespējams restartēt. Laksa gan pieļāva - lai arī utopisks, taču teorētiski bija iespējams variants Krājbanku glābt. "Ja vēl kaut ko varēja darīt, tad tas bija jādara krietni ātrāk. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija būtu savlaicīgi fiksējusi problēmas, tās noteikti varēja pamanīt un iztrūkstošos līdzekļus varēja nofiksēt, es nespēju noticēt pretējam, tajā brīdī FKTK varēja vienlaicīgi ar bankas darbības apturēšanu pieņemt lēmumu par sanācijas procesu. Bija jādod iespēja ātri Latvijas kredītiestādēm iestāties "Snoras" bankas vietā," teica Laksa.

Viņaprāt, kreditoriem nav lielas iespējas atgūt savus noguldījumus LK. "Es domāju, ka esošie kreditori saņems kaut kadu naudu, taču tie būs daži procenti. Neatgūs 100%, tas ir skaidrs - ja atgūs kādus 60-70% no aktīvu vērtības, tas jau būs milzīgs panākums," teica Laksa.

Foto no apollo.lv

Intervē Gusts Kikusts Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    15:18 | 2012.02.03.

No 1. marta plāno izsniegt elektroniskās identifikācijas kartes

Jau pavisam drīz pasi varēs atstāt mājās, ja līdzi būs elektroniskā identifikācijas karte. Plānots, ka jaunās apliecības iedzīvotāji varēs saņemt no 1. marta. Elektroniskās identifikācijas kartes nebūs obligātas, un cilvēki varēs izvēlēties - saņemt pasi vai apliecību, vai arī abus dokumentus.

Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldes telpās Ilze satraukti fotografējas jaunajai pasei. Tās saņemšana vienmēr ir satraucošs notikums. Viņa atnākusi kopā ar mammu. Par to, ka pase drīz zaudēs savu nozīmi, neviena nav dzirdējusi.

Visi priekšdarbi elektronisko apliecību izsniegšanai izdarīti. Saeima pieņēmusi likumu un līgums ar Francijas uzņēmumu noslēgts, taču dokumenta izsniegšana kavējas. Bija plānots, ka kartes iedzīvotāji varēs saņemt jau no gada sākumā, taču tas tā nav. Amatpersonas baidās, ka tautas nobalsošanas laikā 18.februārī varētu sākties liels juceklis, tāpēc plānots, ka identifikācijas kartes sāks darboties tikai no 1.marta, saka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvis Andrejs Rjabcevs.

Ar tā dēvētā čipa palīdzību varēs veikt īpašnieka identitātes pārbaudi internetā. Amatpersonas uzsver, ka iedzīvotājiem nebūtu jāsatraucas. Tas būšot līdzīgi kā ar banku maksājumu kartēm. Arī tagad iespējams izsekot - kad, ko, kurš pircis. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis uzskata, ka apliecības atvieglos dzīvi ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, bet pensionāri var mierīgi paturēt pases.

Saņemot identifikācijas karti, iedzīvotāji saņems arī elektroniskā paraksta tiesības. Apliecības esot izgatavotas tik mūsdienīgas, ka to izmantošanas iespējas esot gandrīz vai neierobežotas. Tas, kur un kā kartes vēl varēs izmantot, būs atkarīgs likumdošanas un sistēmas atbilstības. Pagaidām referendumos un vēlēšanās identifikācijas kartes izmantot nevarēs.

Vērienīgais projekts Latvijai izmaksāja vairāk nekā četrus miljonus latu. Šādas kartes jau darbojas Igaunijā un Lietuvā.

Par dokumentu būs jāmaksā valsts nodeva 10 latu apmērā, bet jauniešiem līdz 20 gadu vecumam un pensionāriem būs samazinātā nodeva - pieci lati.

Foto: PMLP

Dace Stirāne Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    5:43 | 2012.02.02.

Referendums uzdevis tik daudz jautājumu, ka partijas nedrīkst neko nedarīt

Šomēnes gaidāmais valodas referendums licis sasparoties ne tikai galēji nacionālajiem politiskajiem spēkiem. Par valodu, tās lomu Latvijā, un sabiedrības integrācijas jautājumiem nācies aizdomāties arī pārējiem politiķiem. Taču kas notiks pēc referenduma, kad valodas jautājums vismaz daļēji būs noņemts no politiskās dienas kārtības? Par to turpmākajās minūtēs - par dzīvi pēc referenduma - kāda tā būs, un ko darīs politiķi, lai mazinātu etniskā konflikta padziļināšanos Latvijā, par to Lauras Dreimanes sagatavotajā sižetā.

Esošā situācija etno-politikas lauciņā ir neapmierinoša - atzīst visi Saeimā ievēlētie politiskie spēki, tādēļ sola rīkoties, lai pēc referenduma situāciju uzlabotos. Tiesa gan, atšķiras paņēmieni, kā kurš redz iespēju uzlabot situāciju. Piemēram, Saskaņas centra pārstāvis Valērijs Agešins saka - būtu jāsasauc tautas forums jeb sapulce, ar mērķi kliedēt aizspriedumus un baumas par latviešiem un nelatviešiem. Turklāt šāds pasākums būtu jāorganizē nevis partijām, kuras sevi esot totāli diskreditējušas, bet gan nevalstiskajam sektoram.

Citi politiķi gan saka - ar milzīgiem forumiem diezin vai kaut kas tiks panākts. Drīzāk jādomā par mikrolīmeņa pasākumiem, kur cilvēkiem sadarboties. Piemēram, kad tiek dalīts finansējumu pilsoniskās sabiedrības attīstībai, paredzēt aktivitātes, kas integrē arī cittautiešus. Un tas īpaši svarīgi tieši jauniešu auditorijā.

Jauniešu izglītošanu kā ļoti svarīgu uzsver tieši Nacionālās Apvienības politiķi, tādēļ viņi uztur nepieciešamību reformēt izglītība sistēmu. Kā saka Imants Parādnieks, tas ir vienīgais ceļš uz saliedētu sabiedrību.

Citu politisko partiju pārstāvji gan saka - mazākumtautību skolu jautājums ir noņemts no dienas kārtības. To izdarīja pati sabiedrība, nesavācot parakstus referendumam. Daudz svarīgāk esot domāt par izglītību plašākā mērogā - kas par Latvijas valsti tiek stāstīts klasē, un vai jaunieši apzinās, ko Latvijas valsts viņiem ir devusi. Tas, kā uzskata Lolita Čigāne, panākams arī ar vienkāršu sabiedriskās domas maiņu pašos latviešos.

Politiķi visnotaļ pozitīvi izsakās par Saskaņas centra ideju - veikt speciālu pētījumu, lai noskaidrotu, kādēļ tik liels līdzpilsoņu skaits gatavi balsot PAR krievu valodu. Jo ne jau visi viņi ir par divvalodību. Daudziem tas ir protesta balsojums pret atsevišķu politiķu mēģinājumu iznīcināt minoritāšu skolas vai nepilsoņu jautājuma nerisināšanu, dažus aizvaino valsts valodas inspekcijas represīvās funkcijas vai ilgstoša nevēlēšanās atzīt pareizticīgo Ziemassvētkus. Precīzi noskaidrojot iemeslus, varētu domāt, kā tos risināt, uzskata Zaļo Zemnieku Savienības pārstāve Iveta Grigule.

