Dabas ziņas

Suitu galvaspilsētā jaunā ražotne rada smaku

Liepājas reģionālās vides pārvalde uzsākusi administratīvo lietvedību pret Alsungas zivju miltu ražotni SIA "Venta FM", kas Kauliņas upē nopludinājusi neattīrītus notekūdeņus. Pēc iedzīvotāju protestiem un sūdzībām par neciešamo smaku, kas izplatījās Alsungas centrā, uzņēmums notekūdeņus upē vairs nepludina. Vides inspektori atklājuši vēl citas nepilnības ražotnē, ko uzņēmuma vadība sola novērst šī mēneša laikā. Jaunuzceltā ražotne Alsungā savu darbību uzsāka tikai pagājušā gada novembrī, bet tā jau nonākusi viedokļu krustugunīs.

Alsungas centrā, izkāpjot no automašīnas, gaisā šoreiz nav jūtama smaka, par kuru stāsta vietējie iedzīvotāji Gunārs, Esmeralda un Igors, taču viņu piedzīvotais atgādina šausmu filmu par beigtām zivīm, kuru smaka izplatās pa visu suitu galvaspilsētu. Savukārt Alsungas iedzīvotājs Jānis Gulbis stāsta, ka pēc rīkotajiem protestiem un sūdzībām izdevies panākt galveno - upītē vairs neietek smakojošais ūdens, tajā pašā laikā viņš domā, ka ražotne uzbūvēta nelikumīgi, jo nav stāstīts, kas te īsti tiks ražots.

No Alsungas būvvaldes vietējie saņēmuši lakonisku atbildi - viss noticis likumīgi. Alsungas novada domes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls uzskata, ka situācija nav īsti normāla. Projekts īstenots novadu reformas laikā, kad lēmumus par šo projektu pieņēma gan Kuldīgas rajona, gan Alsungas novada būvvalde. Tikmēr bijušais pagasta padomes priekšsēdētājs Gunārs Bloks uzskata, ka pašvaldības galvenais uzdevums bija radīt Alsungā jaunas darba vietas. Ražotnē pašlaik strādā 14 cilvēki, 11 no tiem ir Alsungas iedzīvotāji.

Problēmas jānovērš patiešām būs, tā pēc veiktās pārbaudes atzīst Liepājas reģionālās vides pārvaldes direktores vietnieks Roberts Bērziņš. Viņš skaidro, ka B kategorijas ražotnei sabiedriskā apspriešana nav bijusi obligāta prasība.

Ierosināta administratīvā lietvedība pret "Venta FM" par neattīrītu notekūdeņu novadīšanu vidē. Šobrīd jau neviens vairs nevar izmērīt, cik daudz smakojošā ūdens ieplūdis līkumotajā Kauliņas upē. Uzņēmuma direktors Jānis Zoldners nenoliedz, ka pieļautas kļūdas. Kamēr tika regulētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas sākotnējā projektā pat nebija paredzētas, netīrais ūdens ieplūda upē. Pēdējo divu nedēļu laikā atsevišķi trūkumi jau novērsti, stāsta uzņēmuma vadītājs. Zivju smaka ražotnes apkārtnē ir jūtama, taču daudz mazāk nekā agrāk.

Šodien vides inspektori sola veikt Alsungas attīrīšanas iekārtās ieplūstošo notekūdeņu mērījumus. Pagaidām pamata runāt par uzņēmuma slēgšanu neesot, spriež vides inspektors.

"Venta FM" notekūdeņi pašlaik daļēji nonāk vietējās Alsungas attīrīšanas iekārtās, savukārt pārējais tiek vests uz Vērgali, un tas uzņēmumam rada papildus izmaksas.

Alsungas zivju miltu ražotne sāka darboties pagājušā gada novembrī. Kopējās projekta izmaksas ir aptuveni 3 miljoni latu, daļa Eiropas Savienības līdzfinansējums. No Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumiem atvestos pārpalikumus Alsungā pārstrādā zivju miltos un eļļā, ko "Venta FM" eksportē uz Dāniju.

Foto: I.Ozola/LR

Inga Ozola Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    5:24 | 2012.03.08.

