Rīta temats

Atkal diskutē par gaļas sagatavošanu pēc "halal" metodes

Staigājot no durvīm pie durvīm norādītajā adresē, neizdodas atrast nevienu darbinieku, kas vairāk varētu pastāstīt par lopu kaušanas tradīcijām pēc "halal" metodes. Sētā vien brauc kāds krāvējs, jo tieši blakus atrodas arī transporta uzņēmums.

Jaunais vīrietis Pēteris par dīrātāju kautuvē, kuras īpašnieks pašlaik ir SIA "Biomeat", strādā jau četrus gadus. Lai iegūtu šo darbu, viņš pirms tam izgājis apmācību, un stāsta, ka kautuvē strādā lielākoties visi no Zasas ciema. Par "halal" lopu kaušanas metodi viņš neko daudz nezina. Arī tuvējā veikalā var nopirkt jau gatavus gaļas izstrādājumus, kas veidoti tieši no "halal" gaļas. Pārdevējas skaidro, ka gaļa ir tīrāka, un pēc tās ir pieprasījums. Citās dienās šeit iespējams nopirkt arī svaigu gaļu, kas tiek vesta no Jēkabpils. Ciemata iedzīvotāji visi zina, ka kautuve atrodas tuvumā un zina arī, kādas tradīcijas šeit izmantotas. Zasas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Krūmiņš par notiekošo kautuvē nav saņēmis nekādas sūdzības un to vērtē atzinīgi, jo iedzīvotājiem ir darbs un valstij nodokļi.

2009. gada septembrī Saeima steidzamība kārtā pieņēmuma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas atļāva Latvijā nodarboties ar "halal" gaļas ražošanu. To pavadīja aktīvas debates. Par to visaktīvāk iestājās Andris Kāposts no Zaļo un Zemnieku savienības, tautas partijas deputāts Vents Armands Krauklis, kā arī Dzintars Zaķis no "Jaunā laika". Tomēr pret bija gan deputātes Ilma Čepāne un Anna Seile no Pilsoniskās savienības, gan ZZS deputāts Ingmārs Līdaka. Galvenie iebildumi: steidzamība, neētiska rīcība, arī neatbilstošas tradīcijas.

Steidzamības kārtā likumi tomēr tika grozīti un atļauts nodarboties ar lopu kaušanu, kas atbilst gan musulmaņu, gan ebreju tradīcijām. Pēc gada bija vēl viens mēģinājums likumu atkal izmainīt, tomēr tas neizdevās. Tagad pēc trīsarpus gadiem tas notiek atkal. Šoreiz mērķis ir aizliegt "halal" kaušanas metodi, kas tiek saukta par neētisku. Dzīvnieku draugu fonds vadītāja Solvita Vība skaidro, ka jau tolaik tika dots atzinums, ka šāda metode nav humānākā metode, kā nogalināt dzīvniekus.

Bizness, kas sākotnēji solīja lielus ieguvums valsts attīstībā, nav nesis solītos augļus. Saimniecības "Viesuļi" telpās uzņēmumi mainījušies vairākas reizes. Jēkabpils pagastā esošais "Biomeat" pašlaik īrē telpas no maksātnespēju pieteikušā uzņēmuma, kas tur darbojies pirms tam. Bet Kuldīgā izveidotais uzņēmums arī nav spējis sevi atpelnīt. Idejas sākotnējais aizstāvis Normunds Teicāns skaidro, Latvijā trūkst kaujamo lopu, un arī nelabvēlīgie lielveikalu nosacījumi panākuši to, ka uzņēmējdarbība, līdzīgi kā citur Latvijā, nav spējusi pilnvērtīgi attīstīties. Teicāns gan uzskata, ka tam ir nākotne, jau tagad kautuve Jēkabpilī varētu sagatavot 2000 lopu mēnesī, kā arī sākotnēji tika solīts Saeimai, tomēr pie esošiem resursiem, kad dzīvniekus nevar iegādāties, tā var iepirkt tikai 500. Šīs gaļas derīguma termiņš ir 21 dienas, jo kaušanas procesā tiek notecinātas asinis. Gada laikā Latvijas tirgū nonācis vien nedaudz vairāk kā 2% no kopējās gaļas, kas šādi sagatavota. Pārējā eksportēta uz Zviedriju, Somiju un tagad arī Dāniju. Trīs gadu laikā iegūts teju 3000 tonnas gaļas un 800 tonnas balskusproduktu. Bet Rīgas pilsētas musulmaņu draudze iepērk gaļu gan Purvciema tirgū gan arī Cēsīs no zemniekiem. Kā skaidro Rīgas pilsētas Musulmaņu draudzes padomes priekšsēdētāja Rufija Šerineva, par kautuvi, kur lopi tiek kauti pēc visām tradīcijām, nav bijis ne jausmas, tāpat kā par to, ka šādi nogalināt lopus ir bijis aizliegts.

Lai gaļa skaitītos "halal" tradīcijās sagatavota, dzīvnieku kauj musulmanis. Musulmaņu skaidrojumā norādīts: dzīvnieku padzirda un, nazi nerādot, pēkšņi un strauji tam pārgriež rīkli - jūga vēnas, miega artērijas, elpvadu un barības vadu. Nazim jābūt tīram un asam kā skalpelim, griezienu vajag veikt ātri un precīzi. Tā kā pārgrieztajās miega artērijās ir liels asinsspiediens, dzīvnieks uzreiz noģībst no asiņu zuduma smadzenēs.

Anna Platpīre Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    12:39 | 2012.03.08.

Publicēts pētījums par Eiropas ārpolitikas tendencēm

Eiropas Savienība nav spējusi stiprināt vienotu pieeju attiecībās ar Ķīnu, kopienas paplašināšanās jautājums attiecībā uz Turciju joprojām ir iestrēdzis, bet ir panākts progress Balkānu valstīs. Šie ir daži no secinājumiem Eiropas Ārlietu padomes pētījumā par Eiropas ārpolitikas tendencēm attiecībā uz dažādām pasaules daļām aizvadītajā gadā. Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienība ir bijusi sekmīga vienotas ārpolitikas veidošanā atsevišķās jomās, citviet virsroku gūst atsevišķu dalībvalstu ekonomiskās un politiskās intereses. Šī tendence nodēvēt par "ārpolitikas denacionalizāciju". Pētījumā runāts arī par Baltijas valstīm, bet eksperti vērtē to iespēju ietekmēt kopienas ārpolitiku.

Eiropas Ārlietu padomes pētījumu par Eiropas ārpolitikas tendencēm ("The European foreign policy scorecard 2012") aizvadītajā gadā veidojuši vairāki desmiti ekspertu no visām kopienas dalībvalstīm. Tajā pēc dažādiem kritērijiem novērtēta Eiropas Savienības dalībvalstu ārpolitika un tās ietekme uz kopienas kā tādas attiecībām ar citām pasaules valstīm.

Pētījuma autori uzsver, ka Eiropas Savienības ietekme pasaulē ir tieši atkarīga no tās iekšējiem politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem. Ja iepriekšējā pētījumā par 2010. gada kontinenta ārpolitikas tendencēm autori rakstīja, ka finanšu krīzes dēļ Eiropa ir apmulsusi, tad šogad krīzes dēļ Eiropas loma ir mazinājusies. Tai nācies lūgt gan Starptautiskā Valūtas fonda, gan Ķīnas, gan Krievijas atbalstu.

Šonedēļ Latvijas ārlietu ministrijā notika šim pētījumam veltīta diskusija, kurā piedalījās ārpolitikas eksperti no visām trim Baltijas valstīm. Tostarp bijuši Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura ir arī Eiropas Ārlietu padomes locekle. Viņa pauž viedokli, ka aizvadītais gads Eiropai kā pasaules lielvarai bijis solis atpakaļ. Tās tēls ir aptraipīts, jo tā nespēj tikt galā pati ar savām iekšējām problēmām, norāda Freiberga.

Dalībvalstis dažādos aktuālos Eiropas ārpolitikas dienas kārtības jautājumos iedalītas trīs kategorijās - "līderi", "atbalstītāji" vai "slaisti". "Slaista" tituls piešķirts tām valstīm, kas kavē vai bloķē attīstīt politiku, kas kalpo kopējām Eiropas interesēm, lai sasniegtu pašas savas nacionālās intereses.

Baltijas valstu vidū Latvija par "slaistu" nodēvēta četros jautājumos un nevienā par "līderi". Latvijas ārpolitika bijusi kā "slaists" tādos jautājumos kā likuma vara, demokrātija un cilvēktiesības Austrumu kaimiņvalstīs, attīstības palīdzība un trūkums Āfrikā. Jāpiebilst, ka attiecībā uz Āfriku šāds vērtējums nav pārsteidzošs, un daudz labāks tas nav arī Lietuvai un Igaunijai, jo mūsu valsti ar šo reģionu nevieno vēsturiskas saites. Taču Latvija novērtēta negatīvi arī kā valsts, kas traucē vienotas Eiropas Savienības politikas veidošanu pret Austrumu kaimiņvalstīm.

Ekspertu diskusijā Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe šajā sakarā minēja Latvijas noraidošo nostāju attiecībā pret iespējamām ekonomiskām sankcijām pret Baltkrieviju. Lappuķe tomēr uzsvēra, ka Latvijas viedoklis ir pamatots.

Arī Igaunija un Lietuva, kuras arī atsevišķos jautājumos saņēmušas "slaista" atzīmi, tomēr dažos punktos nodēvētas arī par "līderēm". Piemēram, Igaunija Eiropas ārpolitikā bijusi viena no līderēm attiecībās ar Krieviju enerģētikas jautājumos un gāzes piegāžu diversifikācijā, bet Lietuva - attiecībās ar Krieviju ieilgušajos konfliktos un arī gāzes piegāžu diversifikācijā.

Šajā sakarā tika runāts arī par to, kādās tieši jomās Baltijas valstis varētu uzņemties līdera jomu vienotas Eiropas Savienības ārpolitikas veidošanā. Par šo jautājumu savu viedokli pauda Viļnas Universitātes starptautisko attiecību eksperts Mindaugs Jurkins.

Lietuvas eksperts norāda, ka Baltijas valstīm vienotas Eiropas Savienības ārpolitikas veidošanā jāspecializējas tieši kopienas sadarbībā ar citām bijušajām Padomju valstīm. Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir vislabākais potenciāls realizēt kopienas centienus dažādā veidā modernizēt savenības austrumu kaimiņus.

Gints Amoliņš Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    9:57 | 2012.03.07.

Vēsturnieks: Katrai valstij ir tiesības uz savas vēstures aizsardzību

Tuvojas 16. marts, un publiskajā telpā atkal viļņošanās par šīs dienas nozīmi vēsturē. Šoreiz šo viļņošanos izraisījis Valsts prezidents Andris Bērziņš, atzīstot, ka ir neizpratnē par vēršanos pret leģionāru piemiņas pasākumiem, jo šie cilvēki savulaik gāja cīnīties par Latviju, par savu Dzimteni. Latvijas iedzīvotāji, kuri Otrā pasaules kara laikā nonāca fašistiskās Vācijas armijas rindās, nav noziedznieki un viņu priekšā ir jānoliec galva, teicis prezidents. Tas kārtējo reizi izraisījis Krievijas Ārlietu ministrijas sašutumu. Savukārt pateicības vārdus Valsts prezidentam par atbalstu bijušajiem leģionāriem paudusi Nacionālā Partizānu apvienība un Karavīru biedrība. Valsts prezidenta padomnieks, vēsturnieks Antonijs Zunda uzskata, ka prezidents centies dot skaidru, īsu formulējumu 16. martam. Taču būtiski ir, vai to grib saklausīt un saprast. Skaidrojumus devuši daudzi vēsturnieki, bet pasaulē iesīkstējušos stereotipus ir grūti lauzt. Tomēr pamazām izpratne par totalitāro režīmu atšķirībām veidojas.

Intervē Zigurds Ķeizars Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    14:53 | 2012.03.06.

Krievijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis Putins

Vladimirs Putins ir uzvarējis. Jau pirmajā vēlēšanu kārtā Krievijas premjers ieguvis 64% procentus balsu. Vēlēšanu dienas vakarā uz verienīgu mītiņu-koncertu pie Kremļa sabrauca Putina atbalstītāji. Tikmēr ar vēlēšanu rezultātiem un norisi neapmierinātie uz protesta akciju pulcēsies šovakar. Novērotāji ziņo par daudziem pārkāpumiem vēlēšanās, kas arī bija galvenais protestu iemesls pēc Valsts domes ievēlēšanas decembrī.

Māra Jansone no Maskavas Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    3:43 | 2012.03.05.

Ekspertiem dažādi viedokļi par Krievijas nākotni pēc prezidenta vēlēšanām

Svētdien Krievijas vēlētāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai ievēlētu nākamo valsts prezidentu. Gandrīz pilnīgi droši var teikt, ka šajā amatā stāsies Vladimirs Putins. Tuvojoties vēlēšanu dienai, arvien vairāk ārvalstu ekspertu un preses izdevumu izsakās par to, kāda varētu būt situācija Krievijā pēc Putina atgriešanās prezidenta krēslā.

Ietekmīgā pētniecības centra Chatham House jeb britu karaliskā starptautisko attiecību institūta ziņojums par Krievijas nākotnes perspektīvām iekļauj ļoti plašu jautājumu loku, gan ārpolitikas, gan iekšpolitikas jomās. Ziņojumā "Atkal Putins: sekas Krievijai un Rietumiem" eksperti norāda, ka pagājušā gada parlamenta vēlēšanas un pavisam drīz gaidāmās prezidenta vēlēšanas faktiski ir aizsākušas Vladimira Putina režīma beigas. Tāpat tiek norādīts, ka pasaulē Krieviju turpmāk vairs neuztvers kā ietekmīgu spēlētāju, kāda tā gribētu būt, bet gan par valsti, kas seko tikai savām egoistiskajām interesēm. Uz to norāda arī viens no pētījuma autoriem Džeimss Niksijs, kurš šo pētījumu uzskata par rekomendācijām Rietumvalstīm:

"Šīs pilnīgi noteikti ir politikas rekomendācijas Rietumvalstīm, kuru mērķis ir labāk sagatavoties tiem izaicinājumiem, kurus pakāpeniska pagrimuma laikā var radīt Krievija. Uztvert Krieviju kā dominējošu valsti, kā supervaru, vienkārši vairs nav iespējams. Krievijas ekonomika veido vien 2%-3% no pasaules ekonomikas, tās ietekme Melnās jūras reģionā mazinās, bet Centrālāzijas valstis sāk pārorientēt savu ārpolitiku citos virzienos. Krievija uz globālās politiskās skatuves vairs nav tik ārkārtīgi ietekmīga un tā pilnīgi noteikti nevar sacensties ar ASV par supervaras statusu. Ir nepieciešams runāt ar Krieviju tādu, kāda tā ir, nevis tādu, kāda tā vēlas būt."

Kā norāda pētījuma autori, Vladimira Putina galvenais uzdevums pēc vēlēšanām būs saglabāt 12 gadu laikā veidoto personiskās varas sistēmu un tas var radīt arvien lielāku neapmierinātību sabiedrības vidū. Īpaši izglītotajā vidusslānī. Analītiķi prognozē, ka protestu vilnis Krievijā iegūs sniega bumbas efektu un to būs ļoti grūti apturēt. Uz to norāda arī viena no pētniecēm Lilija Ševtsova:

" Masu protestus lielajās pilsētās, piemēram, Maskavā, atbalsta aptuveni 40% iedzīvotāju. Sanktpēterburgā šis skaitlis ir vēl augstāks. Pārējā Krievijā šis skaitlis ir aptuveni 25%. Var teikt, ka šis ir diezgan mazs skaitlis, taču mēs runājam par miljoniem. Kā ir izteicies viens no Krievijas policijas pārstāvjiem: ja Maskavas ielās izies divi tūkstoši protestētāju, mēs viņus izdzenāsim, ja būs 20 tūkstoši protestētāju - mēs vērosim, ja būs 200 000 cilvēku - mēs pievienosimies!"

