Ekonomika

Lielāko risku inflācijai rada pasaules naftas cenas

Februārī patēriņa cenas pieaugušas par 0.1% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Kā gaidīts, galvenie cenu kāpuma virzītāji bija pārtika (galvenokārt augļi un dārzeņi) un degviela.

Pašlaik vislielākais risks šī gada inflācijas prognozēm ir pasaules naftas cenas. Ja ģeopolitiskais saspīlējums Tuvajos Austrumos saasināsies, naftas cenas var vēl pieaugt un vēl diezgan ilgu laiku būt augstā līmenī. Tā "Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Lija Strašuna Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    1:34 | 2012.03.08.

Brīvbiļetes Rīgas skolēniem varētu izmaksāt vairākus miljonus latu

Brīvbiļetes skolēniem braukšanai pilsētas sabiedriskajā transportā "Rīgas satiksmei" varētu izmaksāt vairākus miljonus latu. Tas nozīmēs lielāku pašvaldības dotāciju pārvadātājam, kurš šogad prognozē13 miljonu zaudējumus.

Vēl pirmdien Rīgas mērs Nils Ušakovs intervijā Latvijas Radio ne ar vārdu neminēja par iespēju skolēniem ļaut braukt ar tramvajiem, trolejbusiem un autobusiem, nepērkot biļeti. Pārvadātāja budžetā šādas atlaides nav paredzēts. Arī pašvaldības sēdēs koalīcijas deputāti vienmēr izturējušies noraidoši pret opozīcijas priekšlikumiem dot braukšanas atlaides ģimenēm ar bērniem, nevis pensionāriem. Taču vakar domes vadības viedoklis pēkšņi mainījās. Vicemērs Andris Ameriks paziņoja, ka no 1.septembra sabiedriskais transports varētu būt bez maksas 1-9.klašu skolēniem un daudzbērnu ģimeņu bērniem, minot līdzību ar skolēnu izvadāšanu, ko nodrošina lauku pašvaldības. Ušakovs rosināja ar to neaprobežoties un atlaides piešķirt arī vidusskolēniem.

Patlaban sabiedriskajā transportā bez maksas var braukt skolēni no 1. līdz 4.klasei. Lai arī solījumi jau ir izskanējuši, cik atlaides pilsētai izmaksās, "Rīgas satiksme" tās vēl nav aplēsusi, stāsta pārvadātāja pārstāvis Viktors Zaķis.

Vakar pašvaldībā žurnālistiem nosauktais viens miljons latu būtu "Rīgas satiksmes" negūtā peļņa, ja atlaides no rudens piešķirtu visiem pamatskolēniem. Taču papildu zaudējumi rastos, ja brīvbiļetes būtu vēl arī 10.-12.klašu skolēniem. Turklāt nākamgad summa būtu daudzkārt lielāka, jo ienākumi izpaliktu visa gada garumā. Iztrūkums būs jāsedz no pilsētas budžeta. Jau tagad pārvadātājam ir 13 miljonu latu deficīts, kurš būs jānosedz.

Naudu dotācijai Rīgas dome pieprasa arī no citām pašvaldībām par Pierīgas maršrutu apkalpošanu, ja reiz valsts savu dotāciju "Rīgas satiksmei" šogad par vairākiem miljoniem samazinājusi.

Opozīcija uzskata, ka papildu naudu var atrast "Rīgas satiksmes" iekšienē. Deputāts Olafs Pulks stāsta, ka opozīcija gatava atlaides skolēniem atbalstīt, jo par tām sen iestājusies.

Šogad no domes maka "Rīgas satiksmei" jau ir iedoti 52 miljoni latu, kas ir lielākā daļa no visiem ieņēmumiem.

Matīss Arnicāns Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    2:57 | 2012.03.08.

Bizness īsumā, 8. marts

Latvijas lielākajai būvniecības kompānijai "Skonto būve" pērn izdevies palielināt savu peļņu par piektdaļu, kopā nopelnot vairāk nekā 3 miljonus latu. Ieņēmumi "Skonto būvei" sasnieguši teju 80 miljonus, kas ir kāpums par 7 procentiem. Pie pērnā gada lielākajiem objektiem "Skonto būvē" min ar Dienvidu tiltu un Latvijas Nacionālo bibliotēku saistītos darbus, kā arī piecu divpadsmit stāvu dzīvojamo māju projektēšana un būvniecība Ulbrokas ielā.

Restorāns "Bergs" atzīts par 21. labāko restorānu Eiropā. Restorānus novērtē to apmeklētāji, kuri pievieno atsauksmes par saņemto apkalpošanu internetā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo reitingu, "Bergs" uzlabojis savu sniegumu par 19 pozīcijām. Galvenie vērtējuma kritēriji ir ēdiena kvalitāte, pavāru prasmes, radošums un apkalpošanas kvalitāte.

Baltijas biržās vakar vislielāko akciju cenu kāpumu piedzīvojusi Lietuvas trikotāžas ražotne "Utenos Trikotažas", kuras akciju cenas pieaugušas par 25 procentiem. Otrajā vietā palikusi Igaunijas nekustamo īpašumu kompānija "Trigon Property Development", kamēr Latvijas "Olainfarm" ierindojusies trešajā vietā ar nepilnu trīs ar pus procentu lielu akciju cenas kāpumu. Savukārt pirktāko uzņēmumu akciju pirmais trijnieks vakar aizritējis Lietuvas uzņēmumu zīmē. 178 tūkstošus eiro piesaistījušas Lietuvas energokompānijas "Lesto" akcijas, 118 tūkstošus eiro nekustamo īpašumu kompānijas "Invalda", kamēr apģērbu tirgotājs "Apranga", ar 117 tūkstošu eiro lielu akciju apgrozījumu, palicis trešajā vietā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kopā ar eksporta konsultāciju uzņēmumu „Getaway Baltic” un „DNB banku” šodien rīkos diskusiju par eksportspējīga zīmola radīšanu. Kvalitatīvam zīmolam ir ļoti liela nozīme, strādājot ārējos tirgos. Savu padomu sniegs reklāmas aģentūra „DDB Latvia”, kā arī apakšveļas un korsešu ražotājs „New Rosme”, kura zīmolu pazīst vairāk nekā 20 valstīs.