Arī Zatlera Reformu partijā daži biedri saka - izrādot kaut vai simbolisku cieņu, vajadzētu tomēr 7. janvāri - pareizticīgo Ziemassvētkus, pasludināt par brīvdienu, savukārt sakārtojot likumdošanu, atvieglot latviešu valodas apgūšanu un piešķirt Latvijas pilsonību visiem nepilsoņu bērniem. Tāpat "Vienotībā" un Zatlera Reformu partijā vairākkārt uzsver nepieciešamību stiprināt sabiedrisko mediju krievu valodā. Turpina ZRP pārstāvis Viktors Makarovs.

Mūsu aptaujātie politiķi saka - referendums uzdevis tik daudz jautājumu, ka politiskās partijas nedrīkst neko nedarīt. Turklāt, ja arī pēc referenduma politiķi nemazinās savstarpēji agresīvo retoriku, tas tiešām varot novest vai nu pie etniskā konflikta, vai arī rudenī atkal tiks vākti paraksti par Saeimas atlaišanu.

Laura Dreimane Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    6:21 | 2012.02.01.

Tiesa sāk skatīt Jēkabpils spēļu zāles laupīšanas lietu

Šodien tiesa sāk izskatīt pirms gada Latviju satricinājušo Jēkabpils spēļu zāles laupīšanas lietu. Izmeklēšanas materiāli liecina, ka policisti, kas pastrādāja noziegumu, bija gatavojušies lielākam ķērienam. Lai tiktu pie naudas, viņi demonstrēja nežēlību gan spēļu zālē, gan vēlāk atklājot uguni uz saviem kolēģiem - policistiem, kas tuvojās viņu automašīnai.

Spēļu zāles "Fēnikss" aplaupīšanai 2 speciālās uzdevumu vienības Alfa darbinieki un 2 brāļi, bijušie Tukuma policisti, sāka gatavoties mēnesi iepriekš, izriet no lēmuma par Krimināllietas nodošanu tiesai, kas nonācis Latvijas Radio rīcībā. Nozieguma plānošana notika Jahtklubā un sporta centrā Jūrmalā, kur viens no brāļiem strādāja par apsargu, bet Kauguros Mežciema vidusskolas sporta zālē atsevišķi grupas dalībnieki saskaņā ar lomu sadali imitēja uzbrukumu spēļu zālei treniņa nolūkos. Viņi sadabūja rācijas un nopirka veseri, lai varētu izsist naudas glabātavas durvis, no paziņas par 50 latiem iznomāja minivenu, un sagādāja policista formu piektajam grupas loceklim.

Bruņojušies līdz zobiem laupītāji 25.janvāra rītā devās uz Jēkabpili. Viņi bija rēķinājušies ar aptuveni 250 000 latu guvumu. Vismaz tādu summu sarunā ar vienu no brāļiem Denisu Hristoforidi minēja Alfas vada komandieris Arvo Žagars. No izmeklēšanas materiāliem izriet, ka tieši šie abi bija laupīšanas iniciatori. Neatbildēts palicis jautājums, kurš bijis galvenais organizators, jo viens noveļ vainu uz otru, stāsta prokuratūras pārstāve Laura Pakalne.

Taču pati laupīšanas nenoritēja pēc uzzīmētā plāna. Pirms laupītāji nogrūda ar seju pret zemi bārmeni un apsargu, viņš paguva nospiest trauksmes pogu. 2 no laupītājiem - Staņislavs Babelis un Pāvels Hristoforidi - palika uzmanīt pirmo stāvu, bet - Denis Hristoforidi un Leonīds Koņuhovs - skrēja augšā uz 2. stāvu pēc naudas. Tur viņi lika lietā līdzpaņemto veseri - ne tikai lai izgāztu seifa telpas durvis. Deniss Hrostoforidi ar veseri sašķaidīja krēslu, kuru, kā vairogu izmantojot, centās aizstāvēties telpā esošais tehniķis. Deniss ar veseri arī iesita spēļu zāles darbiniekam pa galvu. Lai atvieglotu laupīšanu, Koņuhovs uz zemes guļošajam arīdzan iešāva kājā.

Pēc īsa apjukuma, kā atvērt ar čipu, pogu un atslēgu noslēgto seifu, laupītāji tomēr to dabūja vaļā. Paņēma gan maisu ar monētām, gan banknotēm un skrēja lejā. Tikmēr 1.stāvā notikumi bija attīstījušies tālāk. Pēc izsaukuma uz spēļu zāli bija atbraukuši apsargi. Piedraudot ar ieročiem un kliedzot, ka notiek policijas pretnarkotiku operācija, laupītāji viņus noguldīja. Guļošos apsargus spārdīja ar kājām, un viņiem acīs iepūta asaru gāzi, vienam nozaga mobilo telefonu un ieroci. Pēc tam laupītāji ar 100 000 latu metās bēgt.

Toreizējais Jēkabpils iecirkņa nodaļas priekšnieks Indulis Surkulis stāsta, ka tobrīd bija informācija, ka viņi ir bruņoti, bet nevarēja zināt, cik viņi ir bīstami. Par šaušanu spēļu zālē informācija nebija. No blakus esošā autoservisa policisti uzzināja, ar kādu automašīnu laupītāji brauc. Pateicoties videonovērošanas kamerām pilsētā, viņiem ātri nāca uz pēdām.

Apšaude sākās laupītājiem iebraucot strupceļā. Viņi bija spiesti automašīnu apturēt Daugavas krastā, jo visi atkāpšanās ceļi bija noslēgti. Stāvošajam busiņam no labās puses pienākušais policists Salvis Tihanovskis pieprasīja visiem izkāpt paceltām rokām. Tikmēr no kreisās puses automašīnai pietuvojās Rims Šveds un Andris Znotiņš. Pēc izmeklētāju versijas, pie stūres sēdošais Žagars caur pusatvērtām durvīm tīši un mērķtiecīgi atklāja uz viņiem uguni. Ievainojot policistu, Žagars izkāpa no mašīnas un turpināja šaut. Znotiņu skāra četras lodes, no kurām pēdējā bija liktenīga. Vienlaikus Žagaram blakus sēdošais Deniss caur pusatvērtām durvīm sašāva policistu Tihonovski. Apšaudē ievainoja arī vienu no brāļiem, otrs palika pie viņa. Pārējie 3 grupas locekļi metās bēgt, bet pa dziļajām kupenām tālu netika. Plānojot noziegumu, laupītājiem nebija nodoma nogalināt policistus, tā secinājusi izmeklēšana.

Matīss Arnicāns Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    12:33 | 2012.01.31.

Saeimas atbildīgā komisija nav gatava legalizēt kandžas dzīšanu

Liela daļa iedzīvotāju nemaz nenojauš, ka pārkāpj likumu, mājās gatavojot alkoholu. Savai lietošanai atļauts raudzēt vīnu un brūvēt alu, bet ne dzīt kandžu, kaut gan šī nodarbe tautā ir populāra un kļūst par sava veida mākslu. Saeimas atbildīgā komisija nav gatava likuma regulējumu padarīt vaļīgāku - stipro alkoholu arī turpmāk drīkstēs gatavot vienīgi izņemot licenci.