Krievijas nākotnei pēc Vladimira Putina ievēlēšanas pievērsušies arī vairāki Rietumvalstu laikraksti. Un vairumā no tiem Putinam tiek prognozētas dažādas problēmas. Tā, piemēram, "Frankfurter Rundschau" uzsver, ka taisnīgā cara tēls sevi ir izsmēlis, jo kopš ekonomiskās krīzes sākuma cilvēkiem tiek piešķirts arvien mazāk labumu, bet iedzīvotāji vairs netic gadiem ilgi solītajām reformām. Kā laikrakstā norāda Berlīnes fonda "Zinātne un politika" eksperts Hanss Hennings Šrēders uzskata, ka Putinam būs grūti pildīt savus solījumus uzlabot finansiālo stāvokli aptuveni 80% nabadzīgo iedzīvotāju. Ja netiks apmierinātas izglītotā vidusslāņa vēlmes - tas vienkārši no valsts aizbrauks. Turklāt vēl viena nopietna problēma ir kapitāla aizplūšana līdz ar oligarhiem un bez šīs naudas valsts modernizācija vairs nebūs iespējama.

Tikmēr "Huffington Post" žurnālisti norāda, ka vēršanās pret tādiem neatkarīgajiem masu saziņas līdzekļiem kā radiostacija Eho Moskvi, laikraksts "Novaja gazeta" vai televīzijas kanāls "Dožģ" var pavērt ceļu Putinam efektīvāk vērsties pret jebkādām iespējamām protestu izpausmēm.

Savukārt, runājot par attiecībām ar Rietumvalstīm, "The New York Times' norāda, ka Putins patiesībā nemaz neraujas iegūt Rietumu kaimiņu simpātijas. Turklāt visi centieni tuvināties ar Eiropu un ASV faktiski ir bijuši diezganneveikli.

Uģis Lībietis Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    4:49 | 2012.03.02.

Kreditori no "Palink" prasa vairāk nekā 30 miljonus latu

Tuvojoties 7.martam, kad Augstākā tiesa skatīs kasācijas sūdzību "Palink" maksātnespējas lietā, publiskajā telpā parādījusies jauna informācija par lielveikalu tīkla finanšu situāciju. Latvijas Radio rīcībā nonācis "Palink" kreditoru prasījumu saraksts par aptuveni 30 miljoniem latu. "Palink" uzskata, ka šī informācija ir falsificēta. Atgādināsim, ka trešās lielākās lielveikalu ķēdes maksātnespējas process izraisījis asas diskusijas visaugstākajās valsts aprindās un pat Eiropas Savienībā.

Dokumenti, kas nonākuši Latvijas Radio un arī citu mediju rīcībā, ir maksātnespējīgās SIA "Palink" kreditoru prasījumu reģistrs uz septiņām lapaspusēm. Pirmā lapa liecina, ka tas ir akts par pierādījumu nodrošināšanu tiesvedībā. Diemžēl, zvērināta tiesu izpildītāja vārds, kā arī laiks un vieta, kad akts sastādīts aizkrāsoti ar baltu marķieri. Taču krāsotājs ir bijis neuzmanīgs, jo pēdējā lapā, kurā saskaitīti nenodrošinātie kreditori par vairāk nekā 30 miljoniem latu, lasāms administratores Gundegas Rozmisas vārds un datums - 2012.gada 12.februāris. Gundega Rozmisa Latvijas Radio sacīja, ka pēc Augstākās tiesas senāta lēmuma, kas apturēja Kurzemes rajona tiesas maksātnespējas procesa izpildi, viņa nedrīkst sniegt nekādu informāciju par šo lietu. Taču šis aizliegums vairs neattiecas uz viņas bijušo palīdzi Ilonu Haņinu. Latvijas Radio korespondenta klātbūtnē viņa šķirsta kreditoru sarakstu un atzīst, ka tas ir pazīstams. Tieši uz viņas epastu uzņēmumi sūtījuši savas pretenzijas pērnā gada janvārī, kad tika ierosināta "Palink" maksātnespēja.

"Palink" rīkotājdirektore Dace Zundure, kurai pēc maksātnespējas procesa apturēšanas atjaunotas pilnvaras, stāsta, ka uzņēmums ir atkopies. Par dokumenta autentiskumu viņa šaubās.

Nopludinātajā 223 kreditoru prasījumu sarakstā ir gandrīz visi lielākie Latvijas pārtikas ražotāji, maizes cepēji un loģistikas kompānijas, kas piedāvā savu preci lielveikaliem. Vislielāko jautājumu rada tas, kā Valsts ieņēmumu dienests iekļuvis šajā sarakstā ar 188.numuru. Tajā minēts, ka VID kreditora prasība par 2012. gadu pret "Palink" ir vairāk nekā 800 tūkstoši latu. VID sacīja, ka "Palink" šā gada sākumā nebija parādā valstij. Uz jautājumu, vai uzņēmums bija parādā pērn, saņēmām atbildi, ka "Palink" līdz 2010.gada beigām parādu nebija.

Bijusī administratores palīdze Ilona Haņina skaidro, ja gadījumā, Augstākā tiesa pasludinās, ka "Palink" ir maksātspējīgs, tad uzņēmumam vajadzētu atdot visus parādus. Tajā skaitā aptuveni 24 miljonus Lietuvas mātes kompānijai, kas arī minēta nopludinātajā sarakstā. Viņasprāt, uzņēmuma vadība nesniedz pilnu ainu par lielveikalu ķēdes patieso finanšu situāciju.

Advokāts Aldis Gobzems aizstāvēja būvniekus strīdā ar "Palink". Atgādināsim, ka maksātnespējas pasludināšanas pamatā ir parāds būvniecības firmai "Landeks". Ierosinātas vairākas tiesvedības. Pēc ģenerālprokuratūras sūdzības Ausgtākā tiesa Kurzemes rajona pasludināto maksātnespējas procesu apturēja. Tas notika pēc tam, kad "Palink" un būvnieku strīds bija sasniedzis kulmināciju.

"Palink" uzsver, ka daži miljoni lielveikalu ķēdi ar 73 miljoniem latu apgrozījumu nevar nogremdēt.

Jāpiebilst, ka kreditoru prasījumu sarakstu varēja nopludināt ikviens no aptuveni 200 sarakstā iekļautajiem kreditoriem. "Palink" ir aizdomas, ka aiz tā stāv arodbiedrība, kas tika radīta konflikta laikā un rīko protestus gan Latvijā, gan Briselē, taču arodbiedrības vadītājs, bijušais Jūrmalas domes deputāts Jānis Kuzins noliedz, ka būtu līdzvainīgi tajā, lai šis konflikts atkal nonāktu avīžu pirmajās lapaspusēs.

Dace Stirāne Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    9:03 | 2012.03.01.

Politiķi pēc referenduma par ekonomiskām problēmām mazrunīgi

Lai arī cilvēki Latgalē pieprasa darba vietas, nevis darba grupas sabiedrības saliedētībai, politiķi pēc referenduma par ekonomiskām problēmām runājuši maz. Tā vietā izskanējuši mērenāki un radikālāki priekšlikumi - sākot no brīvdienām pareizticīgo Ziemassvētkos un beidzot ar krievu valodas ierobežošanu bērnudārzos vai pretēji - atļaušanu pašvaldībās. Kamēr valodas referenduma ogles vēl karstas, ar virkni ideju klajā nākuši Nacionālās apvienības deputāti. Juridiskajā komisijā ieteikts dot valdībai tiesības nepiešķirt pilsonību valstij nelojālām personām. Koalīcijas partijām "Visu Latvijai/Tēvzemei un brīvībai/LNNK" piedāvā paplašināt pilsonības atņemšanas iemeslus un visos bērnudārzos pāriet uz mācībām latviešu valodā. Par sabiedrības saliedētību jādomā, kamēr referenduma rezultāti vēl svaigā atmiņā, tā priekšlikumu izteikšanu pamato Nacionālās apvienības viens no līderiem Raivis Dzintars.

Par latviešu valodu bērnudārzos valdošā koalīcija turpinās diskutēt nākamnedēļ, taču "Vienotība", "Zatlera Reformu partija" un Nacionālā apvienība pirmdien devušas zaļo gaismu citam priekšlikumam - paplašināt to jautājumu loku, par kuriem nedrīkstētu rīkot referendumus. Tie ļautu nobremzēt partijas "Par Cilvēktiesībām vienotā Latvijā" sākto parakstu vākšanu, lai pilsonību iegūtu visi nepilsoņi.

Neapmierināts ar iespējamiem Satversmes grozījumiem, kas neļautu iedzīvotājiem lemt par pilsoņu loka palielināšanu, ir PCTVL biedrs Andris Tolmačovs. Taču viņš ir apņēmīgs turpināt parakstu vākšanu, kurā jau savākts nepilns tūkstotis parakstu. Par to, ka krievu valodas aizstāvji nav padevušies, liecina citu organizāciju aktivitātes. Biedrība "Pilsonība. Izglītība. Kultūra" vakar Satversmes tiesā apstrīdējusi likuma normas, kas noteic, ka krievu valoda ir svešvaloda.

"Saskaņas centra" deputāts Andrejs Elksniņš uzstāj, ka ir jārespektē iedzīvotāju vēlme pašvaldībās runāt krievu valodā. Taču tajā pat laikā viņš aicina nolikt malā dažādas pretējām pusēm netīkamas iniciatīvas, tajā skaitā arī referenduma rīkošanu par Saeimas atlaišanu, ko atsevišķi saskaņieši draud darīt, ja valstī nekas nemainīsies.

Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks Andrejs Berdņikovs gan ir skeptisks par politiķu spēju nonāk pie abpusēji izdevīga rezultāta. Viņaprāt, atmosfēra pēc referenduma joprojām ir nokaitēta un tādēļ bīstama. Viņš atzinīgi novērtē to, ka diskusiju savās rokās ņem sabiedriskas organizācijas, piemēram, "Providus". Tā pagājušajā nedēļā rīkotajās debatēs izskanēja priekšlikumi par latviešu valodas apguves veicināšanu un pilsonības atvieglošanu. Tomēr pēc pētnieka domām šoreiz būtu vismaz jāmēģina runāt arī ar galējiem krievu valodas aizstāvjiem.

Bijušais Saeimas nacionālās drošības komisijas vadītājs, tagad Lielo pilsētu asociācijā strādājošais Māris Kučinskis uzskata, ka referenduma rezultātus nevajag dramatizēt. Lai arī tie iezīmē nepatīkamu ainu, līdzšinējā integrācijas politika neesot izgāzusies. Premjers Valdis Dombrovskis no "Vienotības" ir rezervēts pret pašvaldību referendumiem.

Lai risinātu ekonomiskās, sociālās un demogrāfiskās problēmas Latgalē, ar premjera rīkojumu izveidota speciāla darba grupa. Tai līdz 20.martam jāizstrādā un jāiesniedz rīcības plāns ar pasākumiem, to izpildes termiņiem, un naudas apjomiem Latgales reģiona attīstībai.

Foto: Saeimas Kanceleja

Matīss Arnicāns Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    8:36 | 2012.02.29.

Cilvēki aktīvi interesējās par to, kā jāveic sākumdeklarēšanās

Cilvēki aktīvi interesējās par to, kā jāveic sākumdeklarēšanās, vēsta Finanšu ministrijā. Kaut gan deklarāciju iesniegšanas sākuma datums - 1. marts- vēl tikai būs, Valsts ieņēmumu dienests pēdējās nedēļās saņēmis jau apmēram 60 deklarāciju.

Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" veiktais pētījums februāra sākumā parādīja, ka gandrīz 60% iedzīvotāju nav skaidra sākumdeklarēšanās būtība un prasības.

Turklāt pētījums pierādījis, ka gandrīz visiem šis jautājums tomēr liekas svarīgs un aktuāls, stāsta "TNS Latvia" klientu nodaļas vadītāja Dace Zolberga.

Kā norāda Finanšu ministrijā, sākumdeklarēšana skars plašu iedzīvotāju loku. Tiek lēsts, ka tie varētu būt 70 tūkstoši cilvēku, taču šajā skaitā nav iekļauti vēl tie, kuriem ir kredītsaistības.

Finanšu ministrijas pārstāvis Juris Stinka vēlreiz atgādina, kuriem būs jāiesniedz deklarācija.

Deklarēties varēs Valsts ieņēmumu dienestā, dokumentu pildot vai nu elektroniskajā deklarēšanās sistēmā vai nu papīra formātā. Juris Stinka arī norāda, ka iedzīvotāju bažas par to, ka deklarētais īpašums vai nauda tiks kaut kādā veidā apdraudēta un no tā vēlāk būs jāmaksā nodokļi, ir nepamatotas. Tas ir arī biežāk uzdotais jautājums gan VID, gan Finanšu ministrijai. Lai mazinātos to cilvēku skaits, kas nesaprot, kā jāaizpilda deklarācija, Stinka aicina apmeklēt īpaši organizētus seminārus, ieskatīties VID un Finanšu ministrijas mājaslapā, vai arī vienkārši piezvanīt VID konsultantam.

Ja persona, kuras skaidrās naudas uzkrājumi vai īpašums pārsniegs 10 tūkstošus latu, neiesniegs deklarāciju, tai būs jāmaksā 250 latu sods. Īpaši smagos gadījums tiks piemērots arī kriminālsods. Tomēr Stinka stāsta, ka tādas īpašas pārbaudes, vai visi, kam vajadzējis, ir iesnieguši un vai iesniegtie dati ir precīzi, nebūs. Vērtēs tikai atsevišķus gadījumus.

Jāpiemin, ka trīs mēnešu laikā pēc deklarācijas iesniegšanas tajā varēs veikt arī labojumus. Sākumdeklarēšanās process pilnībā būs jāpaveic līdz 1. jūnijam.

Aļona Zandere Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    4:05 | 2012.02.28.

Strauji krītas mūzikas un mākslas skolu audzēkņu izglītības kvalitāte

Jau vairāk nekā divus gadus radikāli samazināta finansējuma apstākļos ir spiestas strādāt Latvijas bērnu mūzikas un mākslas skolas. Šobrīd jau parādās pirmie rūgtie augļi: skolas vairs nespēj nodrošināt pilnvērtīgu mācību procesu, kā rezultātā strauji krītas audzēkņu izglītības kvalitāte. Tā kā tieši izvērstais mūzikas skolu tīkls līdz šim bijusi galvenā bāze Latvijas mūzikas nozares attīstībai, rodas bažas - vai nākotnē tas ļoti sāpīgi neatsauksies arī uz vērtībām, ar kurām tik ļoti lepojamies - un tie ir Dziesmu svētki, kormūzikas tradīcijas un mūsu izcilie mūziķi, kas ir teju vienīgie, kas nes Latvijas vārdu pasaulē.

Nedaudz vairāk kā pirms gada Latvijā viesojās pasaulslavenais Birmingemas simfoniskais orķestris, ko vada mūsu diriģents Andris Nelsons. Liels gandarījums bija dzirdēt orķestra direktors Stīvena Medoka sacīto, ka mūziķi ar nepacietību gaidījuši brīdi, lai iepazītu zemi, no kuras nācis šis izcilais diriģents, ko orķestris ļoti ciena un mīl:

"Mēs esam ārkārtīgi pateicīgi jums visiem un arī Latvijas mūzikas sabiedrībai, kas ir izlolojusi tik brīnišķīgu diriģentu kā Andris Nelsons. Latvija pasaulē izceļas ar talantīgiem mūziķiem, kas spoži sevi pierāda prestižākajos operas namos un koncertzālēs. Priekš tik mazas valsts tik daudz mūzikas izcilību - tas ir apbrīnojami."

Andris Nelsons ir tikai viens no spožās mūziķu plejādes, kas tik pozitīvā nozīmē nes Latvijas vārdu pasaulē. Kas ir par pamatu tam, ka Latvija spēj sagatavot tik izcilus mūziķus? Atbilde ir - un arī paši mūziķi to uzsver - ka panākumi sakņojas mūsu valsts spēcīgajā un labām tradīcijām bagātajā muzikālās izglītības sistēmā. Diemžēl, pēdējos gados šīs sistēmas pastāvēšana kļūst arvien apdraudētāka, jo kopš lielās valsts budžeta konsolidācijas 2009. gadā mūzikas un mākslas skolas strādā radikāli samazināta finansējuma apstākļos. Ja 2008. gadā finansējums šīm skolām bija 16 miljoni latu, tad tagad jau vairākus gadus tām jāiztiek ar 7,5 miljoniem, kas arvien vairāk sāk atspoguļoties mūzikas izglītības kvalitātē - stāsta Daugavpils mūzikas skolas direktors un Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas vadītājs Aivars Broks.