Puķu pircēji aizvien vairāk sāk izvēlēties puķes podiņos, tā atzinuši Jēkabpils dārzniecības „Sedumi” vadītāji. Pieprasījums pēc ziedošām vasaras puķēm, nokareniem balkonaugiem un citām puķēm pēdējo gadu laikā pieaudzis par 50 procentiem. Jau ziņojām, ka „Sedumi” iecerējuši paplašināt savu siltumnīcu skaitu, ieguldot vairāk nekā miljonu latu, lai kļūtu par valstī lielāko vietējo puķu audzētāju.

Alkohola ražotājs „Liviko” pagājušajā gadā spējis strādāt ar peļņu pretstatā zaudējumiem 2010.-jā gadā. Nopelnīti 106 tūkstoši latu. Savukārt „Liviko” ieņēmumi pieauguši par 11 procentiem, pārsniedzot 18 miljonus. Alkoholisko dzērienu tirgū, „Liviko” ražotā produkcija aizņem 6 procentus visa tirgus, bet importēto dzērienu segmentā 15 procentus.

Somijas enerģētikas kompānija "Fortum" vēlas ieguldīt 20 miljonus eiro jaunas tehnoloģijas komercializācijā. Investīcijas paredzētas pirolīzes eļļas rūpnīcas celtniecībai, kas būtu savienota ar koģenerācijas staciju. No kokmateriālu biomasas un mežistrādes atlikumiem var iegūt eļļu, ar kuru saistās nākotnes degvielas cerības. Aizstājot mazutu ar pirolīzes eļļu tiek panākta labvēlīgāka kurināmā ietekme uz vidi. Izmantojot pirolīzes eļļu, siltumnīcas efektu rosinošos izmešus var samazināt pat par 70 procentiem. Jaunā kurināmā izpētes projektam palīdzību sniegusi arī Somijas valdība, piešķirot 8 miljonus eiro.

Meksikāņu magnāts Karloss Slims jau trešo gadu pēc kārtas „Forbes” aptaujā atzīts par pasaules turīgāko cilvēku. 72 gadus vecā uzņēmēja biznesa vērtība tiek lēsta ap 69 miljardiem ASV dolāru. Otrajā vietā ierindots „Microsoft” dibinātājs Bils Geitss ar 60 miljardiem, bet trešajā vietā palicis investors Vorens Bafets ar 44 miljardiem ASV dolāru.

2012.03.08.

Iespējams, Krievijas aizlieguma rezultātā Vācija savu cūkgaļu vedīs realizēt Latvijā

Krievijas aizliegums ievest cūkas no Latvijas ir nepamatots - uzskata Zemkopības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Rigonda Lerhe. Latvijai pēdējos divos gados nav bijis neviena pārkāpuma un praktiski Latvijai imports ir aizliegts citu valstu pārkāpumu dēļ, jo Krievija aizliegusi importu no visām ES bloka valstīm. Jau nākamnedēļ Krievijā paredzēta atbildīgo institūciju tikšanās un šī aizlieguma apspriešana. Kā Latvijas Radio šorīt stāstīja cūku audzētāju pārstāvis SIA "Ulbroka" vadītājs Aivars Kokts - Latvijas cūkkopjiem Krievijas tirgus ir izdevīgs, jo tur cena ir par 15% lielāka nekā Eiropā. Šī iemesla dēļ daudzi cūkkopji ir orientējušies tieši uz šo tirgu. Cūku eksporta problēmu risināšanai ir aptuveni viens mēnesis, līdz Latvijas cūkkopji sāks izjust šī aizlieguma negatīvās sekas, jo, piemēram, vāciešiem varētu būt interese savu produkciju sākt tirgot šeit, norāda Kokts.

Aivars Kokts Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    0:49 | 2012.03.08.

Vilks: Šī gada valsts budžetā papildu konsolidācija, visticamāk, nebūs nepieciešama

"Ir jāiemācās dzīvot nevis ar aizņemto naudu, bet ar pašu nopelnīto. Latvija jau ļoti daudz ir darījusi šī mērķa sasniegšanai un tagad ir iespējams nonākt pie sabalansēta budžeta ātrāk nekā domājam," šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja finanšu ministrs Andris Vilks. Viņš prognozēja, ka jau 2014.gadā valstī varētu būt bezdeficīta budžets. Bet šī gada valsts budžetā papildu konsolidācija, visticamāk, nebūs nepieciešama. Vilks arī norādīja, ka nedrīkst pakļauties populismam un nav jāpieļauj kardināli budžeta grozījumi, palielinot izdevumu daļu.

Foto: LETA

Andris Vilks Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    0:49 | 2012.03.07.

Rīgas stends uzsāk darbu starptautiskajā nekustamo īpašumu gadatirgū MIPIM

Otrdien, 6.martā, Kannās (Francija) uzsāka darbu lielākais starptautiskais nekustamo īpašumu gadatirgus MIPIM, kurā piedalās arī Rīgas pašvaldība ar privātajiem partneriem. Kopā ar Rīgas pašvaldību gadatirgū piedalās privātie uzņēmumi, kas darbojas nekustamo īpašumu jomā: SIA Domuss, SIA Latio, SIA New Europe, kā arī pašvaldības uzņēmumi "Rīgas nami" un "Rīgas pilsētbūvnieks". No pašvaldības uzņēmumu projektiem MIPIMā tiek prezentēta Spilves teritorijas attīstības vīzija, Lucavsalas teritorijas attīstība, Rīgas kongresu centrs un agrākās militāro objektu teritorijas Bukultos attīstības projekts.

Rīgas stends, tāpat kā pērn, ir 65 m2 liels un atrodas līdzās Gēteborgas, Stokholmas, Oslo un vairāku Krievijas Federācija reģionu stendiem.

2012.03.07.

Jelgavas vēja tuneļa bankrots valstij, visticamāk, radīs lielus zaudējumus

Skandalozā Jelgavas vēja tuneļa bankrots valstij, visticamāk, radīs 1,3 miljonu latu zaudējumus. Turklāt var gadīties, ka projektā ieguldītais Eiropas Savienības līdzfinansējums būs jāatmaksā no nodokļu maksātāju naudas. Trešdien paredzētajai SIA "Gaisa sporta sertifikācijas centrs" mantas izsolei nav pieteicies neviens interesents. Maksātnespējas administrators sola, ka tiks rīkotas arī citas izsoles, tomēr atzīst, ka par tuneli un tā aprīkojumu prasītie vairāk nekā 800 000 latu ir ļoti liela summa. Tuneļa īpašnieki, savukārt, norāda, ka uzņēmuma maksātnespēja ir valsts ekonomiskā stāvokļa izraisīta neveiksme.