Pierīgā dzīvojošais Jānis savas privātmājas vēsākajā istabā četros balonos raudzē melleņu-upeņu vīnu, rabarberu vīnu un ābolu sidru. Viņš stāsta, ka tas viss domāts pašpatēriņam, arī radu un draugu cienāšanai. Tādam pašam mērķim paredzēta arī kandža, ko Jānis dzen virtuvē. Paštaisītais aparāts virtuvi pārvērtis ķīmijas laboratorijā. Uz gāzes plīts riņķiem alumīnija piena kannā karsējas brāga, blakus uz letes nolikts dzesēšanas trauks un riņķī daudz šļaukas, kas savieno traukus. Jānis klāsta, ka pēc pašbrūvētā lietošanas nākamajā rītā pašsajūta ir labāka, nekā no veikalā pirktā degvīna.

Jānim ir liels pārsteigums, ka dzīt kandžu bez licences Latvijā ir aizliegts - ne tikai pārdošanai, bet arī pašu patēriņam. Alkohola aprites likuma ignorēšana draud sākot ar naudas sodu no 250 līdz 500 latiem līdz brīvības atņemšanai uz trīs gadiem, ja tiek nodarīts būtisks kaitējums.

Par to, ka policisti likuma pantu uztver nopietni, pērn pārliecinājās Vislatvijas kandžas dzinēju festivāla rīkotāji. Festivāla norises vietā Jaunalīksnē policija veica kratīšanu, kuras laikā atklāja pirtiņas sienā iemūrētu alkohola izgatavošanas ierīci un izņēma 5,2 litrus grādīgā dzēriena. Festivāla rīkotājs Gintars Čerbikovs stāsta, ka viņam visu atņēma un kandžu viņš vairs nedzen.

90% kandžas aparātu pircēju nezina, ka likums neļauj mājās pašpatēriņam gatavot stipro alkoholu, man apliecina šo ierīču tirgotājs. Atšķirībā no vīndaru aprīkojuma pārdevējiem, viņam nav veikals pilsētas centrā, bet iekārtas viņš divus gadus tirgo internetā. Tiekamies ar viņu kādā Rīgas benzīntankā un mikrofonā runāt viņš nevēlas - esot izjutis policijas uzbāzību.

Vīrietis stāsta, ka interese par kandžas aparātiem ir liela. Pārsvarā pircēji ir cilvēki vecumā no 35 gadiem, viņu vidū arī lieli uzņēmēji. Pērn iekšlietu ministrija informēja atbildīgo Saeimas komisiju, ka pieņemas spēkā kandžas aparātu izplatība, pārsaucot tos par destilācijas aparātiem, kuriem var būt arī cits pielietojums, ne tikai alkohola ražošana. Tā var izvairīties no atbildības par šādu iekārtu izgatavošanu, uzglabāšanu un izplatīšanu. Pusgada laikā ne ministrija, ne deputāti nav spējuši sagatavot priekšlikumus, lai novērstu robus likumā. Tādēļ policija kandžas aparātu pārdevēju priekšā ir bezspēcīga, atzīst Rīgas reģiona policijas pārstāvis Armands Logins. Viņš skaidro, ka likums ir tik bargs pret kandžas dzinējiem, lai ierobežotu alkohola tālāku pārdošanu. Daudzos gadījumos aiz ražošanas pašu lietošanai patiesībā slēpjas nelegāls rūpals, uzskata policists.

Strikts ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājās Ainārs Latkovskis - par pretimnākšanu nelicencētiem kandžas dzinējiem nevar būt ne runas. Vienotības deputāts skaidro, ka alkohola plašāka patērēšana nav veicināma, jo slimnīcas jau tagad ir pilnas ar cilvēkiem, kam ar to ir problēmas.

Rīgas Psihiatrijas un Narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja gan min, ka ārstiem lielākas raizes dara nezināmas izcelsmes alkohols, ko spirta veidā ieved Latvijā no kaimiņvalstīm. Liels pacientu pieplūdums dēļ mājās gatavotā alkohola nav novērojams, stāsta narkoloģe. Taču pēc Stirnas domām nebūtu pareizi tādēļ atļaut mājās dzīt kandžu.

Alkoholisko dzērienu aprites likumā noteiktais aizliegums ražot alkoholiskos dzērienus mājas apstākļos neattiecas uz alu, vīnu un citu raudzētu dzērienu izgatavošanu pašpatēriņam. Taču visu, kas stiprāks par 15 grādiem, bez licences izgatavot nedrīkst. Turpretim saņemot nepieciešamās atļaujas gan mājās darinātu vīnu un alu, gan kandžu iespējams par pārdot citiem.

Matīss Arnicāns Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    10:57 | 2012.01.30.

Muižnieks cer panākt reālus uzlabojumus cilvēktiesību ievērošanā

Skumji, ka sabiedrība Latvijā ir atgriezusies pie divdesmit gadu senām politiskajām diskusijām, komentējot gaidāmo referendumu par krievu valodu kā otro valsts valodu, tā atzīst Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra amatā ievēlētais Nils Muižnieks. Viņš norāda, ka balsos „pret” divām valsts valodām un cer, ka pēc noraidoša referenduma rezultāta būs iespēja ķerties pie citiem daudz svarīgākiem jautājumiem. Nils Muižnieks prognozē, ka Cilvēktiesību komisāra amatā viņam nāksies uzklausīt pārmetumus no Krievijas par cilvēktiesību situāciju Baltijas valstīs, taču viņš uzskata, ka ar Krieviju ir iespējams pragmatisks dialogs.

Foto: L.Krone/LETA

Intervē Ina Strazdiņa Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    8:33 | 2012.01.26.

Sedlenieks: Ārpolitika ir iekšpolitikas turpinājums, ir jāformulē stratēģija

Šodien Saeimā atsevišķā sēdē jau otro reizi norisināsies ārpolitikas debates. Sēdes sākumā deputātus par paveikto un iecerēto valsts ārpolitikā uzrunās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, bet pēc tam tiks atklātas debates. Ārlietu eksperts Andis Sedlenieks šorīt intervijā Latvijas Radio norādīja, ka debatēs vajadzētu pārrunāt vairākus neskaidros un problemātiskos jautājumus. To skaitā viņš minēja attiecības ar Eiropas Savienību, Krieviju, Baltijas jūras reģiona valstu sadarbību uc. Sedlenieks bilda, ka līdz šim trūcis plašas stratēģiskas analīzes dažādām esošam un iespējamām situācijām tieši no Latvijas skatupunkta.

Foto: J.Cinkus/Latvijas Radio

Sekot ārlietu debatēm klātienē tiks aicināti Latvijā rezidējošie ārvalstu vēstnieki, bet tiešraidē Saeimas mājaslapā "www.saeima.lv" tās varēs vērot ikviens interesents. Debates būs klāt arī Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Intervē Pārsla Saktiņa Atskaņot Windows Media Video Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    15:18 | 2012.01.26.

Stingrāk reglamentēs patērētāju, kā arī parādu piedzinēju atbildību

Saeimā iesniegtais "Parādu atgūšanas likums", stingrāk reglamentēs patērētāju, kā arī parādu piedzinēju tiesības. Tā trešdien sarunā Latvijas Radio pauda Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta direktore Inga Apsīte. Likums nepieciešams, lai veicinātu maksājumu disciplīnu un labprātīgu parādu atmaksu. Tāpat likumā būs noteiktas vairākas pavisam konkrētas lietas, ko parādu piedziņas uzņēmumi drīkst un ko nedrīkst darīt. Piemēram likums aizliegs traucēt parādnieku viņa dzīvesvietā laika posmā no 20.00 - 8.00, kā arī svētku dienās.