Jau tagad var novērot, ka uz mūzikas vidusskolām un Mūzikas akadēmiju nāk audzēkņi ar zemāku sagatavotības pakāpi nekā agrāk - stāsta Mūzikas akadēmijas un Jāzepa Mediņa mūzikas skolas pasniedzējs Jānis Retenais, un tas ir ļoti cieši saistīts ar kvalitātes kritumu bērnu mūzikas skolās, kuru pedagogi, lai kaut cik savilktu galus kopā, ir spiesti strādāt citkārt pat 4 - 5 vietās, jo alga par vienu slodzi ir aptuveni 180 latu:

Visas minētās kopsakarību ķēdes rezultātā iezīmējas vēl viena Latvijai līdz šim neraksturīga un ļoti nepatīkama tendence, ka mākslās talantīgākie jaunieši savu karjeru arvien vairāk izvēlas saistīt vispār ar citām - daudz rentablākām nozarēm, stāsta operas solists un mūzikas pedagogs Krišjānis Norvelis.

Kultūrsocioloģe Maija Spuriņa mūzikas izglītību Latvijā skata arī socioloģiskā kontekstā, līdz šim Latvijā tā darbojusies arī kā sociālās nevienlīdzības samazināšanas mehānisms, un neprāts būtu to visu noārdīt. Arī Dziesmu svētku biedrības priekšsēdētāja Antra Purviņa uzsver, ka mūzikas izglītības sistēma veido pamatu arī Dziesmu svētku kustībai, sistēmai vājinoties, apdraudēta kļūst tieši mums raksturīgo Dziesmu svētku būtība, ko raksturo augsta kvalitāte, bet tikai tai pateicoties mēs ar saviem svētkiem varam lepoties.

Ja vārdos valsts amatpersonas pie katra gadījuma neaizmirst uzsvērt, cik ļoti viņi lepojas ar mūsu Dziesmu svētkiem, izcilajiem koriem un pasaules slavenajiem mūziķiem, un cik tā ir liela mūsu vērtība, tad darbos šī izpratne un atbalsts neatspoguļojas, bet tikmēr strauji grūst visas līdz šim labi funkcionējošās mūzikas nozares bāze, un ja tā turpināsies pēc neilga laika par mūsu izcilajām muzikālajām tradīcijām diemžēl jau varēsim runāt vien pagātnes formā.

Baiba Kušķe Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    7:32 | 2012.02.27.

Nedēļa Eiropā aizvadīta Grieķijas zīmē

Šī nedēļa Eiropā aizvadīta Grieķijas zīmē. Pēdējo nedēļu smagnējās sarunas par vēl vienu starptautiskā aizdevuma programmu Atēnām kulminācijas punktu sasniedza naktī uz otrdienu, kad eirozonas finanšu ministri panāca vienošanos par jauno finansiālās palīdzības paketi. Tādā veidā Grieķija glābta no tūlītēja bankrota, taču nebūtu pareizi apgalvot, ka visi tagad jūtas optimistiskāk. Katrā ziņā ne Grieķijas iedzīvotāji, kuriem būs jāskaras ar kārtējiem taupības pasākumiem. Bankrota draudi saglabājas, un vienošanās nodēvēta par jaunu cēlienu garā drāmā. Tāpat paliek jautājums, vai tad, ja drāma Grieķijai tomēr beidzas traģiski, tas nozīmē nopietnas problēmas arī pārējai Eiropai?

Tostarp Eiropas Komisija pirms pāris dienām paziņoja, ka šogad eirozonas ekonomiskā izaugsme būs zemāka, nekā gaidīts. Monetārās savienības iekšzemes kopprodukts piedzīvošot nelielu kritumu salīdzinājumā ar iepriekš prognozēto nelielo izaugsmi.

Bet Eiropas Komisijas nežēlastībā šonedēļ atkal kritusi Ungārija, pret kuru jau ir ierosināta izmeklēšana par grozījumiem likumdošanā par medijiem un tiesu sistēmu. Tagad Brisele vēlas iesaldēt Kohēzijas fondus Ungārijai nākamajam gadam. Iemesls - Budapešta vairākkārt brīdināta uzlabot pūliņus, lai pārtrauktu pārmērīgos valdības deficītus un tās nespēju īstenot nepieciešamos pasākumus. Komisijas priekšlikums gan vēl jāapstiprina pārējām 26-šām kopienas valstīm, un pati Ungārija pārmetumus noraida, uzsverot, ka tās budžeta deficīta stāvoklis ir starp labākajiem Eiropas Savienībā. Tomēr notikušais rada bažas, vai ar līdzīgi soļi nevarētu tik sperti arī pret citām kopienas valstīm.

Lai apspriestu jautājumus, ko radījis komisijas lēmums pret Ungāriju, studijā aicinājām Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes lektoru un Latvijas ārpolitikas institūta pētnieku Veiko Spolīti. Eiropas Komisija skaidro, ka šis bezprecedenta priekšlikums domāts, lai Ungāriju mudinātu savest kārtībā savas finanses. Vai tas tomēr nav pārāk skarbs, un vai tas ir pamatots? Veiko Spolītis norāda, ka finanses nav sakārtotas daudzām Eiropas valstīm, bet pret Ungāriju tik asi vēršas tāpēc, ka tā veikusi daļai sabiedrības nepieņemamas izmaiņas Konstutūcijā.

Gints Amoliņš Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    9:27 | 2012.02.25.

Latvijā, apvienojoties uzņēmumiem, mazinās konkurence

Ekonomiskā krīze likusi daudz nopietnāk domāt par uzņēmumu darbības efektivitāti. Lai veiksmīgāk konkurētu, uzņēmumi sāka domāt par apvienošanos ar konkurentiem vai arī spēcīgākais pārpirka vājākos nozares dalībniekus. Latvijas mazajiem uzņēmumiem ir sarežģīti startēt globālajā tirgū, tādēļ spēku apvienošana ļāva Latvijas uzņēmumus padarīt konkurētspējīgākus eksporta tirgos. Taču vienlaikus vietējā tirgū, kur jau tā konkurence vēsturiski bijusi diezgan vāja, palika mazāk spēlētāju un līdz ar to arī mazāka konkurence. Kā globālie procesi ietekmē konkurenci vietējā tirgū un vai konkurenci vajadzētu mākslīgi saasināt, pētīja Kristīne Jančevska.

Konkurence esot galvenais ekonomikas dzinējspēks un tieši konkurence nodrošinot, ka cenas nekāpj debesīs. Par to, ka veselīga konkurenta parādīšanās tirgū ievērojami samazina cenas, visspilgtāk varēja pārliecināties mobilo sakaru tirgū, kur trešā operatora ienākšana padarīja mobilo tālruni izmaksu ziņā pieejamu ikvienam. Taču nav noslēpums, ka Latvijā ir daudz lietu, kas maksā krietni dārgāk nekā citur Eiropā, un ir jomas, kuras stagnē tieši vājās konkurences dēļ. Turklāt, lai spētu izdzīvot ekonomiskās lejupslīdes laikā, uzņēmumi kā vienu no taupības un izmaksu samazināšanas pasākumiem saskatīja apvienošanos ar konkurentiem, mazinot jau tā niecīgo konkurenci. Turklāt nereti uzņēmumi par apvienošanos lemj, lai varētu veiksmīgāk konkurēt globālajā tirgū. Konkurences padomes izpilddirektors Jānis Račko nenoliedz, ka globalizācija atstāj iespaidu uz konkurenci vietējā tirgū.

Tieši eksporta tirgus iekarošanas vārdā apvienošanās jāvārdu teikuši divu Latvijas mērogiem lielu piena pārstrādes uzņēmumu - Rīgas piena kombināta un Valmieras piena īpašnieki. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe uzsver, ka pat apvienotais uzņēmums pasaules mērogā nebūs liels.

Daudz būtiskāk konkurences samazināšanos, pēc Ingunas Gulbes domām, var izjust mazumtirdzniecībā, kur lielveikali diktē noteikumus, bet mazie lauku veikaliņi vai nu bankrotē, vai iekļaujas kādā no ķēdēm.

Uzņēmumiem ar gada apgrozījumu virs 25 miljoniem latu pirms apvienošanās jāsaņem Konkurences padomes atļauja, tāpat atļauja jāsaņem, ja viena spēlētāja rokās koncentrēsies vairāk nekā 40% no tirgus. Konkurences padomes izpilddirektors Jānis Račko atceras tikai vienu gadījumu, kad Konkurences padome liegusi uzņēmumiem apvienoties. 2007.gadā kauliņus kopā mest bija iecerējušas divu ostu - Rīgas un Ventspils - velkoņu pakalpojumu sniedzēji Ostas flote un PKL, taču pāris gadus vēlāk, kad tirgū parādījās konkurējoši spēlētāji, Konkurences uzraugs vairs neliedza kompānijām apvienoties.

Nav izslēgts, ka jau tuvākajā laikā Latvijā atkal varētu būt precedents, kad Konkurences uzraugs lemj par apvienošanās ierobežošanu vai pat aizliegšanu. Runa ir par divu lielāko privāto televīziju - TV3 un LNT - nonākšanu viena īpašnieka rokās. Reklāmas asociācijas padomes loceklis Andris Blaka ir pārliecināts, ka šis darījums Konkurences padomei jāaizliedz, jo tas kropļos visu reklāmas tirgu, ne tikai televīzijas.

Konkurences padomes pārstāvis gan pagaidām nevar pateikt, kāds būs lēmums, jo vēl priekšā vairāku mēnešu izpēte un tirgus dalībnieku viedokļu uzklausīšana. Taču Jānis Račko nenoliedz, ka apvienošanās darījums ietekmēs reklāmas tirgu.

Tomēr Konkurences padome vērtēs ne tikai apvienošanās ietekmi uz konkurenci, bet arī to, vai pa vienam šīs televīzijas vispār spēj izdzīvot. Mazais Latvijas tirgus ir viens no iemesliem, kādēļ nākas atzīt, ka viens par maz, bet divi jau par daudz.

Kristīne Jančevska Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    7:28 | 2012.02.24.

Grozījumi Krimināllikumā apgrūtina pirmstiesas izmeklēšanu lietās par vardarbību

Pagājušajā gadā veiktie grozījumi Krimināllikumā apgrūtina pirmstiesas izmeklēšanu gadījumos, kad notikusi mazgadīgas personas pavešana netiklībā. Grozījumu dēļ aizdomās turētais apcietinājumā ir divus mēnešus iepriekšējo četru vietā. Valsts bērnu tiesību aizsardzības centrā norāda - šis laiks ir krietni par īsu, izmeklētāji tik ātri nespēj paveikt darbu, līdz ar to vainīgajiem, brīvībā esot, ir lielākas iespējas ietekmēt gan cietušos, gan lieciniekus. Tieslietu ministrija iebilst šim argumentam.

Izmaiņas Krimināllikuma 162. pantā sākotnēji šķiet nelielas - par mazgadīgas personas pavešanu sods no sešiem gadiem ir samazināts uz pieciem. Tomēr šie grozījumi radījuši ķēdes efektu. Tieši šāds samazinājums bija nepieciešams, lai nozieguma statuss mainītos no smaga uz mazāk smagu. Līdz ar to pirmstiesas izmeklēšanā aizdomās turamajam var piemērot tikai divu mēnešu apcietinājumu līdzšinējo četru vietā. Gan kriminālpolicija, gan Valsts bērnu tiesību aizsardzības centrs norāda, ka tas ir pārāk mazs laiks, lai veiktu visu nepieciešamo pirmstiesas izmeklēšanu un nodotu lietu kriminālvajāšanas sākšanai prokuratūrā.

Policijā ik gadu tiek fiksēti apmēram 30 gadījumu, kas saistīt ar likuma pantu par pavešanu netiklībā. Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa pauž bažas, ka izmaiņu dēļ skaitlis varētu pieaugt, jo policijas rīcībā nu ir daudz mazāk iespēju, nekā līdz šim. Riekstiņa norāda - ja aizdomās turamais tiktu aizturēts ilgāk, viņam izmeklēšanas laikā nebūtu iespēja ietekmēt cietušo bērnu vai lieciniekus.

Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska iebilst Riekstas-Riekstiņas teiktajam - tas, ka pavešana netiklībā pēc grozījumiem tiek klasificēts kā mazāk svarīgs noziegums, būtībā neko daudz nemainot. Viņa norāda, ka tikai retos gadījumos ir nepieciešama ekspertīze, kas attiecīgi prasa vairāk laika. Šim apgalvojumam iebilst Kriminālpolicijas pārstāvis Armands Lubarts. Viņš norāda, ka Tieslietu ministrija, veicot grozījumus Krimināllikumā, ar viņiem nav pat pakonsultējusies. Lubarts stāsta, ka vienīgais, ko kriminālpolicija var šajā lietā izdarīt, ir piemērot citus drošības līdzekļus, kas nav saistīti ar apcietinājumu, piemēram, noteikt netuvoties cietušajai personai. Tomēr tas nav efektīvs risinājums, jo ir gadījumi, kad varmākas šo drošības līdzekli ignorē.

Centrā "Dardedze" gada laikā rehabilitāciju iziet apmēram 1000 bērnu, kas cietuši no vardarbības. Lielākā problēma ir tā, ka tikai neliela daļa no viņiem saistībā ar notikušo ir vērsušies policijā, stāsta "Dardedzes" pārstāve Laila Balode. Viņa norāda, ka 2010. gadā no 108 policijā ziņotajiem dzimumnoziegumiem tikai 44 nonākuši līdz tiesai.

Līdz ar pagājušajā gadā pieņemtajiem grozījumiem Krimināllikumā, noziedzniekiem par mazgadīgo pavešanu netiklībā tika paredzētas alternatīvas soda sankcijas cietumsodam, piemēram, Probācijas dienesta uzraudzība. Probācijas dienesta klienti ir tie, kuri atbrīvoti pirms termiņa vai ir notiesāti nosacīti. Kopš 2010. gadā dienestā ieviesta specializēta programma tieši dzimumnoziedzniekiem, lai viņi noziegumu neizdarītu atkāroti, stāsta Probācijas dienesta uzraudzības nodaļas vadītājs Mihails Papsujevičs. Daudzi no viņiem saka, ka īstais nozieguma vaininieks ir alkohols, jo vardarbība pastrādāta reibumā. Papsujevičs gan norāda, ka alkohols vien atraisījis to, ko vainīgais sevī glabājis, tas nozīme, ka arī skaidrā prātā viņš pieļāvis, ka vardarbība pret bērnu ir iespējama.

Kaut gan specializētā programma ir efektīvāka par iepriekš pielietotajām metodēm, tā nedod garantiju, ka noziegums neatkārtosies. Papsujevičs stāsta, ka apmēram 20% no programmas dalībniekiem atkārtoti izdara noziegumu.

Tieslietu ministrijas un Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra vidū esošais saspīlējums, ko radījis veiktais grozījums viena panta vienā punktā, iespējams, būtu mazāks, un problēma jau būtu atrisināta, ja abas iestādes savā starpā vairāk komunicētu.

<>Foto no euranet.eu

Aļona Zandere Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    8:19 | 2012.02.23.

Iespēja balsot internetā varētu izmaksāt līdz vienam miljonam latu

Iespēja balsot internetā varētu izmaksāt līdz vienam miljonam latu. Šādu summu aprēķinājusi Satiksmes ministrija, kurā darba grupa teju pabeigs darbu pie elektronisko vēlēšanu sistēmas projekta. Lai arī interneta balsošana palielinās vēlēšanu izmaksas, Dombrovska valdība ir apņēmusies šo to ieviest, iespējams, jau nākamā gada pašvaldību vēlēšanās.

Kvartāliem garas cilvēku rindas gar dzīvojamiem namiem Londonā, Dublinā un citviet. Internets ir pilns ar videomateriāliem, kuros redzams, kā latvieši ārzemēs stundām gaida, lai varētu piedalīties valodas referendumā. Tik lielu pilsoņu pieplūdumu neviens negaidīja, portālam "Anglobaltic News" stāsta Straumēnu iecirkņa Lielbritānijā vadītājs Uldis Reveliņš, gatavodams jaunas vēlēšanu zīmes. Portāla redaktore Dace Gaile stāsta, ka pie Straumēnu iecirkņa cilvēkiem rindā bija jāpavada no dažām minūtēm līdz pat vairākām stundām. Viņa piekrīt, ka balsošana internetā daudz ko atrisinātu. Vēlētājiem tad arī nebūtu jāmēro ceļš līdz iecirknim, kas ārzemēs nereti nozīmē vairāku stundu braucienu.