Maksātnespējas procesu ierosināja pats uzņēmums "Gaisa sporta sertifikācijas centrs". Patlaban norisinās bankrota procedūra un ar to saistīta uzņēmuma mantas pārdošana, lai par iegūtajiem līdzekļiem norēķinātos ar kreditoriem. Divās izsolēs šonedēļ bija plānots pārdot gan vēja tuneļa ēku, gan aprīkojumu kopumā 840 000 latu vērtībā.

Jelgavas vēja tuneļa projekts tapa tā saucamajos treknajos gados un bija plānots, ka uzņēmums gadā sertificēs 4000 izpletņlēcēju. Reālajā dzīvē sertificēts tikai viens. Valsts projektā kopumā ieguldīja 1 350 000 latu, no kuriem 2/3 finansēja ES.

Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols pārliecināts, ka valsts ieguldījumu neatgūs. Viņš norāda, ka valsts nevar cerēt pat gadījumā, ja vēja tuneli izsolē izdodas pārdot. Tas tādēļ, ka maksātnespējas administrators valsti nav iekļauta kreditoru sarakstā.

Viens no maksātnespējīgā "Gaisa sporta sertifikācijas centra" īpašniekiem ir SIA "Aerodium" līdzīpašnieks Ivars Beitāns. Viņš uzsver, ka projekta neveiksmēs vainojama ekonomiskā situācija.

Atgādinām, ka vēja tuneli Jelgavā par maksātnespējīgu atzina pirms gada. Valsts prasību atmaksāt 1,3 miljonu ieguldījumu cēla pērn septembrī. Zemgales apgabaltiesas gan to noraidīja.

Jānis Zariņš Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:06 | 2012.03.07.

Bizness īsumā, 7. marts

Graudu pārstrādes uzņēmuma "Dobeles dzirnavnieks" ieņēmumi pagājušajā gadā pieauguši par 60%, sasniedzot 56 miljonus latu. Salīdzinājumā ar 2010. gadu, kāpums ieņēmumos ir vairāk nekā 20 miljoni latu. Kā norādīja uzņēmumā, tad izaugsmes pamatā ir veiksmīgs darbs eksporta tirgos, kura apjomi pērn sasnieguši 44%no visa apgrozījuma. "Dobeles dzirnavnieks" kopš 2008. gada pieder Igaunijas kompānijai "Tartu Mill".

Zāļu ražotājs "Olainfarm" šogad savam aptieku tīklam paredz 7 miljonu latu lielus ieņēmumus. Janvārī aptiekās ieņēmumi no pārdošanas jau pārsnieguši pusmiljonu latu, turklāt kā norādīja "Olainfarm" valdes loceklis Salvis Lapiņš, tad paredzēts aptieku tīklu vēl paplašināt. Jau ziņojām, ka aptieku iegādei "Olainfarm" piesaistīja 4 miljonu latu kredītu no "SEB bankas". Zāļu ražotājam pieder "Ilmas Aptiekas", "Inula Farma", "Juko 99", "Lege Artis Rīga" un "Veritas Farm".

Satiksmes ministrija nākotnē neizslēdz iespēju apvienot savā pārraudzībā esošos uzņēmumus "Latvijas Valsts ceļi" un "Latvijas autoceļu uzturētājs". Tāda atbilde sniegta pēc "Valsts kontroles" pārmetumiem, ka abu uzņēmumu funkcijas ir ļoti līdzīgas. Piemēram, "Latvijas autoceļu uzturētājs" 2007. adā kā vienīgais iepirkuma konkursa pretendents saņēma valsts pasūtījumu veikt ikdienas valsts ceļu uzturēšanu 7 gadus par 278 miljoniem latu.

Tikmēr "Valsts ieņēmumu dienests" februārī nodokļos iekasējis 311 miljonus latu, kas ir par 14% virs iepriekš plānotās normas. Kā ierasts vislielākie ieņēmumi iekasēti no sociālās apdrošināšanas iemaksām - 109 miljoni latu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa - 67 miljoni, kamēr pievienotās vērtības nodokļi ienesuši 65 miljonus latu. Vislielākais kāpums reģistrēts PVN iekasēšanā - 88%.

Jēkabpils dārzniecība "Sedumi" mērķtiecīgi vēlas virzīties industriālas puķu audzēšanas virzienā, tādējādi stratēģiskais plāns ir kļūt par lielāko puķu audzētāju Latvijas tirgū. Šim mērķim "Sedumi" investējuši vairāk nekā miljonu latu jaunu siltumnīcu izbūvē. Jaunās siltumnīcas palīdzēs samazināt ražošanas izmaksas par ceturtdaļu, kā arī palielinās uzņēmuma jaudas.

"Latvijas pasts" darbības optimizācijas nolūkos šogad paātrinās sev piederošu nekustamo īpašumu izpārdošanu. Pasta valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs uzsvēra, ka pastam ir ap 90 objektu, kurus vairs neizmanto pamatfunkciju nodrošināšanai. Pārsvarā tās ir vecās pasta nodaļu ēkas, kā arī vietām "Latvijas pastam" pieder zemes gabali. "Latvijas pasta" mērķis ir pārdot pēc iespējas vairāk objektu par visaugstāko izsoles cenu, taču jāņem vērā, ka pārdošana ievilksies, jo visi darījumi jāsaskaņo ar pasta īpašnieku - valsti.

Kaut arī oficiāli Latviju ir sasniegusi gripas epidēmija, medikamentu tirgotāji ziņo, ka pretgripas līdzekļu pārdošanas rādītāji pagaidām vēl nav strauji auguši. Vairākās aptiekās biežāk pērk zāles pret saaukstēšanos. "Ģimenes aptiekas" tīkla pārstāvji norādījuši, ka pretgripas līdzekļu pārdošana nav strauji augusi pat Jelgavā, kurā reģistrēta šā gada pirmā gripas epidēmija.

