Rīta intervija

ZM: Krievijas aizliegums dzīvo cūku importam no Latvijas nav pamatots

Latvijas Zemkopības ministrija vērsusies Eiropas Komisijā ar aicinājumu nekavējoties darīt visu, lai netiktu ieviests cūku importa aizliegums Krievijā no Latvijas, jo tas nav pamatots un būtiski skars Latvijas eksportētājus, tā šorīt intervijā Latvijas Radio uzsvēra ministrijas valsts sekretāra vietniece Rigonda Lerhe un SIA "Ulbroka" vadītājs Aivars Kokts (attēlā).

Latvijai nav eksporta pārkāpumu, uz ko norāda Krievija. Lerhe pieļāva, ka šo problēmu varētu risināt arī Pasaules tirdzniecības organizācijas ietvaros, jo Krievija ir šīs organizācijas biedrs.

Kā ziņots, infekciozā Šmalenbergas vīrusa izplatības dēļ Krievija no 20.marta apturēs dzīvu liellopu, aitu, kazu un cūku importu no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Latvijā aizliegums attiecas uz 22 cūku fermām, Lietuvā - 35, Igaunijā - 43, Vācijā - 509, tāpat arī Polijas un citu ES valstu fermām. Liellopus, aitas un kazas Latvijas lauksaimnieki uz Krieviju neeksportē.

Saskaņā ar ZM informāciju, dzīvās cūkas ir ceturtais nozīmīgākais Latvijas eksporta produkts uz Krieviju. Kopumā 2011.gadā Latvija uz Krieviju eksportēja 16 300 tonnas dzīvo cūku 14 miljonu latu vērtībā.

Foto: J.Cinkus/LR

Intervē Toms Bricis Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    16:10 | 2012.03.08.

Druviete: Valodai būtu jāvelta daudz lielāka uzmanība

Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete Izglītības ministra Roberta Ķīļa plānotās izmaiņas Izglītības ministrijā vērtē kā normālu Ministra darba praksi. Savukārt Izglītības ministriju Ina Druviete vērtē kā atvērtu pārmaiņām. Galvenais ir nepieņemt nepārdomātus lēmumus un jāskatās, kurš ceļš ir labākais Latvijai. Druviete pauda atziņu, ka Par mācību gada pagarinājumu jārunā pēc tam , vispirms jārunā par mācību saturu. Druviete uzskata, valodai būtu jāvelta daudz lielāka uzmanība.

Foto: E.Trifanova / LETA

Intervē Pārsla Saktiņa Atskaņot Windows Media Video Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    16:38 | 2012.03.07.

Ikstens: Trūkst idejas, kas iedvesmotu sabiedrību

Sabiedrības uzticība Latvijas parlamentam un valdībai ir ļoti zema, iedzīvotājus galvenokārt nomoka ekonomiskas problēmas, - tā intervijā Latvijas Radio atzina politologs Jānis Ikstens. Vienai no līderpartijām "Vienotībai" nav skaidra valsts attīstības plāna un redzējuma, ko piedāvāt. Premjers Valdis Dombrovskis gluži labi ticis galā ar valdības vadīšanas tehnisko darbu un krīzes pārvarēšanu, bet viņš nav spožs publiskais līderis, kas varētu sabiedrību iedvesmot.

Foto: R.Šteimanis/LR

Intervē Zigurds Ķeizars Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    12:57 | 2012.03.06.

Silenieks: ZZS neatbalstīs ostu likuma atvēršanu

Zaļo un zemnieku savienība neatbalstīs ostu likuma atvēršanu. Tā šorīt intervijā Latvijas Radio teica ZZS pārstāvis Viesturs Silenieks. Viņaprāt, Zatleru Reformu partijas priekšlikumi ostu likuma grozīšanai ir ļoti neprofesionāli, ko Silenieks skaidro ar daudz jauniem deputātiem, kam nav parlamentārā pieredze un kam iepriekš nav bijuši jāraksta likumi.

Viņaprāt, piedāvātajos grozījumos ietvertās normas nav loģiskas un pamatotas, piemēram, viens priekšlikums esot, ka ostu gada pārskatiem jābūt publiski pieejamiem, taču, kā atzīmēja ZZS pārstāvis, Rīgas ostas pārskati jau piecus gadus ir publiski pieejami. Otrs princips, kam Silenieks iebilst, ir tas, ka ostas kļūst privātas. Ja akcijas kotē biržā, jebkurš tās var iegādāties un pastāv bīstamība, ka nacionālo ekonomisko drošību valsts vairs nepatur savās rokās, iebildumus pamatoja ZZS pārstāvis.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Intervē Pārsla Saktiņa Atskaņot Windows Media Video Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    16:54 | 2012.03.05.

Dārzkope: Sēklu daudzveidība Latvijā var izzust

Dārzkopju un tomātu kolekcionāru Bražūnu ģimenes konflikts ar Valsts augu aizsardzības dienestu atsedzis daudzus gadus krātās problēmas un nepilnības kopējā sēklu tirgošanas industrijā. Cilvēki šobrīd ir neizpratnē par situaciju sēklu un stādu tirgū dažādo Eiropas Savienības pretrunīgo regulu dēļ. Puķu sanpauliju kolekcionāre Eva Millere stāsta, ka šobrīd Latvijas zaļās organizācijas nolēmušas apvienot spēkus, lai risinātu samilzušās problēmas, jo bažījas par sēklu daudzveidības izzušanu. Latvijā patērētaji pieprasa šķirnes, kuras labi izdzīvo mūsu apstākļos, taču komerciālās ES atļautās šķirnes to nenodrošinot. Piemēram, mazdārziņu īpašnieki vēlas stādīt Latvijā jau adaptētas sēklas no Krievijas. Millere norāda, ka kolekcionāru šķirnes nevarot radīt konkurenci lielajiem Eiropas Savienības komecsēklu audzētājiem, jo tās nemaz neesot tik ražīgas. Tādēl likumdošana Latvijā ir japiemēro tā, lai visiem kolekcionāriem, kas pavairo daudzās šķirnes nelielos daudzumos, būtu tiesības gūt kaut nelielu atlīdzību kolekcijas uzturēšanai kā tas ir Vacijā - uzskata sanpauliju kolekcionare Eva Millere.