Foto: J.Ramāns / Latvijas Radio

Intervē Gusts Kikusts Atskaņot Windows Media Video Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    14:06 | 2012.01.25.

Latviju patvēruma meklētāji izvēlas aizvien biežāk

Latviju kā vārtus iekļūšanai Eiropas Savienībā pērn izvēlējušies piecreiz vairāk patvēruma meklētāji, nekā iepriekšējos gados. Uz robežas vai dziļāk Latvijas teritorijā noķertie neslēpj, ka bijuši ceļā uz turīgākām valstīm ar plašākām iespējām, tādēļ jūtas nomākti, paliekot šeit. Dažs pat vairākus gadus. Neiemācot šiem cilvēkiem latviešu valodu, viņi nespēj atrast darbu un kļūst par pabalstu atkarīgajiem.

Uz vienu no pirmajām latviešu valodas stundām patvēruma lūdzējiem un tiem, kas jau saņēmuši atļauju uzturēties Latvijā, atnākuši apmēram 30 cilvēku. Te ir atbraucēji no Afganistānas, Irānas un no vairākām Āfrikas valstīm. Sasēduši rindās, viņi korī atkārto skolotājas teikto, kaut gan lielākajai daļai latviešu valoda diez vai dzīvē būs vajadzīga. Saskaņā ar statistiku deviņus no 10 patvēruma meklētājiem izraida atpakaļ uz turieni, no kurienes viņi nākuši.

Uzzinājuši, ka esmu no radio, man apkārt sastājas pulciņš kursantu, lai dalītos neapmierinātībā. Vairāki ieradušies no Irānas, kur viņus vajājot reliģiskās pārliecības dēļ - viņi no musulmaņu ticības pārgājuši kristietībā. Latvija nebija viņu galamērķis, bet te noķerti viņi spiesti dzīvot Muceniekos, līdz izskatīs viņu patvēruma pieprasījumus. Nākotne Latvijā viņiem nešķiet skaidra

Sieviete no Afganistānas stāsta, ka nesen nokļuva slimnīcā. Izrakstoties viņai piestādīja rēķinu par 100 latiem. Valsts visiem patvēruma meklētājiem maksā pabalstu - lats piecdesmit dienā. Strādāt viņi nedrīkst. Tie, kuriem piešķir bēgļa vai alternatīvo statusu, nepilnu gadu saņem 180 latu pabalstu, taču viņiem jāpamet Mucenieki. Jāatrod dzīvesvieta un jāiekārtojas darbā. Viņi var ceļot pa Eiropas Savienību, bet strādāšana citās valstīs ir ļoti ierobežota. Atgriešanās dzimtenē bēgļu vai alternatīvo statusu saņēmušajiem nozīmē draudus veselībai un dzīvībai, par ko pārliecinājusies Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, piešķirot uzturēšanās atļauju.

Jaunietis no Irānas, kurš nevēlas minēt savu vārdu, Latvijā mitinās divarpus gadus. Viņš nokļuvis tādā kā apburtajā lokā - darbu viņš nevar atrast, jo neprot latviešu valodu, bet apmeklēt kursus nevar, jo nav sapelnījis naudu. "Ja gribu mācīties latviešu valodu, kādam mani jāatbalsta, bet nekā. Valdība maksā pabalstu deviņus mēnešus, tie beidzās pirms deviņiem mēnešiem. Es neko nevaru darīt. Dažreiz ģimene sūta naudu, dažreiz draugi. Tā nav dzīve. Ja valdībai nevajag cilvēkus, ja valdība viņus neatbalsta, tad kāpēc aiztur?"

Tērpies tumšā vējjakā, tumšogles melnajos matos sasmērējis želeju, viņš aktīvi žestikulējot stāsta, ka devies uz Angliju pie ģimenes. Irānā viņš strādāja loģistikas uzņēmumā atbildēja par kravu tranzītu. Viņš mēģināja atrast līdzīgu darbu Latvijā, bet saņēmis atraidījumu, jo neprot ne vārda ne latviski, ne krieviski. "Es tiešām nezinu, ko es varu darīt šajā valstī. Meklēju darbu Zviedrijā, bet ar šo viena gada ceļošanas dokumentu es to nevaru dabūt. Visur kur es prasu, kas man var palīdzēt? Man atbild - mēs nevaram."

Biedrības patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane, kas palīdz bēgļiem iedzīvoties, atzīst, ka ar valsts piešķirto palīdzību ir par maz, lai tie, kam atļauts Latvijā palikt, varētu sakārtot savu dzīvi.

Patvērumu meklētāju skaits Latvijā pēdējā gada laikā ir pieckāršojies, pērn sasniedzot 335 cilvēkus. Visbiežāk patvērumu Latvijai lūdz šeit noķertie iebraucēji no Gruzijas, Kongo, Krievijas, Kamerūnas, Sīrijas, Libānas. Lielākajai daļai no viņiem atsaka. Speciālisti patvēruma meklētāju lielo interesi par Latviju skaidro ar globālo migrācijas ceļu izmaiņām, nokļūšanai turīgajās Eiropas Savienības valstīs, bet ar vēlmi apmesties uz dzīvi Latvijā.

Foto: www.lvportals.lv

Matīss Arnicāns Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    9:09 | 2012.01.24.

Arvien konkrētākas veidojas jaunās NEPLP aprises

Arvien konkrētākas veidojas jaunās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes aprises. Šodien komisijā deputāti apsprieda kandidātus un minēja arī savus favorītus. Pēc Latvijas Radio novērojumiem, visbiežāk pieminētie kandidāti sakrīt ar medijos jau izskanējušo koalīcijās atbalstīto piecinieku - Ivars Zviedris, Ainārs Dimants, Dainis Mjartāns, Gints Grūbe un Aija Dulevska. Komisija gan balsošanu par kandidātiem atlika uz nākamo nedēļu, tad arī izšķirsies, kurš no 15 pretendentiem tiks mediju uzraugošajā padomē.

Pēc vairākkārtējas kandidātu uzklausīšanas un apspriešanās ar nozares pārstāvjiem Saeimas atbildīgās komisijas locekļi jau sākuši konkrētāk runāt, kuri kandidāti varētu pretendēt uz locekļu krēsliem. Opozīcijas deputāti diskusiju gan tikai klausījās. Boriss Cilvēčs no Saskaņas centra runāšanu komisijā sauc par bezjēdzīgu, jo viss jau esot izšķirts koalīcijas padomē.

Koalīcijas deputāti gan pret to iebilda, un daļa arī nosauca savus kandidātus, kā arī kritērijus, pēc kuriem tos izvēlējās. Vairāki uzsvēra, ka, viņuprāt, jāveido komanda no pieciem dažādu jomu pārstāvošiem locekļiem. Zatlera Reformu partijas deputāte Inga Bite nosauca savus komandas veidošanas principus.