Spēļu zālēs "Joker" aizvadītā gada laikā par 170 vienībām pieaudzis spēļu automātu skaits, tā liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas dati. Kopumā "Joker" savās spēļu zālēs apkalpo teju pusotru tūkstoti automātu, kamēr vislielākais spēļu automātu skaits saglabājies uzņēmumam "Alfor". Vienīgi pretstatā "Joker" zālēm, "Alfor" savu automātu skaitu nedaudz samazinājis. Kopējie azartspēļu nozares dati arī liecina, ka pērn, neskatoties uz nodokļu pieaugumu, spēļu zālēm ieņēmumi palielinājušies par 16%.

Bet banku sektora ilgtermiņa attīstībā noteikti būs vērojamas banku apvienošanās, tādu viedokli aģentūrai BNS paudis "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis. Viņaprāt konsolidāciju varētu piedzīvot atsevišķas universālās bankas, kuru akcionāri nav apmierināti ar esošā tirgus iespējām.

Foto: I.Čīka / LETA

2012.03.07.

"airBaltic" galamērķus nesamazinās, bet efektivizēs maršrutu tīklu

Lidsabiedrības "airBaltic" jaunais biznesa plāns neparedz galamērķu samazināšanu, tomēr tiks efektivizēts maršrutu tīkls, atjaunota flote un optimizētas izmaksas, kas paredz arī 15% darbinieku atlaišanu. Līdz 2016. gadam "airBaltic" jāveic izdevumu un ieņēmumu konsolidācija par 330 miljoniem latu. Pie peļņas "airBaltic" cer nokļūt 2014. gadā. Valsts ieguldījumi lidsabiedrībā šogad nebūs nepieciešami.

Kā žurnālistiem klāstīja "airBaltic" vadītājs Martins Gauss, biznesa plāna ieviešana tiks sākta nekavējoties, veicot virkni optimizācijas pasākumu - atlaižot 15% darbinieku, padarot efektīvāku maršrutu tīklu, nodrošinoties pret degvielas cenu svārstībām. Lai palielinātu lidmašīnu piepildījumu, plānots pilnveidot cenu politiku. Provizoriskie lidsabiedrības zaudējumi pērn bijuši 77 miljoni latu, šogad tie būs 38 miljoni. Pie peļņas "airBaltic" plāno atgriezties vien 2014. gadā.

AirBaltic padomes priekssēdētājs Andris Liepiņš lidsabiedrības jaunā šefa Martina Gausa biznesa plānu vērtē atzinīgi.

Biznesa plāns veidots piesardzīgi, lai galveno mērķi - atgriezties pie peļņas varētu sasniegt arī neveicot visus optimizācijas pasākumus. Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss uzsver, ka valsts ieguldījumi "airBaltic" šogad nebūs nepieciešami.

Plānots, ka nākamajos gados "airBaltic" saglabās 60 lidojumu galamērķus. Par darbības paplašināšanu varēs runāt tikai uzņēmumam atgriežoties pie peļņas, norāda Martins Gauss:

"Mēs nevaram atļauties paplašināšanos, ja zaudējam naudu. Tas iespējams tikai tad, ja pelnām. Tāpēc nākotnē, lēmumi, kas saistīti ar darbības paplašināšanu, piemēram, Viļņā vai Tallinā atkarīgi no finansiālajiem rādītājiem. Tomēr ir skaidrs, ka Baltijā mēs esam lielākie un tādi arī paliksim."

Lai "airBaltic" varētu attīstīties, tiek meklēti investori. Nedēļas nogalē premjers Valdis Dombrovskis ar uzņēmēju delegāciju viesosies Apvienotajos Arābu Emirātos, Kuveitā un Katarā. Braucienā līdzi dosies arī "airBaltic" vadītājs Gauss. Avioeksperte Helēna Ruduša uzskata, ka investoru atrast ir iespējams. Izskanējuši vairāki investoru vārdi, kam varētu būt interese investēt "airBaltic", tajā skaitā "Turkish airlines". Nekādi konkrēti piedāvājumi gan vēl nav saņemti.

Jānis Zariņš Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:08 | 2012.03.06.

Bizness īsumā, 6. marts

Automašīnu "Škoda" oficiālais dīleris Latvijā "Karlo Motors" reģistrējis komercķīlu 7,3 miljonu latu apmērā. Ķīlas nodrošinājums ir visa uzņēmuma nekustamā manta un apgrozāmie līdzekļi. Bet ķīlas ņēmējs ir "ABLV Bank". "Karlo Motors" vadītājs zināja teikt, ka ķīla reģistrēta kā bankas kredīta nodrošinājums. 2010. gadā "Škoda" dīleris spēja nopelnīt 130 tūkstošus latu, pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Latvijas būvmateriālu ražotāji ir veiksmīgi pārorientējušies uz eksporta tirgiem, tā pavēstījis Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Gruzniņš. Ražošanas apjomi būvmateriālu ražotājiem ir auguši straujāk nekā būvniecības tempi, kas apliecina, ka eksportā tiek strādāts krietni veiksmīgāk. Atgādinām, ka būvniecības nozare bija viena no vissmagāk skartajām nozarēm ekonomiskās krīzes laikā. Pagājušā gada būvniecības produkcijas kopapjoms ir pieaudzis par 12 procentiem, faktiskajās cenās pārsniedzot 860 miljonus latu.

Igaunijas pasta kompānija "Eesti Post" vēlas monopolizēt Baltijas pasta sūtījumu šķirošanu. Sūtījumi, kas tiek saņemti no Eiropas un ASV interneta veikaliem varētu tikt šķiroti Tallinā un tikai tad izvadāti pa visām Baltijas valstīm. "Eesti Post" vadības aplēses liecina, ka veiksmīgi ieņemot šādu sūtījumu šķirošanas nišu, Igaunijas pasta ieņēmumi dubultosies. Šobrīd "Eesti Post" apgrozījums sasniedz 48 miljonus eiro.

Viļņas starptautiskā lidosta februārī ir apkalpojusi par 70 procentiem pasažieru vairāk nekā tādā pašā laika posmā pirms gada. Apkalpoto reisu skaits savukārt ir audzis par teju piektdaļu. Eiropas lidostu statistikas dati liecina, ka Viļņas lidostas kāpums decembrī bija trešais lielākais, bet janvārī ceturtais visu Eiropas lidostu konkurencē. Februārī apkalpoto pasažieru skaits pārsniedzis 120 tūkstošus.