Īsi pirms referenduma Centrālai vēlēšanu komisijai kritiskus vārdus veltīja eksprezidents Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa pārmeta, ka elektroniskajā laikmetā, kurā dzīvojam, Latvijā joprojām nav ieviesta interneta balsošana, kas Igaunijā sekmīgi darbojas kopš 2005.gada. CVK savu vainu ilgajā ceļā uz interneta balsošanu nesaskata, jo tas ir lēmums, kas jāpieņem politiķiem. Līdz šim pastāvēja uzskats, ka balsošana ar datora starpniecību ir pārāk dārgs prieks, skaidro CVK priekšsēdis Arnis Cimdars. Viņš arī domā, ka elektroniskā balsošana būs papildus iespēja līdzās tradicionālajai balsošanai, tādēļ ietaupījumu nedod. Algas komisiju darbiniekiem ir jāmaksā tāpat, citi izdevumi arī paliek. Kādu ietaupījumu igauņi gūst no tā, ka mazāk jānodarbina balsu skaitītāji, neesot pētīts.

Turklāt ir vēl kāds kavēklis - Latvijā nav vēlētāju reģistra. Cimdars skaidro - ja tas būtu, rindas ārzemēs pie iecirkņiem nebūtu veidojušās, jo CVK jau iepriekš būtu nojausma par pilsoņu skaitu attiecīgajā reģionā. Taču no politiķu un sabiedrības puses pret vēlētāju reģistru bijusi noraidoša attieksme. Cimdars arī atsaucas uz socioloģiskiem pētījumiem, kas rāda, ka neklātienes balsojums lielu uzticēšanos Latvijā nebauda.

Taču sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka uzskata, ka Latvija no Igaunijas būtiski neatšķiras, tādēļ tādi pretargumenti interneta balsojumiem kā "sabiedrība tam nav gatava" ir nevietā. Kažoka pērn bija Igaunijā parlamenta vēlēšanu novērotājas statusā. Par partijām balsot internetā tur atļauts jau nedēļu iepriekš, turklāt līdz vēlēšanu dienai iespējams mainīt viedokli. Stundu pirms e-vēlēšanu rezultātu apkopošanas novērotājus sapulcināja parlamenta ēkā, kur uz lieliem ekrāniem rādīja kā notiek balsojumu anonimizēšana, datu pārnešana no viena servera uz citu un citas darbības. Tas prasa zināmu uzticēšanos tam, ka viss notiek godīgi, pauž Kažoka. Viņa kā būtisku apstākli min, ka Igaunijā parlamentam un valdībai uzticas 40-50% iedzīvotāju, kas salīdzinājumā ar Latvijas 10% ir ievērojami labāk rādītājs. Tomēr pētniece nedomā, ka tas ir būtisks šķērslis, jo arī Igaunijā, ieviešot interneta balsojumu rādītāji nebija tik labi.

Statistika rāda, ka interneta balsotāju skaits Igaunijā ar katrām vēlēšanām pieaug. Pagājušajās tas sasniedza 15% un šo iespēju galvenokārt izmanto jaunieši un ārzemēs dzīvojošie.

Cimdars min, ka reizēm uzplaiksna spekulācijas par rezultātu godīgumu.

Šķiet, ka šoreiz politiskais atbalsts interneta balsošanai būs. Šādas sistēmas izveide paredzēta valdības rīcības plānā. Vairākas amatpersonas Latvijas Radio sacīja, ka sākotnējais uzstādījums bija ieviest elektronisko balsošanu līdz nākamā gada pašvaldību vēlēšanām, taču vai termiņā izdosies iekļauties, patlaban neviens skaidru atbildi nesaka. Koncepcijas izstrāde ir finiša taisnē, saka Satiksmes ministrijas sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis, kurš vada darba grupu.

Matīss Arnicāns Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    7:27 | 2012.02.22.

Repše: Latvijā jādomā par ekonomisku attīstību, tad mazināsies arī etniskas nesaskaņas

Bijušais Latvijas Ministru prezidents Einārs Repše vērtē, ka referendumā skaidri apliecināta latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statuss. Tas būtu jāpieņem arī tiem, kas balsoja par divvalodību, un latvieši valoda jāmācās. Bet svarīgs paliek jautājums - kāpēc daudzi Latvijā nejūtas labi, neredz šeit savu nākotni? Repše uzskata - tas skaidrojams ar to, ka grūti saskatīt attīstības perspektīvas. Tāpēc jādomā, kā veidot ekonomisku attīstību un ilgtermiņa stabilitāti. Bijušais Latvijas Ministru prezidents Einārs Repše vērtē, ka referendumā skaidri apliecināta latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statuss. Tas būtu jāpieņem arī tiem, kas balsoja par divvalodību, un latvieši valoda jāmācās. Bet svarīgs paliek jautājums - kāpēc daudzi Latvijā nejūtas labi, neredz šeit savu nākotni? Repše uzskata - tas skaidrojams ar to, ka grūti saskatīt attīstības perspektīvas. Tāpēc jādomā, kā veidot ekonomisku attīstību un ilgtermiņa stabilitāti. Tas ietver arī tiesiskos aspektus, izglītības un veselības sistēmu - visu to, kas veido valsts pamatus. Tad mazināsies arī etniskas nesaskaņas.

Intervē Toms Bricis Atskaņot Windows Media Video Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    14:56 | 2012.02.20.

Politiķi: Referendumā ir ieguvumi un zaudējumi

Nacionālās apvienības Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīles uzskata, ka galvenais ieguvums no aizvadītā referenduma ir lielā aktivitāte, kas pierāda, ka svarīgos mirkļos iedzīvotāji spēj būt vienoti un aizmirst gaušanos. Savukārt Saskaņas centra politiķis Nikolajs Kabanovs aicina cienīt arī atšķirīgu viedokli.

Intervē Gusts Kikusts Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    18:53 | 2012.02.19.

Maz ticams, ka krievu valoda varētu kļūt par ES oficiālo valodu

Tas, ka krievu valoda varētu kļūt par Eiropas Savienības oficiālo valodu, ir maz ticams, taču nav neiespējams, atzīts Briselē, kur šajās dienās seko līdzi referenduma notikumiem Latvijā. Pagaidām Eiropas Savienībā Latvija ir vienīgā, kurā krievu valodas statuss ir tik augstu dienas kārtībā, par spīti tam, ka arī citās valstīs mīt krievu minoritāte. Tikmēr, bijušajās padomju republikās centieni atgūt krievu valodas ietekmi ir daudz asāki.

Eiropas Savienībā kopumā ir vairāk nekā 60 reģionālo un minoritāšu valodu un no visiem 500 miljoniem cilvēku kopumā 40 miljoni ik dienu runā kādā no minoritāšu valodām, un 6 miljoni - krieviski. Eiropas Savienībā valodu lietas uzrauga un ir ieviesta minoritāšu un reģionālo valodu harta un katrā no institūcijām - Eiropas Komisijā, Eiropas Parlamentā, Reģionu komitejā ir posteņi, kas nodarbojas gan ar oficiālajām Eiropas, gan neoficiālajām Eiropas Savienības valodām. Te arī saņem pirmo signālus no dalībvalstīm par to, ja kāda no valodām jūtas apspiesta, vai cenšas iegūt lielāku atpazīstamību arī Eiropas Savienības līmenī.

Kā viens no galvenajiem instrumentiem krievu valodas popularizēšanai pasaulē ir 2007. gada jūnijā ar prezidenta Vladimira Putina rīkojumu izveidotais fonds "Krievu pasaule".

Ja runā par Latvijas kaimiņvalstīm, tad Baltkrievijā jau 1995. gadā krievu valodai tika piešķirts valsts valodas statuss. Šī valoda tiek izmantota gan sabiedrības ikdienas dzīvē, gan politikā, turklāt bieži vien tiek norādīts, ka prezidents Aleksandrs Lukašenko pat 100% nepārvalda baltkrievu valodu, bet gan vienu tās dialektu, jeb krievu un baltkrievu valodas sajaukumu.

Nedaudz sarežģītāka situācija ir Moldovā, kur jau vairākkārt izskanējuši ierosinājumi piešķirt krievu valodai valsts valodas statusu. Pēdējā šāda pilsoniskā iniciatīva ar ierosinājumu rīkot referendumu šajā jautājumā ar neveiksmi beidzās 2010. gadā. Moldovas informatīvi analītiskā portāla AVA.md vadītājs, politologs un vēstures zinātņu doktors Vitālijs Andrijevskis norāda, ka pārsvarā iniciatīvas piešķirt krievu valodai valsts valodas statusu parādās pirms vēlēšanām. Īpaši aktīvas šajā jomā esot kreisi noskaņotās partijas. Taču reāla parakstu vākšana nekad tā arī īsti nav notikusi.

Ja runā par Gruziju, tad var teikt, ka šī valsts pēdējo gadu laikā vissmagāk ir kritusi Kremļa nežēlastībā un abu valstu diplomātiskās attiecības ir ievērojami pasliktinājušās. Tieši šī iemesla dēļ bieži vien krievu valoda Gruzijā tiek dēvēta par okupantu valodu. Taču, kā savā nesenajā komentārā norāda radiostacijas Eho Kavkaza žurnālists Tbilisi Gija Nodija, šim teicienam nav nekāda reāla sakara ar attieksmi pret krievu valodu Gruzijā. Nodija norāda, ka valsts politika pašlaik ir virzīta uz to, lai valstiskā līmenī tiktu atbalstīta angļu valodas apguve.

Atšķirīga situācija ir starptautiski neatzītajā Dienvidosetijā, kura pasludinājusi neatkarību no Gruzijas un faktiski nonāca Krievijas ietekmes sfērā. Pagājušā gada novembrī šajā republikā notika gan prezidenta vēlēšanas, gan referendums par krievu valodas statusu. Referendumā gandrīz 84% republikas iedzīvotāju nobalsoja par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.

Taču vissarežģītākā situācija ar krievu valodas situāciju joprojām ir Ukrainā, turklāt šajā valstī tā ir ļoti līdzīga situācijai Latvijā. Kā norāda daudzi eksperti un Ukrainas mediji, ir ļoti daudz politisku un sabiedrisku organizāciju, kas ar milzīga Krievijas finansējuma palīdzību cenšas norādīt uz it kā pastāvošo Krievu valodas apspiešanu valstī. Ukraiņu politologs un sabiedriskais darbinieks Aleksejs Tolkačovs uzskata, ka reālā situācija ir pilnīgi pretēja un apdraudēta ir tieši ukraiņu valoda

Jau tagad zināms referendumam par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā sestdien būs pievērsta liela starptautiska uzmanība. Arī tā iemesla dēļ, ka šim balsojuma iznākuma būs ne tikai praktiska, bet arī politiski simboliska nozīme.

Uģis Lībietis, Ina Strazdiņa. Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    13:51 | 2012.02.17.

Ko īsti nozīmē, ja tiktu pieņemti Satversmes grozījumi?

Tautas nobalsošanā balsojot PAR Satversme grozījumu projektu pieņemšanu, pilsonis balso par to, ka Latvijā tiek noteiktas divas valsts valodas - līdztekus esošajai latviešu valodai, kā valsts valoda tiek noteikta arī krievu valoda. Ko tas īsti nozīmē? Kādas pārmaiņas tas prasīs esošajā tiesību sistēmā? Kas mainītos, piemēram, parlamenta un pašvaldību ikdienas darbā?

Tautas nobalsošanā balsojot PAR Satversme grozījumu projektu pieņemšanu, pilsonim jārēķinās, ka krievu valoda kļūs par oficiālu publiskās komunikācijas valodu, tātad aizejot uz veikalu, skolu, ārstniecības iestādi, uz jūsu jautājumu latviski, var atbildēt krieviski, un jums nebūs tiesību pieprasīt atbildi latviski.

Ja referendumā jūs balsojat PAR Satversmes grozījumiem, krievu valoda kļūs arī par Latvijas parlamenta darba valodu. Tiks mainīts arī Saeimas deputāta zvērests, kurā būs paredzēts, ka turpmāk deputāts aizstāvēs kā latviešu, tā krievu valodas kā valsts valodas statusu. Kā skaidro Saeimas Juridiskā biroja juridisko padomnieks Jānis Pleps, Satversmes grozījumu iesniedzēji gan nav padomājuši par daudzām detaļām, kas joprojām nav skaidras.

Atbalstot Satversmes grozījumus, tiek atbalstīts, ka turpmāk krievu valoda būs arī pašvaldību darba valoda. Tas nozīmē, ka ikvienam būs tiesības vērsties ar iesniegumu un saņemt atbildi kā latviešu, tā krievu valodā. Tiesa gan, nav īsti skaidrs, vai uz jautājumu latviski būs jāatbild latviski, vai arī ierēdnis, kurš nezina latviešu valodu, uz jautājumu latviešu valodā varēs atbildēt arī krieviski. Krimuldas novada domes vadītājs Mārtiņš Ozoliņš gan saka, jau šobrīd pašvaldībā tiem, kuri nerunā latviski, tiek atbildēts gan krieviski, gan angliski, jo tas ir labas pārvaldības princips. Tādēļ nav jāmaina Satversme un jāliek tulkot visi domes un komiteju dokumenti krieviski. Tas prasītu milzīgus finanšu līdzekļus, un galvenais - apdraudētu latviešu nāciju.

Pieņemot Satversmes grozījumus, krievu valoda varētu pretendēt un ar laiku kļūt arī par oficiālu valodu Eiropas Savienībā. Tiesa gan, kā skaidro Eiropas politikas pētniece Dace Akule, tas nebūs viegli izdarāms.

Grozījumi Satversmē var stāties spēkā tikai vienā gadījumā - ja PAR šiem grozījumiem nobalso vairāk nekā puse no Latvijas balstiesīgajiem pilsoņiem, kas ir vairāk nekā 770 tūkstoši. Tas ir grūti sasniedzams cipars, tomēr, kā norāda juristi, ja tomēr grozījumi tiktu pieņemti, Latvija nokļūtu dīvainā situācijā - spēkā stātos Satversme, kas prasītu fundamentālu tiesību sistēmas revīziju. Taču pārejas periodu likumprojekta iesniedzēji nepieprasa, kas nozīmē, ka jau nākamajā dienā pēc tā stāšanās spēkā, ikviens varētu vērsties Satversmes tiesā ar neskaitāmiem jautājumiem, piemēram, par valsts valodas likuma neatbilstību jaunajai Satversmei vai ka daudzi procesuālie likumi, kas nosaka tiesu darba kārtību, neatbilst jaunajai Satversmei.

Laura Dreimane Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    5:22 | 2012.02.16.

Apsver Ziemeļu alianses izveidi

Lielbritānija vēlas palielināt savu ietekmi Eiropas Savienībā. Tā skaidrojama pagājušajā nedēļā medijos iztirzātā britu premjera paustā iniciatīva veidot Ziemeļu aliansi, kuras sastāvā būtu Lielbritānija, Ziemeļu valstis un arī Baltija. Latvijas dalību šādā savienībā ekonomisti vērtē kā papildus iespēju, uzsverot, ka draudus sašķelt Eiropas Savienību, alianse nerada. Lielbritānija līdz šim izcēlusies ar atšķirīgu pieeju ekonomiskos jautājumos un tādējādi vēlas saglabāt lielāku neatkarību, tāpēc meklē sabiedrotos.

Par iespējamu Ziemeļu alianses veidošanu runāts ne tikai pagājušonedēļ Stokholmā notikušajā Ziemeļvalstu, Baltijas valstu un Lielbritānijas līderu sanāksmē, bet arī britu premjera Deivida Kamerona rīkotās tikšanās laikā pirms gada. Tomēr nav šaubu, ka tieši pašreizējās eirozonas problēmas liek Lielbritānijai šim jautājumam pievērsties aktīvāk. Kā norāda politologs Andris Sprūds, Lielbritānija ar šādu iniciatīvu vēlas palielināt savas manevrēšanas iespējas gan reģionā, gan Eiropas Savienībā un meklē sabiedrotos, kas akceptētu britu pieeju ekonomikā. Runājot par to, vai Lielbritānijas potenciālais piedāvājums varētu interesēt Latviju, Andris Sprūds uzskata, ka zināmā mērā Latvijai tas būtu izdevīgs.

Kā pēc pagājušajā nedēļā notikušās Ziemeļvalstu, Baltijas valstu un Lielbritānijas līderu sanāksmes vēstīja zviedru avīze "Dagens Nyheter", arī "Financial Times", ar piedāvājumu veidot Ziemeļu aliansi Lielbritānijas premjers Deivids Kemerons, vēlas mest izaicinājumu Briselei par labāku ekonomikas pārvaldības modeli.

Swedbank ekonomists Mārtiņš Kazāks norāda uz reģionālām atšķirībām Eiropā. Mārtiņš Kazāks uzsver, ka Eiropas Savienībā ir 27 valstis, no kurām katrai ir savi uzskati. Alianšu veidošana nozīmē sabiedroto meklēšana, īpaši krīzes laikā.