Koalīcijas deputāti, kas minēja konkrētus vārdus, nosauca pat vairāk nekā piecus, tomēr visbiežāk pēc Latvijas Radio novērojuma tika pieminēts Ivars Zviedris, Ainārs Dimants, Dainis Mjartāns, Gints Grūbe un Aija Dulevska. Tie paši, kuru vārdi jau izskanējuši medijos kā iespējamais jaunais koalīcijas atbalstītais padomes sastāvs. Komisijas vadītāja Ināra Mūrniece nenoliedz, ka kandidāti ir jau apspriesti īpašā deputātu darba grupā. Taču sakritību starp medijos nosaukto koalīcijas piecinieku un komisijā visbiežāk pieminētajiem kandidātiem Mūrniece noraida un piebilst, ka galīgo rezultātu parādīs komisijas balsojums nākamnedēļ.

Saeima jauno padomes sastāvu varētu apstiprināt nedēļu vēlāk nekā iepriekš plānots. Koalīcija cer, ka tad Saeimas Kārtības rullī jau būs stājušās spēkā izmaiņas par atklātiem balsojumiem, vēlot amatpersonas.

Dace Krejere Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    2:42 | 2012.01.17.

Saeimā turpina apspriest NEPLP kandidātus

Saeimā šodien apsprieda iespējamos NEPLP kandidātus. Visbiežāk deputāti minēja tos kandidātu vārdus, kuri jau nedēļas nogalē izskanēja Latvijas Televīzijā. Tā ir Aija Dulevska, Dainis Mjartāns, Ivars Zviedrs, Ainārs Dimants, Gints Grūbe. Saeimas balsojums par jauno Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sastāvu plānots 2.februārī.

2012.01.17.

Saeimas atbildīgās komisijas deputāti apspriež NEPLP kandidātus

Saeimas atbildīgās komisijas deputāti šodien apspriedīs, kuri no 15 kandidātiem varētu būt piemērotākie darbam Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē. Līdz šim komisija uzklausīja gan pašus kandidātus, gan nozares pārstāvjus, tāpat iepazinusies ar atsauksmēm par pretendentiem. Pašlaik frakcijas sauc dažādus kritērijus, pēc kuriem varētu vērtēt kandidātus. "Visu Latvijai" ir nacionālās telpas sargāšana, zaļzemniekiem - padomes pēctecība, "Vienotībai" - kandidāta zināšanas un reputācija. Pašlaik komisijā atšķiras domas, vai uz Saeimas balsojumu jāvirza visi 15 kandidāti vai tomēr mazāk. Līdz šim deputāti bija vienošanās par piecu kandidātu atstāšanu, tomēr opozīcija jau sāk runāt, ka balsojumam Saeimā jāvirza visi kandidāti. Šodien komisija vēl gan nebalsošot par kandidātiem, tas varētu būt kādā no nākamajām sēdēm. Galīgais balsojums Saeimā varētu būt nākamceturdien.

Dace Krejere Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    0:50 | 2012.01.17.

Uz NEPLP turpina kandidēt 15 pretendenti

Ir samazinājies pretendentu skaits darbam Nacionālajā elektronisko plašsaziņas padome. No kandidēšanas radošu plānu dēļ atteicies režisors Pēteris Krilovs, savukārt privāti iemesli likuši atteikties žurnālistei Anitai Braunai. Šodien kandidātus Atbildīgās Saeimas komisijas deputāti uzklausīja atkārtoti un jau nākamnedēļ lems par tālāko konkursa gaitu.

Atbildīgā Saeimas komisija jau nākamnedēļ varētu izraudzīties mazāku skaitu kandidātu, kuru piedāvās galīgajam balsojumam Saeimā. Līdz tam frakcijās atbildīgās komisijas deputāti iepazīstināšot savus kolēģus ar kandidātu programmām. Par to vai koalīcijas padomē būs saruna par kandidātiem, atbildīgās Saeimas komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece nemācēja teikt.

Komisijā jau runāts par kritērijiem, tomēr katra deputāta ziņā ir, kuru kritēriju akcentēt un kuru nē. Pašlaik frakcijas sauc dažādus kritērijus, kā vērtēt kandidātus. "Visu Latvijai" tas ir nacionālās telpas sargāšana, zaļzemniekiem padomes pēctecība, "Vienotībai" tās būs kandidāta zināšanas un reputācija. Šajā pārdomu laikā Inga Bite no Zatlera partijas noraida, ka notiktu ietekmēšana.

Pašlaik komisijā atšķiras domas, vai uz Saeimas balsojumu jāvirza visi 15 kandidāti, vai tomēr mazāk. Līdz šim komisijā bijusi vienošanās par piecu kandidātu atstāšanu un šādu konkursa gaitu atbalstīja arī opozīcija. Tomēr Jānis Urbanovičs no Saskaņas centra jau sāk runāt, ka jāvirza visi kandidāti

Citās domās ir Dzintars Ābiķis no "Vienotības". Viņš uzskata, ka Saeimas balsojumam jāvirza tomēr pieci kandidāti, citādāk nav bijusi jēga kandidātu diskusijām un ekspertu iztaujāšanai. Komisijas deputātiem tagad esot daudz informētāki nekā pārējie kolēģi, kuri NEPLP konkursam nav sekojuši līdz, un var izdarīt objektīvāku izvēli balsojot, uzskata Ābiķis.

Nākamnedēļ, lemjot par padomes kandidātiem, komisija sola tādu pašu atklātumu kā līdz šim. Pēc tam ikviens varēs iepazīties ar deputātu balsojumu un vaicāt deputātu argumentus. Galīgais balsojums Saeimā varētu būt 26. janvārī .

Dace Krejere Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:13 | 2012.01.11.

Saeimas komisija divas stundas iztaujā NEPLP kandidātus

(BNS) Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien divas stundas iztaujāja kandidātus Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei. Nekādu lēmumu gan par to, kurus kandidātus virzīt tālāk apstiprināšanai parlamenta sēdē, komisija nepieņēma.

Pēc pirmās atlases kārtas uz piecām NEPLP locekļu vietām kandidēja 17 cilvēku, taču īsi pirms komisijas sēdes kļuva zināms, ka režisors Pēteris Krilovs un žurnāliste Anita Brauna savas kandidatūras atsaukuši. Tādējādi palikuši 15 kandidāti.

Komisija sanāks nākamajā nedēļā, kad varētu kļūt skaidrāks, kā tā rīkosies tālāk un cik daudzi kandidāti tiks virzīti balsojumam Saeimā.

Komisijas sēdes ieraksts

2012.01.11.

Palīdzi apzināt, cik Latvijā jāmaksā par apkuri

Latvijas siltuma karte - iespēja konkrēti uzzināt, kurā Latvijas vietā un cik daudz iedzīvotāji maksā par siltumu. Noskaidrot, kāpēc un kā ietekmēt kopējo situāciju valstī. Jaunais projekts "Karstie rēķini" sadarbībā ar Latvijas medijiem aicina iedzīvotājus sūtīt savus decembra un janvāra rēķinus par siltumu, ūdens uzsildīšanu un citiem saistītajiem maksājumiem, lai uzzīmētu un secinātu - kādas, kur un kāpēc ir atšķirības izdevumos par komfortu.

Atšķirīgie rēķini par siltumu nav tikai mīts, un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs sadarbībā ar lielākajiem medijiem mēģinās noskaidrot, cik lielas ir atšķirības starp siltuma rēķiniem dažādās Latvijas vietās un pat mājās. Lai to izdarītu, svarīga sabiedrības līdzdalība: iedzīvotāji tiek lūgti iesūtīt savus rēķinus par decembri un janvārī. Tas ir anonīmi, un, lai gan mājas numurs kartē parādīsies, dzīvokļa un tā īpašnieka dati nē.