Augstākā tiesa apelācijas kārtībā šodien skatīs divu taksometru kompāniju strīdu par zīmolu „Lady Taxi”. Maksātnespējīgais uzņēmums „Taxi Nurx” jau 2009. gadā panāca sev daļēji labvēlīgu spriedumu par nosaukuma „Lady Taxi” izmantošanas aizliegumu. Otrs taksometru operators, kurš izmantoja šādu apzīmējumu bija SIA „Lady Taxi”. „Taxi Nurx” gan jau kopš 2010. gada ir maksātnespējīgs, nespējot nokārtot teju 150 tūkstošu latu lielas parādsaistības.

Tirdzniecības automātu telemetrijas risinājumu izstrādātājs „Vendon” izmantos riska kapitāla uzņēmuma „BaltCap” piešķirto pusmiljonu eiro sava produkta mārketingam. Jau ziņojām, ka „Vendon” ir izstrādājis tehnisku risinājumu kā optimizēt dažādu našķu tirdzniecības automātu uzraudzību. Savukārt kā intervijā atzinis „Vendon” vadītājs Mārtiņš Grandāns, tad mārketinga kampaņa maksā dārgāk nekā paša produkta izstrāde. Lai veiksmīgi attīstītos, uzņēmumam jāpārliecina Eiropas uzņēmēji, ka ir vērts ieguldīt datu ierīcē, kas ziņo par tirdzniecības automātu stāvokli. Sadarbība jau izvērsta Vācijā, Austrijā, Šveicē, Francijā, Holandē, Spānijā un Beļģijā, bet Itālijā šobrīd tiek meklēts izplatītājs.

Latvijas uzņēmēju radītais automašīnu nomas portāls „RentMama.com” šogad cer piesaistīt 60 procentus no visiem mazajiem Lielbritānijas auto nomātājiem. Portāls „RentMama” radās 2010. gadā uz portāla „nomaspunkts.lv” bāzes. Taču kā uzsvēruši portāla attīstītāji, augstās cerības veiksmīgi strādāt Lielbritānijā spēcina uzvara konkursā, kas ļauj piedalīties biznesa inkubatorā. Bez iespējām iegūt 100 tūkstošu mārciņu galveno balvu, uzņēmumam ir iespēja arī mācīties no auto nomas nozares ekspertiem.

Automašīnu ražotāja „Opel”/”Vauxhall” vadība aicinājusi uz agresīvu pārdošanas stratēģiju, lai beidzot izrautu no zaudējumiem auto zīmolu „Opel”. „Opel”/”Vauxhall” kopuzņēmums pērn cietis kārtējos apjomīgos zaudējumus, kamēr jaunu modeļu izstrādē ieguldīti 11 miljardi eiro. Nesen kā notikušajā Ženēvas auto izstādē „Opel” modelis „Ampera” ieguva gada auto nosaukumu. „Opel”/”Vauxhall” pieder amerikāņu kompānijai „General Motors”.

2012.03.06.

Silenieks: Latvijai nevajadzētu steigties ar fiskālās disciplīnas līguma ratifikāciju

Latvijai nevajadzētu steigties ar Eiropas fiskālās disciplīnas līguma ratifikāciju Saeimā. Tā šorīt Latvijas Radio pauda Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Viesturs Silenieks. Rāmis, ko piedāvā Brisele ir labs, lai mēs neaizietu trekno gadu plūsmā un saglabātu disciplīnu, tomēr šajā jautājumā Latvijai vajadzētu saglabāt piesardzību un "neskriet" pirmajai ratificēt vienošanos - nepieciešams novērtēt kāda būs citu valstu rīcība un komentāri. Būtībā šis līgums ir veids, kā Eiropa mūs var vairāk regulēt, bīdīt, bakstīt, norādīt. Kā zināms, zaļie zemnieki pauduši atbalstu fiskālās disciplīnas līgumam un premjeram solījuši to Saeimā atbalstīt. Kā skaidro Silenieks - savā ziņā tas ir arī šantāžas rezultāts - otrā svaru kausā liekot tiešmaksājumus zemniekiem.

Plašāku interviju ar Viesturu Silenieku klausieties šeit!

Foto: Lita Krone/LETA

Viesturs Silenieks Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    0:59 | 2012.03.05.

Biznesa īsziņas, 5. marts

Kažokādu ražotāja "Grobiņa" akcionāri nolēmuši dividendes no pērn gūtās peļņas nemaksāt. Paredzēts, ka pērn nopelnītos 166 tūkstošus latu ieguldīs uzņēmuma attīstībā. Jau ziņojām, ka bezpeļņas pieauguma pagājušajā gadā kāpuši arī "Grobiņas" ieņēmumi. Apgrozīt izdevies 2,4 miljonus latu jeb par 23% vairāk.

Ziepju un vannas kosmētikas ražotāja "Stenders" apjomus Baltkrievijā ir ietekmējusi kaimiņvalstī esošā ekonomiskā krīze. Apjomu kritums pagaidām nav izteikts skaitļos, bet tas samazinājies ievērojami. Kā aģentūrai BNS atzina "Stenders" pārstāvji, tad apjomu kritumu ietekmējusi arī specifiskā Baltkrievijas politika, kas iejaucas uzņēmējdarbībā. Taču neskatoties uz apjomu samazinājumu, "Stenders" no Baltkrievijas tirgus aiziet negrasās.

Latvijā audzēto ābolu vēl pietiks līdz marta beigām, to paziņojusi Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte. Programmas "Skolas auglis" ietvaros ābolu audzētāji arī var justies apmierināti par ābolu iepirkumu cenu, kas ir aptuveni 35 santīmi kilogramā. Salīdzinājumā ar 2010. gadu augļkoki Latvijā ir pārziemojuši labi gan pagājušajā, gan šajā ziemā, kas savukārt varētu nozīmēt labu ražu šogad.