Intervē Sintija Ambote Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    14:03 | 2012.03.03.

Strazds: SC jāmaina vadība

"Saskaņas centrs" nodevis sociāldemokrātijas ideālus, tādēļ būtu jāmaina partijas vadība. Tā piektdien Latvijas Radio teica politiķis Armands Strazds.

Politiķis nesniedza skaidru atbildi, kas tad īsti varētu notikt ar SC - vai apvienība nomainīs vadību, vai arī sašķelsies. Viņš drīzāk paredz partijas "atveseļošanos".

Pats Strazds līdz rudenim apņēmies izveidot vēlēšanu sarakstus pašvaldību vēlēšanām, bet vēlākais līdz nākamā gada sākumam izveidot partiju. Politiķis domā, ka spēs savākt nepieciešamo biedru skaitu partijas izveidei, tostarp viņam būšot arī sekotāji no SC.

Kā ziņots, Strazds pirms nedēļas ir nodibinājis antineoliberālu sociāldemokrātisku kustību "Atjaunotā Latvija", kļūstot par jaundibinātās kustības priekšsēdētāju.

Foto: L.Krone / LETA

Intervē Pārsla Saktiņa Atskaņot Windows Media Video Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    15:03 | 2012.03.02.

Teikmanis: Visticamāk, tuvākā mēneša laikā ES ieviesīs ekonomiskas sankcijas pret Baltkrieviju

Lai arī Latvija nav atbalstījusi un neatbalsta Eiropas Savienības ekonomisko sankciju ieviešanu pret Baltkrieviju, visticamāk, tuvākā mēneša laikā ES šādas sankcijas pret mūsu kaimiņvalsti tomēr piemēros, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis. Pašlaik Baltkrievija pati sevi dzenot iekšā izolacionismā, jo Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašneko "uzdeva nervi" - ES turpināja pastiprināt politiskās sankcijas un draudēja ar ekonomiskajām sankcijām, taču no Baltkrievijas sekoja vēršanās pret ES diplomātiem.

Foto: I.Čīka/LETA

Intervē Gusts Kikusts Atskaņot Windows Media Video Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    15:15 | 2012.03.01.

Vētra: Augstskolu skaits samazināsies tikai būtisku ekonomisko satricinājumu gadījumā

Augstskolu skaits Latvijā varētu samazināties tikai būtisku ekonomisko satricinājumu gadījumā, nevis saistībā ar studiju programmu izvērtēšanu. Tā šorīt Latvijas Radio sacīja Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra.

Vētra stāstīja, ka pašlaik augstākās izglītības jomā reformas vēl nenotiek, bet tiek veikts studiju programmu kvalitātes izvērtējums ar mērķi savākt informācijas bāzi, lai varētu reformas argumentēti pamatot. Nopietnākas sarunas par augstākās izglītības reformām varētu sākties šā gada rudenī.

Taujāts, vai pēc programmu izvērtējuma varētu tikt slēgtas kādas augstskolas, Vētra sacīja, ka reālākais scenārijs varētu būt, ka pašas augstskolas varētu domāt par apvienošanos, vai arī tās pārprofilēs savu piedāvājumu. Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs domā, ka nākamajā mācību gadā vairāk tiks veidotas kopīgas augstskolu programmas. Pamatā tas varētu notikt reģionālajā izglītībā, kur lielākā problēma ir studentu trūkums.

Foto: E.Trifanova/LETA

Intervē Pārsla Saktiņa Atskaņot Windows Media Video Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    16:06 | 2012.02.29.

Pabriks: Esmu skeptisks par referendumiem

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks intervijā Latvijas Radio pauda skepsi par referendumiem kā demokrātijas instrumentu kopumā - no vienas puses, tie it kā ļaujot sabiedrībai piedalīties politisko lēmumu pieņemšanas procesā, bet no otras puses sabiedrība ne vienmēr spējot izprast sarežģītākus jautājumus. Nule aizvadītā referenduma sakarā politiķis atzina, ka starp tā organizētājiem bija cilvēki, kuriem bija liels atbalsts no politiskām un finansiālām aprindām ārvalstīs, kaut gan ir problemātiski to pierādīt. Pabriks uzsvēra, ka referenduma norises nevar novelt tikai uz ārzemju ietekmēm, bet ir jāizvērtē arī pašu darītais un pieļautās kļūdas.

Foto: I.Čīka/LETA

Intervē Toms Bricis Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    15:44 | 2012.02.28.

Treiguts: Ar elekroniskajām idetifikācijas kartēm varēs piedalīties arī vēlēšanās

Elektroniskās identifikācijas kartes būs jauns personu apliecinošs dokuments. Tajā būs arī elektroniskais paraksts. Ar šo dokumentu varēs piedalīties arī vēlēšanās. Tā šorīt sarunā Latvijas Radio skaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personu apliecinošu dokumentu departamenta direktors Inguss Treiguts. Elektroniskās identifikācijas kartes plānots ieviest no 1. aprīļa.

Foto: D.Simanoviča/Latvijas Radio

Intervē Gusts Kikusts Atskaņot Windows Media Video Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    14:55 | 2012.02.27.

VAK dibinātājs Arvīds Ulme: Galvenais vienojošais Latvijā ir ideāli

Pirms 25 gadiem TTP Kultūras namā sanāca neformāļi no visiem Latvijas novadiem un, izmantojot PSRS Pārbūves radīto iespēju, nodibināja Vides aizsardzības klubu.