Aptaujātie politiķi pauž pārliecību, ka Ziemeļu alianses veidošana, piesaistot Lielbritāniju, nekādā mērā Latvijai par sliktu nenāktu, arī Eiropas Savienības šķelšanos šāda reģionāla savienība neizraisītu. "Vienotības" deputāts Ojārs Kalniņš Deivida Kamerona izteikumus par aliansi Briselē pārrunājis ar Lielbritānijas parlamentāriešiem. Par to, ka iniciatīva veidot Ziemeļu aliansi ir tikai ideju un labās gribas izteiksmē, pauž pārliecību arī nacionālās apvienības deputāts Einārs Cilinskis. "Saskaņas centra" deputāts Valērijs Agešins par Lielbritānijas iniciatīvu nav izbrīnīts, uzsverot šīs valsts atšķirīgo nostāju vairākos jautājumos, tomēr ir skeptisks, ka no alianses var kas iznākt. Zaļo zemnieku Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis tikmēr skaidro, kā Latvijai pret šādu aliansi jāizturas.

Kā norāda politologs Andris Sprūds, Lielbritānijas veidota alianse nav drauds Eiropas Savienībai un reģionāli veidojumi var eksistēt paralēli. Arī Latvijas politikas veterāns Aleksandrs Kiršteins Lielbritānijas ietekmes palielināšanā draudus nesaskata, īpaši ņemot vērā pašreizējo situāciju Eiropā. Kiršteins arī pauž pārliecību, ka reģionāla sadarbība ir nepieciešama, ņemot vērā, ka Eiropa ir pārāk liela.

Eksperti uzskata, ka pat gadījumā, ja tiks pieņemts lēmums par alianses izveidošanu, primāri ir saprast, vai valstis var viena otrai uzticēties un atrast kopīgu darbības lauku - gan ekonomiskajā, gan militārās aizsardzības jomā. Paredzams, ka nākamā neformālā Ziemeļvalstu līderu tikšanās notiks Rīgā.

Jānis Zariņš Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    12:55 | 2012.02.15.

Igaunijas tiesību eksperts: Konstitūcijas grozīšana var novest pie politiskās dzīves un nācijas nepatikšanām

Lai gan Igaunijas konstitūcijā, līdzīgi kā Latvijas Satversmē, nav negrozāmu pantu, šobrīd ir grūti iedomāties situāciju, ka līdztekus igauņu valodai kāds rosinātu valsts valodas statusu Igaunijas konstitūcijā noteikt vēl kādai valodai - saka Igaunijas bijušais tieslietu ministrs un viens no Igaunijas konstitūcijas autoriem Juri Adamss (attēlā). Viņaprāt, Latvijā šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka pārāk viegli varam grozīt Satversmi un pārāk daudz referendumus rosina iedzīvotāji, vācot parakstus. Kas teikts Igaunijas jaunajā konstitūcijā? Kā tās saturu ietekmēja Igaunijas vēsture? Kādēļ igauņi ļoti uzmanīgi seko līdzi Latvijā gaidāmajam valodas referendumam? Par to Lauras Dreimanes sarunā ar Igaunijas konstitucionālo tiesību ekspertu Juri Adamsu.

Intervē Laura Dreiname Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    8:31 | 2012.02.14.

Stāsts par centieniem atgūt bērniņu

Katru gadu Latvijā bērna aprūpes tiesības tiek atņemtas apmēram pusotram tūkstotim cilvēku, vidēji 500 vecākiem ik gadu tās tiek atjaunotas. Latvijas Radio piedāvā stāstu par 21 gadu veco Ievu, kurai trīs mēnešus mazs bērniņš tika atņemts mātes alkoholisma dēļ. Meitene nu ir izārstējusies no atkarības un visiem spēkiem cenšas bērnu atgūt, taču viņai tas neizdodas.

Ieva palika stāvoklī vien mēnesi pēc attiecību uzsākšanas ar savu draugu, viņai bija 19 gadu. Bērniņš nebija plānots, tomēr gan Ieva, gan viņas draugs, uzzinot par gaidāmo atvasi, bijuši priecīgi. Grūtniecības sākums bijis cerībām piepildīts, tomēr, viņas civilvīra atkarības no apreibinošām vielām arvien biežāk ņēmušas virsroku pār saprātu. Ieva, stāvoklī esot, tika nežēlīgi sista. Gaidāmās atvases dēļ pāris vēl turējās kopā, topošā māmiņa cerēja, ka mazulis viņu attiecības uzlabos, un viņas draugs mainīsies.

Tomēr kļūdījās. Neizturēdama fizisko iespaidošanu, pārdzīvodama par neizdevušos ģimenes dzīvi, 19 gadīgā meitene bēdas sāka slīcināt alkoholā. Lielie konflikti ģimenē kļuva tik skaļi, ka par tiem jau runāja apkārtējie iedzīvotāji, arvien lielākas bažas izrādīja pašvaldības sociālie darbinieki.

Problēmas ap meitiņas aprūpes tiesībām sākās kādā vasaras dienā, kad trīs nedēļas vecās meitenītes mamma tika pieķerta alkohola reibumā. Lai nodrošinātu bērnam drošus apstākļus, jo bija zināms, ka mazulis aug sociāli nelabvēlīgā ģimenē, uz kādu brīdi Ievai bērniņu atņēma. Tad situācijā iesaistījās arī citas iestādes, un ģimene atkal uz kādu laiku bija kopā, tomēr bērniņa raudas agrās rīta stundās tēvam bija tik ļoti traucējošas, ka viņa nervi neizturēja, un vīrietis atkal ķērās pie saviem vecajiem ieradumiem, un Ieva atkal mierinājumu meklēja alkoholā. Ilgi nebija jāgaida, tiesības uz bērnu viņai tika atņemtas vēlreiz.

Viņai tika solīts - ja izārstēs atkarību no alkohola, bērnu atgūs. Jaunā sieviete ar sociālā dienesta atbalstu iesaistījās Minesotas programmā, kas ātri vien palīdzēja tikt galā ar atkarību. Ņemot vērā meitenes vecumu un neilgo atkarības laiku, efekts parādījās jau pēc mēneša. Ieva cerību pilna gaidīja tiesu, tomēr tās paziņojums nebija iepriecinošs.

Tumšmatainā meitene runājot, ik pa laikam apklust un nedaudz piever acis, cenšoties savaldīt asaras. Ieva rāda dokumentus un stāsta, ka ne viss tajos rakstītais atbilst patiesībai. Ieva atkal apklust. Pēc kāda brīža, atsākot runāt, viņas balss kļūst pārliecinātāka. Par spīti bāriņtiesas lēmumam, Ieva saka, ka spēs izturēt. Viņa gaida brīdi, kad varēs sākt dzīvot normālu dzīvi kopā ar savu bērnu. Jaunā sieviete jau ir atradusi auklīti, saplānojusi laikus, kad varēs strādāt. Šobrīd viņa mācās par skaistumkopšanas konsultantu vadītāju un cer, ka darbs viņai nodrošinās iespēju būt kopā ar bērnu.

Arī šobrīd viņai ir dota atļauja apraudzīt meitiņu, bet to darīt Ieva paniski baidās, jo uztraucas par savu drošību. Viņa atceras kādu reizi, kad vīrietis viņu smagi piekāvis parkā, draugu klātbūtnē.

Ieva savu bērnu pēdējo reizi redzēja oktobra sākumā, tagad viņas meitiņai ir jau astoņi mēneši. Viņa stāsta, ka bieži redz mazo sapņos, arī nomodā, ikreiz kā redz mazu bērnu - vienalga - dzīvē vai fotogrāfijās, meitene nespēj savaldīt asaras. Viņa atceras ik brīdi no dienas, kad pēdejo reizi redzēja meitiņu.

Lai meitene bērnu atgūtu, viņai ir jāatrod patstāvīgs darbs, sociālajā dienestā jāuzrāda ikmēneša ienākumi, kā arī nepieciešama pienācīga dzīvesvieta. Arī Ieva pati atzīst, ka pieļāvusi daudz kļūdu, viņa par tām joprojām turpina maksāt, neredzot savu bērnu. Iemeslus var minēt daudzus, arī to, ka viņa savos 19 patiesībā pati vēl bija bērns.

Ievas deklarētā dzīvesvieta ir Mētrienas pagastā, šobrīd meitene dzīvo Rīgā kopmītņu tipa viesnīcā. Mētrienas pārvaldes sociālā darbiniece Arita Sīpola Latvijas Radio atzina, kamēr meitene nevarēs pierādīt, ka viņai ir normāla dzīvesvieta un stabili ienākumi, bērnu diez vai atgūs.

Aļona Zandere Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    11:28 | 2012.02.13.

Cūkkopības nozarē situācija smaga, bet ne bezcerīga

Dārga lopbarība, zemas cūkgaļas cenas, liels ievestās gaļas īpatsvars. Tāpat kā pirms gada cūkkopības nozare turpina optimizāciju un cenšas minimizēt zaudējumus, turpinot gaidīt labāku tirgus situāciju. Par bankrotu vilni cūkkopji vairs nerunā, tomēr atzīst, ka situācija ir smaga. Vienīgais, kas to glābj ir dzīvu cūku eksports uz Krieviju. Cūkkopji sevi mierina, ka cilvēki ēst gribēs vienmēr, tāpēc par spīti grūtībām nozari attīstīt turpinās.

Sēļu cūku audzēšanas kompleksa īpašnieks Juris Balodītis pirms gada par nozares nākotni Latvijas Radio izteicās visai pesimistiski. Arī citi cūkkopji bija noraizējušies, ka nozare nes milzīgus zaudējumus - tā pamatā ir augstās lopbarības cenas, kā arī lētā importa gaļa no Polijas un Vācijas. Cūkkopji vienlaikus prognozēja, ka vieta tukša, visticamāk, nepaliks, jo fermas par sviestmaizi tiks iztirgotas ārzemniekiem.

Cūku fermas "PF Vecauce" valdes priekšsēdētājs Kristaps Melbārdis stāsta, ka cenas joprojām nav adekvātas, lai varētu teikt, ka nozare ir izkļuvusi ārā no bedres. Nauda, ko iegūst no cūkām, nav tik liela, lai varētu attīstīties. Melbārdis stāsta, ka viņa vadītā cūku ferma "PF Vecauce" cūku skaitu plāno palielināt, kas pakāpeniski gadu no gada arī veikts. Runājot par nozari kopumā, viņš novērojis, ka salīdzinot ar treknajiem gadiem mazinājusies ārvalstnieku interese par cūkkopības biznesu Latvijā.

Tikmēr Latgales pusē SIA "Cirmas bekons" šobrīd veic investīcijas fermas modernizācijā. Uzņēmumam nesen nomainījušies īpašnieki, norāda valdes loceklis Uldis Eiduks. Viņš stāsta, ka Latvijā paliek ļoti maz vietējās gaļas un nav arī veidu, kā noietu būtiski palielināt.

Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktors Dzintars Veide vēl pērnā gada beigās izteicās, ka daudzi cūkkopji apsver iespēju biznesu pamest, daudzi kompleksi maina īpašniekus. Darbību pārtraucis gan neviens nav. Kopumā Eiropas tirgū ir cūkgaļas pārprodukcija, kas ir galvenais iemesls zemajai cūkgaļas cenai. Dzintars Veide skaidro, kādēļ Latvijas cūkkopji nevar saražot lēti.

Saimniecības, kurās audzē ap 200 cūku, Latvijā ir vairāk nekā 70. Lielie kompleksi, kur ir vairāk nekā 10 000 dzīvnieku, Latvijā ir 15. Šobrīd viegli neiet nevienam arī tiem kompleksiem, ko iegādājušies dāņi, norvēģi vai vācieši. Līdz uzlabosies situācija tirgū, cūkkopjiem atliek turpināt izmaksu samazināšanu un optimizēt cūku skaitu. To atzīst arī Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktore Ilga Līdaka. Viņa uzsver, ka ministrija cūkkopības nozarei atbalstu sniegusi ik gadu, tas gan nav atbalsts subsīdiju veidā, bet atbalsts ciltsdarbu veikšanai. Šādā veidā tiek atbalstītas aptuveni 200 saimniecību.

Cūkkopji atzīst, ka sadarbība ar Zemkopības ministriju līdz šim bijusi laba un grūtā brīdi atbalsts vienmēr ir saņemts. Pašreiz lielākā problēma ir tā, ka cūkgaļas cenu regulē tirgus un šobrīd pārprodukcijas dēļ situācija nav labvēlīga. Vienlaikus saglabājušās ļoti augstas lopu barības cenas. Situāciju nedaudz atvieglo dzīvo cūku eksports uz Krieviju. Latvijā paliek vien 55% uz vietas ražotās cūkgaļas. Pārējo tirgu aizņem ievestā gaļa.

Foto: I.Čīka / LETA

Jānis Zariņš Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    7:00 | 2012.02.10.

Vai atkal jāsasauc Tautu forums?

Nepalikt mājās referendumā dienā aicina Augstākās padomes deputāti, kuri balsoja par valsts neatkarības atjaunošanu 1990. gadā. Georgs Andrejevs atgādina - par Latviju kā vienīgo vietu pasaulē, kur var attīstīt savu kultūru un valodu, Latvijā dzīvojošie cittautieši 1988. gadā vienojās Tautu forumā. Etnisko minoritāšu atbalsts kalpoja par pamatu arī vēlākajam darbam pie 4. maija deklarācijas. Šodien Andrejevs pauž neizpratni, kā tas varēja notikt, ka pamatvērtības, par kurām vienojās šeit dzīvojušās tautas, jau atkal var apšaubīt.

Neilgi pirms Tautas frontes dibināšanas kongresa Augstākās Padomes prezidijs pieņēma lēmumu par latviešu valodas statusu. Tobrīd bija arī sākusies diskusija par nepieciešamību ierobežot iedzīvotāju mehānisko pieaugumu. Abi šie jautājumi, kā liecina videoarhīvs izraisīja asu konfrontāciju iedzīvotāju nelatviskajā daļā. Konservatīvie spēki uzskatīja par netaisnīgu latviešu valodu ieviest par vienīgo valodu republikā, kur puse ir krievu. Tajā laikā Baltijas republikās sāka veidot Interfronti, kas vislielāko atsaucību guva starp vissavienības uzņēmumu strādniekiem. Tā brīža situāciju vienā no radio arhīva ierakstiem atceras Sandra Kalniete.

To, ka ne visiem citu tautību pārstāvjiem simpatizēja Interfrontes uzstādījumi, liecina arī videohronika. Vienā no ierakstiem aktrise Ņina Ņeznamova un kāds Latvijas Radio neatpazīts kungs aizstāv latviešu dzimtās valodas tiesības.

Tolaik Igaunijā pēc Edgara Savisāra ierosmes tika izveidots Tautu forums, kas vairs nedeva iespēju Interfrontei uzņemties visu valsts nacionālo minoritāšu ruporu lomu. Ideju par līdzīgas tautu apvienības dibināšanu izskanēja arī LTF dibināšanas kongresā. Ita Kozakeviča uzstājoties pauda, kādus uzskatus apvienība aizstāvēs. 10 dienas pēc šīs uzstāšanās laikraksts "Padomju Jaunatne" publicēja nacionālo biedrību aicinājums visām Latvijas tautām. Tas bija aicinājums pulcēties tiem, kuri pārliecināti, ka latviešu un līvu nacionālo tiesību atjaunošana un ievērošana nozīmē arī citu tautu tiesību atjaunošanu un aizstāvību. Aicinājumu parakstīja arī Marina Kosteņecka un viņa šodien skaidro, kāpēc to darīja.

Īsā laikā frontes paspārnē izveidojās gandrīz 20 nacionālās kultūras biedrības, kas apvienojās asociācijā un simpatizēja Tautas frontei. Šis sabiedrotā uzdevums bija atņemt Interfrontei monopolu runāt nelatviešu vārdā. Tautu forums notika decembrī un, kā atceras tā laika Atmodas darbinieki, runās atkārtojās doma, ka Latvija ir visu šeit dzīvojošo tautību mājas, tomēr latviešiem tās ir vienīgās mājas. Forumā uzstājās arī Marina Kosteņecka. Viņa atrod teiktās runas tekstu un citē to, ko teica pirms vairāk nekā 20 gadiem. Kosteņecka uzskata, ka pirms vairāk nekā 20 gadiem teiktais ir aktuāls arī šodien. Tomēr, atgūstot neatkarību, kultūras biedrības tika atstumtas un bijušais ārlietu ministrs un Augstākās Padomes deputāts Georgs Andrejevs, kurš balsoja par 4. maija deklarāciju, to skaidro ar kļūdām pašu latviešu politikā.