Lietuvā un Igaunijā ir spēcīgs vietējo piena pārstrādātāju protekcionisms, to atzinis "Trikātas siera" valdes priekšsēdētājs Raimonds Freimanis. "Trikātas siers" savu produkciju galvenokārt eksportē uz Krieviju, Vāciju un Somiju un sarunas par eksporta paplašināšanu risina arī ar Skandināvijas valstīm, tajā pašā laikā iekļūt Lietuvas vai Igaunijas lielveikalos šobrīd ir praktiski nereāli. Gan tirgotāji, gan patērētāji aizstāv savu ražotāju intereses un tirgus protekcionisms ir gan oficiāls, gan neoficiāls. *

Metālapstrādes uzņēmums "Severstaļlat" pagājušajā gadā ir sasniedzis jaunu metālapstrādes rekordu. Metālapstrādes apjoms ir pieaudzis līdz 220 tūkstošiem tonnu, bet konsolidētais pārdošanas apjoms līdz 300 tūkstošiem tonnu. Pārdošanas rādītāji ir pieauguši pateicoties augstākas pievienotās vērtības produktiem, turklāt pērn par 10% palielinājies uzņēmuma eksports. Latvijā pārdoti tikai 11% no kopējā produkcijas apjoma.

"Latvijas pasts" ir gatavs darbam brīvās konkurences tirgū, tā atzinis pasta valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs. Viņaprāt no pasta monopola nekas daudz vairs nav palicis pāri, jo paku piegādēs "Latvijas pasts" jau sen konkurē ar kurjerdienestiem, bet vēstules piegādāt sākuši arī citi uzņēmumi. Atgādinām, ka pasta pakalpojumu tirgus Latvijā tiks liberalizēts nākamā gada 1. janvārī.

Bet, lai saasinātu konkurenci pasta sūtījumu piegādēs, eksprespasta pakalpojumu sniedzējs "DPD Latvija" šomēnes uzsāks sūtījumu piegādi arī sestdienās. "DPD Latvija" paredz, ka sestdienas piegādes kļūs pieprasītas, jo aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju iepērkas internetā. Kā liecina "DPD Latvija" darbinieku novērojumi, jau tagad liela daļa klientu vēlētos savas pakas saņemt brīvdienās.

Telemetrijas ierīces, kuras uzrauga saldumu un citu našķu tirdzniecības automātus, varētu kļūt par uzņēmuma "Vendon" panākumu atslēgu Eiropā. SIA "Vendon" izstrādātā ierīce spēj kvalitatīvi uzraudzīt tirdzniecības automātus, veicinot to efektīvāku apkalpošanu, kā arī reģistrējot ienākumu apjomu. Izmantojot "Vendon" telemetrijas ierīci, automātu apkalpošanas izmaksas var samazināt pat par 30%.

Lielveikalu ķēdes "Prisma" apgrozījums Latvijā pagājušajā gadā ir pieaudzis par 27%. Ja 2010. gadā ieņēmumi pārsniedza 13 miljonus latu, tad pērn šie rādītāji pieauguši par vairāk nekā trim miljoniem latu, pārsniedzot 17 miljonu latu robežu. Ieņēmumu pieaugums skaidrojams ar lielāku pircēju skaitu, jo "Prisma" atklājusi jaunu hipermārketu Imantā. Šogad arī paredzēts palielināt lielo veikalu īpatsvaru, uzceļot tirdzniecības centru Pļavniekos.

2012.03.05.

Bizness īsumā, 2. marts

Telekomunikāciju uzņēmuma "Baltcom" klientu skaits februārī ir palielinājies par 9%, kamēr janvāra kāpums bija 8%. "Baltcom" pārstāvji pieļauj, ka klientu skaita pieaugums saistāms ar interneta sakaru optiskā tīkla paplašināšanu. Šā tīkla plašākai izbūvei, kā arī kabeļtelevīzijas un telekomunikāciju sakaru uzlabošanai, "Baltcom" piesaistījis 50 miljonu eiro lielas investīcijas. Uzņēmuma mērķis ir gada laikā trīskāršot optiskā tīkla sasniedzamību mājsaimniecībām.

Ceļu būvniecības kompānija "Tilts" iesniegusi sūdzību par "Latvijas valsts ceļu" izsludināto konkursu valsts pirmās šķiras autoceļa Rīga-Ērgļi rekonstrukcijai. Uzņēmumu neapmierina atsevišķas nolikuma prasības, tāpēc Iepirkumu uzraudzības birojam līdz 28. martam jāizvērtē sūdzības pamatotība. Ierasta prakse ir, ka uzņēmumi apstrīd konkursu nolikumus vai rezultātus. "Latvijas valsts ceļu" izsludinātā konkursa līguma summa pārsniedz 4 miljonus latu.

Rīgas Nasdaq OMX biržā ceturtdien vislielāko akciju darījumu apjomu izdevies veikt ar farmācijas uzņēmuma "Olainfarm" akcijām. Tās mainījušās īpašniekus par teju 14 tūkstošiem latu. Otrajā vietā ierindojušās "Latvijas gāzes" akcijas, bet trešajā vietā palikušas "Latvijas kuģniecības" akcijas. Atgādinām, ka "Olainfarm" pagājušo gadu pabeidzis ar rekordlielu peļņu, kamēr "Latvijas gāzei" peļņa pieaugusi par dažiem procentiem līdz 27 miljoniem latu. Savukārt "Latvijas kuģniecība" zaudējumi pērn sarukuši par trim reizēm līdz 25 miljoniem latu.

Bet Igaunijas apģērbu grupai "Baltika" februārī izdevies strādāt ar vairāk nekā 3 miljonu eiro lieliem ieņēmumiem. Pārdošanas apjomi ir auguši par sešiem procentiem, neskatoties pat uz tirdzniecības platību samazinājumu. Ierasts, ka "Baltikas" grupas apgrozījums visstraujāk aug Latvijā - februārī tie bija 26%, kamēr Igaunijā un Lietuvā apjomi pieauguši par attiecīgi 16% un 6%. "Baltika" strādā arī Krievijā, Ukrainā un Polijā un kopumā pārvalda 110 veikalus. Kompānijas zīmoli ir "Ivo Nikkolo", "Baltman", "Mosaic" un "Monton".

"Latvijas pasts" šogad cer samazināt vadības izdevumus par trešdaļu, lai gada beigās jau strādātu ar peļņu, tā paziņojis nesen par pasta valdes priekšsēdētāju ieceltais Māris Kleinbergs. Pēc sākotnējiem aprēķiniem, samazinot administratīvās izmaksas, "Latvijas pasts" varētu ietaupīt aptuveni 700 tūkstošus latu. Pagaidām nav ziņu vai taupības pasākumi varētu ietekmēt pastā strādājošo skaitu. "Latvijas pasts" jau vairākus gadus cenšas pārtraukt zaudējumus. Provizoriskie rādītāji liecina, ka pērn visticamāk beidzot izdevies nopelnīt, bet laika posmā no 2006.-2011. gadam "Latvijas pasta" kopējie zaudējumi pārsnieguši 20 miljonus latu.