Dibinātāju kodolu veidoja talku kustības dalībnieki no Pieminekļu aizsardzības talkas centra un Radošās jaunatnes kluba, kuri jau vairākus gadus aktīvi darbojās senvietu un svētvietu apzināšanā un kultūrvides glābšanā visā Latvijā. Vides aizsardzības klubs daudzus gadus pirms Atmodas, neticības un baiļu pārņemtā sabiedrībā no mazām neformālām vienībām izveidoja spēku, kas soli pa solim sāka cīņu pret okupācijas režīmu ar savu piemēru iedvesmojot un apvienojot visplašākās tautas masas. Ar ko šodien nodarbojas Vides aizsardzības klubs, par to Pārslas Saktiņas saruna ar kluba dibinātāju Arvīdu Ulmi.

Intervē Pārsla Saktiņa Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    19:02 | 2012.02.25.

Pūce: Tuvākajos gados elektroenerģijas cena nemainīsies

No 1.aprīļa tiks paplašināts to patērētāju skaits. kuri pirks enerģiju pēc brīvā tirgus principiem. Tiek lēsts, ka patērētāju skaits tādejādi pieaugs no 1400 līdz 6200. Lielākie ieguvēji no tirgus atvēršanas būt patērētāji. Tā piektdien Latvijas Radio teica Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce. Viņš prognozē, ka tuvākos četrus piecus gadus elektroenerģijas cena principiāli nemainīsies.

Foto: E.Trifanova / LETA

Intervē Gusts Kikusts Atskaņot Windows Media Video Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    15:17 | 2012.02.24.

Endziņš: Latvijas eksporta attīstībai ir milzīgs potenciāls

Šodien notiks forums "Eksporta diena 2012". Tajā runās par eksporta veicināšanu un ārvalstu tirgu iekarošanu . Šobrīd Latvijas eksporta apmērs sasniedzis virsotnes, par kurām līdz šim tikai sapņojām - pagājušā gada laikā eksporta pieaugums mērāms ar 28,1% atzīmi, kas ir viens no labākajiem sniegumiem Eiropas Savienībā, - tā šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš prognozē, ka arī šogad eksports varētu pieaugt par vismaz 10%. , Endziņš, norādīja, ka Latvijas uzņēmumi lielā mērā ir spējuši pārorientēties no iekšējā patēriņa uz eksportēšanu, un ir sapratuši, ka ārpus Latvijas ir lieli tirgi un iespējas. Uzņēmumi ir spējuši kāpināt savu konkurētspēju un atrast partnerus.

Foto no ekonomika.lv

Intervē Toms Bricis Atskaņot Windows Media Video Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    15:24 | 2012.02.23.

Akermanis: Parādi par siltuma piegādi turpina augt

Šodien gaidāma diskusija par siltuma cenas atšķirībām Latvijā, kā arī citām problēmām šajā jomā. Pētījumā "Karstie rēķini" secināts, ka siltuma cena par vienu kvadrātmetru Latvijā atšķiras pat desmitkārtīgi. Kā šorīt Latvijas Radio norādīja Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Andris Akermanis, pēdējā laikā uzlabojusies tekošo rēķinu apmaksas disciplīna, bet vecie jeb iepriekšējās sezonās uzkrātie parādi maksāti netiek. Akermanis tomēr pauda piesardzīgu cerību, ka šīs apkures sezonas beigās parādu apjoms būs sarucis.

Foto: J.Cinkus/LR

Intervē Gusts Kikusts Atskaņot Windows Media Video Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    15:22 | 2012.02.22.

Zalters: Krievija iejaucas Latvijas iekšējās lietās.

Sestdien referendumā Latvijas tauta pārliecinoši paziņoja, ka nevēlas Latvijā otru valsts valodu. Krievijas Ārlietu ministrijas pārmetumus, ka aizvadītā referenduma rezultāti neatspoguļo patieso Latvijas iedzīvotāju nostāju, Zatlera Reformu partijas vadītājs Valdis Zatlers noraida un uzsver, ka referendums ir Latvijas iekšējā lieta. Zatlers norāda, ka Krievija manipulē ar skaitļiem. Viņš uzskata, ka referendums bija zināmu aprindu provokācija un tās iniciētāji jau iepriekš diezgan precīzi zināja tās rezultātu. Viņi apzināti gājuši uz iepriekš zināmu, negatīvu rezultātu, izraisot nevajadzīgu šķelšanos sabiedrībā.

Foto: L.Krone/LETA

Intervē Toms Bricis Atskaņot Windows Media Video Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    15:12 | 2012.02.20.

Ingus Bērziņš: Nopietni jāķeras pie integrācijas politikas īstenošanas

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas pasniedzējs un portāla delfi.lv galvenais redaktors Ingus Bērziņš uzskata, ka politiķi nedrīkst atslābt pēc referenduma un nopietni jāķeras klāt pie integrācijas politikas īstenošanas.

Foto no lu.lv

Intervē Gusts Kikusts Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    15:18 | 2012.02.19.

Novodvorska: ES sirdsapziņa nav atcelta

"Jūs esat laimīgi ļaudis, jo varat dzīvot brīvā valstī" - ar šādiem vārdiem Latvijas sabiedrību šajās dienās uzrunā drosmīgā Kremļa režīma kritizētāja - Valērija Novodvorska. Kopā ar savu draugu Konstantīnu Borovoju viņi ieradušies Rīgā, lai aicinātu iedzīvotājus referendumā balsot pret krievu valodu kā otro valsts valodu. Preses konferencē viņi paziņoja, ka viss, kas saistīts ar referendumu, ir plānota Krievijas specdienestu akcija.

Partijas "Demokrātiskā savienība" dibinātāja, disidente Valērija Novodvorska atvainojas žurnālistiem, ka runā krievu valodā. Viņa nav domājusi, ka tas vēl kādreiz būs jādara. Pēdējo reizi viņa to darīja 1991.gadā, kad ciemojās Rīgā. Latvijas Neatkarības atjaunošanas vēsturiskie līkloči viņai ir ļoti labi zināmi.