Marina Kosteņecka uzskata, ka šodienas situāciju varētu mainīt līdzīgs Tautu forums, kāds bija 1988. gadā. Tajā nedrīkstētu piedalīties neviens politiķis, bet gan tikai kultūras biedrību un sabiedrisko organizāciju pārstāvji - dažādu tautību pārstāvji tad varētu kopīgi pārrunāt, cik tād īsti apspiesti šeit jūtas.

1988. gada Tautu forums sabiedriskās dzīves centrā izcēla arī Itu Kozakēviču, poļu kultūras biedrības un vēlāk Nacionālo kultūras biedrību asociācijas prezidenti. Viņa bieži citēja poļu dzejnieka Mečislava Romanovska vārdus „Par brīvību - jūsu un mūsu!”. Tas bija Kozakēvičas aicinājums dažādu tautību cilvēkiem apzināties, ka savu brīvību viņi varēs realizēt tikai tad, ja dzīvos brīvā valstī.

*

Jau pēc referenduma pētniecības centrs "Providus" rīkos pilsoņu debates. Kā skaidro debašu organizētāja Dace Akule (attēlā), tā nebūs vainīgo meklēšana, kāpēc esam nonākuši pie šī referenduma, bet reāla situācijas risinājuma meklējumi.

Dace Krejere Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    10:41 | 2012.02.09.

Meklē risinājumus biodegvielas ražotāju pastāvēšanai

Biodegvielas ražotāji bez valsts atbalsta var izputēt. Risinājumi jāmeklē steidzami, turklāt skaidrībai jābūt ne tikai par turpmāko gadu, bet arī tālāku nākotni. Biodegvielas ražotāji pauž neapmierinātību ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto Enerģētikas stratēģiju līdz 2030. gadam. Tikmēr Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzsver, ka līdzšinējais valsts ieguldījums biodegvielas ražošanā - 67 miljonu latu apmērā nav attaisnojies. Nozari izputināt gan nav ministrijas mērķis. Ir izstrādāta koncepcija, kas paredz trīs attīstības scenārijus.

Deviņām esošajām Latvijas biodegvielas ražotnēm draud iznīcība, šāds scenārijs šķiet visai iespējams, ja valsts tuvākajā laikā nesniegs skaidru atbildi par to, kādu atbalstu nozare saņems. Kopumā Eiropas Savienībā biodegvielas ražošanu ļauts atbalstīt līdz 2014. gadam, tomēr katrā valstī atsevišķi ne ilgāk kā 6 gadu ilgā periodā. Latvijā tas beidzās 2010. gadā, tomēr kā nozarei izdzīvot līdz 2014. gadam tā arī nav izlemts, stāsta Bioetanola ražotne "Jaunpagasts plus" uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Donats Vaitaitis.

Donats Vaitaitis uzsver, ka vienlaikus ar īstermiņa problēmu risināšanu jādomā arī par tālāku nākotni, tajā skaitā Enerģētikas stratēģiju, tomēr pašreizējā situācijā par tālāku nākotni domāt šķiet neiespējami. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts ar biodegvielas ražotāju problēmām ir detalizēti iepazinies un sola risinājumu meklēt. Nozares iznīcināšana nebūt nav viņa mērķis, tomēr atzīst, ka Valsts Ieguldījums biodegvielas ražošanā 67,2 miljoni latu apmērā nav attaisnojies. Pavļuts arī šaubās par biodegvielas ražotāju statistikas datiem un argumentiem par būtisko pienesumu tautsaimniecībā.

Ekonomikas ministrs ar biodegvielas ražotājiem gatavs diskutēt un kopā atrast pieņemamāko risinājumu. Patlaban izstrādāta koncepcija ar trim iespējamiem variantiem. No tiem pirmie divi paredz tiešu valsts subsidīju. Trešais variants tiešu subsīdiju neprasītu bet nozari paredzētu atbalstīt netiešā veidā, palielinot obligātā biodegvielas piejaukuma proporciju no pašreizējiem 5% uz 7%.

Kā norāda iepriekšējais Ekonomikas ministrs Artis Kampars, diskusijas ar biodegvielas ražotājiem notikušas arī viņa ministrēšanas laikā. Arī viņš piedāvājis koncepciju un skaidro, kāpēc nevarēja atrast atbalsta iespējas pēc 6 gadu perioda beigām. Latvija apņēmusies izpildīt Eiropas Savienības direktīvu, kas paredz, ka līdz 2020.gadam atjaunojamās enerģijas īpatsvaram degvielas tirgū jāsasniedz 10%. 2017. gadā kļūs stingrāki biodegvielas kvalitātes kritēriji, kas prasīs uzlabot ražošanas iekārtas.

Jānis Zariņš Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    5:58 | 2012.02.06.

Krievija dzīvo protestu gaidās

Sestdien plānota kārtējā lielā protesta akcija pret negodīgām vēlēšanām un pašreizējās varas piekopto politiku. Vērienīgākais pasākums notiks Maskavā, kuras varasiestādes pieteikto gājienu ir atļāvušas un sagaidāms, ka tas notiks mierīgi. Tikmēr analītiķi spriež, ka sestdiena parādīs, vai iedzīvotāji joprojām tikpat aktīvi kā pēc parlamenta vēlēšanām gatavi kritizēt Kremli un galveno kandidātu prezidenta amatam Vladimiru Putinu. Iespējams, tieši tas izšķirs, kādu taktiku pirms vēlēšanām izlems piekopt pašreizējais premjers.

Māra Jansone Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    6:09 | 2012.02.03.

No 1. marta plāno izsniegt elektroniskās identifikācijas kartes

Jau pavisam drīz pasi varēs atstāt mājās, ja līdzi būs elektroniskā identifikācijas karte. Plānots, ka jaunās apliecības iedzīvotāji varēs saņemt no 1. marta. Elektroniskās identifikācijas kartes nebūs obligātas, un cilvēki varēs izvēlēties - saņemt pasi vai apliecību, vai arī abus dokumentus.

Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldes telpās Ilze satraukti fotografējas jaunajai pasei. Tās saņemšana vienmēr ir satraucošs notikums. Viņa atnākusi kopā ar mammu. Par to, ka pase drīz zaudēs savu nozīmi, neviena nav dzirdējusi.

Visi priekšdarbi elektronisko apliecību izsniegšanai izdarīti. Saeima pieņēmusi likumu un līgums ar Francijas uzņēmumu noslēgts, taču dokumenta izsniegšana kavējas. Bija plānots, ka kartes iedzīvotāji varēs saņemt jau no gada sākumā, taču tas tā nav. Amatpersonas baidās, ka tautas nobalsošanas laikā 18.februārī varētu sākties liels juceklis, tāpēc plānots, ka identifikācijas kartes sāks darboties tikai no 1.marta, saka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvis Andrejs Rjabcevs.

Ar tā dēvētā čipa palīdzību varēs veikt īpašnieka identitātes pārbaudi internetā. Amatpersonas uzsver, ka iedzīvotājiem nebūtu jāsatraucas. Tas būšot līdzīgi kā ar banku maksājumu kartēm. Arī tagad iespējams izsekot - kad, ko, kurš pircis. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis uzskata, ka apliecības atvieglos dzīvi ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, bet pensionāri var mierīgi paturēt pases.

Saņemot identifikācijas karti, iedzīvotāji saņems arī elektroniskā paraksta tiesības. Apliecības esot izgatavotas tik mūsdienīgas, ka to izmantošanas iespējas esot gandrīz vai neierobežotas. Tas, kur un kā kartes vēl varēs izmantot, būs atkarīgs likumdošanas un sistēmas atbilstības. Pagaidām referendumos un vēlēšanās identifikācijas kartes izmantot nevarēs.

Vērienīgais projekts Latvijai izmaksāja vairāk nekā četrus miljonus latu. Šādas kartes jau darbojas Igaunijā un Lietuvā.

Par dokumentu būs jāmaksā valsts nodeva 10 latu apmērā, bet jauniešiem līdz 20 gadu vecumam un pensionāriem būs samazinātā nodeva - pieci lati.

Foto: PMLP

Dace Stirāne Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    5:43 | 2012.02.02.

Referendums uzdevis tik daudz jautājumu, ka partijas nedrīkst neko nedarīt

Šomēnes gaidāmais valodas referendums licis sasparoties ne tikai galēji nacionālajiem politiskajiem spēkiem. Par valodu, tās lomu Latvijā, un sabiedrības integrācijas jautājumiem nācies aizdomāties arī pārējiem politiķiem. Taču kas notiks pēc referenduma, kad valodas jautājums vismaz daļēji būs noņemts no politiskās dienas kārtības? Par to turpmākajās minūtēs - par dzīvi pēc referenduma - kāda tā būs, un ko darīs politiķi, lai mazinātu etniskā konflikta padziļināšanos Latvijā, par to Lauras Dreimanes sagatavotajā sižetā.

Esošā situācija etno-politikas lauciņā ir neapmierinoša - atzīst visi Saeimā ievēlētie politiskie spēki, tādēļ sola rīkoties, lai pēc referenduma situāciju uzlabotos. Tiesa gan, atšķiras paņēmieni, kā kurš redz iespēju uzlabot situāciju. Piemēram, Saskaņas centra pārstāvis Valērijs Agešins saka - būtu jāsasauc tautas forums jeb sapulce, ar mērķi kliedēt aizspriedumus un baumas par latviešiem un nelatviešiem. Turklāt šāds pasākums būtu jāorganizē nevis partijām, kuras sevi esot totāli diskreditējušas, bet gan nevalstiskajam sektoram.

Citi politiķi gan saka - ar milzīgiem forumiem diezin vai kaut kas tiks panākts. Drīzāk jādomā par mikrolīmeņa pasākumiem, kur cilvēkiem sadarboties. Piemēram, kad tiek dalīts finansējumu pilsoniskās sabiedrības attīstībai, paredzēt aktivitātes, kas integrē arī cittautiešus. Un tas īpaši svarīgi tieši jauniešu auditorijā.

Jauniešu izglītošanu kā ļoti svarīgu uzsver tieši Nacionālās Apvienības politiķi, tādēļ viņi uztur nepieciešamību reformēt izglītība sistēmu. Kā saka Imants Parādnieks, tas ir vienīgais ceļš uz saliedētu sabiedrību.

Citu politisko partiju pārstāvji gan saka - mazākumtautību skolu jautājums ir noņemts no dienas kārtības. To izdarīja pati sabiedrība, nesavācot parakstus referendumam. Daudz svarīgāk esot domāt par izglītību plašākā mērogā - kas par Latvijas valsti tiek stāstīts klasē, un vai jaunieši apzinās, ko Latvijas valsts viņiem ir devusi. Tas, kā uzskata Lolita Čigāne, panākams arī ar vienkāršu sabiedriskās domas maiņu pašos latviešos.

Politiķi visnotaļ pozitīvi izsakās par Saskaņas centra ideju - veikt speciālu pētījumu, lai noskaidrotu, kādēļ tik liels līdzpilsoņu skaits gatavi balsot PAR krievu valodu. Jo ne jau visi viņi ir par divvalodību. Daudziem tas ir protesta balsojums pret atsevišķu politiķu mēģinājumu iznīcināt minoritāšu skolas vai nepilsoņu jautājuma nerisināšanu, dažus aizvaino valsts valodas inspekcijas represīvās funkcijas vai ilgstoša nevēlēšanās atzīt pareizticīgo Ziemassvētkus. Precīzi noskaidrojot iemeslus, varētu domāt, kā tos risināt, uzskata Zaļo Zemnieku Savienības pārstāve Iveta Grigule.

Arī Zatlera Reformu partijā daži biedri saka - izrādot kaut vai simbolisku cieņu, vajadzētu tomēr 7. janvāri - pareizticīgo Ziemassvētkus, pasludināt par brīvdienu, savukārt sakārtojot likumdošanu, atvieglot latviešu valodas apgūšanu un piešķirt Latvijas pilsonību visiem nepilsoņu bērniem. Tāpat "Vienotībā" un Zatlera Reformu partijā vairākkārt uzsver nepieciešamību stiprināt sabiedrisko mediju krievu valodā. Turpina ZRP pārstāvis Viktors Makarovs.

Mūsu aptaujātie politiķi saka - referendums uzdevis tik daudz jautājumu, ka politiskās partijas nedrīkst neko nedarīt. Turklāt, ja arī pēc referenduma politiķi nemazinās savstarpēji agresīvo retoriku, tas tiešām varot novest vai nu pie etniskā konflikta, vai arī rudenī atkal tiks vākti paraksti par Saeimas atlaišanu.

Laura Dreimane Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    6:21 | 2012.02.01.

Tiesa sāk skatīt Jēkabpils spēļu zāles laupīšanas lietu

Šodien tiesa sāk izskatīt pirms gada Latviju satricinājušo Jēkabpils spēļu zāles laupīšanas lietu. Izmeklēšanas materiāli liecina, ka policisti, kas pastrādāja noziegumu, bija gatavojušies lielākam ķērienam. Lai tiktu pie naudas, viņi demonstrēja nežēlību gan spēļu zālē, gan vēlāk atklājot uguni uz saviem kolēģiem - policistiem, kas tuvojās viņu automašīnai.

Spēļu zāles "Fēnikss" aplaupīšanai 2 speciālās uzdevumu vienības Alfa darbinieki un 2 brāļi, bijušie Tukuma policisti, sāka gatavoties mēnesi iepriekš, izriet no lēmuma par Krimināllietas nodošanu tiesai, kas nonācis Latvijas Radio rīcībā. Nozieguma plānošana notika Jahtklubā un sporta centrā Jūrmalā, kur viens no brāļiem strādāja par apsargu, bet Kauguros Mežciema vidusskolas sporta zālē atsevišķi grupas dalībnieki saskaņā ar lomu sadali imitēja uzbrukumu spēļu zālei treniņa nolūkos. Viņi sadabūja rācijas un nopirka veseri, lai varētu izsist naudas glabātavas durvis, no paziņas par 50 latiem iznomāja minivenu, un sagādāja policista formu piektajam grupas loceklim.

Bruņojušies līdz zobiem laupītāji 25.janvāra rītā devās uz Jēkabpili. Viņi bija rēķinājušies ar aptuveni 250 000 latu guvumu. Vismaz tādu summu sarunā ar vienu no brāļiem Denisu Hristoforidi minēja Alfas vada komandieris Arvo Žagars. No izmeklēšanas materiāliem izriet, ka tieši šie abi bija laupīšanas iniciatori. Neatbildēts palicis jautājums, kurš bijis galvenais organizators, jo viens noveļ vainu uz otru, stāsta prokuratūras pārstāve Laura Pakalne.

Taču pati laupīšanas nenoritēja pēc uzzīmētā plāna. Pirms laupītāji nogrūda ar seju pret zemi bārmeni un apsargu, viņš paguva nospiest trauksmes pogu. 2 no laupītājiem - Staņislavs Babelis un Pāvels Hristoforidi - palika uzmanīt pirmo stāvu, bet - Denis Hristoforidi un Leonīds Koņuhovs - skrēja augšā uz 2. stāvu pēc naudas. Tur viņi lika lietā līdzpaņemto veseri - ne tikai lai izgāztu seifa telpas durvis. Deniss Hrostoforidi ar veseri sašķaidīja krēslu, kuru, kā vairogu izmantojot, centās aizstāvēties telpā esošais tehniķis. Deniss ar veseri arī iesita spēļu zāles darbiniekam pa galvu. Lai atvieglotu laupīšanu, Koņuhovs uz zemes guļošajam arīdzan iešāva kājā.

Pēc īsa apjukuma, kā atvērt ar čipu, pogu un atslēgu noslēgto seifu, laupītāji tomēr to dabūja vaļā. Paņēma gan maisu ar monētām, gan banknotēm un skrēja lejā. Tikmēr 1.stāvā notikumi bija attīstījušies tālāk. Pēc izsaukuma uz spēļu zāli bija atbraukuši apsargi. Piedraudot ar ieročiem un kliedzot, ka notiek policijas pretnarkotiku operācija, laupītāji viņus noguldīja. Guļošos apsargus spārdīja ar kājām, un viņiem acīs iepūta asaru gāzi, vienam nozaga mobilo telefonu un ieroci. Pēc tam laupītāji ar 100 000 latu metās bēgt.