Suvenīru apdrukas uzņēmums "Uzvelckreklu.lv" šogad cer strādāt ar 400 000 latu lieliem ieņēmumiem. Tas būtu teju divreiz vairāk nekā pērn, kad apgrozījums sasniedza 240 tūkstošus latu. Uzņēmuma līdzīpašnieki pamatotas cerības liek uz eksporta tirgiem, jo pagājušā gada beigās ir uzsākta darbība Lietuvā. Ierasta lieta, ka dažādu apdrukas pasūtījumu īpatsvars pieaug tieši vasaras sezonā, kad uzņēmumi rīko korporatīvos pasākumus.

Aizvien vairāk uzņēmēju sāk izmantot ārpakalpojumus, bet tirgus attīstība pagaidām nav tik liela, lai ārpakalpojumu sniedzēji varētu apkalpot arī lielos uzņēmumus. Pētījumu aģentūras TNS dati liecina, ka februārī populārākie ārpakalpojumi bija finanšu, juridisko un informācijas tehnoloģiju pakalpojumu jomā, kamēr salīdzinoši zema uzņēmēju aktivitāte ir izmantot personālvadības ārpakalpojumus. Deleģējot daļu funkciju ārpakalpojumu sniedzējiem, uzņēmēji var ietaupīt, jo nav jāuztur pašiem sava grāmatvedība, datortehnoloģiju daļa vai juridiskā nodaļa.

Starptautiskā informāciju tehnoloģiju uzņēmuma "Accenture" Latvijas filiāle ir gatava darbā pieņemt aptuveni 100 jaunu darbinieki, tā biznesa portālam nozare.lv pavēstīja "Accenture" Latvijas filiāles vadītājs Maksims Jegorovs. Šobrīd uzņēmums nodarbina ap 400 cilvēku, bet iespējas attīstīt lielus projektus ir ierobežotas tieši dabinieku trūkuma dēļ.

2012.03.02.

Uzņēmējiem jāsāk gatavoties iespējamiem tirdzniecības aizliegumiem ar Baltkrieviju

Ļoti ticams, ka Eiropas Savienība tuvākā mēneša laikā pret Baltkrieviju piemēros ekonomiskās sankcijas. To ceturtdien Latvijas Radio atzina Ārlietu ministrijas valsts sekretārs. Latvijai eksporta un importa aizliegumi ik dienas nozīmētu miljonos mērāmus zaudējumus, lēš uzņēmēji. Turklāt sankcijas atkal sāpīgi skartu pierobežu

Eiropas Savienības un Baltkrievijas attiecības saasinājušās pēc bloka šonedēļ pieņemtā lēmuma iekļaut nevēlamo personu sarakstā vairākus Aleksandra Lukašenko režīma tiesnešus un iekšlietu struktūru darbiniekus.

Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis pauž, ka šoreiz situācija ir nopietna un Eiropas Savienība var vērst ekonomiskas sankcijas pret Baltkrieviju. Tas varētu izpausties kā liegums atsevišķiem baltkrievu uzņēmējiem iebraukt Eiropas Savienībā un kā sakaru pārtraukšana ar uzņēmumiem. Lai arī Latvija neatbalsta ekonomiskas sankcijas, vairums valstu, visticamāk, nobalsos par.

Tranzīta nozare ir tā, kas no ekonomiskajām sankcijām varētu ciest vissmagāk, domā uzņēmēji. Ņemot vērā Baltkrievijas pretreakciju, piemēram, nelaižot Krievijas kravas cauri uz Latviju, dzelzceļš zaudētu līdz pat pusmiljonam latu dienā, uzskata Latvijas Dzelzceļa vadītājs Uģis Magonis.

Eiropas Biznesa konfederācija ir nosūtījusi vēstuli savienības augstākajai pārstāvei ārlietās Ketrīnai Eštonei, kurā pārmests, ka nav izvērtēta sankciju ietekme uz nodarbinātību. Organizācijas pārstāves Latvijā Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone stāsta, ka no attiecībām ar Baltkrieviju īpaši atkarīga ir Latgale, jo reģionā ir simtiem abu valstu kopuzņēmumu. Meņģelsone uzsver, ka Baltkrievijas izolēšanas politika nav risinājums.

Būvmateriālu ražošanas biznesā strādājošais Ivars Šmalcs, kurš Baltkrivijā pārstāv Vācijas kapitālu, uzskata, ka Lukašenko no Eiropas Savienības sankcijām cietīs vismazāk.

Ārlietu ministrija gan saka, ka Baltkrievijai sankcijas nav izdevīgas, jo ap 40% tās eksporta tirgi ir Eiropas Savienībā. Bargāka bloka nostāja varētu izpalikt, ja represīvais režīms nolemtu atbrīvot vairākus politieslodzītos.

Foto: G.Diedziņš / LETA

Matīss Arnicāns Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:24 | 2012.03.01.

Meklē risinājumus biodegvielas ražotāju pastāvēšanai

Biodegvielas ražotāji bez valsts atbalsta var izputēt. Risinājumi jāmeklē steidzami, turklāt skaidrībai jābūt ne tikai par turpmāko gadu, bet arī tālāku nākotni. Biodegvielas ražotāji pauž neapmierinātību ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto Enerģētikas stratēģiju līdz 2030. gadam. Tikmēr Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzsver, ka līdzšinējais valsts ieguldījums biodegvielas ražošanā - 67 miljonu latu apmērā nav attaisnojies. Nozari izputināt gan nav ministrijas mērķis. Ir izstrādāta koncepcija, kas paredz trīs attīstības scenārijus.

Deviņām esošajām Latvijas biodegvielas ražotnēm draud iznīcība, šāds scenārijs šķiet visai iespējams, ja valsts tuvākajā laikā nesniegs skaidru atbildi par to, kādu atbalstu nozare saņems. Kopumā Eiropas Savienībā biodegvielas ražošanu ļauts atbalstīt līdz 2014. gadam, tomēr katrā valstī atsevišķi ne ilgāk kā 6 gadu ilgā periodā. Latvijā tas beidzās 2010. gadā, tomēr kā nozarei izdzīvot līdz 2014. gadam tā arī nav izlemts, stāsta Bioetanola ražotne "Jaunpagasts plus" uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Donats Vaitaitis.