Bijušais "Helsinki 86" grupas aktīvists Juris Vidiņš atceras, ka Novodvorska ar domubiedriem bija viens no drošākiem patvērumiem Maskavā, kad Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupas biedri 1989.- 91.gadā brauca uz Krievijas galvaspilsētu piketēt Puškina laukumā, kā arī pie bijušās Ļeņina bibliotēkas.

Pēdējo divdesmit gadu laikā Novodvorska ir bijusi Latvijā, taču vīzītes palikušas nepamanītas. Šoreiz tā nav. Nelielā preses konferences telpa Rīgas domē ir pārpildīta. Ieradušies gandrīz visi krievu valodā rakstošie un raidošie mediji. Novodvorska un Konstantīns Borovojs, kas pēdējos gados kļuvis par tuvāko domubiedru, atbraukuši, lai glābtu Latviju. Viņi uzskata, ka referendumam būs postošas sekas. Sašķelta sabiedrība - tieši tas, ko vēlas Kremlis.

"Patiesībā tas ir Trojas zirgs. Un tie 200 tūkstoši un pārējie, kam ir interese par krievu valodu, viņiem ir jāiet un jāsaka NĒ. Jānofotografē ar mobilo tālruni balsošanas biļetes un ar lepnumu un paceltu galvu jāiznāk ārā un jāsaka - es esmu Latvijas patriots, es balsoju PRET. Tā būs viņa biedra karte Latvijas patriotu sabiedrībā ! Bet, ja tu neesi patriots, tad, ko tu te vispār dari? "

Novodvorskai nav saprotams tas, kā var nebūt patriots. Viņas krievu valoda ir sulīga un domu graudi cērt kā ar nazi. Eiropas Savienības starptautiskie dokumenti, ar ko atrunājas Satversmes grozījumu iniciatori, nav nomainījuši sirdsapziņu.

"Eiropas Savienības dokumenti nenomaina sirdsapziņu un jautājumu, kas ir dzimtene. Lūk mēs esam atbraukuši no Krievijas, mēs jūs nenormāli apskaužam, ka jūs dzīvojat brīvā Eiropas Savienības un NATO dalībvalstī, valstī, kur ir brīvas vēlēšanas un ir labi dzīvot, un tā ir liela laime tiem, kas te dzīvo! Brīnišķīga iespēja pierādīt, ka krievi nav zvēri, nav kalpi, un nav kropļi, var dzīvot Eiropas valstī un parādīt klasi, ka īsti krievi mīl Latviju. Ir jāizvēlas. Latvijai ir tikai šis mazais zemes gabaliņš - viņu dzimtene. "

Borovoja un Novodvorskas vizīti Rīgā organizēja no Pilsoniskās savienības atšķēlušies Demokrātiskie patrioti. Ar viņiem vēl oficiāli tikās Saeimas deputāti no Cilvēktiesību komisijas. Pēc organizatora sacītā, sākotnēji esot bijusi plānota tikšanās arī Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu, taču tā nenotika. Ušakovs abus ignorē un salīdzina ar komiksa "Bivs un Batheds" varoņiem. Interesanti, ka tūlīt pēc Latvijas Saeimas vēlēšanām Novodvorska vienā no saviem daudzajiem video vēstījumiem internetā ļoti atzinīgi izsakās par Ušakovu. Tagad viņa gan savas domas esot mainījusi.

Krievu valodā rakstošie preses izdevumi Novodvorskas un Borovoja viesošanos drīzāk izsmej. Sauc par Latvijas glābējiem, kurus sen jau neviens vairs Krievijā neņemot pa pilnu - tā lasāms laikraksta "Čas" pirmajā lapaspusē. Politisko notikumu pārzinātājs Kārlis Daukšts stāsta, ka Krievija apzināti rīkojas, lai opozicionārus parādītu pēc iespējas muļķīgākā gaismā.

Jāpiebilst, ka Novodvorskas un Borovoja partijas Krievijā ir aizliegtas. Viņi ar domubiedriem piedalās opozīcijas rīkotajās protesta akcijās Maskavā, un uzskata, ka viņu dzīves galvenais mērķis ir demokrātiska un brīva Krievija.

Foto: E.Trifanova LTA A

Dace Stirāne Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    9:09 | 2012.02.17.

Trēziņš: Pārvadātāju bizness vienmēr saistīts ar problēmām

Saeima šodien skata grozījumus Valsts robežas likumā, ko otrreizējai caurlūkošanai atgriezis Valsts prezidents. Atbildīgā komisija ir precizējusi iepriekš pieņemtās normas par kravas auto rindu uz ārējās sauszemes robežas administrēšanu. Ja tiks atbalstīts komisijas piedāvājums, tad tiks izslēgta norāde, ka rindu administrēšanu var deleģēt autopārvadātāju profesionālajai organizācijai, kas Latviju pārstāv Starptautiskajā Autopārvadātāju savienībā, proti, asociācijai "Latvijas auto". Bet kravas auto elektroniskās reģistrēšanās rindu organizēšanu paredzēts uzticēt Satiksmes ministrijai, nosakot, ka ministrija ar līgumu šo uzdevumu var deleģēt privātpersonai. Asociācijas "Latvijas auto" prezidents Valdis Trēziņš intervijā Latvijas Radio atzina, ka jaunās sistēmas ieviešana prasīs izdevumus, un kaut pēc būtības valstij jāsakārto robežu situācija, līdzekļu tam nav. Trēziņš neprognozē, ka līdz ar stāvlaukumu labiekārtošanu pierobežā būs milzīgs auto pieplūdums. Viņaprāt, robežas šķērsotājiem jādod iespēja pašiem izlemt, vai izmantot stāvlaukumus un gaidīt rindās vai jau iepriekš saskaņot laiku vēlamo braukšanas laiku.

Foto: LETA

Intervē Pārsla Saktiņa Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    16:29 | 2012.02.16.