Pētījuma rezultāti tiks apkopoti jau martā. Tad arī varētu būt zināms, kāpēc veidojas situācija, ka tik dažādas summas par līdzīga izmēra mājokļiem maksā iedzīvotāji. Projekta īstenotāji sola, ka siltuma karte un apkopotā informācija sniegs reālu pamatu izmaiņām.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis norāda, ka siltuma karte ir nozīmīga, jo spēj atklāt reālo situāciju. Viņš arī norāda, ka siltuma rēķini ir vieni no tiem, kas ietekmē mājokļa izvēli un nākotnē šo maksājumu nozīme tikai pieaugs.

Projekta īstenotāji vērtē, ka ar rēķinu saņemšanu iespējams uzzināt arī par citām apsaimniekošanas problēmām un šo, informāciju apkopojot, iegūt arī iespēju situāciju mainīt. Tomēr arī iedzīvotāji, kas spītīgi nevēlas veikt uzlabojumus ēkās, nepalīdz samazināt rēķinus. Sistēma, kad iedzīvotāji paši dalās ar informāciju, lai atmaskotu, piemēram, apsaimniekotājus, ir tikai sākums. Tālāk plānots attīstīt šo platformu, lai vērtētu gan noziegumus Latvijā, gan arī ātrās palīdzības izsaukumus.

www.karstierekini.lv

Anna Platpīre Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:14 | 2012.01.09.

Veidojam Latvijas siltuma karti

Latvijas siltuma karte - iespēja konkrēti uzzināt, kurā Latvijas vietā un cik daudz iedzīvotāji maksā par siltumu, noskaidrot kāpēc un ietekmēt kopējo situāciju valstī. Jaunais projekts karstie rēķini sadarbībā ar Latvijas medijiem aicina iedzīvotājus sūtīt savus decembra un janvāra rēķinus par siltumu, ūdens uzsildīšanu un citiem saistītajiem maksājumiem, lai uzzīmētu un secinātu kādas, kur un kāpēc ir atšķirības izdevumos par komfortu.

Atšķirīgie rēķini par siltumu nav tikai mīts un Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centrs sadarbībā ar lielākajiem medijiem mēģinās noskaidrot, cik lielas ir atšķirības starp siltuma rēķiniem dažādas Latvijas vietās un pat mājās. Lai to izdarītu svarīga sabiedrības līdzdalība: iedzīvotāji ir lūgti iesūtīt savus rēķinus par decembri un janvārī. Tas ir anonīmi un lai gan mājas numurs kartē parādīsies dzīvokļa un tā īpašnieka dati nē.

Pētījuma rezultāti tiks apkopoti jau martā. Tad arī varētu būt zināms, kāpēc veidojas situācija, kad tik dažādas summas par līdzīga izmēra mājokļiem maksā iedzīvotāji. Projekta īstenotāji sola, ka siltuma karte, apkopotā informācija sniegs reālu pamatu izmaiņām.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis norāda, ka siltuma karte ir nozīmīga jo spēj atklāt reālo situāciju viņš arī norāda, ka siltuma rēķini ir vieni no tiem, kas ietekmē mājokļa izvēli un nākotnē šo maksājumu nozīme tikai pieaugs.

Projekta īstenotāji vērtē, ka ar rēķinu saņemšanu iespējams uzzināt arī par citām apsaimniekošanas problēmām un šo informāciju apkopojot iegūt arī iespēju situāciju mainīt. Tomēr arī iedzīvotāji, kas spītīgi nevēlas veikt uzlabojumus ēkās nepalīdz samazināt rēķinus.

Sistēma, kad iedzīvotāji paši dalās ar informāciju lai atmaskotu, piemēram, apsaimniekotājus, ir tikai sākums. Tālāk plānots attīstīt šo platformu, lai vērtētu gan noziegumus Latvijā, gan arī ātrās palīdzības izsaukumus.

Anna Platpīre Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:14 | 2012.01.09.

Liepājā maksa par apkuri palielināsies par gandrīz 10%

Siltumapgādes uzņēmuma "Liepājas enerģija" prognozes liecina, ka janvārī gāzes cena varētu pieaugt par aptuveni 20%, līdz ar to maksa par apkuri palielināsies par gandrīz 10%. Kaut arī šobrīd laukā ir silts un cilvēki ietaupa, parādu apjoms nav būtiski samazinājies, par to liecina namu apsaimniekotāju sniegta informācija. Liepājā šobrīd ir vējains un mitrs gaiss, tāpēc ietaupījums ir mazāks, nekā tad, ja būtu zemāka gaisa temperatūra un sals.

Uzņēmums "Liepājas enerģija" jau gatavojas prognozēm par gāzes sadārdzināšanos. Gāzes cena tad arī nosaka, cik liepājnieki maksās par apkuri. Ziņas nav iepriecinošas, spriež uzņēmuma valdes loceklis Andris Štāls. Pēc šāda scenārija uzņēmuma "Liepājas enerģija" tarifs janvārī, salīdzinot ar šī gada decembri, varētu palielināties par 9, 2%. Tas ir ievērojams sadārdzinājums, uzskata siltumapgādes uzņēmuma pārstāvis.

"Liepājas namu apsaimniekotāja" pārraudzībā ir 670 ēkas, iedzīvotāju parāds pašlaik ir 350 tūkstoši latu. Kaut arī laukā ir siltāks nekā pagājušā decembrī, iedzīvotāju parādi strauji nesarūk, apstiprina uzņēmuma pārstāvis Vilnis Dobelis. Cipari rāda, ka liepājnieki pašlaik ietaupa, taču, iespējams, mazāk nekā daudziem gribētos. Veikti arī dažādi preventīvi pasākumi, regulētas apkures sistēmas, taču jārēķinās, ka par apkuri būs jāmaksā, lai kāds arī nebūtu ietaupījums, spriež namu apsaimniekotājs. Šādos apstākļos samazinās arī uzņēmuma "Liepājas enerģija" ieņēmumi, bet valdes loceklis Andris Štāls norāda, ka tas nebūs iemesls, lai palielinātu tarifu.

Kā zināms, pašlaik Liepājā īsteno biokoģenerācijas stacijas projektu, kas ļaus kā kurināmo izmantot šķeldu un jau nākamajā gadā samazināt siltumenerģijas tarifu. Tikmēr daļa iedzīvotāju taupa jau šobrīd.

Tieši liepājnieki līdz šim bijuši visaktīvākie un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā iesnieguši ap simts māju siltināšanas projektu pieteikumu.

Inga Ozola Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:12 | 2011.12.29.

IZM: Nesekmīgo atstāšana uz otru gadu neuzlabo skolēnu sekmes

Nesekmīgo skolēnu atstāšana uz otru gadu soda, nevis palīdz mācīties. Tā uzskata Izglītības ministrijā, kurā pašlaik raksta jaunus noteikumus par skolēnu pārcelšanu uz nākamo klasi. Ir paredzēts, ka uz otru gadu nevarēs atstāt pamatskolā un vidusskolā, bet 5.-9. klasē varēs atstāt ar vienu nesekmīgu atzīmi. Nepieciešamās pārmaiņas ministrija pamato ar aptaujas datiem. Tie liecina, ka atstāšana uz otru gadu ne vienmēr uzlabo skolēna sekmes un, pēc ministrijas domām, ir pienācis laiks mainīt mācību metodes. Par to, ka atstāšana uz otru gadu nav lietderīga, pārliecināta Latvijas Radio aptaujātā vecāku organizācija un sociālais darbinieks. Citās domās ir sestās vidusskolas skolotāji.