Donats Vaitaitis uzsver, ka vienlaikus ar īstermiņa problēmu risināšanu jādomā arī par tālāku nākotni, tajā skaitā Enerģētikas stratēģiju, tomēr pašreizējā situācijā par tālāku nākotni domāt šķiet neiespējami. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts ar biodegvielas ražotāju problēmām ir detalizēti iepazinies un sola risinājumu meklēt. Nozares iznīcināšana nebūt nav viņa mērķis, tomēr atzīst, ka Valsts Ieguldījums biodegvielas ražošanā 67,2 miljoni latu apmērā nav attaisnojies. Pavļuts arī šaubās par biodegvielas ražotāju statistikas datiem un argumentiem par būtisko pienesumu tautsaimniecībā.

Ekonomikas ministrs ar biodegvielas ražotājiem gatavs diskutēt un kopā atrast pieņemamāko risinājumu. Patlaban izstrādāta koncepcija ar trim iespējamiem variantiem. No tiem pirmie divi paredz tiešu valsts subsidīju. Trešais variants tiešu subsīdiju neprasītu bet nozari paredzētu atbalstīt netiešā veidā, palielinot obligātā biodegvielas piejaukuma proporciju no pašreizējiem 5% uz 7%.

Kā norāda iepriekšējais Ekonomikas ministrs Artis Kampars, diskusijas ar biodegvielas ražotājiem notikušas arī viņa ministrēšanas laikā. Arī viņš piedāvājis koncepciju un skaidro, kāpēc nevarēja atrast atbalsta iespējas pēc 6 gadu perioda beigām. Latvija apņēmusies izpildīt Eiropas Savienības direktīvu, kas paredz, ka līdz 2020.gadam atjaunojamās enerģijas īpatsvaram degvielas tirgū jāsasniedz 10%. 2017. gadā kļūs stingrāki biodegvielas kvalitātes kritēriji, kas prasīs uzlabot ražošanas iekārtas.

Jānis Zariņš Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    5:58 | 2012.02.06.

Dāvis: Ziemas periodā gāzi no Krievijas nesaņemam - izmantojam krājumus Inčukalnā

AS "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis intervijā Latvijas Radio norāda, ka Latvija necietīs no Krievijas lēmuma sala dēļ samazināt gāzes piegādes Eiropai, jo mums ir lieli gāzes krājumi pazemē Inčukalna krātuvē. Ziemas periodā ar pazemē esošo gāzi Latvija ne tikai apgādā savus patērētājus, bet arī Igaunijā un Krievijas rietumos dzīvojošos. Investīcijas pazemes gāzes krātuvē, tās rekonstrukcijā un modernizācijā sasniegušas 100 miljonus eiro, līdz 2025. gadam tur plānots ieguldīt vēl 190 miljonus latu.

Foto: I.Čīka/LETA

Intervē Toms Bricis Atskaņot Windows Media Video Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    17:44 | 2012.02.02.

Auzas katlumājā nomainīs kūdras kurināmais

Iepriekšējā apkures sezonā Ilūkstes novada Šederes pagasta katlumājā, eksperimenta veidā, kā siltuma ražotājs tika izmantotas auzas. Graudi bijis labs siltuma nesošs avots, tomēr šogad, cenu kāpuma dēļ graudaugiem, apkurei tos Ilūkstes novadā visticamāk neizmantos. Tas gan nenozīmē, ka šajā novadā atteiksies no zaļās siltuma ražošanas enerģijas un jaunām tehnoloģijām, kas ļautu saražot maksimāli lētāku siltumu, ar maksimālāko siltuma atdevi. Auzu vietā modernajos apkures katlos Ilūkstes novadā šogad birs kūdras, salmu un šķeldas granulas un arī tie nekvalitatīvie graudi, kas pārtikas ražošanā vai lauksaimniecībā vairs nav izmantojumi.

Ilūkstes novada Šederes pagasta modernā katlumāja apkures sezonu sāka jau pirms nedēļas, tieši daudzo iespēju dēļ ar ko kurināt, kā regulēt siltuma padevi, tās datorizēto sistēmu un vēl pēc eksperimenta siltumu ražot ar auzām, kā stāsta Ilūkstes novada domes galvenais enerģētiķis Aldis Čamanis, šī katlumāja radījusi lielu interesi citām pašvaldībām un privātajam sektoram, lūkot kā viss darbojas pašu acīm, te brauc daudzi.

Tā pērn, kā sava vieda eksperiments silta ražošanā, šajā katlā tika bērtas auzas, siltuma atdeve liela, tomēr šogad ar auzām te nekurinās , taču tiek meklēt jauni un citi zaļi un efektīvi kurināmā veidi atzīst Ilūkstes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Maigurs Krievāns.

Šos izdevīgākos risinājums ļauj meklēt novadā uzstādītie apkures katli, Ja pagājušajā sezonā Šederē iedzīvotāji maksājuši vidēji no 30- 80 santīmiem par apsildāmo kv metru , tad arī šogad dārgāk nebūs, skaidro pašvaldībā, tāpēc līdzīgi katli ar iespējām izmantot dažādu kurināmo, šobrīd tiek uzstādīti arī Subates pilsētā, stāsta Maigurs Krievāns

Un tas nebūt nenozīmē, ka Ilūkstes novadā pilnībā atteikušies no domas siltumu ražot arī no graudiem, tas ir pilnīgi reāli, jo ir situācijas, kad graudi pārtikas ražošanā vai lauksaimniecībā vairs nav izmantojumi.

Nav izslēgts, ka šādi graudi modernajās kurtuvēs iebirs jau šīs sezonas beigās vai nākamās apkures sezonas sākumā, zemniekiem tīrot savas labības klētis.

Silvija Smagare Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    4:08 | 2011.10.17.

Ziņojiet mums : zinas@latvijasradio.lv, tālr.: 67206727


Lapu izgatavojis WebMeistars.
Pēdējās izmaiņas 2012.03.08. © 1997.-2012. Latvijas Radio. Visas tiesības rezervētas.