Neimanis: Prēmijas tiesnesim nedrīkst maksāt

Šodien un rīt Satversmes tiesa plānojusi pēc būtības skatīt ierosināto lietu par tiesnešu atalgojuma reformu. Ar pieteikumu tiesā vērsās vairāk nekā 400 Latvijas tiesu tiesnešu un prokuroru, apstrīdot normas, kas maina tiesnešu, zemesgrāmatu tiesnešu un prokuroru atalgojuma sistēmu, kā arī sociālās garantijas. Iebildumi ir par to, ka apstrīdētās normas pārkāpj varas dalīšanas principu, arī tiesnešu neatkarības principu, tāpat izmaiņas pieņemtas sasteigti un neņemot vērā tiesu varas viedokli. Kādi ir tiesnešu argumenti? Vai viņu atalgojums var ietekmēt tiesu lēmumu kvalitāti? Vai šajā cīņā par algām nav būtiski ņemt vērā sabiedrības noskaņojumu un solidaritāti? Intervijā Latvijas Radio Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības valdes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas senators Jānis Neimanis min vairākus argumentus, kāpēc tiesneši ir neapmierināti ar esošo kārtību. Ja tā netiek mainīta, tiesnešu rindas var pamest spējīgākie darbinieki līdzīgi, kā tas noticis policijā.

Foto:V.Bremze/Latvijas Radio

Intervē Gusts Kikusts Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    15:28 | 2012.02.14.

Struka: Uz referendumu jāiet un jābalso atbilstoši savai sirdsapziņai

Šo sestdien gaidāmajā referendumā par krievu valodas statusu Latvijā ir jābalso un tas jādara atbilstoši savai sirdsapziņai. Tā šorīt Latvijas Radio sacīja Latvijas Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētāja Ieva Struka. Viņa aicina balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu. Struka uzskata, ka latvieši paši vainojami, ka pieļāva referenduma norisi. Tāpat Radošo savienību padomes vadītāja uzsver, "ja šeit nebūs vienīgā valsts valoda latviešu valoda, tad Latvijas teritorija tiek atvērta jebkuras valodas ietekmei."

Foto: E.Trifanova/LETA

Intervē Pārsla Saktiņa Atskaņot Windows Media Video Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    16:40 | 2012.02.13.

Šīns: Uz Krievijas investoriem jāskatās kā uz ekonomisku kategoriju

Viena no ziņām, kuru šonedēļ pamanīja daudzi, bija par to, ka Krievijas televīzijas šovas „Jaunais vilnis” šovasar vairs netiks rīkots Jūrmalā. Kā liecina konkursa organizatora komponista Igora Krutoja paziņojums laikrakstā "Čas" - konkursa organizatoru sadarbība ar Jūrmalas domi ir sasniegusi kritisko robežu, kas tagad liekot par pasākuma norises vietu izraudzīties kādu citu pasaules pilsētu, starp kurām ir arī Rīga.

Sarunas par konkursa iespējamo norises vietu tiek turpinātas, bet mēs pievērsām uzmanību reakcijai uz šīm izmaiņām, tostarp ekspertu viedoklim, ka konkursa nerīkošana Jūrmalā par 10% līdz 20% varētu samazināt nekustamo īpašumu cenas un arī īres tirgu kūrortpilsētā. Vai tas ir labi vai slikti, un cik patiesībā ir ietekmīga austrumu investoru interese par mūsu īpašumu tirgu? Nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns ir jūrmalnieks un arī izjutis festivāla ietekmi savā dzīvē. Nenoliedzams, ka austrumu nauda lielā mērā ietekmē to, kas notiek Latvijas nekustamo īpašumu tirgū pēdējos gados, intervijā atzīst Šīns, bet uz Krievijas vēlmi investēt Jūrmalā vajadzētu raudzīties tieši no ekonomisko ieguvumu viedokļa.

Foto: E.Pālens/LETA

Intervē Gusts Kikusts Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    13:36 | 2012.02.11.

Āboliņš: Daudzi domā, ka ugunsgrēki viņus neskars

Šogad ir ļoti daudz ugunsgrēku, proti, līdz šim bijis 901 ugunsgrēks, kas ir ļoti liels skaits. Tā piektdien Latvijas Radio teica Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Oskars Āboliņš. Daudzus ugunsgrēkus izraisījusi neuzmanīga rīcība ar uguni, bojātas apkures ierīces, bojāti dūmvadi, tāpēc Āboliņš mudina pievērst uzmanību skursteņu tīrīšanai un apkures ierīču savešanai kārtībā.

Viņš piebilda, ka aukstajā laikā rodas problēmas vecajai krievu tehnikai, kas ir dienesta rīcībā.Dienesta autoparks ir novecojis, lielākā daļa automašīnu ir vecākas par 20 gadiem, atzina Āboliņš. Viņš dienesta tehniku 10 baļļu sistēmā novērtēja uz piecām ballēm.

Foto: Dace Stirāne / Latvijas Radio

Intervē Pārsla Saktiņa Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    13:07 | 2012.02.10.

Pavļuts: Steidzamas ACTA pieņemšanas nebūs

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts intervijā Latvijas Radio šorīt atzina, ka diskusija un savlaicīga Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma ("Anti-Counterfeiting Trade Agreement" jeb ACTA) skaidrošana Latvijā tikusi nokavēta. Līdz ar to tagad nav jāsasteidz ACTA ratifikācija Saeimā, bet vispirms ir jānodrošina konstruktīvs un argumentēts dialogs un diskusija ar ieinteresētajām pusēm. Pavļuts skaidro, ka, pirmkārt, sabiedrība neuzticas valsts pārvaldei, tās spējai aizstāvēt pilsoņu tiesības un intereses, tādējādi rodas augsne mītiem un bieži vien arī nepamatotām raizēm. Tas labi jūtams tieši ACTA sakarā. Otrkārt, valsts pārvaldē strādājošajiem ne vienmēr piemīt spēja izvērtēt, kuri jautājumi iegūs plašu rezonansi sabiedrībā un to apspriešanā jau izstrādes stadijā iesaistīt sabiedrības pārstāvjus. Treškārt, arī nevalstiskā sektora pārstāvjiem pietrūkst resursu, lai regulāri sekotu līdzi un rūpīgi iedziļinātos visos valdībā skatītajos jautājumos. Tāpēc rodas problēmjautājumi, par kuriem trūkst objektīvas informācijas.