Botāniskajā dārzā visu martu ir apskatāma acāliju izstāde

Latvijas Universitātes (LU) Botāniskajā dārzā visu martu ir apskatāma acāliju izstāde, savukārt šodien izstāde būs atvērta apmeklētājiem no plkst.9 līdz 21 vakarā, informē LU preses centrs. Tā kā plaukst arvien jaunas šķirnes, izstāde ik nedēļu papildinās ar tikko uzziedējušiem acāliju krūmiem.

Acālijas Latvijā ir siltumnīcas puķes, tomēr to ziedēšana ziemā un agrā pavasarī ir pirmais pavasara sveiciens ar baltiem, dažādu nokrāsu sārtiem un violetiem ziediem. Pašlaik pilnā plaukumā ir vidēji un vēlu ziedošās acāliju šķirnes.

Pavisam dārza kolekcijā ir 124 acāliju šķirnes un hibrīdi no Rietumeiropas, Krievijas, Ukrainas un Latvijas. No tām daudzas LU Botāniskajā dārzā aug vairāk nekā 50 gadus, un ziedu vainags sasniedz divu metru apkārtmēru. LU Botāniskajā dārzā ir Baltijā lielākā acāliju kolekcija. To sāka veidot jau 20.gadsimta trīsdesmitajos gados. Kopš 1956.gada profesors Rihards Kondratovičs turpina šo darbu un nodarbojas arī ar acāliju selekciju.

Foto no LU Botāniskā dārza arhīva

2012.03.08.

Uz Saules noticis liels uzliesmojums, iespējama magnētiskā vētra un ziemeļblāzma

Trešdienas naktī uz Saules notika liels uzliesmojums, tā ietekmē turpinās spēcīga kosmiskās radiācijas vētra, bet 8.-9.martā brīžiem iespējama stipra magnētiskā vētra un ziemeļblāzma arī Latvijā, liecina ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes sniegtā informācija.

Jaunākais uzliesmojums, kas bija viens no lielākajiem pēdējo gadu laikā, vispirms izraisīja augstfrekvences radiosakaru traucējumus Saules apspīdētajā Zemes pusē, un tie tika novērtēti ar trim ballēm piecu ballu skalā. Vēlāk pamazām pastiprinājās kosmiskās radiācijas vētra, kas trešdienas pēcpusdienā kļuva spēcīga, sasniedzot trešo kategoriju piecu ballu skalā. Protonu vētra turpinās, tā var ietekmēt mākslīgo pavadoņu darbību un sakaru sistēmas Zemes polārajos apgabalos, savukārt paaugstinātu radiācijas devu var saņemt kosmonauti un lielā augstumā lidojošu lidmašīnu pasažieri. Kopā ar 7.marta naktī notikušo uzliesmojumu novērots vainaga masas izvirdums, un no Saules nākošais daļiņu mākonis, ko pārsvarā veido elektroni un protoni, tuvojas Zemei. Mūsu planētu tas var sasniegt ceturtdien.

Spēcīga magnētiskā vētra var izraisīt telekomunikāciju traucējumus, lielākajam riskam ir pakļauti satelīti, bet cilvēku veselību tā neapdraud, jo Zemes magnetosfēra un atmosfēra pasargā no starojuma. Ja magnētiskā vētra kļūs stipra un tās kulminācija būs diennakts tumšajā laikā - 8.marta vakarā vai naktī uz 9.martu - tad arī Latvijā būs iespēja redzēt ziemeļblāzmu.

Pēdējo reizi ziemeļblāzma Latvijā tika manīta 27.februāra vakarā valsts rietumu pusē, bet pagājušajā gadā ziņas par Latvijā novērotiem kāviem tika saņemtas sešās naktīs.

2012.03.07.

Nākamnedēļ Latvijas rietumos varētu iestāties meteoroloģiskais pavasaris

Nākamās nedēļas laikā Latvijas rietumos varētu iestāties meteoroloģiskais pavasaris - diennakts vidējā gaisa temperatūra rietumu rajonos būs virs nulle grādiem, aģentūru LETA informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.