Rīgas 6. vidusskolas sociālā pedagoga kabinets izkrāsots spilgtās siltās krāsās, solu vietā ir neliels apaļš galds ar dažiem krēsliem. Tieši šeit - pie sociālā pedagoga Ilzes Orupes - nāk tie, kuri netiek līdzi mācībās saviem vienaudžiem.

Neskatoties uz pūliņiem, strādājot ar jauniešiem, kuriem ir problēmas ar mācībām, 6. vidusskolā šajā mācību gadā ir divi otrgadnieki. Iemesli otrgadniecībai ir motivācijas trūkums mācīties un līdz ar to skolas kavēšana. Skolas direktora vietniece mācību darbā Jogita Griķe stāsta, kas tiek darīts, lai nesekmību cīnītos.

Izglītības ministrijas rudens brīvdienās aptaujāja skolas par otrgadniekiem. Apkopojot atbildes izrādās, ka no visiem otrgadniekiem viena piektā daļa uz otru gadu palikuši jau pirmajā klasē. Skolas to skaidro ar bērnu atšķirīgo sagatavotību. Pēc tam risks palikt uz otru gadu, pēc statistikas datiem, ir sestā, septītā un astotā klasē. Ministrijas pārstāvis Edgars Grīnis aptaujas rezultātos arī pamanījis tendenci, ka paliekot vienu reizi uz otru gadu, ļoti iespējams, ka skolēns sēdēs atkārtoti.

Aptauja rāda, ka ne vienmēr spēj risināt otrgadnieku problēmas. Skolēna sniegumu uzlabo speciāli viņam domāta un regulāra palīdzība, nevis sodīšana, uzskata Eva Birzniece, kura vada Latvijas Disleksijas biedrību. Tajā apvienojušies arī vecāki, kuri bērniem ir grūtības ar lasīšanu. Viņasprāt, ka otrgadnieki atkārtoti par tādiem kļūst ir tikai likumsakarīgi. Birzniece uzskata - mūsu izglītības sistēma un skolas biežāk izvēlas bērnu sodīt par kādām viņa problēmām, nevis tās risina.

Mārupes novada sociālais darbinieks Gatis Vācietis vada arī jauniešu dienas centru. Viņa redzeslokā visbiežāk nonāk jaunieši, kuriem tādu vai citu iemeslu dēļ skolas mācībās ir grūtības un bieži vien ir otrgadnieki. Iemesli tam ir dažādi, zina teikt Gatis Vācietis, tomēr pēc viņa novērojumiem viena lieta visiem otrgadniekiem esot kopīga.

Izglītības ministrija izstrādā noteikumus par skolēnu pārcelšanu uz nākamo klasi. Ar jauno kārtību ministrija centīsies panākt, ka atstāšana uz otru gadu no skolām ar laiku tiks izskausta. Kā stāsta ministrijas pārstāvis Edgars Grīnis, sākot šīs pārmaiņas, galvenā prioritāte ir, lai bērnus uz otru gadu neatstātu sākumskolā un vidusskolā. Tāpat ministrija izstrādā, kādiem atbalsta pasākumiem jābūt skolās tiem, kuriem ir grūtības mācībās.

Katrā skolā ir iespējams plānot skolēna individuālās nodarbības, kam valsts nodrošina 40% no finansējuma šiem papildus skolotāja pienākumiem, uzsver ministrijā. Tomēr izplatītākais iemesls, kāpēc skolēns paliek uz otru gadu ir stundu kavēšana, ka skolēns uz skolu nemaz neatnāk. Tieši tāpēc jauniešu dienas centra vadītājs Gatis Vācietis uzskata - svarīgi, lai par atbalstu jaunietim domātu arī ārpus skolas sienām.

Pēc Izglītības ministrijas datiem ap 200 skolas iztiek bez otrgadniekiem, bet 600 skolās otrgadnieki ir vispārpieņemta norma. Pēc ministrijas pārstāvja Edgara Grīņa domām, tas liecina, ka iemesli, kāpēc skolās ir otrgadnieki, ir saistīti arī ar pašas skolas attieksmi.

Lai no otrgadnieku tradīcijas skolā atteiktos pilnībā, ir jāmaina skolotāju attieksme pret šo jautājumu un to nevar izdarīt ne vienā mācību gadā, ne arī ar vieniem noteikumiem, atzīst Izglītības ministrijā.

Dace Krejere Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    12:22 | 2011.11.30.

"Twitter" apskats 20.11.2011.

Patriotu nedēļā tvitearapskatam jauns veidotājs (jony666) un arī izveidots konts tviterī (@Tviterapskats). Šonedēļ ļaudis gaida ziemu un staraucas par parādiem. Apspriež, Lembergu un Vadoni uz teātra skatuves, tāpat, mazliet priecājas par Lietuviešiem un viņu nedienām. Apskata nobeigumā par vienu mazu sabiedriskā radio darbinieku blēņu.

Jānis Ramāns @Jony666 Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    7:11 | 2011.11.19.

"Twitter" apskats 13.11.2011.

Šosvētdien Twitter sociālā tīkla apskatnieks Dzintris Kolāts konstatējis, ka komentāros sajūtamas rudens depresijas pazīmes, ko daži gan centušies rūpīgi slēpt. Bet apskata noslēguma daļā esot sagaidāms oficiāls paziņojums.

Dzintris Kolāts Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    5:58 | 2011.11.13.

"Twitter" apskats 06.11.2011.

Sociālā tīkla "Twitter" apskatnieks Dzintris Kolāts aicina šī tīkla lietotājus nedzēst savus komentārus bet nu vismaz zīmīgākos atstāt, lai vēlāk varētu pārlasīt kā dienasgrāmatu. Bet no aktuālākajiem tematiem, savukārt, jāatzīmē, ka parakstu vākšana par krievu valodu ir ievērojami vairāk pieminēta nekā valsts budžeta veidošana. Par novēroto - nedēļas sociālā tīkla "Twitter" apskatā.

Dzintris Kolāts Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    5:49 | 2011.11.06.

Twitter apskats

Mūsu sociālā tīkla twitter vērotājs un vērtētājs Dzintris Kolāts ar interesi konstatējis, ka bieži kritiskie tīkla lietotāji tomēr ar zināmu lepnumu ziņo, ka '10 mūsēji valdībā" - proti 10 ministri redzami arī kā sociālā tīkla lietotāji. Sevišķu interesi radījušas izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa iecerētās reformas. Par visu plašāk sociālā tīkla twitter apskatā.

Dzintris Kolāts Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    5:37 | 2011.10.29.

Twitter apskats

Šonedēļ sociālajā tīklā twitter bija jūtama patīkama tendence - dažādība. Blakus čalošanai par politiklu nostājās fotoradari, modernā māksla, aizmirstas jubilejas....un Pekka Rautakallio.

Dzintris Kolāts Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    5:48 | 2011.10.23.