Toreizējais Jēkabpils iecirkņa nodaļas priekšnieks Indulis Surkulis stāsta, ka tobrīd bija informācija, ka viņi ir bruņoti, bet nevarēja zināt, cik viņi ir bīstami. Par šaušanu spēļu zālē informācija nebija. No blakus esošā autoservisa policisti uzzināja, ar kādu automašīnu laupītāji brauc. Pateicoties videonovērošanas kamerām pilsētā, viņiem ātri nāca uz pēdām.

Apšaude sākās laupītājiem iebraucot strupceļā. Viņi bija spiesti automašīnu apturēt Daugavas krastā, jo visi atkāpšanās ceļi bija noslēgti. Stāvošajam busiņam no labās puses pienākušais policists Salvis Tihanovskis pieprasīja visiem izkāpt paceltām rokām. Tikmēr no kreisās puses automašīnai pietuvojās Rims Šveds un Andris Znotiņš. Pēc izmeklētāju versijas, pie stūres sēdošais Žagars caur pusatvērtām durvīm tīši un mērķtiecīgi atklāja uz viņiem uguni. Ievainojot policistu, Žagars izkāpa no mašīnas un turpināja šaut. Znotiņu skāra četras lodes, no kurām pēdējā bija liktenīga. Vienlaikus Žagaram blakus sēdošais Deniss caur pusatvērtām durvīm sašāva policistu Tihonovski. Apšaudē ievainoja arī vienu no brāļiem, otrs palika pie viņa. Pārējie 3 grupas locekļi metās bēgt, bet pa dziļajām kupenām tālu netika. Plānojot noziegumu, laupītājiem nebija nodoma nogalināt policistus, tā secinājusi izmeklēšana.

Matīss Arnicāns Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    12:33 | 2012.01.31.

Saeimas atbildīgā komisija nav gatava legalizēt kandžas dzīšanu

Liela daļa iedzīvotāju nemaz nenojauš, ka pārkāpj likumu, mājās gatavojot alkoholu. Savai lietošanai atļauts raudzēt vīnu un brūvēt alu, bet ne dzīt kandžu, kaut gan šī nodarbe tautā ir populāra un kļūst par sava veida mākslu. Saeimas atbildīgā komisija nav gatava likuma regulējumu padarīt vaļīgāku - stipro alkoholu arī turpmāk drīkstēs gatavot vienīgi izņemot licenci.

Pierīgā dzīvojošais Jānis savas privātmājas vēsākajā istabā četros balonos raudzē melleņu-upeņu vīnu, rabarberu vīnu un ābolu sidru. Viņš stāsta, ka tas viss domāts pašpatēriņam, arī radu un draugu cienāšanai. Tādam pašam mērķim paredzēta arī kandža, ko Jānis dzen virtuvē. Paštaisītais aparāts virtuvi pārvērtis ķīmijas laboratorijā. Uz gāzes plīts riņķiem alumīnija piena kannā karsējas brāga, blakus uz letes nolikts dzesēšanas trauks un riņķī daudz šļaukas, kas savieno traukus. Jānis klāsta, ka pēc pašbrūvētā lietošanas nākamajā rītā pašsajūta ir labāka, nekā no veikalā pirktā degvīna.

Jānim ir liels pārsteigums, ka dzīt kandžu bez licences Latvijā ir aizliegts - ne tikai pārdošanai, bet arī pašu patēriņam. Alkohola aprites likuma ignorēšana draud sākot ar naudas sodu no 250 līdz 500 latiem līdz brīvības atņemšanai uz trīs gadiem, ja tiek nodarīts būtisks kaitējums.

Par to, ka policisti likuma pantu uztver nopietni, pērn pārliecinājās Vislatvijas kandžas dzinēju festivāla rīkotāji. Festivāla norises vietā Jaunalīksnē policija veica kratīšanu, kuras laikā atklāja pirtiņas sienā iemūrētu alkohola izgatavošanas ierīci un izņēma 5,2 litrus grādīgā dzēriena. Festivāla rīkotājs Gintars Čerbikovs stāsta, ka viņam visu atņēma un kandžu viņš vairs nedzen.

90% kandžas aparātu pircēju nezina, ka likums neļauj mājās pašpatēriņam gatavot stipro alkoholu, man apliecina šo ierīču tirgotājs. Atšķirībā no vīndaru aprīkojuma pārdevējiem, viņam nav veikals pilsētas centrā, bet iekārtas viņš divus gadus tirgo internetā. Tiekamies ar viņu kādā Rīgas benzīntankā un mikrofonā runāt viņš nevēlas - esot izjutis policijas uzbāzību.

Vīrietis stāsta, ka interese par kandžas aparātiem ir liela. Pārsvarā pircēji ir cilvēki vecumā no 35 gadiem, viņu vidū arī lieli uzņēmēji. Pērn iekšlietu ministrija informēja atbildīgo Saeimas komisiju, ka pieņemas spēkā kandžas aparātu izplatība, pārsaucot tos par destilācijas aparātiem, kuriem var būt arī cits pielietojums, ne tikai alkohola ražošana. Tā var izvairīties no atbildības par šādu iekārtu izgatavošanu, uzglabāšanu un izplatīšanu. Pusgada laikā ne ministrija, ne deputāti nav spējuši sagatavot priekšlikumus, lai novērstu robus likumā. Tādēļ policija kandžas aparātu pārdevēju priekšā ir bezspēcīga, atzīst Rīgas reģiona policijas pārstāvis Armands Logins. Viņš skaidro, ka likums ir tik bargs pret kandžas dzinējiem, lai ierobežotu alkohola tālāku pārdošanu. Daudzos gadījumos aiz ražošanas pašu lietošanai patiesībā slēpjas nelegāls rūpals, uzskata policists.

Strikts ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājās Ainārs Latkovskis - par pretimnākšanu nelicencētiem kandžas dzinējiem nevar būt ne runas. Vienotības deputāts skaidro, ka alkohola plašāka patērēšana nav veicināma, jo slimnīcas jau tagad ir pilnas ar cilvēkiem, kam ar to ir problēmas.

Rīgas Psihiatrijas un Narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja gan min, ka ārstiem lielākas raizes dara nezināmas izcelsmes alkohols, ko spirta veidā ieved Latvijā no kaimiņvalstīm. Liels pacientu pieplūdums dēļ mājās gatavotā alkohola nav novērojams, stāsta narkoloģe. Taču pēc Stirnas domām nebūtu pareizi tādēļ atļaut mājās dzīt kandžu.

Alkoholisko dzērienu aprites likumā noteiktais aizliegums ražot alkoholiskos dzērienus mājas apstākļos neattiecas uz alu, vīnu un citu raudzētu dzērienu izgatavošanu pašpatēriņam. Taču visu, kas stiprāks par 15 grādiem, bez licences izgatavot nedrīkst. Turpretim saņemot nepieciešamās atļaujas gan mājās darinātu vīnu un alu, gan kandžu iespējams par pārdot citiem.

Matīss Arnicāns Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    10:57 | 2012.01.30.

Palielinās seksuālās verdzības upuru skaits

Ņemot vēra to, ka arvien pieaug to cilvēku skaits, kas dodas laimi meklēt ārvalstīs, palielinās arī seksuālās verdzības upuru skaits. Pagājušajā gadā pēc palīdzības biedrībā "Patvērums "Droša māja"" vērsās vairāk nekā 100 cietušo, šis skaitlis ar katru gadu pieaug. Eksperti atzīst, ka valstij nav izstrādāti konkrēti pasākumi, lai cilvēkus pietiekami informētu par iespējām sevi pasargāt ārvalstīs. Iekšlietu ministrijā norāda, ka viņi jau tā dara visu iespējamo.

Ir pagājuši pāris gadi kopš briesmīgā murga, ko piedzīvoja Ilze. 35 gadus vecā sieviete tagad saka - tas nav dzīves posms, ar ko viņa lepotos, bet beidzot viņa par notikušo ir spējīga runāt. Ilze ģērbusies pavisam vienkārši - melnās biksēs un melnā džemperī. Runājot par savu dzīves nelaimi, viņas sejā nepakust ne vaibsts. Sarunas laikā viņa drebošām rokām nebeidz smēķēt. Iemesls, kāpēc Ilze visiem spēkiem centās atrast iespēju strādāt ārzemēs, bija bērni. Pēc smagas šķiršanās ar turīgu vīru, tika darīts viss iespējamais, lai viņa savas atvases nesatiktu. Ilze saprata - bez naudas viņa ir bezspēcīga šajā cīņā. Situāciju ar savu it kā palīdzīgo roku steidza glābt tante, sakot, ka atradusi Ilzei darbu kādā Spānijas mazpilsētā, kur paziņām vajagot palīdzību ražas novākšanā. Sarunātas arī trīs citas meitenes no Latvijas, Ilzei dzīvošana kompānijā būšot jautrāka. Tajā brīdī tikai viņas tante zināja, ka ceļš uz ražas lauku patiesībā ir ceļš uz elli. Kādā rudenīgā septembra dienā vairākas meitenes sasēdās autobusā un devās tālajā ceļā uz Spāniju. Pēc četrām dienām viņas bija klāt. Ilze atceras precīzu laiku, ko rādīja pulkstenis - puspieci no rīta. Valdīja klusums, vienīgās skaņas radīja sētnieks ar slotu, tīrīdams ielas.

Ja brauciens bija mierīgs, jo meitenēm bija pateikts, ka vīrieši viņas ved pie zemniekiem, tad ieraugot mitekli, viss tapa skaidrs. Meitenēm atņēma pases, un četrkāršā apjomā lika atpelnīt naudu par autobusa biļetēm, par ēšanu un dzīves vietu.

Ilze tagad atrodas Latvijā, naudu, lai atgūtu bērnus viņai tā arī neizdevās iegūt, tomēr sieviete ir atradusi veidu, kā tikties ar viņiem. Tante, kas nodarīja viņai tādas sāpes, vairs nedzīvo Latvijā. Laikā, kad Ilze atradās seksuālajā verdzībā, viņa sievietes tuviniekiem stāstījusi, lai neuztraucas, ka Ilzei ejot ļoti labi un tāpēc par saviem mīļajiem nemaz neinteresējas. Cietusī sieviete saka - ja tagad satiktu savu radinieci, viņa par sevi negalvo.

Ilze saka, ka iespējas Spānijā dabūt labu darbu ir minimālas, jo jāņem vērā, ka šai valstī ir lielākais bezdarba līmenis Eiropas Savienība, tas pārsniedz 20%.

Seksuālās verdzības upuri arvien biežāk vēršas pēc palīdzības. Biedrība "Patvērums "Droša māja"" savu darbību sāka 2007. gadā. To cilvēku skaits, kas iestādē vērsies pēc palīdzības, ar katru gadu pieaug. Pagājušā gadā "Droša māja" valsts finansētās programmas ietvaros sniedza atbalstu 14 cilvēkiem. Biedrībā vērsušies apmēram 100 cietušo, kuri baidījušies atklāt savu identitāti. Kā norāda "Drošās mājas" vadītāja Sandra Zalcmane - šis skaitlis ir iespaidīgs, jo, salīdzinājumā ar 2010. gadu, audzis apmēram piecas reizes.

Sandra Zalcmane stāsta, ka cilvēks, kurš kļūdījies, visbiežāk vaino pats sevi - sak, pats biju vainīgs, neizlasīju līgumu, nebiju uzmanīgs. Tā ir nepareiza rīcība, jo iesaistītas bijušas divas puses - cietušais un vervētājs. "Drošās mājas" direktore atklāj šausminošu faktu - visbiežāk vervētāji ir paši tuvākie cilvēki.

Jaunākais ASV Valsts departamenta ziņojums par cilvēku tirdzniecība apkarošanas iniciatīvu liecina, ka pasaulē ik gadu tiek pārdoti līdz 800 000 cilvēku, pārsvarā sievietes un bērni. Latvijā sociālo rehabilitāciju cilvēku tirdzniecības upuriem nodrošina "Patvērums Droša māja", konsultācijas un atbalstu var saņemt arī resursu centrā sievietēm "Marta".

Aļona Zandere Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    12:31 | 2012.01.27.

Muižnieks cer panākt reālus uzlabojumus cilvēktiesību ievērošanā

Skumji, ka sabiedrība Latvijā ir atgriezusies pie divdesmit gadu senām politiskajām diskusijām, komentējot gaidāmo referendumu par krievu valodu kā otro valsts valodu, tā atzīst Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra amatā ievēlētais Nils Muižnieks. Viņš norāda, ka balsos „pret” divām valsts valodām un cer, ka pēc noraidoša referenduma rezultāta būs iespēja ķerties pie citiem daudz svarīgākiem jautājumiem. Nils Muižnieks prognozē, ka Cilvēktiesību komisāra amatā viņam nāksies uzklausīt pārmetumus no Krievijas par cilvēktiesību situāciju Baltijas valstīs, taču viņš uzskata, ka ar Krieviju ir iespējams pragmatisks dialogs.

Foto: L.Krone/LETA

Intervē Ina Strazdiņa Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    8:33 | 2012.01.26.

Ar fotoradaru projektu īsti apmierināts nav neviens

Par galveno autobraucēju apspriešanas tematu pēdējās dienās kļuvušas mazās melnās kastītes autoceļu malās. Ar vērienīgo jauno fotoradaru projektu, tā īsti nav apmierināts ne viens. Ne autobraucēji, kas sūdzas, ka fotoradari kalpo "naudas iekasēšanai" nevis drošībai, ne Valsts Policija, kas nosūtījusi brīdinājuma vēstuli uzņēmumam par laikā neuzstādītajiem radariem, ne arī pats uzņēmums, kas saskāries ar negaidītiem šķēršļiem. Pagaidām gan par līguma laušanu amatpersonas skaļi nerunā, taču teorētiski šāda iespēja netiek izslēgta.

Ceļa posms pirms Baltezera uz Tallinas šosejas ir tā teikt "zināms" autobraucējiem. Policija te bieži tvarsta ātruma pārkāpējus un daudzi arī noķerti. Pa šo ceļu parasti brauc arī Latvijas Radio žurnālists Elvis Jansons. Un, lai arī, pieredze liecina, ka šeit jāuzmanās, tieši šajā posmā viņa auto nofotografēja fotoradars, un Elvis nopelnīja savu pirmo soda kvīti par ātruma pārsniegšanu. Viņš ir viens no aptuveni 16 tūkstošiem autobraucēju, kuriem sastādīts protokols fotoradaru darbības rezultātā. Piecpadsmit melnās pārvietojamās kastītes spējušas kopš pērnā gada novembra nopelnīt nedaudz vairāk par 280 tūkstošiem latu. 35 % no šīs summas, jeb aptuveni 98 tūkstoši latu nonāks firmas kabatās, kas fotoradarus uzstāda, bet pārējā daļa - valsts budžetā. Vairākiem autobraucējiem radušās bažas, ka mazās melnās kastītes kļuvušas par naudas rijējām, nevis satiksmes drošības simboliem.

Diskusijas sociālajos tīklos likušas sasparoties autobraucējiem. Portālā ManaBalss.lv iesniegta pilsoniska iniciatīva aicināt Saeimu pieņemt izmaiņas noteikumos, lai mainītu fotoradaru izvietošanas principus. Valsts Policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš uzsver, ka jaunie radari līdz šim stāvējuši Valsts Policijas izvēlētās vietās. Firma šo lēmumu nevar ietekmēt. Turklāt pie vietām strādājusi analītiķu komanda.

No Zivtiņa sacītā pārvietojamo fotoradaru izvietošanas principos nekas mainīts netiks. Valsts Policija iesaka samierināties ar ātruma ķērājiem. Ja aizdomas, ka ķērājs cenšas noslēpties, vai arī radars uzstādīts acīmredzami satiksmei bīstamā vietā, policija iesaka informēt policiju par to. Lai savām acīm pārliecinātos, kur Valsts Policijas analītiķi izvietojuši fotoradarus, Latvijas Radio pirmdienas pēcpusdienā sēžas automašīnā un dodas virzienā no centra uz Ķengaragu.

Nekādu pārsteigumu, vieta pie "Statoil" benzīntanka, kur ir zīme 50 kilometru stundā ir labi zināma kā ātrumķeršanas vieta. Tālāk uzbraucam uz Dienvidu tilta. Uz Dienvidu tilta pēc plāna jābūt stacionārajam radaram, vismaz tā liecina radaru karte, taču šādu radaru vispār vēl nav.