Meteoroloģiskais pavasaris sākas tad, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili paaugstinās virs nulles atzīmes. Pašreizējās prognozes liecina, ka Latvijas rietumos diennakts vidējā gaisa temperatūra virs nulles atzīmes paaugstināsies nākamās nedēļas laikā, bet Latvijas austrumos tas notiks vēlāk, proti, marta trešajā dekādē.

Salīdzinot ar vēsturiskajiem datiem, sagaidāms, ka meteoroloģiskais pavasaris šogad Latvijas rietumos ienāks agrāk, jo ilggadējie dati liecina, ka šai vietā diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs nulles atzīmes ir ap 18.martu, savukārt Latvijas austrumos - 28.-29.martā.

Neskatoties uz to, ka arvien vairāk, sākot ar rietumiem, Latvijā ienāks pavasaris, nav izslēgts, ka gaisa temperatūra agrās rīta stundās, kad debesis nav aizklājuši mākoņi, ievērojami pazemināsies zem nulles. Kā skaidroja sinoptiķi, nav nekas pārsteidzošs, ja pavasarī gaisa tempera agrās rīta stundās pazeminās līdz mīnus 5 grādiem un vēl zemāk, jo saule no rīta vēl nav paspējusi sasildīt gaisu. Tai pat laikā dienā saule gaisu spēj sasildīt līdz plus 5, plus 10 grādiem, līdz ar to diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili paaugstinās virs nulles atzīmes.

Latvijā astronomiskais pavasaris iestāsies 20.martā plkst.7.14. Katru gadu astronomiskā pavasara iestāšanās laiks nedaudz atšķiras laika skaitīšanas sistēmas dēļ.

Latviešu ticējumos teikts: kāds vējš pūš, pavasarim iestājoties, tāds pūš visu vasaru. Tāpat minēts, ka agrs pavasaris nesola labu vasaru un, ja pavasarī sniegs ātri nokūst, tad vasarā būs plūdi. Ja pavasarī pirmie izplaukst bērzi, tad būs sausa vasara, ja pirmie plaukst alkšņi, tad slapja vasara, bet, ja abi plaukst reizē, tad vidēja vasara.

2012.03.07.

Reģistrēts šogad pirmais meža ugunsgrēks

Otrdien Skrundas novadā reģistrēts šogad Latvijā pirmais meža ugunsgrēks, Latvijas Radio teica Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Viktorija Šembele.

Liesmas plosījušās 21,4 hektāru platībā. Meža jaunaudzē nodega dažādu sugu koki no 60 centimetriem līdz pat četru metru augstumam.

Pagājušajā gadā pirmais meža ugunsgrēks tika reģistrēts 14.aprīlī, kad Daugavpils novadā dega mežs 7000 kvadrātmetru jeb 0,7 hektāru platībā, savukārt 2010.gadā pirmais meža ugunsgrēks tika reģistrēts 11.aprīlī, kad Inčukalna novadā dega mežs 600 kvadrātmetru platībā.

Savukārt Liepājā otrdien reģistrēts šogad jau trešais kūlas ugunsgrēks, pastāstīja VUGD preses pārstāve Šembele.

Viktorija Šembele Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    0:41 | 2012.03.07.

Nelielus plūdus prognozē marta nogalē

Glābēji šogad modri uzrauga Latvijas upes un pagaidām prognozē nelielus plūdus marta nogalē. Savukārt Pļaviņu pašvaldība cer, ka plūdu sirēnas nebūs jādarbina, tomēr bažas pastāv, jo jau izveidojies vižņu sadambējums. Tāpat pašvaldība šogad izmantos jaunas metodes plūdu risku noteikšanā. Hidrologi skaidro, ka šobrīd plūdu situāciju nosaka tikai meteoroloģiskie apstākļi, jo sniega pienesums būs pavisam neliels un ledus biezums ir pārsvarā pat zem normas, kas ir labvēlīgi faktori, lai ūdenslīmenis nebūtu augsts.

Plūdu sezonas riska zonas kā ierasts ir Pierīga, Daugavas un Lielupes baseins. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvis Vilis Students norāda, ka šobrīd pārsteidzīgus secinājumus glābēji neizdara, jo pēdējos divus gadus laika apstākļi pavasarī ir bijuši līdzīgi. Taču vienā gadā nācās evakuēt vairāk nekā 100 cilvēku, bet pērn tikai četrus. Tādēļ glābējiem, mājsaimniecībām un pašvaldībām tomēr jābūt pilnībā sagatavotiem visiem plūdu scenārijiem.