Auzas katlumājā nomainīs kūdras kurināmais

Iepriekšējā apkures sezonā Ilūkstes novada Šederes pagasta katlumājā, eksperimenta veidā, kā siltuma ražotājs tika izmantotas auzas. Graudi bijis labs siltuma nesošs avots, tomēr šogad, cenu kāpuma dēļ graudaugiem, apkurei tos Ilūkstes novadā visticamāk neizmantos. Tas gan nenozīmē, ka šajā novadā atteiksies no zaļās siltuma ražošanas enerģijas un jaunām tehnoloģijām, kas ļautu saražot maksimāli lētāku siltumu, ar maksimālāko siltuma atdevi. Auzu vietā modernajos apkures katlos Ilūkstes novadā šogad birs kūdras, salmu un šķeldas granulas un arī tie nekvalitatīvie graudi, kas pārtikas ražošanā vai lauksaimniecībā vairs nav izmantojumi.

Ilūkstes novada Šederes pagasta modernā katlumāja apkures sezonu sāka jau pirms nedēļas, tieši daudzo iespēju dēļ ar ko kurināt, kā regulēt siltuma padevi, tās datorizēto sistēmu un vēl pēc eksperimenta siltumu ražot ar auzām, kā stāsta Ilūkstes novada domes galvenais enerģētiķis Aldis Čamanis, šī katlumāja radījusi lielu interesi citām pašvaldībām un privātajam sektoram, lūkot kā viss darbojas pašu acīm, te brauc daudzi.

Tā pērn, kā sava vieda eksperiments silta ražošanā, šajā katlā tika bērtas auzas, siltuma atdeve liela, tomēr šogad ar auzām te nekurinās , taču tiek meklēt jauni un citi zaļi un efektīvi kurināmā veidi atzīst Ilūkstes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Maigurs Krievāns.

Šos izdevīgākos risinājums ļauj meklēt novadā uzstādītie apkures katli, Ja pagājušajā sezonā Šederē iedzīvotāji maksājuši vidēji no 30- 80 santīmiem par apsildāmo kv metru , tad arī šogad dārgāk nebūs, skaidro pašvaldībā, tāpēc līdzīgi katli ar iespējām izmantot dažādu kurināmo, šobrīd tiek uzstādīti arī Subates pilsētā, stāsta Maigurs Krievāns

Un tas nebūt nenozīmē, ka Ilūkstes novadā pilnībā atteikušies no domas siltumu ražot arī no graudiem, tas ir pilnīgi reāli, jo ir situācijas, kad graudi pārtikas ražošanā vai lauksaimniecībā vairs nav izmantojumi.

Nav izslēgts, ka šādi graudi modernajās kurtuvēs iebirs jau šīs sezonas beigās vai nākamās apkures sezonas sākumā, zemniekiem tīrot savas labības klētis.

Silvija Smagare Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    4:08 | 2011.10.17.

Liepājnieku parāds par apkuri pārsniedz pusmiljonu latu

Liepājā iedzīvotāju parāds par apkuri pārsniedz pusmiljonu latu ( ~ 550 000). Tas ir lielāks nekā pagājušā gadā. Uzņēmuma "Liepājas enerģija" sniegtā informācija liecina, ka pirms apkures sezonas iedzīvotāji savus parādus sākuši maksāt aktīvāk. Pašlaik kritiska situācija ir aptuveni sešos pilsētas namos, kur var rasties nopietni sarežģījumi ar apkures pieslēgšanu. Par iepriekšējo apkures sezonu ar SIA "Liepājas namu apsaimniekotājs" iedzīvotāji norēķinājusies 92% apmērā, kas ir pozitīvs rādītājs. Liepājā gaidāms arī kārtējais tarifa samazinājums, bet par to visu plašāk Ingas Ozolas ierakstā.
*
SIA "Liepājas namu apsaimniekotājs" valdes loceklis Artis Rimma ar cerībām sāk jau gaidīt Ziemassvētkus. Šajā laikā iedzīvotāji par apkuri maksās aktīvāk un parādu apjoms saruks. Daudz lielāks rūpju bērns, salīdzinot ar izbraukušajiem un ļaunprātīgajiem nemaksātājiem, ir situācija ar hipotekārajiem dzīvokļiem. Liepājā ar šādiem nemaksātājiem jārēķinās gluži vai katrā daudzdzīvokļu mājā. "Ja mājā tādi ir trīs vai pieci dzīvokļi un mēnesī jāmaksā ap simts latiem, tad viegli izrēķināt, kāds veidojas parāds ilgākā laika periodā,".
Kopumā Liepājā iedzīvotāju parāds par apkuri pārsniedz pusmiljonu latu. Tajā pat laikā sarežģījumi ar apkures pieslēgšanu varētu rasties tikai dažos namos, kur līdzīga situācija veidojās arī pagājušā gadā, kad pakāpeniski izdevās vienoties ar iedzīvotājiem par parādu nomaksu. Liepājā apkures sezona varētu sākties oktobra otrajā pusē. Līdz šim neviena māja apkurei vēl nav pieslēgta. Andris Štāls aicina iedzīvotājus atcerēties par kādu sen zināmu patiesību un nebaidīties mājas apkurei pieslēgt arī ātrāk.
Uzņēmums "Liepājas enerģija" Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram iesniedzis tarifa samazinājumu 3% apmērā. Liepājā tas iespējams pateicoties veiktajai siltumtrašu rekonstrukcijai, kas ievērojami samazina siltuma zudums. "Liepājas enerģija" jauno tarifu plāno piemērot novembrī, turklāt tas šogad nav pirmais samazinājums. To izdevās panākt, uzstādot koģenerācijas staciju. Tajā pat laikā prognozes liecina, ka gāzes cena varētu atkal nedaudz pieaugt.

Tikmēr Liepājas siltumapgādē gaidāms vēsturisks pavērsiens, jau nākamgad kā kurināmo sāks izmantot šķeldu. Konkursā par biokoģenerācijas stacijas uzstādīšanu uzvarējusi kompānija "UPB". Ar Eiropas savienības līdzfinansējumu, šķeldas kompleksa izveidošanā plānots ieguldīt 13 miljonus latu. Anatolijs Suškovs aicina sarosīties šķeldas piegādātājus. Šķeldas izmantošana ļaus pakāpeniski samazināt kurināmā izmaksas. Nākamā gada nogalē Liepājā 20% jau kurinās ar šķeldu, bet pēc projekta īstenošanas, kas plānota 2013. gadā, Liepājas siltumapgādē atjaunojamo energoresursu īpatsvars sasniegs 60%.

Inga Ozola Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    4:15 | 2011.10.05.

"Twitter" apskats 02.10.2011

Mūsu sociālā tīkla twitter "pārraudzītājs" Dzintris Kolāts konstatē, ka uz rudeni sociālā tīkla komentētāji kļūst mundrāki un oriģinālāki nevis melanholiski un apātiski kā tas rudenī pieklātos. Temati gan tādi vienmuļi, tomēr atrodas arī pa spožākam citātam. Apskatā - par visu plašāk.

Dzintris Kolāts Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    5:50 | 2011.10.02.

Ziņojiet mums : zinas@latvijasradio.lv, tālr.: 67206727


Lapu izgatavojis WebMeistars.
Pēdējās izmaiņas 2012.03.08. © 1997.-2012. Latvijas Radio. Visas tiesības rezervētas.