Foto: I.Čīka/LETA

Intervē Gusts Kikusts Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    14:01 | 2012.02.09.

Andris Miglavs: Latvijas laukiem draud degradācija

Ja netiks mainīta valsts politika, laukiem draud degradācija. Tā trešdien Latvijas Radio teica Valsts agrārās ekonomikas institūta speciālists Andris Miglavs. Viņš uzskata, ka esošā situācija un valsts politika laukos patlaban neveicina biznesa attīstību. Savukārt neradot jaunas darba vietas, mēs riskējam, ka aptuveni trešā daļa no laukiem varētu aizbraukt. Lauku pamešana notiek jau patlaban.

Foto: I.Čīka / LETA

intervē Pārsla Saktiņa Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    13:16 | 2012.02.08.

Kriķe: Internetā jādarbojas atbildīgi

Šodien Latvijā atzīmē Pasaules drošāka interneta dienu. Intervijā Latvijas Radio "NetSafe Latvia" Drošāka interneta centra speciāliste Agnese Kriķe šorīt norādīja, ka daudzi interneta lietotāji joprojām neapzinās visus riskus, kas saistās ar darbošanos internetā. Cilvēki bieži izvēlas nepārdomātas un ļoti viegli uzminamas paroles, kas ļaundariem dod iespēju dokumentiem, e-pastiem, fotogrāfijām un citiem materiāliem savtīgu nolūku izmantošanai. Draudi tieši bērniem un jauniešiem ir saskarsme ar mazgadīgiem un nepilngadīgiem nepiemērotu saturu, kā arī pedofilu, krāpnieku un citu noziedznieku iespējām internetā sarunāt tikšanos ar bērniem vai no viņiem izmānīt informāciju, kas noder noziegumu izdarīšanai. Kriķe atzina, ka no šādiem gadījumiem nav pasargāts neviens, taču arī kaitniekiem jāatceras, ka viņus var atrast, jo datori un internets atceras ikvienu tajā veikto darbību. Protams, ir dažādi ceļi, kā ļaundari var krāpties un slēpties.

Foto: J.Cinkus/Latvijas Radio

Intervē Zigurds Ķeizars Atskaņot Windows Media Video Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    14:59 | 2012.02.07.

Ploriņš: Bargā sala dēļ mediķiem bijušas darba pilnas rokas

Mediķus satrauc ievērojamais skaits cilvēku, kuri cietuši no sala. Tā šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītājs Armands Ploriņš. Viņš uzsvēra, ka pērn janvārī saņemti kopumā 164 izsaukumi, kas bija saistīti ar aukstumu. Savukārt šogad nedēļas laikā saņemts gandrīz mēneša apjoms - no 28. janvāra ātrā palīdzība steigusies palīgā 103 gadījumos, kad cilvēkiem medicīniskā palīdzība bija nepieciešama aukstuma radīto seku dēļ.

Foto: Ieva Čīka/LETA

Intervē Gusts Kikusts Atskaņot Windows Media Video Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    14:17 | 2012.02.06.

Pāris mēnešu laikā jātiek skaidrībā par atbalstu biodegvielas ražotājiem

Lai risinātu biodegvielas ražotāju problēmas, Ekonomikas ministrijas speciālisti ar biodegvielas nozares pārstāvjiem pauduši apņēmību jau tuvāko 2 līdz 3 mēnešu laikā tikt skaidrībā gan par statistikas datiem. Tie šobrīd būtiski atšķiras. Tāpat nepieciešams izvērtēt iespējamo atbalstu biodegvielas ražotājiem. Vai Biodegvielas ražotāju šaubas par nākotni nu kļuvušas mazākas, stāsta nozares pārstāvji Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas vadītājs Daumants Znatnajs un SIA "Bio-Venta" valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars.

D.Znatnaju un A.Janvaru intervē Jānis Zariņš Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    7:27 | 2012.02.06.

Bremze: Sabiedrībā jāpanāk vērtību maiņa

Neauglīgo ģimeņu ārstēšana izraudzīts kā pirmais konkrētais solis samilzušās demogrāfijas problēmas risināšanā. Par to piektdien Saeimā notikušajā konferencē par demogrāfijas problēmām paziņoja Veselības ministre Ingrīda Circene. Tikko uzsākta neauglīgo pāru reģistra veidošana, un jau no jūlija ārstēšanu varētu sākt apmaksāt. Tam budžeta grozījumos būtu nepieciešami aptuveni 1,8 miljoni latu.

Piekrītot, ka neauglība ir sāpīga Latvijas problēma, asociācijas „Ģimene” pārstāvji tomēr ir pārliecināti, ka tā nebūtu izvirzāma par prioritāti numur viens. Daudz svarīgāk būtu sākt ar abortu prevenciju, kas valstiskā līmenī ir atstāta pilnīgā novārtā, bet tikmēr katru gadu Latvijā abortos tiek iznīcinātas 10 000 dzīvības, kas Latvijas mērogiem ir milzīgs zaudējums.

Baiba Kušķe uz sarunu aicināja asociācijas „Ģimene” vadītāju Ilonu Bremzi, kura uzsver, ka sekmīgi demogrāfijas problēmas spēsim risināt tikai tad, ja sabiedrībā tiks panākta vērtību orientācijas maiņa.

Ar Ilonu Bremzi sarunājas Baiba Kušķe Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    11:15 | 2012.02.05.