Jāpiebilst, ka jau pērnā gada nogalē, saskaņā ar līgumu uzņēmumam "Vitronic Baltica un Partneri" bija jāuzstāda 110 stacionārie radari visā Latvijā. Un lai arī soda nauda par līguma neizpildi ripo valsts kasē, Valsts policijas pacietība ir galā, un tā nosūtījusi brīdinājuma vēstuli, ka pēdējais termiņš stacionāro radaru uzstādīšanai ir 20.maijs. Uzņēmuma pārstāvis žurnālistiem, roku liekot uz sirds, nevarēja pateikt, ka 100% tā notiks. Iespējams, ka firmai ir izdevīgi kavēties ar stacionāro radaru uzstādīšanu, kas izrādījies piņķerīgāks process, jo pie stacionārajiem fotoradariem autobraucēji pieradīs, bet pārvietojamos var izvietot dažādās vietās.

Zivtiņš uzsver, ka situāciju satiksmes drošības ziņā ir uzlabojusies, taču kopumā vēl atturas projektu saukt par veiksmīgu.

Līgums ar uzņēmumu noslēgts uz pieciem gadiem. Un saskaņā ar to, uz Latvijas ceļiem jāizvieto kopumā 160 fotoradari, tajā skaitā 110 stacionārie, bet pārējie būs pārvietojamie un tā dēvētās tukšās kastītes, jeb izbāzeņi.

Foto: I.Čīka / LETA

Dace Stirāne Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    9:12 | 2012.01.25.

Latviju patvēruma meklētāji izvēlas aizvien biežāk

Latviju kā vārtus iekļūšanai Eiropas Savienībā pērn izvēlējušies piecreiz vairāk patvēruma meklētāji, nekā iepriekšējos gados. Uz robežas vai dziļāk Latvijas teritorijā noķertie neslēpj, ka bijuši ceļā uz turīgākām valstīm ar plašākām iespējām, tādēļ jūtas nomākti, paliekot šeit. Dažs pat vairākus gadus. Neiemācot šiem cilvēkiem latviešu valodu, viņi nespēj atrast darbu un kļūst par pabalstu atkarīgajiem.

Uz vienu no pirmajām latviešu valodas stundām patvēruma lūdzējiem un tiem, kas jau saņēmuši atļauju uzturēties Latvijā, atnākuši apmēram 30 cilvēku. Te ir atbraucēji no Afganistānas, Irānas un no vairākām Āfrikas valstīm. Sasēduši rindās, viņi korī atkārto skolotājas teikto, kaut gan lielākajai daļai latviešu valoda diez vai dzīvē būs vajadzīga. Saskaņā ar statistiku deviņus no 10 patvēruma meklētājiem izraida atpakaļ uz turieni, no kurienes viņi nākuši.

Uzzinājuši, ka esmu no radio, man apkārt sastājas pulciņš kursantu, lai dalītos neapmierinātībā. Vairāki ieradušies no Irānas, kur viņus vajājot reliģiskās pārliecības dēļ - viņi no musulmaņu ticības pārgājuši kristietībā. Latvija nebija viņu galamērķis, bet te noķerti viņi spiesti dzīvot Muceniekos, līdz izskatīs viņu patvēruma pieprasījumus. Nākotne Latvijā viņiem nešķiet skaidra

Sieviete no Afganistānas stāsta, ka nesen nokļuva slimnīcā. Izrakstoties viņai piestādīja rēķinu par 100 latiem. Valsts visiem patvēruma meklētājiem maksā pabalstu - lats piecdesmit dienā. Strādāt viņi nedrīkst. Tie, kuriem piešķir bēgļa vai alternatīvo statusu, nepilnu gadu saņem 180 latu pabalstu, taču viņiem jāpamet Mucenieki. Jāatrod dzīvesvieta un jāiekārtojas darbā. Viņi var ceļot pa Eiropas Savienību, bet strādāšana citās valstīs ir ļoti ierobežota. Atgriešanās dzimtenē bēgļu vai alternatīvo statusu saņēmušajiem nozīmē draudus veselībai un dzīvībai, par ko pārliecinājusies Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, piešķirot uzturēšanās atļauju.

Jaunietis no Irānas, kurš nevēlas minēt savu vārdu, Latvijā mitinās divarpus gadus. Viņš nokļuvis tādā kā apburtajā lokā - darbu viņš nevar atrast, jo neprot latviešu valodu, bet apmeklēt kursus nevar, jo nav sapelnījis naudu. "Ja gribu mācīties latviešu valodu, kādam mani jāatbalsta, bet nekā. Valdība maksā pabalstu deviņus mēnešus, tie beidzās pirms deviņiem mēnešiem. Es neko nevaru darīt. Dažreiz ģimene sūta naudu, dažreiz draugi. Tā nav dzīve. Ja valdībai nevajag cilvēkus, ja valdība viņus neatbalsta, tad kāpēc aiztur?"

Tērpies tumšā vējjakā, tumšogles melnajos matos sasmērējis želeju, viņš aktīvi žestikulējot stāsta, ka devies uz Angliju pie ģimenes. Irānā viņš strādāja loģistikas uzņēmumā atbildēja par kravu tranzītu. Viņš mēģināja atrast līdzīgu darbu Latvijā, bet saņēmis atraidījumu, jo neprot ne vārda ne latviski, ne krieviski. "Es tiešām nezinu, ko es varu darīt šajā valstī. Meklēju darbu Zviedrijā, bet ar šo viena gada ceļošanas dokumentu es to nevaru dabūt. Visur kur es prasu, kas man var palīdzēt? Man atbild - mēs nevaram."

Biedrības patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane, kas palīdz bēgļiem iedzīvoties, atzīst, ka ar valsts piešķirto palīdzību ir par maz, lai tie, kam atļauts Latvijā palikt, varētu sakārtot savu dzīvi.

Patvērumu meklētāju skaits Latvijā pēdējā gada laikā ir pieckāršojies, pērn sasniedzot 335 cilvēkus. Visbiežāk patvērumu Latvijai lūdz šeit noķertie iebraucēji no Gruzijas, Kongo, Krievijas, Kamerūnas, Sīrijas, Libānas. Lielākajai daļai no viņiem atsaka. Speciālisti patvēruma meklētāju lielo interesi par Latviju skaidro ar globālo migrācijas ceļu izmaiņām, nokļūšanai turīgajās Eiropas Savienības valstīs, bet ar vēlmi apmesties uz dzīvi Latvijā.

Foto: www.lvportals.lv

Matīss Arnicāns Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    9:09 | 2012.01.24.

Vai valsts tiesīga definēt, kādiem mākslas darbiem jātop par nodokļu maksātāju naudu?

Gada sākums atkal aktualizējis diskusiju par nacionālā kino finansēšanas principiem. Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisija sākusi priekšlikumu izstrādi šī jautājuma sakārtošanai.

Vai valstij ir tiesības definēt, kādiem mākslas darbiem būtu jātop par nodokļu maksātāju naudu? - šis jautājums rosināts ne vienreiz vien un allaž izpelnījies ļoti asas diskusijas. Vieni to uzskata par atgriešanos pie cenzūras, kamēr citi ir pārliecināti, ka arī šajā nozarē jābūt ļoti skaidri noteiktiem kritērijiem.

Latvijas kino tikai atspoguļo mūsu valsts skarbo realitāti, un politiķiem būtu jākritizē nevis kino, bet jārūpējas, lai šī realitāte būtu labāka. Šādi un līdzīgi argumenti no kino ļaužu puses raidīti to politiķu virzienā, kuri pirms neilga laika atkal aktualizēja diskusiju par mūsu nacionālā kino finansēšanas principiem.

Atspoguļot realitāti ir ļoti būtiski, taču mūsu kino darbos tā ir stipri deformēta, jo atšķirībā no dzīves, tajos dominē gandrīz vienīgi negācijas, depresija un drūma bezcerība - uzskata Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas pārstāve Ingūna Rībena. Viņa šo jautājumu aktualizējusi jau 2003. gadā, būdama kultūras ministre, taču saskārusies ar ļoti asu kino elites pretestību. Tomēr viņa joprojām uzskata, ka kultivējot negācijas caur mākslu, tās uz negatīvo programmē arī visu sabiedrību.

Vai valstij būtu jādefinē prioritātes, kādiem mākslas darbiem piešķirt finansējumu - viedokli vaicāju plakātu māksliniekam, kurš ar drosmīgām provokācijām visvairāk izcēlās padomju laikā - Jurim Dimiteram. Viņš domā, ka ir jādefinē, tikai tas jādara, paļaujoties uz kultūras joma profesionāļiem. Kādēļ neatkarības gadu māksla vairāk orientēta uz depresīvajiem dzīves aspektiem, bieži vien arī zemākajiem cilvēka instinktiem, dažādām anomālijām - Juris Dimiters domā, ka tas saistās ar mākslinieku vēlmi pievērst sev uzmanību. Jo līdz ar kapitālisma atnākšanu mākslinieki arvien vairāk ir spiesti domāt, kā nopelnīt naudu un kā izdabāt patērētājsabiedrībai.

Teātra un kino režisors, arī Kultūras akadēmijas pasniedzējs Pēteris Krilovs ir viens no tiem, kurš savos mākslas darbos vienmēr centies runāt par dziļām un būtiskām lietām, iedziļinājies vēsturē un mūsu atslēgas personībās. Arī viņš atzīst, ka šādiem stāstiem finansējumu nav viegli piesaistīt, tādēļ, ja būtu definēts, ka mums ir vajadzīgas filmas par kādu konkrētu vēstures posmu vai, piemēram, filmas bērniem - tām būtu jānovirza savs īpašs mērķa finansējums, jo no tām druskām, kas tagad kino procesam tiek novirzītas un sadalītas uz daudziem projektiem, ļoti grūti izveidot kvalitatīvu gala rezultātu. Krilovs akcentē, ka līdzās tematiskajām prioritātēm valstij pat vairāk būtu jārūpējas par nacionālā kino izplatīšanu, kas neatkarības gados atstāta pilnīgā novārtā - filmas nesasniedz ne skolas, ne kultūras namus, jo nedarbojas programma, ar kuras palīdzību varētu veicināt filmu regulāru izrādīšanu.

Kultūrsocioloģe Dagmāra Beitnere, vaicāta par norisēm Latvijas mākslā, uzsver, ka Latvija ar novēlošanos pieslēgusies pasaules postmodernisma mākslas tendencēm, kam raksturīga dekonstrukcija, visa noārdīšana, un vēl joprojām mēs šo slimību neesam izslimojuši, taču šāda māksla sabiedrība sabiedrībai traucē attīstīties.

Vai kultūrā ko paliekošu atstās arī šis laiks - to varēs izvērtēt tikai nākamās paaudzes, savā ziņā var teikt, ka rūpes par to uzņēmusies arī Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisija, kas sadarbībā ar Kultūras ministriju sākusi priekšlikumu izstrādi, lai sakārtotu nacionālā kino finansēšanas kritērijus.

Baiba Kušķe Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    9:47 | 2012.01.19.

IZM: Nesekmīgo atstāšana uz otru gadu neuzlabo skolēnu sekmes

Nesekmīgo skolēnu atstāšana uz otru gadu soda, nevis palīdz mācīties. Tā uzskata Izglītības ministrijā, kurā pašlaik raksta jaunus noteikumus par skolēnu pārcelšanu uz nākamo klasi. Ir paredzēts, ka uz otru gadu nevarēs atstāt pamatskolā un vidusskolā, bet 5.-9. klasē varēs atstāt ar vienu nesekmīgu atzīmi. Nepieciešamās pārmaiņas ministrija pamato ar aptaujas datiem. Tie liecina, ka atstāšana uz otru gadu ne vienmēr uzlabo skolēna sekmes un, pēc ministrijas domām, ir pienācis laiks mainīt mācību metodes. Par to, ka atstāšana uz otru gadu nav lietderīga, pārliecināta Latvijas Radio aptaujātā vecāku organizācija un sociālais darbinieks. Citās domās ir sestās vidusskolas skolotāji.

Rīgas 6. vidusskolas sociālā pedagoga kabinets izkrāsots spilgtās siltās krāsās, solu vietā ir neliels apaļš galds ar dažiem krēsliem. Tieši šeit - pie sociālā pedagoga Ilzes Orupes - nāk tie, kuri netiek līdzi mācībās saviem vienaudžiem.

Neskatoties uz pūliņiem, strādājot ar jauniešiem, kuriem ir problēmas ar mācībām, 6. vidusskolā šajā mācību gadā ir divi otrgadnieki. Iemesli otrgadniecībai ir motivācijas trūkums mācīties un līdz ar to skolas kavēšana. Skolas direktora vietniece mācību darbā Jogita Griķe stāsta, kas tiek darīts, lai nesekmību cīnītos.

Izglītības ministrijas rudens brīvdienās aptaujāja skolas par otrgadniekiem. Apkopojot atbildes izrādās, ka no visiem otrgadniekiem viena piektā daļa uz otru gadu palikuši jau pirmajā klasē. Skolas to skaidro ar bērnu atšķirīgo sagatavotību. Pēc tam risks palikt uz otru gadu, pēc statistikas datiem, ir sestā, septītā un astotā klasē. Ministrijas pārstāvis Edgars Grīnis aptaujas rezultātos arī pamanījis tendenci, ka paliekot vienu reizi uz otru gadu, ļoti iespējams, ka skolēns sēdēs atkārtoti.

Aptauja rāda, ka ne vienmēr spēj risināt otrgadnieku problēmas. Skolēna sniegumu uzlabo speciāli viņam domāta un regulāra palīdzība, nevis sodīšana, uzskata Eva Birzniece, kura vada Latvijas Disleksijas biedrību. Tajā apvienojušies arī vecāki, kuri bērniem ir grūtības ar lasīšanu. Viņasprāt, ka otrgadnieki atkārtoti par tādiem kļūst ir tikai likumsakarīgi. Birzniece uzskata - mūsu izglītības sistēma un skolas biežāk izvēlas bērnu sodīt par kādām viņa problēmām, nevis tās risina.

Mārupes novada sociālais darbinieks Gatis Vācietis vada arī jauniešu dienas centru. Viņa redzeslokā visbiežāk nonāk jaunieši, kuriem tādu vai citu iemeslu dēļ skolas mācībās ir grūtības un bieži vien ir otrgadnieki. Iemesli tam ir dažādi, zina teikt Gatis Vācietis, tomēr pēc viņa novērojumiem viena lieta visiem otrgadniekiem esot kopīga.

Izglītības ministrija izstrādā noteikumus par skolēnu pārcelšanu uz nākamo klasi. Ar jauno kārtību ministrija centīsies panākt, ka atstāšana uz otru gadu no skolām ar laiku tiks izskausta. Kā stāsta ministrijas pārstāvis Edgars Grīnis, sākot šīs pārmaiņas, galvenā prioritāte ir, lai bērnus uz otru gadu neatstātu sākumskolā un vidusskolā. Tāpat ministrija izstrādā, kādiem atbalsta pasākumiem jābūt skolās tiem, kuriem ir grūtības mācībās.

Katrā skolā ir iespējams plānot skolēna individuālās nodarbības, kam valsts nodrošina 40% no finansējuma šiem papildus skolotāja pienākumiem, uzsver ministrijā. Tomēr izplatītākais iemesls, kāpēc skolēns paliek uz otru gadu ir stundu kavēšana, ka skolēns uz skolu nemaz neatnāk. Tieši tāpēc jauniešu dienas centra vadītājs Gatis Vācietis uzskata - svarīgi, lai par atbalstu jaunietim domātu arī ārpus skolas sienām.

Pēc Izglītības ministrijas datiem ap 200 skolas iztiek bez otrgadniekiem, bet 600 skolās otrgadnieki ir vispārpieņemta norma. Pēc ministrijas pārstāvja Edgara Grīņa domām, tas liecina, ka iemesli, kāpēc skolās ir otrgadnieki, ir saistīti arī ar pašas skolas attieksmi.

Lai no otrgadnieku tradīcijas skolā atteiktos pilnībā, ir jāmaina skolotāju attieksme pret šo jautājumu un to nevar izdarīt ne vienā mācību gadā, ne arī ar vieniem noteikumiem, atzīst Izglītības ministrijā.

Dace Krejere Atskaņot Real Audio Atskaņot Mp3 Audio Atskaņot Windows Media Audio    12:22 | 2011.11.30.

Ziņojiet mums : zinas@latvijasradio.lv, tālr.: 67206727


Lapu izgatavojis WebMeistars.
Pēdējās izmaiņas 2012.03.08. © 1997.-2012. Latvijas Radio. Visas tiesības rezervētas.