Glābšanas dienests aicina iedzīvotājus arī pašus būt vērīgiem, apzināties plūdu risku un iegaumēt tālruni 112. Arī plūdu apdraudētās pašvaldības jau ir darba gatavībā. Pļaviņu novada pašvaldības vadītāja Gunta Žilde stāsta, ka šogad Pļaviņu HES plāno izvietot pat kameras, lai savlaicīgi fiksētu kritiskas situācijas ledus iešanā Daugavā. Aiviekstes un Daugavas krastos applūstošo teritoriju uzskaitē ir 80 mājsaimniecību un aptuveni 320 iedzīvotāju. Pašvaldības policija jau izsniedz iedzīvotājiem brīdinājumus par iespējamiem plūdiem.

Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Līga Kurpniece gan norāda, ka šogad sniega sega ir krietni mazāka kā citus gadus, tāpēc lieliem plūdiem nevajadzētu būt. Arī ledus biezums šobrīd lielākoties ir zem normas - Daugavā 30 līdz 50 centimetru, bet Gaujā un Lielupē - pie 40 centimetriem.

Par gatavību pavasara plūdu periodam pašvaldības atskaitīsies 9.martā kopīgā sanāksmē Pļaviņās, kur tiksies 13 pašvaldības, policija, glābēji un citas atbildīgās iestādes.

Sintija Ambote Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:29 | 2012.03.06.

Vietām Latvijā manītas pirmās dzērves

Brīvdienās vietām Latvijā manītas jau pirmās dzērves (Grus grus), liecina dabas vērotāju informācija. 4.martā, vairākas dzērvju balsis visas dienas garumā dzirdētas Ilūkstes novadā Pabēržu ezera apkārtnē, liecina informācija mājaslapā "latvijasputni.lv", savukārt "dabasdati.lv" vēsta, ka šajā dienā pirmā dzērve manīta Auces novadā.

Pirmie pavasara gājputni - lauku cīruļi un ziemeļu gulbji - Latvijā šogad ieradās 29.februārī. Migrējoši lauku cīruļi (Alauda arvensis) tika novēroti Liepājas un Saulkrastu apkārtnē, savukārt ziemeļu gulbju (Cygnus cygnus) bariņi tika novēroti vairākās vietās Kurzemes pusē.

Aizvadītās nedēļas izskaņā, 2.martā, Engures novadā, Bērzciema jūrmalā, novērota sāmsalas pīle (Tadorna tadorna), kas ir atkārtots agrākais novērojums pavasarī. Sāmsalas pīle 2.martā novērota arī 2008.gadā Mērsragā un 2009.gadā Liepājas ezerā. Savukārt sestdien, 3.martā, pie Ainažu mola Salacgrīvas novadā novērotas niedru stērstes (Emberiza schoeniclus). Šo putnu agrākais novērojums bijis 2008.gada 1.martā, kad divi putni manīti Svētes grīvā.

ža baloži, kas Grobiņas pusē tika novēroti 25.februārī. Putni bija sasēduši Liepājas-Rīgas šosejas malā uz vadiem.

Foto: Jānis Ķuze/latvijasputni.lv

2012.03.05.

Latvijā novēroti pirmie pavasara gājputni (2)

Latvijā piekrastes rajonos novēroti pirmie gājputni. Jau atlidojuši lauku cīruļi un arī ziemeļu gulbji. Ornitologi skaidro, ari mežā putni sarosījušies un gatavojas pavasarim. Pirmie Latvijā atgriezušies putni, kas ziemo netālu, tāpēc arī citas sugas drīzumā varētu parādīties Latvijā. Stāsta ornitologs latvijasputni.lv pārstāvis Gaidis Grandāns.

Gaidis Grandāns Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    1:36 | 2012.03.01.

Ziņojiet mums : zinas@latvijasradio.lv, tālr.: 67206727


Lapu izgatavojis WebMeistars.
Pēdējās izmaiņas 2012.03.08. © 1997.-2012. Latvijas Radio. Visas tiesības rezervētas.