Latvijā pieaug saslimstība ar krūts vēzi

Latvijā pieaug saslimstība ar krūts vēzi, un tas šogad pirmo reizi varētu kļūt par biežāko onkoloģisko saslimšanu, Latvijas Radio intervijā sacīja onkoloģijas speciālists ārsts Jānis Eglītis. Otrajā vietā pēc saslimšanas gadījumu skaita būs plaušu vēzis, trešajā vietā varētu ierindoties taisnās un resnās zarnas vēzis, ceturtajā - ādas vēzis, kuriem arī gadā tiek konstatēti vairāk par 1000 saslimšanas gadījumu. Savukārt piektais visbiežāk konstatētais ir prostatas vēzis vīriešiem, ar ko ik gadu saslimstt ap 800 - 900 cilvēku.

Šodien Latvijā un citur atzīmē Pasaules pretvēža dienu.

Ar Jāni Eglīti sarunājas Pārsla Saktiņa Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    17:29 | 2012.02.04.

Laksa: Krājbankas krahā vainojama nepietiekama uzraudzība

Jau ziņots ka auditorkompānija "KPMG Baltics" kā "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas risinājumu piedāvā bankrotu, jo neviens no saņemtajiem bankas sanācijas priekšlikumiem nav praktiski realizējams. Bijušais Latvijas Krājbankas vadītājs Arnolds Laksa intervijā Latvijas Radio arī atzina, ka Krājbanku nav iespējams restartēt. Laksa gan pieļāva - lai arī utopisks, taču teorētiski bija iespējams variants Krājbanku glābt. "Ja vēl kaut ko varēja darīt, tad tas bija jādara krietni ātrāk. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija būtu savlaicīgi fiksējusi problēmas, tās noteikti varēja pamanīt un iztrūkstošos līdzekļus varēja nofiksēt, es nespēju noticēt pretējam, tajā brīdī FKTK varēja vienlaicīgi ar bankas darbības apturēšanu pieņemt lēmumu par sanācijas procesu. Bija jādod iespēja ātri Latvijas kredītiestādēm iestāties "Snoras" bankas vietā," teica Laksa.

Viņaprāt, kreditoriem nav lielas iespējas atgūt savus noguldījumus LK. "Es domāju, ka esošie kreditori saņems kaut kadu naudu, taču tie būs daži procenti. Neatgūs 100%, tas ir skaidrs - ja atgūs kādus 60-70% no aktīvu vērtības, tas jau būs milzīgs panākums," teica Laksa.

Foto no apollo.lv

Intervē Gusts Kikusts Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    15:18 | 2012.02.03.

Dāvis: Ziemas periodā gāzi no Krievijas nesaņemam - izmantojam krājumus Inčukalnā

AS "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis intervijā Latvijas Radio norāda, ka Latvija necietīs no Krievijas lēmuma sala dēļ samazināt gāzes piegādes Eiropai, jo mums ir lieli gāzes krājumi pazemē Inčukalna krātuvē. Ziemas periodā ar pazemē esošo gāzi Latvija ne tikai apgādā savus patērētājus, bet arī Igaunijā un Krievijas rietumos dzīvojošos. Investīcijas pazemes gāzes krātuvē, tās rekonstrukcijā un modernizācijā sasniegušas 100 miljonus eiro, līdz 2025. gadam tur plānots ieguldīt vēl 190 miljonus latu.

Foto: I.Čīka/LETA

Intervē Toms Bricis Atskaņot Windows Media Video Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    17:44 | 2012.02.02.

Neo: ACTA formulējumi ir tik izplūduši, ka tur var "pabāzt jebko"

Datorzinātnieks Ilmārs Poikāns, kurš sabiedrībā pazīstams ar pseidonīmu Neo šorīt Latvijas Radio kritizēja Latvijas amatpersonas, kuras Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma ("Anti-Counterfeiting Trade Agreement", ACTA) apspriešanā nav iesaistījušas sabiedrību. Viņš sacīja, ka šobrīd ACTA formulējumi ir tik izplūduši, ka zem tiem varētu "pabāzt jebko".

Poikāns atgādināja, ka ACTA pirmsākumi meklējami 2006.gadā, kad šo līgumu sāka izstrādāt ASV un Japāna. Tikai pateicoties tīmekļa medijam "WikiLeaks", par šo dokumentu 2008.gadā uzzināja sabiedrība. Līdz ar to var teikt, ka ACTA jau "saknē bija slepens".

Neo uzsvēra, ka ACTA visvairāk varētu skart interneta pakalpojumu sniedzējus, jo tieši viņi gūst vislielāko labumu no lietotāju aktivitātēm internetā. Lai arī tiesību aktos var nebūt dots uzdevums veikt spiegošanu, var nostrādāt pašcenzūra un interneta pakalpojumu sniedzēji tomēr to var sākt darīt. Turklāt izspiegot lietotājus nebūtu nemaz tik grūti - pietiktu uzstādīt vai aktivizēt jau uzstādīto aparatūru pāris datu plūsmas punktos, lai redzētu visu Latvijas "trafiku".

Kā akcentēja kiberaktīvists, neizpratni rada arī tas, kāpēc Latvijai vispār jāpievienojas ACTA, ja jau tiek teikts, ka Eiropas Savienībā darbojas stingrākas intelektuālā īpašuma aizsardzības normas, bet pasaulē šo jomu uzrauga Pasaules Tirdzniecības organizācija un Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija.

Foto: Ieva Čīka/LETA

Intervē Gusts Kikusts Atskaņot Windows Media Video Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    13:28 | 2012.02.01.

Krievu studentu korporācijas pārstāvis: Referendums ir provokācija

18. februārī paredzētais referendums ir tīra veida provokācija, kas var sašķelt sabiedrību. Tā šorīt Latvijas Radio sacīja vienīgās krievu studentu korporācijas Latvijā "Fraternitas Arctica" seniors Dmitrijs Trofimovs. Viņš sacīja, ka arī viņam pašam lielākā daļa draugu ir latvieši un mūsu valstī nav tik lielu problēmu latviešu un krievu vidū. Referendums var izjaukt mieru un draudzību tautību vidū Latvijā, tāpēc studenti aicina referendumā balsot pret izmaiņām Satversmē.

Foto: D.Simanoviča/Latvijas Radio

Intervē Pārsla Saktiņa Atskaņot Windows Media Video Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    15:40 | 2012.01.31.

Vaira Vīķe-Freiberga par valdības darbu, valodas referendumu un ESV

"Es neesmu manījusi kādas kardinālas virziena izmaiņas valdības uzstādījumos". Tā, vērtējot valdības 100 dienās paveikto,atzina bijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Foto: R.Šteimanis / Latvijas Radio

Intervē Laura Dreimane Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    14:21 | 2012.01.30.

Ikstens: Dombrovska valdības cita no citas būtiski neatšķiras

Ministru prezidents Valda Dombrovska vadītās valdības cita no citas būtiski neatšķiras, - intervijā Latvijas Radio sacīja politologs Jānis Ikstens.Šo valdību darbības stils ir pelēcīgi rāms, tomēr uz rezultātu ejošs.

Ikstens norādīja, ka pagaidām neesot pazīmju, kas liecinātu, ka varētu sākties "Vienotības" solītā pāreja no stabilizācijas perioda uz attīstības periodu. Viņaprāt, ir maz proaktīvas rīcības.

"Šajā valdībā nevar runāt par dramatiskiem pavērsieniem darbības principos," sacīja Ikstens, lai gan iepriekšējo trīs oligarhu pozīcijas ir vājinātas, bet "tikumi, kas kādreiz ir iedibināti, nav pilnībā iznīkuši". Piemēram, jautājumā par ostām nekas neliecina, ka "lielākie tiesiskuma nesēji - Zatlera reformu partija - būtu ienesuši jaunus pavērsienus".

Kā šīs valdības "krāšņāko ieguvumu" Ikstens minēja tieši izglītības un zinātnes ministru Roberts Ķīlis, kura darbošanās bez iepriekšējas politiskas un administratīvas pieredzes brīžiem izskatās komiska.

Kultūras ministrei, iespējams, bija vēlme sasniegt redzamus rezultātu pirmo 100 dienu laikā, taču varbūt viņa neizvēlējās piemērotāko mērķi - operu un pieļāva lielu kļūdu - pret viņu nostājās valsts sekretāre, kas ir būtiskāk atbalsts ministra darbā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs savā darbībā izvēlējies līdzīgu taktiku kā šīs valdības neredzamākais ministrs iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis - publiski neizteikties, neizdarīt straujas kustības, neveikt skaļas un ātras kadru maiņas, sacīja Ikstens.

Jau ziņots, ka 1.februārī apritēs simts dienas Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadītajai trešajai valdībai, un šodien premjers ar ministriem informēs par paveikto.

Foto: Renārs Šteimanis / Latvijas Radio

intervē Zigurds Ķeizars Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    11:53 | 2012.01.27.

Sedlenieks: Ārpolitika ir iekšpolitikas turpinājums, ir jāformulē stratēģija

Šodien Saeimā atsevišķā sēdē jau otro reizi norisināsies ārpolitikas debates. Sēdes sākumā deputātus par paveikto un iecerēto valsts ārpolitikā uzrunās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, bet pēc tam tiks atklātas debates. Ārlietu eksperts Andis Sedlenieks šorīt intervijā Latvijas Radio norādīja, ka debatēs vajadzētu pārrunāt vairākus neskaidros un problemātiskos jautājumus. To skaitā viņš minēja attiecības ar Eiropas Savienību, Krieviju, Baltijas jūras reģiona valstu sadarbību uc. Sedlenieks bilda, ka līdz šim trūcis plašas stratēģiskas analīzes dažādām esošam un iespējamām situācijām tieši no Latvijas skatupunkta.

Foto: J.Cinkus/Latvijas Radio

Sekot ārlietu debatēm klātienē tiks aicināti Latvijā rezidējošie ārvalstu vēstnieki, bet tiešraidē Saeimas mājaslapā "www.saeima.lv" tās varēs vērot ikviens interesents. Debates būs klāt arī Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Intervē Pārsla Saktiņa Atskaņot Windows Media Video Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    15:18 | 2012.01.26.

Latkovskis: Saeimā spriedīsim par fotoradariem

Fotoradaru jautājumu iespējams atrisināt, veicot izmaiņas likumdošanā. Šādu viedokli Latvijas Radio izteica Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis. Jau vēstījām, ka trešdien Saeimas komisija diskutēs par satiksmes drošību un fotoradariem. Uz komisijas sēdi aicināti pārstāvji no Satiksmes ministrijas, Valsts policijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Latvijas Automoto biedrības.

Foto: E.Trifanova/LETA

Intervē Gusts Kikusts Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    5:18 | 2012.01.25.

Stingrāk reglamentēs patērētāju, kā arī parādu piedzinēju atbildību

Saeimā iesniegtais "Parādu atgūšanas likums", stingrāk reglamentēs patērētāju, kā arī parādu piedzinēju tiesības. Tā trešdien sarunā Latvijas Radio pauda Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta direktore Inga Apsīte. Likums nepieciešams, lai veicinātu maksājumu disciplīnu un labprātīgu parādu atmaksu. Tāpat likumā būs noteiktas vairākas pavisam konkrētas lietas, ko parādu piedziņas uzņēmumi drīkst un ko nedrīkst darīt. Piemēram likums aizliegs traucēt parādnieku viņa dzīvesvietā laika posmā no 20.00 - 8.00, kā arī svētku dienās.

Foto: J.Ramāns / Latvijas Radio

Intervē Gusts Kikusts Atskaņot Windows Media Video Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    14:06 | 2012.01.25.

Ziņojiet mums : zinas@latvijasradio.lv, tālr.: 67206727


Lapu izgatavojis WebMeistars.
Pēdējās izmaiņas 2012.03.08. © 1997.-2012. Latvijas Radio. Visas tiesības rezervētas.